Pagris 
|
Iesūtīts:
2012.01.18 22:22:13
Kā jūs vērtējat "Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību" ievietoto informāciju izdevumā "Mieram tuvu". "Katru gadu šai nedēļai tiek izvēlēta īpaša tēma, šogad to piedāvā Polijas kristieši no Polijas Romas katoļu Baznīcas, pareizticīgās Baznīcas, kā arī veckatoļu un protestantu ekleziālajām kopienām." |
|
Ingars  |
# Iesūtīts: 2013.03.18 14:22:55
dafne
domā Dievs pieprasa svētumu...Dievs ir svēts,tapēc Viņa priekša neviens nespēj pastavēt kas tads nav
man tik šķiet,ka uzreiz janošķir taisnošana no svētosanas(kas ir ilgstoss process)
Tev taisnība, taču svēttapšanas process jau arī izriet no tam, ka Dievs pieprasa svētumu – tas ir, kad ticīgais tiek pilnīgi satriekts un sadragāts, tad pacelsts, sadziedēts un atjaunots. Tas ir, kad ticīgie „asiņo” Tā Kunga priekšā, notriekti ar seju pie zemes, kā izliets ūdens pie Viņa kājām, līdz kamēr tiek nežēlīgi izdedzināts viss grēcīgais, samaitātais un miesīgais no mums laukā, taču tas viss notiek ar Kristus žēlastības un mīlestības sargājošo spēku, ka soda par grēkiem vietā mēs saņemam nepelnītu žēlastību un svētību, mūžīgo dzīvi kopā ar Dievu. Svēttapšanas process var būt sāpīgs un reizēm pat nežēlīgs, taču tas nav sods par mūsu grēkiem, bet gan dziedināšanas process, kad mēs tiekam ar Dieva Vārda zobenu nocirsti, nodalīti no visa, kas nav no Dieva, lai piederētu un būtu īpaši veltīti tikai un vienīgi Dievam. Lai mēs būtu, kā aizzīmogota aka, kā aizslēgts dārzs, kā „nevainīga jaunava” – Kristus Līgava. Un tas nav mūsu darbs, tā nav mūsu cenšanās vai reliģioza pašizdomāta miesas spīdzināšana, bet gan Svētā Gara darbs mūsos. Cilvēkam tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.
rainars
Caur Glābēja upuri, to pieņemot, topam svēti un varam pieiet pie žēlastības troņa īstaja laikā lai dabūtu apžēlošanu. Un es saskatu ka jāmāca cilvēkiem piņamt žēlastību , jo bez sludināšanas par to ir grūti noticēt ka bez nopelniem esmu pestīts , kaut apkārt viens no otra pieprasa likumus kurus izpildīt ir neiespējami............
Tieši tā – mums nav jāpieprasa izpildīt Likumu, bet jānorāda uz Kristu, Kurā Likums ir piepildīts un tiek iegravēts mūsu sirdīs. Ja nāk apsūdzētājs, Dievs viņam atdevis „miesīgo cilvēku” pazudināšanai, jo tas (miesīgais cilvēks) ar savu sacelšanos pret Dievu pats sevi ir atdevis velna varā. Ja tavs „miesīgais cilvēks” līdz ar Kristu ir krustā sists, tad gan vari parādīt apsūdzētājam pigu, jo viņam pie tevis nav kur pieķerties, vēl vairāk – Jēzū Kristū ap tevi ir uguns liesmas un viss, ko apsūdzētājs iegūs būs smagi apdegumi tā ka kaukdams asti kājstarpē ierāvis bēgs no tevis.
|
rainars  |
# Iesūtīts: 2013.03.18 15:08:02
Es sevi pieķēru domās ka ja manī ir Kristus tad apsūdzība kas man tiek celta no kāda tiek atgriezta apsūdzētājam atpakaļ un tas notiek tad kad man izdodas sevi neaistāvēt , bet kad esmu atļāvis sevi aizstāvēt svaidījumam. Es palieku nekas un tas kas manī lielāks un tā panāku to efektu ka tas kas pasaulē paliek nekas ir izredzēts lai liktu kaunā tos kas irt kas. Brāļi stāvēsim stipri un neļausimies atkal iejūtries kalpības(cilvēku izdomātās un kontrolētās mācības) jūgā.
|
dafne  |
# Iesūtīts: 2013.03.18 15:42:40
Ingarsrainars
mes esam novirzijusies no temas par ekumeenismu |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2013.03.18 19:17:37
Ingars
Svēttapšanas process var būt sāpīgs un reizēm pat nežēlīgs, taču tas nav sods par mūsu grēkiem, bet gan dziedināšanas process, kad mēs tiekam ar Dieva Vārda zobenu nocirsti, nodalīti no visa, kas nav no Dieva, lai piederētu un būtu īpaši veltīti tikai un vienīgi Dievam. Lai mēs būtu, kā aizzīmogota aka, kā aizslēgts dārzs, kā „nevainīga jaunava”...
Psihodinamiskās skolas psihologiem šis būtu interesants tekts. 
Bet, ja nopietni, tad šeit ir daudz emociju, kuras vajag atšifrēt. Jo lielākoties, tas kā iekšēji jūtamies vēl nenozīmē, ka otrs jūtas tāpat. Par ko viens ir stāvā sajūsmā, citam tas neko nenozīmē. Vai tā nav arī ar atšķirīgo denomināciju kristiešu svētajām jūtām? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2013.03.20 13:53:23
Raimonds
Ja mēs meklējam vienotību tikai un vienīgi uz Kristus Miesas pamata, tad dažādajai jūtu pasaulei, mācības izpratnei vairs nav nozīmes, jo tad kā par brīnumu atklājas, ka katrs atsevišķais un tik atšķirīgais puzles gabaliņš perfekti sader kopā ar pārējiem. |
rainars |
# Iesūtīts: 2013.03.20 14:13:32
Pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu. (Rom.15)
Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē. Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā. Bet, kam to nav, tas ir akls un stulbs un ir aizmirsis, ka viņš ir šķīstīts no veciem grēkiem. Tādēļ, brāļi, darbojieties, lai jūsu aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek, jo, to darīdami, jūs nekad neklupsit. Tas lielā mērā veicinās jūsu ieiešanu mūsu Kunga un Pestītāja valstībā. (2.Pēt.1) |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2013.03.20 18:19:15
Ingars
Viens klasisks jautājums par ekumenismu, Tu raksti, ka "ja mēs meklējam vienotību tikai un vienīgi uz Kristus Miesas pamata, tad dažādajai jūtu pasaulei, mācības izpratnei vairs nav nozīmes". Tad kā izšķirt, kas un kur ir Kristus miesa, ja ne uz skaidrā Dieva vārda mācības pamata? Jo vai tāds cilvēks Tevi, Raineru u.c. pārliecinās, ja vienīgi teiks, ka ir apustulis un labi izskatās? Cits teiks, ka to var garīgi sajust, bet arī tam Tu nepiekrīti. Kas tad vēl paliek? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2013.03.21 09:30:39
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/457897-pavests_aicina_ieverot_cienu_visu_religi.. ju_starpa
un te bišķi arī par viņa līdzšinējo darbību šai virzienā
http://www.parliamentofreligions.org/news/index.php/2013/03/pope-francis-and-interreligious-relations/
|
dafne |
# Labojis dafne: 2013.03.21 18:26:16
nesaprotu tik..ka tiks sekmeta ta cienas izradisana vienam pret otru tik dazadaas religijaas |
komentārs 2 [82.145.209.90] |
# Iesūtīts: 2013.03.21 19:19:49
Hinduismā joprojām pa kluso upurē bērnus,
bet islamā spridzina.
Par ko viņus visus cienīt?
Žēl ka Francis sācis ar pliku retoriku. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2013.03.22 11:09:50
rainars
Patiešām, mūsu Meistars ir rādījis mums piemēru – visus pieņemt un nevienu neatstumt, lai kādi viņi arī nebūtu. Arī slimnīcā taču nevienu neraida projām, jo kāds lūk ar savām asinīm nosmērē grīdu – ņems taču un sašūs to brūci un nejau tāpēc, lai cietušā asinis vairs nesmērētu slimnīcas grīdu, bet gan, lai viņa dzīvību izglābtu. Ar to arī atšķiras tiesāšana no grēka izgaismošanas. Jo tiesāšana ar pirkstu tik baksta brūcē un saka – lūk, redzi, kāda tev neglīta brūce, ej prom un neķēzies te ar savām asinīm. Taču grēka izgaismošana ir, kad norāda uz brūci, nevis bakstot tajā ar pirkstiem, bet gan aicnot cietušo, lai sniegtu viņam medicīnisko palīdzību, to brūci apstrādā, aizšuj, nosaitē un tas, protams arī sāp, ne mazāk, kā kad tiesāšana baksta ar pirkstu, taču atšķirība starp vienu un otru pieeju ir radikāla.
Raimonds
Un kā tad tu domā, ka cilvēks ir kompetents un tiesīgs, balstoties uz sava miesas prāta spriedumiem to izšķirt? Dievs taču teica neēst no laba un ļauna atzīšanas koka, jo tas nes nāvi. Tas ir, ja tu pats uzskati, ka spēj bez Dieva atšķirt labu no ļauna, tad tu esi atdalīts no Dieva un tā ir nāve. Taču, ja tu paļaujies uz Dievu un meklē sadrūdzību uz Kristus Miesas pamata, tad viss, ko tu meklēsi būs fakst, ka Kristus ir upurējies mūsu labā un uz šī pamata būs balstīta sadraduzība. Lūk – uz paša Kristus, nevis uz cilvēku dažādajām interpretācijām PAR Kristu. Kad tu patiesi paļaujies uz Dievu, vai tad tev būs grūti paļauties arī, ka Viņš nodrošinās, lai valdītu Patiesība Draudzē tā, ka nekādas maldu mācības nespēj palikt neatmaskotas? |
dafne |
# Labojis dafne: 2013.04.14 18:08:23
Kapec nepieciesama-Vienota dekleracija par kristibu-?Lasiju Sv.R.,ka tada 2017.g.iznaksot?Vai drizak-kas tas ir? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.04.14 19:42:31
dafne
riskējot kļūt nepopulārs (kur nu vēl vairāk  ) teikšu tā, ka šāda deklarācija ir visai bezjēdzīga no luterāņu viedokļa, jo par Kristību jau nekādas lielās kontraverses nav bijušas. Toties no politkorektā `ekumēnisma` puses to var pasniegt par milzu sasniegumu: "Re kā spējam vienoties ap"(to par ko strīds nav bijis)
Vienīgais, ievērības cienīgais pie šādas `vienotās deklarācijas par Kristību` varētu būt jautājums par iedzimto grēku un tā sekām pēc Kristības. |
dafne |
# Iesūtīts: 2013.04.14 23:49:04
Aivars,tur ta lieta,ka nav dzirdets par tadiem stridiem un ir tacu jautajumi,kas daudz aktualaki |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2013.04.15 20:18:31
Ingars
Cik cilvēku, tik interpretāciju t.sk.Tavējā, ko Tu šeit rakstiskā (vārdiskā) veidā mēģini pateikt
Parasti bērns sevi iemācās atpazīt spogulī 2-3 gadu vecumā. Viņš sāk sevi atšķirt no apkārtējās pasaules. Viņš sevi "atpazīst" kā patstāvīgu un neatkarīgu būtni ar savām emocijām, vēlmēm un domām. Acīmredzot Radītājs tā ir gribējis. Diezvai Dievs ir vēlējies ar Kristus nākšanu un kalpošanu, savus ticīgos pataisīt par infantīlu, bezgribas būtņu paklausīgu masu? Vai tad Jēzus neteica, lai Viņam sekojam un mīlam no visas sirds, dvēseles, spēka, prāta un gribas? |
Confrater  |
# Labojis Confrater: 2013.04.15 20:33:37
Raimond, Ingars vnk pārstāsta savu garīgo skolotāju atziņas
(šitos kādreiz esmu lasījis un mazu brīdi arī pajūsmojis, jo teorētiski izklausās jau nu dikti garīgi viss šis
- ES, garīgais iepretīm visiem šiem miesīgajiem un dvēseliskajiem, kuri pieder kļūdīgajai baznīcai, vella Bābelei - kopā ar revolucionāro domāšanas veidu - Mi novij mir (t.i.daudzi) sebe pastrojim )
un kamēr viņš no šo "adatas nenoleks", diskutēt ir bezjēdzīgi.
Tas ir tāds ķīniešu kristiešu garīgums ar savām aizgūtām īpatnībām no ķīniešu domāšanas veida.
Un kad vēl to postpadomju rietumnieks pārvāra otrreiz, tad rezultāts ir Ingars . |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2013.04.15 20:39:03
Confrater
Assemblies of God? |
dafne |
# Iesūtīts: 2013.04.16 08:49:27
Confrater
Ingars vnk pārstāsta savu garīgo skolotāju atziņas
kas tie ir par skolotājiem?
sīs te "atziņas"izvelk vienu otru ara no baznīcas |
Confrater |
# Iesūtīts: 2013.04.16 08:57:50
Raimonds, Dafne , "Kristus draudzes".
Pirmais skolotājs - Vočmens Nī.
Vēl citus Ingars kādā diskusijā pieminēja. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.04.16 15:37:29
Viens no retajiem patiesi ekumeniskajiem teologiem B. Menings aizgājis mūžībā - http://www.christianitytoday.com/ct/2004/june/22.42.html |
:: Pievienot komentāru
|
