Mulders 
|
Iesūtīts:
2007.11.20 12:38:18
Mazliet no cita aspekta tēmu!
Kādām būtu jābūt Teoloģijas un Zinātnes attiecībām? Kādām būtu jābūt Baznīcas un Zinātnes attiecībām? Vai tām ir jārušinās katrai savā lauciņā, vai tomēr būtu noderīgs dialogs starp reliģiju un zinātni? Kādas dabas dialogam tam būtu jābūt?
Pāris (bet ne exkluzīvi) opcijas:
1. Zinātne ir Reliģijas kalpone, ko Baznīca liek, to zinātne "pēta" un "pierāda"
2. Reliģija ir Zinātnes izpētes objekts, kā parasts sociāls fenomens, tādējādi dialogs varētu būt kā ārsta un pacienta dialogs, kad ārsts pacientam prasa "ko tu jūti?"
3. Reliģija ir pasūtītājs, Zinātne izpildītājs, attiecības suguba pragmatiskas uz savstarpējās izdevības pamata, teixim Reliģija piedāva grantus tai interesantos projektos, Zinātnieki to pilda, bet, protams, izejot no zinātniskās metodoloģijas.
4. Abas draudzīgi līdzpastāv nesajaucoties un nekomunicējot vairāk kā vien "Lūgšanu brokastīs", reliģiski zinātnieki savu reliģiju patur pie sevis un nejauc iekšā izpētē un priesteri nejaucas zinātnē |
|
Ilārs Plūme  |
# Iesūtīts: 2007.12.04 19:10:35
Sveiki draugi ateisti, īpaši Ctulhu!
Ieskatījos jūsu rakstītajā, drusku haotiski, bet arī interesanti. Īpaši man patika, ka nodēvējāt mūs par dzelzceļniekiem. Trāpīgs joks! Nācās pasmaidīt, bet kaut kā jau jāmēģina runāt ir. Labi, tagad pie lietas.
Var jau būt, ka matērija vismaz terorētiski var arī pastāvēt mūžīgi, bet kas un kā var kaut nedaudz ticami pierādīt, ka tas tā ir? Labākajā gadījumā tas nav zinātnisks fakts, bet sens filozofisks pieņēmums.
Ctulhu uztrauc mana nespēja definēt garu, bet diemžēl viņam ir līdzīgas problēmas ar matērijas definēšanu. Viss, ko līdz šim esmu dzirdējis ir - matērija ir viss, kas ir. Vai tiešām? Vai mīlestība, prieks, skaistums, draudzība, beigu beigās arī naids un nodevība ir matērija? Jā, Ctulhu, vai Tu man vari definēt smaidu? Es nevarēšu Tev piekrist, ka tā ir tikai konvulsīva muskuļu raustīšanās. Smaids tomēr būs kaut kas drusku vairāk. Nezinu, varbūt kļūdos, bet man šķiet, ka arī tukšums varētu nebūt matērija.
Es patiešām maz ko varu pasacīt par Gara būtību, bet kurš var aprakstīt matērijas būtību, kam taču vajadzētu būt daudz vienkāršāk izdarāmam? Ja Ctulhu saka, ka viss ir matērija, tad Hēgelis saka - viss ir gars! Es neticu Hēgelim, bet diemžēl Ctulhu arī tā vienkārši uz vārda noticēt nevaru. Tātad pierādījumus, draugi materiālisti! Faktus lūdzu! Matērijas būtības definīciju, aprakstu utt.
Lai veicas! Tikai bez ierastās tautoloģijas, lūdzu.
Otrkārt, interesanti ir tas, ka vainojat Dievu dažādās būšanās un nebūšanās. No tā varētu secināt, ka jums ir kaut kādas universiālas un absolūtas mērauklas, ar kuru palīdzību varat izvērtēt labo un ļauno. Pastāstiet mums nedaudz par tām.
Labu vakaru vēlot, Ilārs.
|
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2007.12.04 20:16:11
Īpaši man patika, ka nodēvējāt mūs par dzelzceļniekiem. Trāpīgs joks! Nācās pasmaidīt, bet kaut kā jau jāmēģina runāt ir.
Tu jau pirmais iesāki līdzību par vilcienu un vēstuli par nenovēršamo katastrofu, kas sagaida vilcienu un tā pasažierus. Mēs tikai šo līdzību paanalizējām no, ja tā varētu izteikties, gnozeoloģijas viedokļa.
Var jau būt, ka matērija vismaz terorētiski var arī pastāvēt mūžīgi, bet kas un kā var kaut nedaudz ticami pierādīt, ka tas tā ir?
Vai par masas un enerģijas nezūdamības un ekvivalences likumiem ira dzirdēts?
Jā, Ctulhu, vai Tu man vari definēt smaidu? Es nevarēšu Tev piekrist, ka tā ir tikai konvulsīva muskuļu raustīšanās. Smaids tomēr būs kaut kas drusku vairāk. Nezinu, varbūt kļūdos, bet man šķiet, ka arī tukšums varētu nebūt matērija.
Smaids ir noteiktu emociju fiziskā, redzama izpausme. Signāls ar pozitīvu vērtību saskarsmē.
Tātad pierādījumus, draugi materiālisti! Faktus lūdzu!
Atkārtošos: masas un enerģijas nezūdamības un ekvivalences likumi. Kamēr tie nav apgāzti, nav pamata runāt par to, ka matērija varētu izzust PAVISAM vai rasties NO NEKĀ.
No tā varētu secināt, ka jums ir kaut kādas universiālas un absolūtas mērauklas, ar kuru palīdzību varat izvērtēt labo un ļauno. Pastāstiet mums nedaudz par tām.
Cilvēces iepriekšējā kolektīvā pieredze, kas formalizēta izpratnē par labo un ļauno. |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2007.12.05 09:21:24
Ilārs Plūme
Otrkārt, interesanti ir tas, ka vainojat Dievu dažādās būšanās un nebūšanās. No tā varētu secināt, ka jums ir kaut kādas universiālas un absolūtas mērauklas, ar kuru palīdzību varat izvērtēt labo un ļauno.
Tātad, par Dievu runāt vispār nedrīkst? Viņš ir labs, lai dara ko darīdams? Tikai tādā gadījumā labi ir pilnīgi visi apraksti par Dievu. Arī Baals ir labs aiz tā paša iemesla, ka nedrīkst apspriest un nav mērauklu. Bērni, kurus dedzināja vara vērša vēderā, pēc nāves pa taisno nokļuva Paradīzē, pašās labākajās vietās. Tas ir labi.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.05 09:56:01
a_masiks, ar to arī atšķiramies... man svarīgi kur nonāk mirušie, tev tas ir pofig!
|
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.12.05 09:57:45
a_masiks, ar to arī atšķiramies... man svarīgi kur nonāk mirušie, tev tas ir pofig!
Šaujiet tik visus nost... gan jau dievs viņsaulē sašķiros (© kāds amerikāņu ģenerālis) |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2007.12.05 10:03:09
Sheksna
Šaujiet tik visus nost... gan jau dievs viņsaulē sašķiros (© kāds amerikāņu ģenerālis)
Tas bija jau agrāk, kad iznīcināja katarus. Tur bija arī savējie, katoļi pa vidu, bet izsita visus, ar to pašu domu, ka Dievs savējos atpazīs.
Sakarā ar ko interesants jautājums paceļās: kāpēc vispār jādzīvo, no kristiešu viedokļa? Jo ir tādi mazi miruši bērni, kas nepaspēja pat jēdzīgi sākt sevi apzināties. Kopskaitā viņu nav nemaz tik maz. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.12.05 10:12:32
Jo ir tādi mazi miruši bērni, kas nepaspēja pat jēdzīgi sākt sevi apzināties. Kopskaitā viņu nav nemaz tik maz.
Un KĀDI viņi būs debesu valstībā. Jo lai izveidotos cilvēka personība, kādi pacmit gadi tomēr paiet. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.05 10:24:40
Šeksna, a ko atkal ar sofistiku! Pastāstīsi to vietu, kur man ir pofig vai cilvēku nošauj vai nē? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.05 10:25:17
Šeksna, tev ko ir informācija par to kā personība veidojas Debesu Valstībā? |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.12.05 10:28:37
Šeksna, tev ko ir informācija par to kā personība veidojas Debesu Valstībā?
Personība debesu valstībā vairs neveidojas, jo tas, vai personība iekļūs vai neiekļūs debesu valstībā, ir atkarīgs no šīs personības. Ja personība debesu valstībā TURPINA veidoties, tad neviens debesu valstības iemītnieks nebūs pasargāts no tā, ka kāds cits debesu valstības iemītnieks piepeši nesaiet sviestā...
Šeksna, a ko atkal ar sofistiku! Pastāstīsi to vietu, kur man ir pofig vai cilvēku nošauj vai nē?
Nu kā, ar Ījābu tak viss bija kārtībā - rati, trauki un paciņas nonāca debesu valstībā, bet Ījābam izsniedza jaunus... jeb vai Tu tomēr sāksi kritizēt dieva rīcību ŠAJĀ epizodē? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.12.05 10:30:20
Mulders
Tev pašam ir tāda informācija, kā personība veidojas Dieva valstībā?
Un kāpēc tieši Dieva valstībā - varbūt ka ellē? Ja jau defaulti visi ir paredzēti ellei, un paradīzē tiek tikai tie, kas pieņem Jēzu, tad uz bērniem tas neattiecas. Viņi pat netika līdz loterijas biļešu pirkšanai. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.12.05 10:31:28
Sheksna
Ja personība debesu valstībā TURPINA veidoties, tad neviens debesu valstības iemītnieks nebūs pasargāts no tā, ka kāds cits debesu valstības iemītnieks piepeši nesaiet sviestā...
Analoģiski par elli - ja nu kāds elles iemītnieks saveidojās tā, ka ir gatavs paradīzei? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.05 10:34:12
Šeksna,
To kas un vai kāds nonāk debesu valstība ir atkarīgs no Dieva Žēlastības nevis no personas, kas pretendē uz Debesīm. Tas pirmkārt. Otrkārt spriest par Personības Attīstību dažādās fāzēs es neņemos spriest, jo nevar cilvēka personību redzēt kāmēr tā nemanifistējas ārēji. Tā kā par daunīšu personu grūti būs izspriest it īpaši, ja tai ir ierobežotas iespējas izpausties dēļ personas nesēja defektiem!
Ar Ījabu viss kedās, kā pats Ījabs teica - Dievs deva un Dievs ņēma! Kur lika, par to Raksti klusē! |
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.12.05 10:34:17
Labrīt!
Paldies par informāciju, bet kaut kā nedzirdēju matērijas būtības definīcijas, aprakstus, skaidrojumus, tikai jau sen dzirdēto tautoloģiju - matērija ir viss, kas ir un viss, kas ir, ir matērija. Vai pasacīt kaut ko tādu, nenozīmē nepasacīt neko? Turklāt paskaidrojiet man nabaga cilvēkam - kā tas ir, ka matērija tā vienkārši pastāv mūžīgi, vienmēr ir bijusi un vienmēr būs. Es to tā īsti nesaprotu. Turklāt, Ctulhu, kur ir tie novērojumi, kas liecina, ka matērija ir mūžīga? Vai mēs varam novērot kaut ko citu mūžīgu, izņemot matērijas kopumu? Ja nevaram, tad kur ir tie pierādījumi, izņemot naivu no senajiem grieķiem patapinātu apgalvojumu? Tas, ka matērija un enerģija nezūd, manuprāt, ir pateicoties tam, ka Dievs to uztur. To es varu saprast. Turpretī tad, kad jūs sakāt - matērija un enerģija nezūd, jo tā ir mūžīga, to es saprast nevaru. Jūs apgalvojat, ka vienīgā mūžīgā lieta ir matērija, savukārt matērija ir viss, kas ir, bet viss, kas ir taču nav mūžīgs. Starp citu no kurienes jums tā doma par mūžību, un kas ir mūžīgs? Vai tas ir laiks, kas nekad nebeidzas vai laika neesamība, vai vēl kaut kas cits?
Ctulhu, vai Tev nešķiet dīvains apgalvojums, ka mīlestība ir sarežģīta matērijas forma? Pastāsti man lūdzu par to drusku vairāk.
Arī universālo ētikas normju jomā jums šķiet trūkst vienprātības. Ctulhu, piemēram, domā, ka tā atvasināma no kaut kādu sistēmu darbības. Apžēliņ, draugs, vai Tu vari šo domu tā konsekventi izdomāt līdz galam? Citi savukārt domā, ka morāle ir nosacīta - sociāli konvencionāla lieta. Tas nu pavisam vienkārši ir skaidrs, ka tā nevar būt, jo kā tad mēs varētu par to spriest, kas ir labs un slikts? Tad jau mums tomēr būtu vajadzīga kaut kāda mēraukla, kas tomēr nebūtu atkarīga no mūsu sociālajiem pieņēmumiem. Kur tā ir?
Protams, ka par Dievu var runāt. Tikai, ja izskām tādas domas, ka Dievs ir labs vai slikts, rīkojas pareizi vai nepareizi, tad vienlaicīgi atzīstam, ka pastāv kādas universiālas un absolūtas mērauklas. Tās nevar izrietēt no matēriālām sistēmām, proti, mēs taču nesakām - koks ir labs vai slikts - bet par cilvēku gan sakām. Spriežot par cilvēku mēs izmantojam citu likumu, nekā runājot par kokiem, akmeņiem un jūru. Un šis likums nav konvencionālas dabas, bet gan absolūts un universāls likums. Mēs neesam sociāli vienojušies, ka pārkāpt laulību ir slikti, drīzāk gan sabiedrība to attaisno. Tomēr, pārkāpjot laulību, cilvēks jūtas vainīgs. Tas pats būtu sakāms par zagšanu, melošanu utt. Mēs nevaram vienoties par vienu otru jautājumu, bet varam vienoties par to, ka zagt ir slikti. Kādēļ tā? Vai ne tādēļ, ka mums ir zināms kāds universāls likums, kas to nosaka? Un tas nebūt nav matērijas kustības formas sarežģītība, kā to domā Ctulhu. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.05 10:36:56
KarotesNav, vot šito loģiku man paskaidro!
No kurienes tiek izsecināts, ka bērns defaultā Jēzu noraida? It īpaši, ja Jēzus pats bērniņus pieņem un vēl piesaka saviem mācekļiem, ka, ja tie nekļūs kā bērni, tie neieies Debesu Valstībā! Bērniņi vislabāk kvalificējas Debesu Valstībai, bet bez ticības nevar Dievam patikt. Tātad... kur izzīdi, ka bērni Dievam netic? Par Personības "attīstību" es izsakos tik tā... lai Šexnas defaultos pieņēmumus grautu! Jemot vērā ka Debesu Valstība ir trascendentāla, bet attīstība ir process laikā, tie vispār ir nesavietojami. Par šo labāk raksta nekanoniskā grāmata - Sālamana Gudrības grāmata... |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.12.05 10:40:29
Mulders
Tāpēc, ka bērns ir piedzimis slikts. Sliktos samet ftopkā. Laboties var, tikai izsakot vēlēšanos laboties. Bērns tādu vēlēšanos izteikt nevar, jo neko vispār nesaprot.
Tu izbīdi versiju, ka bērni nokļūst paradīzē? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.05 10:41:00
I. Plūme "Matērijas sarežģītība" Ctulhu lexikā ir kaut kāda idioma bez reāla taustāma satura. Sarežģītība kā matemātiska koncepcija pati par sevi ir ļoti sarežģīta.
Tamdēļ tik pat labi varam lietot terminu "MahaBulalaMutu" kas raksturo to ko matērija spēj darīt! |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.12.05 10:44:34
a_masik,
Es neko nepiedāvāju aizstāt, tikai netieši norādu, ka jūs esat patapinājuši Dieva īpašības un piedēvējat tās matērijai, turklāt nespējat aprakstīt matērijas būtību, bet pārmetat Mulderam un man, ka mēs nespējam definēt Gara būtību. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.05 10:45:08
> Laboties var, tikai izsakot vēlēšanos laboties.
STOP!
Šitais ir garām! Tas ir Baptistu un Pentakostāļu mācība!
Luterāņu mācība ir tāda, ka laboties var tad, kad Dievs izsaka vēlēšanos labot  Ir būtiska atšķirība starp ticību un ticības apliecību cilvēkiem saprotamā valodā (izteikt šo ticību). Kristus prasa vienkārši, lai ir ticība - kas primitīvi varētu būt tulkota kā - paļāvība uz neredzamām lietām, uzticība uz to kas gaidāms! Cerības pamats. Tā ir subjektīva un tieši tamdēļ to Dievs redz, bet cilvēki nē. Tamdēļ cilvēku horizontālajā plāksnē ticība ir jāizsaka skaļi, bet Dievam pietiek ar to ka tu tici vispār, viņš to redz, viņu neapmānīsi ar vārdiem.
Tā nu no Kristus attiexmes pret bērniņiem tiek secināts, ka bērniņi ir spējīgi uz ticēšanu un Dieva pieņemšanu. Tāpat kā Bērni spēj atpazīt un uzticēties mātei/tēvam tāpat viņi to spēj attiecībā pret savu Radītāju! UN šīs ticības Dēļ Dievs viņus var taisnot un pieņemt. Nē viņi nav bezgrēcīgi, bet viņi ir ticīgi, pietam tā ticīgi, kā reti kurš pieaugušais vair!
Kā stāv rakstīts - "Ar bērnu un zīdaiņu muti Tu Sev slavu esi sagādājis" |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.12.05 10:45:13
Ilārs Plūme
Dieva definīcijas un skaidrojumi taču tev tāpat nav.
matērija ir viss, kas ir, bet viss, kas ir taču nav mūžīgs.
Kāpēc viss, kas ir, nav mūžīgs? Pamato!
kas ir mūžīgs?
Eksistējošs vienmēr, arī ārpus laika, ja vajadzīgs. Mēs navaram atrast tādu laika vai telpas punktu, no kura skatoties, matērija būtu pārstājusi eksistēt. Protams, lielāki objekti rodas un pazūd, taču pamat ķieģelīši paliek.
varam vienoties par to, ka zagt ir slikti. Kādēļ tā? Vai ne tādēļ, ka mums ir zināms kāds universāls likums, kas to nosaka?
Jā, un tas likums ir elementārs - izdzīvošana. Zaglis ir parazīts, kas barojas uz citu rēķina. |
:: Pievienot komentāru
|
