atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Draudzes attīstība
vilks
Iesūtīts: 2012.03.17 12:01:21
Kas jūsu pieredzē ir lietas, kas veicina draudzes attīstību? Un no kā noteikti jāizvairās?

Lūdzu konkrētākas atbildes par "lasi Bībelē" (nu vismaz iecitējiet konkrētas Rakstu vietas )
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 49 . 50 . >>
AutorsZiņas teksts
rainars
# Iesūtīts: 2012.08.15 22:17:31
Lai nu ko bet uz tevi neesmu ne apskaities un padusmoyties jau sen kā netaisos. Patiesība jau ir laba lieta ja to ar patiesīgi un cienīgi meklē.

Jo, ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tātad, vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam savam Kungam. Jo tādēļ Kristus ir miris un dzīvs tapis, lai būtu Kungs pār mirušiem un dzīviem. Bet kā tad tu tiesā savu brāli? Jeb arī: kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā! Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam. Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi. Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai. Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi: vienīgi tam, kas domā, ka tas nešķīsts, tam tas nešķīsts.

Klau, man pārmetot ka es te ielīžu kādam starpā tad paskaties vai pašam nav tāds sprunguls acīs. Esi tik labs jā. Es cenšos neielaist ne rūgtumu sevī ne uz cita teikt rūgtus zaimu un naida pilnus vārdus noniecinot.

Tādēļ, brāļi, darbojieties, lai jūsu aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek, jo, to darīdami, jūs nekad neklupsit. Tas lielā mērā veicinās jūsu ieiešanu mūsu Kunga un Pestītāja valstībā.
Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā. Bet, kam to nav, tas ir akls un stulbs un ir aizmirsis, ka viņš ir šķīstīts no veciem grēkiem.

Es saprotu ka mēdzam iekarst , es ar un man ir patīkami ka kāds brālis man palīdz atgriežot ar lēnprātīgu garu-nezaimojot nelamājot, tādu valodu es saprotu un gribu paklausīt , ja ar naidu tad naids manī tik aug. Nezinu kā citiem , bet man tāda būtība, kaut gan to ne -vēlos.
Juris Saivars
# Iesūtīts: 2012.08.16 08:28:30
amizanti, ka dažās herēzēs LELB dulburējas ELCAi līdzi -

"Chrism Mass"
Although there is no rite provided by the ELCA, in some synods it is becoming common for the oil used in these rites to be blessed in a "Mass of Chrism" during Holy Week and presided over by a synodical bishop. At this unique liturgy, the blessing of oil is often coupled with a renewal of vows for rostered leaders. The traditional day for the Chrism Mass is Maundy Thursday (when some traditions believe the first ordinations took place). In some places (especially in geographically large synods), bishops make provision for several chrism masses throughout the synod to enable all rostered people to participate …

Ordinācijas solījuma atjaunošana caur eļļas svaidījumu - ни фига себе расклад
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.08.16 09:02:27
Pater Henricus ir labi lasīt visas preambulas kontektā

Viss pašreizējās preambulas teksts kopumā ir dzeja –bez pantmēra, bez atskaņām … šķiet, ka tās autors tikai ar grūtībām spēj skaidri izteikties latviešu valodā un ne visai labi orientējas luterisma vēsturē - bet konstitucionālās tiesības priekš viņa ir pilnīga terra incognita.

Ja raksta juridisku dokumentu – tad vispirms uzdod jautājumu: kādam nolūkam? Īres līgumā neiekļauj Īpašnieka radu rakstus līdz baltās ķēves piektajam augumam, kā to darītu Testamentā – kaut arī abiem dokumentiem būtu viens subjekts un tas pats objekts.

Satversme ir darbības noteikumi ārējai lietošanai – pēc tiem atpazīst kādu entitāti tās dažādajās izpausmēs.
Vai avīzē publicēta baznīcas amatpersonas intervija ir uzskatāma par šīs baznīcas oficiālu viedokli?
Nē – lai arī cik kategoriskus formulējumus tā saturētu …
Baznīcas viedoklis ir tas, kas noformulēts noteiktu procedūru rezultātā un izsludināts/publicēts noteiktā veidā.
Kur noteiktā?
Satversmē noteiktā!


Satversmes Preambulā baznīca identificē sevi ārējo attiecību laukam – ar valsti un citām baznīcām. Preambulai var būt arī milzīga nozīme baznīcas iekšpusē – jo tajā bieži vien tiek noteikti baznīcas tiesību un mācības avoti.

Tā nu vēsturiski ir iznācis, ka Nepārgrozītā CA ir bijusi pazīme, pēc kuras kādu reliģisku kopienu atpazina kā „luterisku”. Mūsdienās tās pieminēšana norāda, ka deklarācijas autori pazīst un ciena luteriskās baznīcas vēsturi … reizēm vārda „nepārgrozītā” vietā lieto gadaskaitli 1530 – arī labas gaumes apliecinājums (varētu jau pieļaut arī 1531, 1533, bet ne 1540 vai 1542).

Daži gan sīkumos neielaižas, un bliež ar lielākiem lielgabaliem – Ulda kolēģi, piemēram:
CONSTITUTION OF THE WISCONSIN EVANGELICAL LUTHERAN SYNOD
Article II CONFESSION OF FAITH

Section 2. The synod also accepts the confessions of the Evangelical Lutheran Church embodied in the Book of Concord of 1580, not insofar as, but because they are a correct presentation and exposition of the pure doctrine of the Word of God.


Vienprātības Grāmatas pirmais izdevums – 50 gadus pēc tam, kad ķeizaram Kārlim V tika iesniegta CA …

Ir baznīcas, kas ar LTA vairs nemokās, bet savu luterisko identitāti apzīmē caur piederību PLF, piem. Saksijas–

Verfassung der Evangelisch-Lutherischen Landeskirche Sachsens. I. Allgemeine Bestimmungen
(3) Die Landeskirche Sachsens ist unmittelbar Mitglied des Lutherischen Weltbundes und des Ökumenischen Rates der Kirchen;


- kam praksē ir neapšaubāmi daudz lielāka nozīme, nekā LTA uzskaitījumam – piem., valsts institūcijas piederību starptautiskām organizācijām labi saprot un augsti novērtē …
=============


Starp citu, vai kādu interesē – kāda ir Nepārgrozītās CA nozīme luterisma vēsturē?
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.08.16 09:25:40

Juris Saivars ,
Tevis pieminētā "Chrism Mass" nav herēze.
Zaļajā ceturdienā LELB ir reta iespēja daudziem mācītājiem būt kopā dievkalpojumā, bīskaps svētī dažādas eļļas, kuras var izmantot iesvētībās vai aizlūdzot par slimajiem.

Un runājot par Satversmēm kā juridiskiem dokumentiem - kura tiesa ASV ņemtu pretī , piemēram, Brātena iesniegumu ( ar pierādījumiem un faktiem ) pret ELCA vadību par ELCA Satversmes pārkāpšanu mācības un prakses jautājumos.
Neviena, jo baznīca ir nodalīta no valsts.
Un tālab Satversme kā baznīcas iekšējas lietošanas dokuments ir tāda, kāda tā ir.
LELB sanāksi dzejiska un tas ir labi. Latvji ir dziedoša un tautasdziesmas mīloša tautiņa.
Bet Tava izsmalcinātā piekasīšanās ir pietiekami vērtīga lai uzjautrinātu.
Es atkal teiktu, ka obligāta īpaša nesagrozītās ATA uzsvēršana ir pārāk liela goda parādīšana Melahtona ATA privātajai revīzijai,
kas luterāņu baznīcas vēsturē nav laidusi nekādas saknes un uzlūkojama vairāk kā kuriozs.
Juris Saivars
# Iesūtīts: 2012.08.16 09:51:36
Pater Henricus "Chrism Mass" nav herēze

aha ... tā ir vēl viena manifestācija ...

Es atkal teiktu ... labāk nesaki, tev ir tik brīnišķīga iespēja paklusēt. Jeb tev kā raināram - ir stingrs viedoklis arī tad, kad tu skaidri nezini par ko?
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.08.16 10:13:29
Juris Saivars
Starp citu, vai kādu interesē – kāda ir Nepārgrozītās CA nozīme luterisma vēsturē?

Interesē.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.08.16 10:15:25
Juris Saivars herēze = maldu mācība,
LTA lai tās ir uzskaitītas + modernās nebibliskās herēzes - (tās pašas, kuras ELCĀ atpazīst teologs Brātens.)
Kur te tā dievkalpojuma vaina?
---
Runājot par GASN , viens no nopietnu daudzmiljonu projektu ( kuriem vajadzēja dot starta kapitālu algu fondam ) izgāšanās iemesliem bija tas, ka pircēji padzirdēja par (nelielo, bet bravūrīgo un demagoģisko) opozīciju ( kura nāca no daļas to draudžu mācītājiem, kas bija materiāli nodrošināti (sic!) vai ar savu privātu biznesu un dalīties nevēlējās - tipiski latviska iezīme, ) un nolēma, ka vēlāk dabūs to pašu daudz lētāk.
Protams, no vienas puses varēja paredzēt neizdošanos, zinot šo tādu latvisko mentalitāti.
Ar medaļas otru pusi-banku ( arī ASV) mahinācijām, kas sagrāva ekonomisko augšupeju, neviens tomēr līdz tam nebija saskāries.
Jā, tagad daudzi ir apvainojušies un tos pašus Zaļās Ceturdienas dievkalpojumus protestējot neapmeklē.
Un tu vēl ņemies pret Satversmes preambulas dzeju - lliella problēma, ha-ha, raugoties no šejienes reālijām.
---
Starp citu, aiz okeāna iekasējot baksus, tā kā nebūtu lielas jēgas kritizēt šeit notiekošo, īpaši nepārzinot Vecrīgas topogrāfiju, Pagrūst savu katedrāli ? No kuras leģendas Tu šo grābi?
Kā ārkārtas finanšu krīzes risinājumu pārdeva bijušo Lutera Akadēmijas ēku. Neputro turpmāk.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.08.16 10:31:51
Pater Henricus
Runājot par GASN , viens no nopietnu daudzmiljonu projektu ( kuriem vajadzēja dot starta kapitālu algu fondam ) izgāšanās iemesliem bija tas, ka pircēji padzirdēja par (nelielo, bet bravūrīgo) opozīciju ( kura nāca no to draudžu mācītājiem, kas bija materiāli nodrošināti (sic!)un dalīties nevēlējās - tipiski latviska iezīme ) un nolēma, ka vēlāk dabūs to pašu daudz lētāk.
Protams, no vienas puses varēja paredzēt neizdošanos, zinot šo tādu latvisko mentalitāti.
Ar medaļas otru pusi-banku ( arī ASV) mahinācijām, kas sagrāva ekonomisko augšupeju, neviens tomēr līdz tam nebija saskāries.


Ka tik ne par daudz ticības ekonomiskajai augšupejai nostājās visam priekšā ...
Megaprojektu izgāšanās viens no pirmajiem iemesliem (LV vispār, ne tikai baznīcā) ir neceļams mērogs un prāta aptumšošanās iedomātās veiksmes priekšā. Bet kad safanojas par veiksmi, tad piemirstas, ka pašiem kārtīgi jārukā.
Pēc tam vainīgie rēgojas visur, bet labi būtu saskatīt patiesos iemeslus. Vismaz klusībā, lai paši vēlreiz ko tādu neatkārtotu.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.08.16 10:37:56
Mārtiņ, tos "garīgos" tekstus jau daudzi mūsējie pieprot. Tāda amerikāniska pragmatisma brīžam noderētu vairāk.
Starp citu, esmu novērojis, ka kārtīgie rukātāji arī visvairāk zaudē šādās situācijās. Vinnē shēmotāji vai arī tie, kuriem vienkārši paveicies - typa pārdot pa dārgo paguva, bet nopirkt vēl ne...
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.08.16 10:48:30
Pater Henricus
Rukātāji nereti zaudē, jo ir izpildītāji ārprātīgos megaprojektos - vai nu darba pienākumu dēļ, vai tamdēļ, ka cenšas glābt, ko var, vai citu iemeslu dēļ.
LV biznesā vadītāju līmenī populāri ir būt par "tīrajiem vadītājiem", t.i., tādiem, kas nenolaižas līdz "parasto" darītāju līmenim, iespējams, cenšoties līdzināties kaut kādam iedomātam tēlam par bosa ideālu. Un bizness nav izņēmums, šai savdabīgajai elkdievībai padevušās ir ne tikai komercstruktūras.
Tieši tamdēļ - kā tu saki - ir vērts pamācīties no tā paša amerikāņu pragmatisma, un tieši sākot no apakšas. Un, šķiet, ne velti ap.Pāvils mācītāja amatam izceļ prasmi un pieredzi ģimenes vadīšanā.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.08.16 11:34:41
Mārtiņš , es runāju vairāk par normāliem rukātājiem ar pašu projektiem, kuri nenovērtēja riskus, jo kapitālisma vilku morālei vēl nebija gatavi. Traģēdija ir tajā, ka daudzi rukātāji rēķinājās ar ilgtermiņa aizdevumu atmaksu pie normālas ekonomiskās attīstības, bet krahs sākās jau ~gadu pēc cerīgā sākuma.
Bankas vienmēr ir vinnētājas pret tādiem, jo strādā ar virtuālu naudu ( neliels procents ieguldītāju naudas plus daudz lielāks uz papīra izlikts aizdevums ).

Bet par pieminēto centralizēto māc. atalgojumu,
kaut kad tas būs normāli jārealizē
( kaut kas no tā, šķiet, ir palicis pāri vēl tagad,)
protams, mācoties no GASN nepilnībām,
jo baznīcas profesionāļi nedrīkst palikt nabaga radinieku lomā.

Bet visa pamatā ir - veiksme.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.08.16 11:44:06
Pater Henricus
Bankas vienmēr ir vinnētājas pret tādiem, jo strādā ar virtuālu naudu

Bankas ir valstiski nostādītas priviliģētā statusā pret visu pārējo komercsektoru un sabiedrību. Bankas (LV, droši vien arī citur) neuzņemas nekādu risku, un valsts to pieļauj un, šķiet, pat atbalsta.

Bet par pieminēto centralizēto māc. atalgojumu fondu,
kaut kad tas būs normāli jārealizē
( kaut kas no tā, šķiet, ir palicis pāri vēl tagad,)
protams, mācoties no GASN nepilnībām,


Kā tev šķiet, vai GASN neveiksme nenozīmē, ka centralizētais atalgojuma fonds ir principiāli cietis neveiksmi? Ko par to māca JD?

Bet visa pamatā ir - veiksme.

Visa pamatā - noteikti nē.
Rūķis
# Iesūtīts: 2012.08.16 11:45:13
jo baznīcas profesionāļi nedrīkst palikt nabaga radinieku lomā
Vai tas ir profesionāļa viedoklis?
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.08.16 11:54:33
Mārtiņš , JD māca par māc. uzturēšanas visdažādākiem veidiem, neizslēdzot, ka tas varētu būt arī visas baznīcas kopdarbs.
Visām lielajām baznīcām ir dažādi kopīgi fondi un ieguldījumi.
Labi, teorētiski pieņemsim, ka centralizētais atalgojuma fonds ir principiāli cietis neveiksmi .

Tātad, rezultātā katrs esam izdzīvotāji par sevi un lai neuzdrīkstas pamācīt tie arī bez GASN labi iztikušie, kas šo neveiksmi GASNam vēlēja, lai piepildītos to prognozes, faktiski vēlot mazāk pārtikušajiem lauku draudžu amatbrāļiem to finansu situācijas pasliktināšanos.
Jo, nosauc man vismaz dažus šos pēdējos, kas būtu pret GASN, bet es Tev varētu nosaukt bez īpašas domāšanas dažus pirmos. Tas tā - pārdomām.

Un visa pamatā ir - veiksme.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.16 12:02:24
Pater Henricus
Te laikam kaut ko jau Juris rakstīja attiecībā uz izteikšanos jautājumos, par ko maza nojēga. Mīļo, indriķi, lai kā tie GASNa labumi nekārotos, varbūt izmanto iespēju paklusēt, ja reiz klāt nekur neesi bijis
Savu lojalitāti jau vari taču apliecināt arī citos veidos, ne?
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.08.16 12:09:47
Pater Henricus
Varbūt ne tā izteicos. Ne jau fonds pats par sevi slikts, bet konkrētais veids fonda uzpildīšanai gan bija gauži neveiksmīgs.
Ļauna vēlējumus šim pasākumam arī nebiju dzirdējis, tik izmisīgas nopūtas par avantūru, kas lemta neveiksmei gan. Un nevajag te pozitīvisma kampaņu izvest, reālistisks skatījums uz lietām daudz vairāk ir laba vēlējums mazāk pārtikušajiem nekā sapņu iluzorisma uzturēšana.
Uldis
# Iesūtīts: 2012.08.16 13:41:36
Juris Saivars

Necenšos šeit kādam kaut ko pierādīt … kāpēc gan? - tad tomēr sava prieka pēc? Pilnīgi saprotami. Tiešām, kaut ko pierādīt... Piemēram tādam kā Pater Henricus ? Var vēl krist kaunā, un citi ar pirkstu sāks rādīt.

Kas attiecas uz GASN - man tas viss rādās kā viena milzīga nekompetence. Kāpēc cilvēks laužas tur, kur pašam skaidrs, ka neko nejēdz? Vai alkatība?
Uldis
# Iesūtīts: 2012.08.16 13:43:27
Pater Henricus

Tev taisnība. Esmu "traumēts un apdalīts ar humora izjūtu".
nopietns
# Iesūtīts: 2012.08.16 14:28:14
REDAKTORAM
Juris Saivars 2012.08.16 09:46:45 raksta: GASN nevar darboties, jo tas nav iespējams … nauda neaug kokos. Un kāda bija reakcija? Un kāds ir rezultāts? Un ko saka galvenais GASN balsts? … nūūū, es jau no finansēm neko nesaprotu, es jau tikai garīgās lietās… Nesaproti – nelien … ķīmiju esi mācījies – brūvē alu mājas apstākļos, bet nelien finansēs vai jurisprudencē. GASN rezultātā LELB pa*irsa ēku Doma 1 … kas savulaik tai tika piešķirta Doma baznīcas vietā … baznīcas hierarhs pamanās pašinspirētu finansu shēmu rezultātā pagrūst savu katedrāli – to vajag mācēt.

Uzskatu ka šādiem nepieklājīgiem, apvainojošiem un galvenais nepatiesiem tekstiem nav vietas LELB mājas lapā. Tas būtu redaktora uzdevums lūkoties lai teksti atbilst foruma noteikumiem. Klusēšana - piekrišana?!

Neiedziļināšos detaļās par melīgo apvainojumu shēmošanā, tikai vēlreiz informēšu ka tas bija kā Latvijas finansu analītiķu (ne LELB darbinieku) tā partnerbaznīcas aizdevumu bankas, kura gadu desmitiem strādā ar līdzīgiem un daudz lielākiem aizdevumiem rūpīgi apsvērts un par darboties spējīgu atzīts plāns. Pasaules finanšu krīze izraisīja daudz lielākas neveiksmes gana lielākiem speciālistiem.

GASN turpina darboties un balstīt tos mācītājus kas uzticīgi kalpo "nerentablajās" lauku draudzēs un kam nav aizokeāna resursu vai savu uzņēmumu.
Uldis
# Iesūtīts: 2012.08.16 14:52:25
nopietns

GASN neapšaubāmi ir labs projekts, bet realizācija ir slikta. Vēl jo vairāk bija skaidri brīdinājumi par krīzes tuvošanos. Bija nepieciešami ātra rīcība, lai apklusinātu opozīciju. Tas pat bija no malas redzams. Tāpēc galvenie vaininieki ir tie, kas deva zaļo gaismu šādai pārsteidzībai.

Bet šāda mutes aizvēršanas taktika kristīgajā draudzē vispār nav pieņemama. Ja mazāk nozīmīgās lietās tā ir parasts rīkoties, kā būs daudz būtiskākās lietās?
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 49 . 50 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 14 , pavisam kopa bijuši: 33539