atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Teoloģija un Zinātne
Mulders
Iesūtīts: 2007.11.20 12:38:18
Mazliet no cita aspekta tēmu!

Kādām būtu jābūt Teoloģijas un Zinātnes attiecībām? Kādām būtu jābūt Baznīcas un Zinātnes attiecībām? Vai tām ir jārušinās katrai savā lauciņā, vai tomēr būtu noderīgs dialogs starp reliģiju un zinātni? Kādas dabas dialogam tam būtu jābūt?

Pāris (bet ne exkluzīvi) opcijas:
1. Zinātne ir Reliģijas kalpone, ko Baznīca liek, to zinātne "pēta" un "pierāda"
2. Reliģija ir Zinātnes izpētes objekts, kā parasts sociāls fenomens, tādējādi dialogs varētu būt kā ārsta un pacienta dialogs, kad ārsts pacientam prasa "ko tu jūti?"
3. Reliģija ir pasūtītājs, Zinātne izpildītājs, attiecības suguba pragmatiskas uz savstarpējās izdevības pamata, teixim Reliģija piedāva grantus tai interesantos projektos, Zinātnieki to pilda, bet, protams, izejot no zinātniskās metodoloģijas.
4. Abas draudzīgi līdzpastāv nesajaucoties un nekomunicējot vairāk kā vien "Lūgšanu brokastīs", reliģiski zinātnieki savu reliģiju patur pie sevis un nejauc iekšā izpētē un priesteri nejaucas zinātnē
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 27 . 28 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.11.21 15:19:59
KN, šoreiz es no cita aspekta... no tā, ka GM kam ir infa, kas nav pieejama spēlētājiem (un tas vienalga perfekti atbilst spēles noteikumiem) dod šo mijiedarbības iespēju tādu ka Spēlētājs nemaz to nepamana.
Piekam nereti tieši šīs "nejaušības" un "random eventi" ir šī mijiedarbība!
Kā arī GM perfekti var paredzēt "nākotni" un tamdēļ šeipot spēles gaitu tā, lai šie pravietojumi izpildītos. Un atkal šeit var redzēt, ka šādi determinēta nākotne nekādīgi neinterferē ar spēlētāja brīvo gribu! Tas ar ko operē GM ir nevis spēlētāja Griba, bet viss izņemot spēlētāja gribu - tb spēles vide!

Tāpēc Rakstos nereti ir tāds dīvains izteixmes veids ka "Tas notika lai piepildītos Raksti".

Tur spriest par daudz spēlēm un labprātīgu iesaistīšanos tas ok, tā ir cita tēma...
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.21 15:22:45
Mulders
Nu jā, GM ir kaut vai infa par visu spēlētāju atrašanos un resursiem. Tas ir normāli.
Arī spēles vadība no GM puses ir pati par sevi saprotama.
Īsti nesapratu, ko tu gribēji pateikt.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.21 15:24:55
Mulders
Ja nākotne noteikta vispārīgi, tad jā. Taču, ja pravietojums ir konkrētam cilvēkam, tad bez manipulācijām iztikt nevar.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.11.21 15:28:21
KarotesNav, es neoponēju tev, bet tev piebalsoju tavā strīdā ar Ctulhu!

Arī pravietojums indivīdam var neskart paša indivīda gribu, bet izrietēt no viņa gribas! Nu nespieda Dievs Ēzavam to putru par pirmdzimtību pirkt...
Nevaram, protams, mēs prastu lomu spēli attiecināt uz smalku šo pasauli, tak kādu glimpsi no idejas gan varam noķert.
Te tā pati līdzība ar bērnudārzniekiem, ar bērnu ir viegli manipulēt pat neietekmējot viņa gribu vadīt sev vēlamā virzienā. Tas pac ar mums - arī mūs var vadīt, ja vadītājs ir daudz jaudīgāks saprāts.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.12.02 15:27:44
Sveiki, Draugi!

Zinātnes un teoloģijas attiecības ir tikpat interesants, cik bieži vien pārprasts temats. Domāju, ka pēc definīcijas abām ir skaidras un notiektas robežas:

1) zinātne pēta un apraksta materiālo pasauli, izmantojot empīriskas un racionālas metodes. Tiklīdz tā pārsniedz savas robežas, tā kļūst par metafiziku vai pat ezotēriku, kā tas ir redzams, piemēram, Ctulhu gadījumā. Šāda robežu pārkāpšana neko vairāk par sajukumu nespēj radīt. Zinātnei ir savas metodes, pie kurām tai jāpaliek. Kad tās tiek pārkāptas, mēs vairs nevaram runāt par zinātni. Diemžēl Ctulhu visu laiku grib uztiept domu, ka gars, saprāts, skaistums, harmonija, svars un attālums visi ir mērojami ar kilogramiem. Tomēr tā nav.

2) Teoloģija pēta, noskaidro izklāsta Dieva atklāsmes saturu Svētajos Rakstos, proti, tajos rakstos, kuriem ir dievišķas inspirētības autoritāte. Šo autoritāti sev piešķir paši Svētie Raksti, proti, pats Dievs pasaka, kas ir Viņa Vārds. Šo Vārdu, Ctulhu, ir jāmēra ar to mērauklu, kuru paši Raksti atzīst par pareizu, tieši tāpat kā matērija jāmēra ar to mērauklu, kuru nosaka pati matērija.

luteranis [195.122.30.197]
# Iesūtīts: 2007.12.03 09:50:44
Ieverjot to, ka religija nav eksakta zinatne bet humanitara, lidz ar to ne visur visu var izskadrot ar 2 + 2=4 tad reizem varbut pat ir labi ka pats petnieks ir ticigs un saprot lietu butibu un dabu no iekspuses.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.03 09:53:17
Ieverjot to, ka religija nav eksakta zinatne bet humanitara
Un kas no tā? Humanitārā zinātne darbojas pēc CITAS metodoloģijas?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.03 09:58:42
Šeksna, jā pēc citas metodoloģijas, tu gan šo tēzi nespēji sagremot v upor.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.03 10:08:52
a_masiks, I. Plūme izteicās ne pilnīgi skaidri. Dieva Vārda autoritāte nāk no Dieva. Tādējādi tiem ir ārējāis apstiprinājums! Bet tā kā mēs Dievu neuztveram pa tiešo, tad ticības bāze ir šie Raksti, kuri tiek pieņemti ticībā...
Tāpat kā dabaszinātnes ticībā pieņem tādas tēzes kā Visuma matemātiskā "saprotamība", filosofiskā materiālisma tēzes kā darba hipotēzes, loģika... u.c. apriorās zināšanas pirms var sākties zinātne!

Tas, šķiet, šeit vēl tikai Šexnai nav pielecis, ka, lai sāktos zinātne (naturālā) pirms tam jābūt vēl kaut kādām zināšanām par pasauli, kuras netiek iegūtas ar šo zinātnisko metodi!

Ikdienas pitfāls ateistiem šeit ir tāds, ka viņi iedomājas, ka piemēram, loģikas likumu loģiskums ir pierādījums zinātnei. Vai ka loģika pati sevi pierāda! Taču ja tu padomāsi un izņemsi no sava pasaules skatījuma loģiku, tu nevienu pašu soli nevari spert zinātnē. Savukārt kāmēr tev nav šī zinātnes zināšanu bāze, tu nevari loģiku apstiprināt par īstu!

Tev ir vai nu loģika kā freimworks jāpieņem par patiesu un tam jāseko lai kur tas vestu, vai arī empīrisms jāpieņem kā objektīvs realitātes attēls, bet bez loģikas tu šo bildi nespēj sakārtot, tb loģika strukturē informāciju, ko tu saņem empīriski!

Lai zinātne sāktos, tev jāuzticās loģikai un jāuzticās savām maņām!

Protams, ikviens zinātnieks visos laikos ir tiecies un meklējis matemātisko dabas likumu harmoniju jo cilvēks intuitīvi tic, ka šī kārtība patiešam tur ir, laigan šāds apgalvojums neizriet deduktīvi ne no kādām premisām, ja vien neieviešam bildē Racionālu Radītāju... Tā nu sanāk, ka dabaszinātņu pamatā ir teoloģisks apgalvojums par Visuma Kārtību! Ir bezjēdzīgi meklēt kārtību Visumā, par kuru tev nav pārliecība, ka tas ir matemātiskā harmonijā sakārtots, jo meklēt kārtību haosā ir neauglīgs darbs.

Uz šodienu mēs varam teikt, ka šī teoloģiskā ticība Zinātnē ir vairāk vai mazāk attaisnojusies... tomēr tā ir ticība jeb inženiera indukcija nevis dedukcija! Tātad pamatos balstīta ticībā kaut kam nepārbaudāmam!

Kā arī fizķi nekad nespriež par fizikas likumu cēloni, tie tiek pieņemti kā "doti", jo pareizi I. Plūme saka, ja zinātne izkāpj no savām robežām, tā sāk robežoties ar filosofiju, metafiziku un teoloģiju!
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.12.03 10:32:40
a_masik,

Ja, es Tev uzrakstu vēstuli un tajā pašā vēstulē paskaidroju, ka esmu tās autors un kā tā ir saprotama, tad Tev laikam gan ir jāņem vērā mani norādījumi, ja vēlies vēstuli saprast pareizi. Vēstulei piemīt mana autoritāte, jo tie ir mani vārdi, kurus Tu tur lasi.

Apmēram tāda ir tā autoritāte, kuru Raksti piešķir sev, paši sevi skaidrodami. Svētie Raksti sevi sauc par Dieva Vārdu. Mēs varam teikt, ka Svēto Rakstu vārdus ir sacījis pats Dievs. Nav tā, ka Rakstiem autoritāti piešķirtu Dievs no ārienes, bet Raksti ir autoritatīvi tādēļ, ka tie ir paša Dieva vārdi. Tādēļ tiem ir dievišķa autoritāte. Tie ir Dieva Vārdi.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.03 10:59:34
a_masiks
Tās vēstules man atsauc atmiņā to stāstiņu par Henku :-)
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.03 11:17:37
a_masiks, Ctulhu, bēda tāda, ka nedz džedajs, nedz Gr. Pavēlnieks, nedz H.Poters nepretendē uz vēsturiskumu un nekādas sekulārās zinātnes neapstiprina šo stāstu īstenumu!
Tb pirmkārt jau trūkst tajos pašas iekšējās liecības par sevi. Vot kad D. Brauns savā textā ierakstīja - "Šitā ir patiesība" un pievilka klāt "Vēsturi" cik ilgs pagāja kad šīs zajavas tika nolīdzinātas līdz ar zemi?
Vēsture liecina, ka lielas afēras ar textiem ilgi neturās... arī RKB afēras savā laikā tika atkostas, taču Rakstu "afēru" kā neizdodas tā neizdodas apgāzt.

Raksti ir vēstures kontextā tamdēļ tie sevi iestiprina šajā realitātē! Pārējais jau ir ticība vai neticība!
Lūk KN netic, ka Kristus ir augšāmcēlies. Pierādīt to nevar, vienkārši netic un viss, netic tiem pierādījumiem kas ir, bet pierādījumus, kas liecinātu ko citu, nav! Paliek tikai ticība vai neticība!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.03 11:20:08
Mulders
A ko, Korāns jau ir atkosts? Vēdas atkostas? Budistu teksti atkosti?
Kā neizdodas, tā neizdodas!

Paliek tikai ticība vai neticība!
Loterija - notici pareizajam variantam?
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.03 11:23:59
Ja, es Tev uzrakstu vēstuli un tajā pašā vēstulē paskaidroju, ka esmu tās autors un kā tā ir saprotama, tad Tev laikam gan ir jāņem vērā mani norādījumi, ja vēlies vēstuli saprast pareizi. Vēstulei piemīt mana autoritāte, jo tie ir mani vārdi, kurus Tu tur lasi.
Ir vēl viena nianse. Vēstule ir jāraksta tā, lai adresāts to varētu saprast. Ja Tu saņem vēstuli, kura sniedz Tev informāciju mazsaprotamā veidā, diez vai Tu būsi sevišķi priecīgs un sevišķi augstu tādu vēstuli vērtēsi. Kā piemērs, iedomājies, ka Tu saņem šādu teksta gabalu:

`Продайоцца цобако (сцуко), адно лабко софсем нисгибайицца. Льйубет креведко и малиньких ктулхоф. Незванить, а пейсать на мыла.`
Un daudz Tu no šāda teksta sapratīsi?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.03 11:24:12
KarotesNav, redzi pat ja es neko no visu šo konkurējošo mācību textiem neko neizmetu, visspēcīgāk mani uzrunā Kristīgā Vēsts, jo tieši tur Dievs pats atnāk pie savējiem, mirst par mūsu grēkiem un augšāmceļās, lai ikviens, kas uz Kristu tic, iemantotu svētlaimi un mūžīgo dzīvošanu! Tieši Kristietībā Kristus par sevi runā spēcīgus vārdus!

Esam jau daudz un dikti runājuši, kas ir tas, kas piespiež mani ticēt Kristietības vēstij!

Kā jau norādīju, manuprāt, lai budisms, hinduisms, islāms spētu konkurēt ar Kristietību, Kristus ir jānoņem no krusta dzīvs, vai jāatstāj kapā beigts! Kristus minisrija, nāve un augšāmcelšanās ir tas, uz kā stāv Kristietība un kā dēļ jebkura "konkurence" nav nekāda konkurence.

Protams, ja no Kristietības šo aspektu izņem, nu tad varam aplūkot, kurš ir foršāks ētikas skolotājs, kurš māca labāku Valsts pārvaldi un dzīves organizāciju un tad to arī pieņemam. Tā teikt, kurš liek justies labāk šeit un tagad!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.03 11:25:11
Šeksna, tamdēļ labi ka ir tulki!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.03 11:32:10
Mulders
Nu, tevi uzrunā, bat pēc taviem subjektīvajiem kritērijiem! Loģikas tur nemaz tik daudz nav, kā tev varbūt izliekas.
Personīgi tevi spēcigi uzrunā tas, ka Dievs cieš.

Es šīs ciešanas uztveru kā šovu tiem, kurus tas ietekmē (Mulderu?). Labi padomājot, redzams, ka ciešanas nav nepieciešamas un liecinā drīzāk par Autora nepilnību.

Mani lielākā mērā uzrunā taisnīga, vienlīdzīga attieksme pret visiem; atbildēšana tikai par sava paša nodarījumiem, bezjēdzīgu moku neesamība.
Lielākā - bet nepietiekamā mērā, jo es neko nepraktizēju.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.03 11:34:19
Ctulhu
Tas atgādina "krievu ruleti", tikai nežēlīgāku: tev ir revolveris ar kādām 30 patronvietām, no kurām tikai viena ir tukša.
Balss
# Labojis Balss: 2007.12.03 11:37:20
A moš, ka Ctulhov?

MĒS esam vinnējuši arī bez ruletes! Mēs dzīvosim! Un mums ļoti gribas, lai arī jūs dzīvotu! Vot i vsjo!
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.03 11:39:05
Uisu sapratu, izņemot ктулхоф ..
Kaltēti mazie astoņkājīši, kurus tipa uzgrauž pie alus
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 27 . 28 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 138 , pavisam kopa bijuši: 37006