Pagris 
|
Iesūtīts:
2012.01.18 22:22:13
Kā jūs vērtējat "Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību" ievietoto informāciju izdevumā "Mieram tuvu". "Katru gadu šai nedēļai tiek izvēlēta īpaša tēma, šogad to piedāvā Polijas kristieši no Polijas Romas katoļu Baznīcas, pareizticīgās Baznīcas, kā arī veckatoļu un protestantu ekleziālajām kopienām." |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.12.13 14:44:16
Raimonds
tak ingars nemaz neizšķir Kristus miesu vakarēdienā, kā gan viņš varētu to svētīgi baudīt. Viņam Kristus miesa nav tā, kas uz Krusta upurēta par grēku piedošanu, bet gan ingara domubiedru kompānija. Kalvina neveiksmīgā teksta interpretācija gan dažās denominācijās ir populāra, bet allaž esmu brīnījies, vai tiešām šie nelasa, ko pats Jēzus sacīja, un kā gan šie iedomājas tad par grēku piedošanu izlietās asinis skaidrot.
Viens gan ir skaidrs, ka Sv. Vakarēdienu ingaram pasniegt nevajadzētu viņa paša labā |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2012.12.13 14:49:32
Aivars
No iepriekš diskutētā ar Dafni esmu sapratis, ka Ingars kaut kad ir bijis luterānis un, ka viņam nav sveša luterāņu retorika?
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.12.13 15:01:38
Raimonds
no ingara teiktā - Vai visi luterāņi ir kristieši? .. - es saprotu, ka viņš nav bijis ne luterānis, ne kristietis. Un no pārējiem tekstiem spriežu, ka iespējams nekas daudz jau nav mainījies.
Ja jau viņam būtu pazīstama luterāņu retorika, tad kaut kam būtu bijis prātā jāaizķeras. Pagaidām izskatās, ka Indriķa minējumi par konkrētā pilsoņa konfesionālo piederību ir stingri paticamāki |
dafne  |
# Labojis dafne: 2012.12.14 08:26:10
Ingars
Kristus vārdi Vakarēdienā ir domāti Kristus Miesai, nevis „kristītiem un iesvētītiem luterisko draudžu locekļiem
piedod..šī ir "pērle"patiešam...atliek tev tik atcerēties kada varda tiek kristīti luterani
Mācītājs tev pasniedz Vakarēdienu kā luterānim, ja pirms tam viņš apliecina, ka neluterāņi netiek uzskatīti par piederīgiem Kristus Miesa
Nē,mācītājs man kā luterānim atgādina,ja esmu kristīta un piederīga baznīcai ,es varu droši iet un saņemt Sv.Vakarēdienu.Daudziem šie vārdi palīdz aiziet līdz altārim..īpaši, ja pa galvu šaudas domas.. iz tēmas..."neesmu cienīgs".Jaunienācējam tas liek saprast,ka draudzē ir kārtiba,ka Vakarēdiens ir kas īpass...un vispirms viņam nāksies iet pie mācītāja...tā tomēr nav nekada bufete.Jāņem vēra arī tas,ka katrai konfesijai ir sava izpratne par to,kas ir Sv.Vakarēdiens..vieniem tas ir labais darbs,kad jasavieno sevi ar Kristu,citiem piemiņas mielasts...Kāpēc jāapgrūtina cilvēki,lai viņi iet un saņem savā draudze un tāda veidā..kā viņi tic.
Bet ērts jau ir variants..staigāt no draudzes uz draudzi sabučāties ar māsām un brāļiem... taja pašā laikā nekur ta īsti nepiederēt..nekadi pienakumi,nekāda atbildība..tipa"es visus mīlu",bet ja man kaut kas nepatiks..iešu uz nākamo draudzi..kurā mani sagaidīs ar atplestam rokām...vai tā?
|
Ingars  |
# Iesūtīts: 2012.12.14 12:09:04
Pater
Hierarhija var būt dievišķa un miesīga/pasaulīga vai pat dēmoniska. Vai gudrie teologi un klerikālās hierarhijas aizstāvji var paskaidrot – kāda velna pēc no savas hierarhijas ir izmetuši apustuļus un praviešus? Stāv rakstīts, ka Draudze ir nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus, nevis uz arhibīskapu un bīskapu pamata, kura stūra akmens ir pāvests.
Raimonds
Ingar, ko Tu gribi pārliecināt? Varbūt pats sevi, ka Jēzus pavēlei par Kristību un Svēto Vakarēdienu nav nozīmes. Pārliecināt, ka tas nav Viņa pavēlēts Žēlastības līdzeklis mūsu visu pestīšanai un nav svarīgi.
Es gribu apliecināt, ka tikai Kristus ir mūsu Glābšana, Ceļš pie Dieva un absolūtā Patiesība, nevis cilvēku radītas interpretācijas par Kristu. Kristība un Vakarēdiens ir garīgās realitātes apliecinājumi fiziskajā dimensijā – tā ir daļa no sludināšanas. Jo ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana no Dieva pavēles. Pašas par sevi šīs zīmes neko nedod, taču būtību un saturu tām piešķir Dievs – jā tie ir Viņa Žēlastības Līdzekļi, caur kuriem Viņš mūsos ieliek dzīvu ticību, tie ir, kas dod dzīvu liecību un atklāsmi par Kristu, bet ne Pats Kristus. Vai nav absurdi, ka te slēpjas elkdievības briesmas – kad sāk pielūgt žēlastības līdzekļus un bībeli, kā to darīja farizeji un Jēzus viņiem aizrādīja:
Jāņa 5: 39 Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani!
40 Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.
Jēzus apliecina – jā tie (Raksti) dod liecību par Mani, bet tad nu vajag tiem paklausīt. Jānis kristītājs arī bija Dieva „līdzeklis”, kas gan pats nebija Gaisma, bet viņš liecināja par Gaismu. Kristība, Vakarēdiens, Svētie Raksti un visi citi līdzekļi mums doti lai liecinātu un atklātu Kristu. Paši par sevi šie līdzekļi neko nedod, taču Dieva rokās tiem piemīt spēks vest pie Kristus.
Es apmēram saprotu, ko tu gribēji pateikt – runa ir par to, ka mums jāuzticās Dieva dotajai liecībai un atklāsmei par Kristu un mūsu piederību Viņam, kas tiek realizēts caur Žēlastības Līdzekļiem, nevis mūsu iekšējām izjūtām vai sajūtām.
dafne
piedod..šī ir "pērle"patiešam...atliek tev tik atcerēties kada varda tiek kristīti luterani
Patiesi „luterāņiem” derētu atcerēties, kādā vārdā viņi ir kristīti.
1.korintiešiem 1: 10 Bet es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā.
11 Jo man par jums, mani brāļi, ir pienākušas ziņas no Hloes nama ļaudīm, ka jūsu starpā ir ķildas.
12 Es gribu teikt to, ko pie jums visur dzird runājam, viens saka: es turos pie Pāvila, otrs: es pie Apolla, trešais: es pie Kēfas, bet ceturtais: es pie Kristus.
13 Vai tad Kristus ir dalīts? Vai tad Pāvils ir par jums krustā sists? Jeb vai jūs esat kristīti uz Pāvila vārdu?
14 Paldies Dievam, ka es pie jums cita neviena neesmu kristījis kā vien Krispu un Gaju;
15 tā neviens nevar teikt, ka jūs esat kristīti uz manu vārdu.
Ja jūs esat kristīti Kristus vārdā, kamdēļ tad saucaties par „luterāņiem” un ceļat Lutera Draudzi?
1.korintiešiem 3: 1 Ar jums, brāļi, es nevarēju runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem cilvēkiem, kā ar bērniem Kristū.
2 Es jums devu pienu un ne smagu barību. To jūs nevarējāt panest, arī vēl tagad nevarat.
3 Jo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsu starpā naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi un vai nedzīvojat kā šīs pasaules cilvēki?
4 Jo, kad viens saka: es turos pie Pāvila, bet otrs: es pie Apolla, - vai tad neesat miesīgi?
5 Kas tad ir Apolls, un kas ir Pāvils? Tik kalpi, ar kuru palīdzību jūs kļuvāt ticīgi, ikviens tā, kā Tas Kungs viņam devis.
6 Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai.
7 Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē.
8 Dēstītājs un laistītājs - abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba.
Vai tad neesat miesīgi, kad sakāt: „es turos pie Lutera”? Kas tad ir Luters? Tik kalps, ar kura palīdzību Dievs atjaunoja atmestās un aizmirstās patiesības un viņš dabūs savu algu, pēc sava darba. Taču citu pamatu neviens nevar likt, kā vien to, kas jau ir likts – Jēzus Kristus.
Nē,mācītājs man kā luterānim atgādina,ja esmu kristīta un piederīga baznīcai ,es varu droši iet un saņemt Sv.Vakarēdienu.Daudziem šie vārdi palīdz aiziet līdz altārim..īpaši, ja pa galvu šaudas domas.. iz tēmas..."neesmu cienīgs".Jaunienācējam tas liek saprast,ka draudzē ir kārtiba,ka Vakarēdiens ir kas īpass...un vispirms viņam nāksies iet pie mācītāja...tā tomēr nav nekada bufete.Jāņem vēra arī tas,ka katrai konfesijai ir sava izpratne par to,kas ir Sv.Vakarēdiens..vieniem tas ir labais darbs,kad jasavieno sevi ar Kristu,citiem piemiņas mielasts...Kāpēc jāapgrūtina cilvēki,lai viņi iet un saņem savā draudze un tāda veidā..kā viņi tic.
Nemelo – luteriskajās sektās mācītājs aicina „luterisko draudžu locekļus”, nevis visus, kas kristīti Jēzus vārdā un ir piederīgi Draudzei (Kristus Miesai). Kur Bībelē rakstīts, ka jaunatnācējiem jāiet pie mācītāja, lai varētu pievienoties vietējai draudzei? Kas tev ļāvis šķirot brāļus un māsas pēc viņu izpratnes par Vakarēdienu? Kā tu drīksti atstumt tos, kurus Kristus ir pieņēmis? Kad Pāvils runā par Vakarēdienu, viņš nesaka, ka mācītājs nedrīkst ļaut nepareizi domājošiem piedalīties Vakarēdienā, bet gan, ka katra paša ziņā ir pārbaudīt sevi un katrs pats par sevi atbild. Kāpēc jāapgrūtina cilvēki, prasot no viņiem labo bauslības darbu – luteriski pareizu apliecību un luteriskās kārtības izpildi – lai varētu piedalīties Vakarēdienā? Kā tas ir – lai un saņem „savā draudzē”? Tātad, tu apliecini, ka Draudzi vaja šķelt uz atziņas pamata? Bet tā taču ir bauslība.
Bet ērts jau ir variants..staigāt no draudzes uz draudzi sabučāties ar māsām un brāļiem... taja pašā laikā nekur ta īsti nepiederēt..nekadi pienakumi,nekāda atbildība..tipa"es visus mīlu",bet ja man kaut kas nepatiks..iešu uz nākamo draudzi..kurā mani sagaidīs ar atplestam rokām...vai tā?
Ērti jau ir būt egoistam, nepūlēties mīlēt nemīlamo un pieņemt vājo, bet draudzēties tikai ar tiem, kuri domā tāpat kā tu. Un kam tad tu gribi piederēt? Kam tu gribi jaunticīgo brāli/māsu „pievienot”? Savai sektai vai Kristus Miesai? Kur luteriskās sektas atbildība vietējā apkārtnē par neluterāņu kristiešiem? Kur pienākums un atbildība pieņemt visus, kurus Kristus pieņēmis, kur mīlestība, kas nešķiro pēc konfesionālās piederības? Vai tu mani tiesā par to, ka es nepiederu nevienai sektai? Es piederu Kristus Miesai un fiziski tai vietējai draudzei, kur es dzīvoju. Kad es vislabāk varu uzņemties pienākumus un reālu atbildību par brāļiem, kad es vislabāk varu viņus mīlēt – vai ne tad, ja dzīvoju vienā apdzīvotā vietā ar viņiem? Kādi tad pienākumi un atbildība ir vairumam –isko baznīcu locekļiem, kuri nereti brauc no citas apdzīvotas vietas (laikam jau tur esošie vietējie kristieši, lūk, viņus neapmierina) un dod „miera sveicienu” cilvēkiem, kurus tā īsti nemaz nepazīst, ar kuriem pat nav bijusi iespēja sastrīdēties, lai būtu vajadzība pēc izlīguma pirms Vakarēdiena.
Aivars
tak ingars nemaz neizšķir Kristus miesu vakarēdienā, kā gan viņš varētu to svētīgi baudīt. Viņam Kristus miesa nav tā, kas uz Krusta upurēta par grēku piedošanu, bet gan ingara domubiedru kompānija. Kalvina neveiksmīgā teksta interpretācija gan dažās denominācijās ir populāra, bet allaž esmu brīnījies, vai tiešām šie nelasa, ko pats Jēzus sacīja, un kā gan šie iedomājas tad par grēku piedošanu izlietās asinis skaidrot.
Viens gan ir skaidrs, ka Sv. Vakarēdienu ingaram pasniegt nevajadzētu viņa paša labā
2. Moz. 20:16 Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
Bībeli vairāk vajag lasīt, nekā maldīties sava prāta aplamajos spriedumos – vai neesi lasījis, ka visu ticīgo kopums jebšu Draudze arīdzan tiek dēvēts kā Kristus Miesa? Kā tev nav kauna melot, jo es neesmu teicis, ka Kristus Miesai pieskaitu tik tos, kas piekrīt manām domām, bet gan VISUS KRISTUM TICĪGOS – tai skaitā arī tevi, brāl.
Kas attiecas uz Vakarēdienu, tad es apliecinu – Kristus miesa un asinis tur ir reāli klātesošas, ne fiziski, ne simboliski, bet reāli un garīgi.
no ingara teiktā - Vai visi luterāņi ir kristieši? .. - es saprotu, ka viņš nav bijis ne luterānis, ne kristietis. Un no pārējiem tekstiem spriežu, ka iespējams nekas daudz jau nav mainījies.
Ja jau viņam būtu pazīstama luterāņu retorika, tad kaut kam būtu bijis prātā jāaizķeras. Pagaidām izskatās, ka Indriķa minējumi par konkrētā pilsoņa konfesionālo piederību ir stingri paticamāki
Neko tu nesaproti un pašam nekas tev nav aizķēries, tik garīdznieku pasniegtā luteriskā interpretācija, kas pat reizēm ir pretrunā ar paša Lutera savulaik mācīto. Kā tu vari teikt, ka es neesmu kristietis, ja es apliecinu Kristu? Ak, jā – tev jau kristieši ir tikai tie, kuri piekrīt tavas sektas doktrīnām visos punktos + vēl tevis paša viedoklim un interpretācijai. Ja tu pats sevi turi par kristieti, kāpēc atstum tos, kurus Kristus ir pieņēmis?
|
Confrater  |
# Iesūtīts: 2012.12.14 12:17:20
Ingars , mācies izteikties īsākos tekstos, "palagi" vairs nav topā.
Hierarhija ir, un ir tāda kāda ir, jo neaizmirsti,
Kunga valstība nav no šīs pasaules un
šeit nekādu hierarhijperfekcionismu nav
nedz iespējams nedz vajadzīgs panākt. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.12.14 12:19:30
atkal sākās...
nu kāpēc jāliekuļo ar to `brāļošanos`? Dažs pilsonis te smagi putrodamies jautājumos par Kristus miesu sakramentā un draudzi kā mistisko Kristus miesu vispirms nobrēcas, ka sektanti luterāņi neesot vienoti ar Kristus miesu, bet pēc tam melo, ka tomēr šie paši esot Kristus miesa
Šī laikam ir paštaisnības augstākā forma, ka pat runājot pats sev pretī, cilvēks sit sev pie krūtīm, ka maldās visi citi, tikai ne viņš pats.
|
Ingars |
# Labojis Ingars: 2012.12.14 12:43:33
Confrater
Ingars , mācies izteikties īsākos tekstos, "palagi" vairs nav topā.
Ja ievēroji, tad manā gadījumā (vismaz iepriekšējais komentārs) palags veidojas, jo atbildu vairākiem cilvēkiem vienā komentārā, apmēram pusi no kā aizņem citāti no citu komentāriem un citāti no bībeles.
Hierarhija ir, un ir tāda kāda ir, jo neaizmirsti,
Kunga valstība nav no šīs pasaules un
šeit nekādu hierarhijperfekcionismu nav
nedz iespējams nedz vajadzīgs panākt.
Ja Kunga valstība nav no šīs pasaules, tad taču hierarhijai arī nevajadzētu būt pasaulīgai un tā tomēr tāda ir, tikai nomaskēta aiz kristīgas terminoloģijas. Nav jau runa par perfekcionismu, bet gan par paklausību Dievam. Vai tev Draudze, kādu to atklāj Jaunā Derība, šķiet utopija?
Aivars
nu kāpēc jāliekuļo ar to `brāļošanos`? Dažs pilsonis te smagi putrodamies jautājumos par Kristus miesu sakramentā un draudzi kā mistisko Kristus miesu vispirms nobrēcas, ka sektanti luterāņi neesot vienoti ar Kristus miesu, bet pēc tam melo, ka tomēr šie paši esot Kristus miesa
Šī laikam ir paštaisnības augstākā forma, ka pat runājot pats sev pretī, cilvēks sit sev pie krūtīm, ka maldās visi citi, tikai ne viņš pats.
15 Ja kāja sacītu: tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie miesas, - tomēr tā pieder pie miesas.
Es apliecinu, ka ikviens, kurš tic uz Jēzu Kristu, pieder Kristus Miesai. Kas pats, neskatoties uz savu piederību Kristus Miesai, uzvedās tā itkā tai nepiederētu, ir pretrunās ar sevi un savu jauno būtību. Un tomēr Dievs lielā pacietībā un lēnībā panes visus spītīgos un nepaklausīgos Kristus Miesas locekļus, līdz kamēr tie reiz atzīst to, ka viņi nav vis atsevišķi no pārējās Kristus Miesas, bet gan ir tai piederīgi.
-----------------------
Korintiešiem 10:16 Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu?
17 Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šīs vienas maizes dalībnieki.
Un kurš tad te putrojas par Kristus miesu sakramentā, ja ne tas, kurš noliedz, ka tie, kuri bauda Kristus asinis un miesu Vakarēdienā, tiek arī savienoti ar Kristus asinīm un miesu un visi kopā savstarpēji ir viena miesa – Kristus Miesa?
Un vai tu, mācītāj, nebīsties Dieva, kad tu Vakarēdienā izslēdz no Kristus Miesas tos, kas tai pieder?
|
piekrītu Ingaram [109.229.197.220] |
# Iesūtīts: 2012.12.14 14:45:02
Ingar, par pēdējo teikumu - piekrītu, nezin kādēļ mācītāji nebaidās no pravietiskajiem Jēzus vārdiem par to, ka Jēzus tos var atstumt kā nekad nepazinušus kā to vēsta Raksti... Tāpēc jau sektas plēšas savā starpā, ka viņiem nav tava atziņa par Kristus miesas viendabību... un visu ticīgo piederību tai... un tiesas dienā būs kaukšana un zobu trīcēšana - nu, mācītāji, vai tas neattiecas arī uz jums... |
+jean  |
# Iesūtīts: 2012.12.14 20:49:30
Ingar,
pārlasi vēstules galatiešiem 5. nodaļu. Tur ir minēti miesas darbi. Miesa ir redzama, miesas darbi ir redzami. Pārlasi rūpīgi Gara augļus. Vai tie ir redzami? Vai tiešām tu domā, ja kāds ir priecīgs ar tevi, ja kāds ir laipns pret tevi, ja kāds ir pacietīgs pret tevi, tā uzreiz var droši apgalvot -- tie ir Gara augļi?
Pāvila minētie Gara augļi pārsvarā nav manāmi ar neapbruņotu aci, atšķirībā no miesas darbiem, kas lec acīs.
Pārlasi, par ko Kristus teica - no viņu augļiem jums būs tos pazīt.
Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. No viņu augļiem jums tos būs pazīt. (Mt. 7)
Par kādiem praviešu augļiem te varētu būt runa? Vai ne par to, ka viņi sludina pašu izdomātas mācības? Šie pravieši apgalvo, ka ir Dieva kalpi, ka sludina Dieva mācību, ka tic Dievam, un aicina Dieva draudzi viņos klausīties, -- tomēr patiesībā viņi ir vilki avju drēbēs.
Tā arī tev, ja tu staigā pa dažādu konfesiju baznīcām ir jāraugās tieši pēc šiem augļiem - vai viņi sludina un apliecina patiesību, tai skaitā, arī par še nule kā komentēto tēmu par Kristus klātesamību Svētajā Vakarēdienā.
Svētais apustulis Pāvils romiešiem rakstīja:
Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairieties no viņiem! (Rom. 16)
Šķelšanās ir nesaraujami saistīta ar pretestību kristīgajai mācībai!! Ja tu pretojies kristīgajai mācībai, tu radi šķelšanos, un līdz ar to: tu esi šķeltnieks!!
Ja šķelšanās notiek kristīgās mācības dēļ, tad šķeltnieki ir tie, kas turas pie nepareizas mācības un noraida tos, kas aicina palikt pareizā kristīgajā mācībā. Un tam NAV NEKĀDA sakara, ar to, kurš aiziet vai kurš paliek.
Tā lūk, Ingar et tous les autres!!! |
Confrater |
# Labojis Confrater: 2012.12.15 13:32:08
nezin kādēļ mācītāji nebaidās no pravietiskajiem Jēzus vārdiem par to, ka Jēzus tos var atstumt kā nekad nepazinušus kā to vēsta Raksti...
Mācītājiem nav no sava Kunga jābaidās, (vēl jo vairāk lielākā daļa no tiem nav Viņa vārdā nedz nākamās lietas sludinājuši, nedz brīnumus darījuši, nedz ļaunus garus izdzinuši  ) jo ticības būtība ir Dieva labvēlība pret mums, ko Viņš darījis zināmu ar Kristus nākšanu. Iespējams, viens otrs Amerikas televīzijas mega prīčers gan atbilstu šai klasifikācijai...
Vairāk jāuzmanās no pa konfesijām staigājošiem "augļu meklētājiem", kas ceļ šķiras un var radīt draudzēs jucekli. |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.12.17 08:31:28
Ingars
zini,aizej un vienreiz nokarto savas attiecibas ar luterāņiem,kuri tev, iespejams, nodarījusi pāri,nebūs jamekle attaisnojums savam rūgtumam Bībelē un visi luterani par sektantiem jazaaka.Tu patiesam sac putroties...runāt sev pretī. |
dafne |
# Labojis dafne: 2012.12.17 08:56:39
Confrater
vairāk jāuzmanās no pa konfesijām staigājošiem "augļu meklētājiem", kas ceļ šķiras un var radīt draudzēs jucekli.
ne tikai pa konfesijām staigajosiem...ari par vienas konf.draudzem staigajosiem..arvien vairak apzinos cok liela vertiba ir tie cilvēki,kuri viena draudzē ir gadiem..piedzivojusi macitaju mainjas,kur katrs bijis ar kadam savam cilv. vajibam..piedzivojusi vajasanas,nesaskanas..truukumu..u.c.,bet nav skrejusi uz citu draudzi vai mainijusi konfesiju...tur patiesam var redzet stipru ticibu tam,ka Kristus nak pie viniem ari taja vieta,kura vini atrodas/pulcejas) |
Confrater |
# Iesūtīts: 2012.12.17 11:27:16
dafne , bet no otras puses, kāpēc mocīties ar lojalitāti tai vienai draudzei un kraut virsū Tevis pieminētās mocības vajasanas,nesaskanas..truukumu , kurām tā kā Kristus draudzē nebūtu vietas? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2012.12.17 16:10:31
+jean
Kaut kā tev mazlietiņ velk uz gnosticismu – slēpjoties aiz aizbildinājumiem, ka miesa jau tik un tā ir ļauna, bet Gara augļi ir „neredzami”, cilvēks var ļaut miesai vaļu. Taču, vai neesi lasījis, ka miesa ir Tam Kungam, nevis netiklībai? Vai neesi lasījis, ka miesa ir Svētā Gara mājoklis un Dieva templis? Es nesaku, ka Gara augļiem vienmēr jāizpaužas emocionāli pārspīlētā veidā, kā to bieži māca harismātiskā kustība, bet gan, ka tiem ir jāparādās fiziskos darbos. Nu, piemēram,
Mīlestība – tā nav emocionāla juteklība, bet gan iekšēja nostāja un attieksme pret otru cilvēku, kad tu esi gatavs atdot visu, kas vien nāk viņam par labu, tai pat laikā pat nedomājot par savu labumu, pat ne par gandarījumu, bet gan par to, lai otram būtu patiesi labi (pēc Dieva prāta, nevis miesas vai pasaules prāta), neskatoties uz to, ko tas tev personīgi maksā.
Prieks – tas nenozīmē tikai emocionālu uzbudinājumu, bet, pirmkārt, dedzīgi akceptējošu attieksmi pret Dievu un visu, ko Viņš dara, pret visu labo, taisno, svēto, patieso un šķīsto.
Miers – nav flegmatiska, vienaldzīga attieksme un pasivitāte, bet gan pretēji iekšējai trauksmei pilnīga paļāvība uz Dievu
utt.
Sargaities no viltus praviešiem… Vienmēr, līdz ar maldu mācību nāk līdz arī kādas konkrētas miesīguma vai pseidogarīguma izpausmes, kuras agrāk vai vēlāk izpaudīsies.
Maldu mācības, piemēram, par Svēto Vakarēdienu. Es atnāku un dzirdu – visi kristītie un iesvētītie luterisko draudžu locekļi – maldu mācība, kas noliedz Kristus Miesas vienotību, kā arī Kristu kā Draudzes pamatu, tā vietā, ceļot savu sektu uz cilvēka (Mārtiņa Lutera) pamata. Redzami arī līdzi nākošie augļi – mantkārība, varaskārība, netiklība (gan miesīga, gan garīga), strīdi un ienaids, dzīrošana, un, galu galā – šķelšanās, kas izriet no pretestības Kristus, apustuļu un praviešu mācībai. To visu var atrast arī luteriskajā konfesijā.
Pāvils teica, ka novirzieniem jābūt, lai taptu redzami ticībā rūdītie. Kā doktrinālas nevienprātības problēmu risina ticībā rūdītie un kā tā risina ticībā vājie? Arī tas veids, kā tiek risinātas problēmas, parāda to, vai cilvēks ir garīgi nobriedis un nes Gara augļus, vai arī cilvēks vēl ir miesīgs un tāpēc nes miesas augļus. No konteksta ir skaidri saprotams, ka Pāvils nošķir šķelšanos no novirzieniem. Novirziena gadījumā ticībā rūdītie turas pie Patiesības, taču, viņu turēšanās pie Patiesības nekad nenoved pie šķelšanās Kristus Miesā, Svētais Gars caur šiem ticībā rūdītajiem Pats Personīgi veic miesīguma un pasaulīguma nošķelšanu no Kristus Miesas. Te nav ne smakas no institucionālas baznīcadministrācijas juridiskā spēka – tā ir tīra, pārdabiska un autentiska Svētā Gara darbība. Šķelšanās gadījumā, savukārt, tiek meklēti pasaulīgi un miesīgi risinājumi jebkurai nevienprātībai. Un galu galā tas viss nonāk līdz vienam jautājumam – kam mēs uzticamies, Dievam vai mūsu miesas prātam un pasaulīgām metodēm? Dieva Vārds mums nedod nekādu citu iespēju nodalīties, kā vien nodalīšanos no pasaules.
Citu pamatu neviens nevar likt, kā vien to, kas jau ir likts – Kristus Jēzus. Jēzus Kristus ir Patiesība, Ceļš un Dzīvība. Tu nevari atdalīt Patiesību no Kristus. Ja tu tomēr to dari, tad tu iegūsti nevis Patiesību, bet gan miesas prāta izpratni par Patiesību un uz miesas prāta slēdzienu pamata šķel Dieva Draudzi.
Confrater
Vai neesi lasījis, ka mācītāji nāks grūtā tiesā, ka no viņiem tiks prasīta liela atbildība? Vēl jo vairāk būtu jābaidās tiem mācītājiem, kuri runā pretī Dieva Vārdam, Kurš mūs māca pēc augļiem atšķirt patiesu mācītāju no nepatiesa. Šāda izšķiršana ir katra ticīgā atbildība un ikvienam ir tiesības domāt ar savu galvu. Protams, sektu līderi trīc un dreb jau izdzirdot vien jelkādu kritiku un visos gadījumos to pieraksta miesas augļiem - kurnēšanai un aprunāšanai, kas reizēm tiešām tā arī ir, bet, vai vienmēr? Tāda patstāvīga domāšana var izraisīt jucekli sektā un tas viņiem ļoti nepatīk. Tāpat arī vieņiem nepatīk, ja kāds pretojas viņu šizmai un aizliegumam mīlēt visus brāļus/māsas Kristū, neatkarīgi no konfesionālās piederības. Tādus mēdz saukāt par „staigātājiem pa konfesijām”, lai gan tieši šie cilvēki cenšas paklausīt Dievam, Kurš neatzīst konfesijas, bet tikai vienu Universālo Draudzi, kas lokāli tiek pārstāvēta kā vietējā draudze, kas ir tikai viena katrā apdzīvotā vietā.
dafne
zini,aizej un vienreiz nokarto savas attiecibas ar luterāņiem,kuri tev, iespejams, nodarījusi pāri,nebūs jamekle attaisnojums savam rūgtumam Bībelē un visi luterani par sektantiem jazaaka.Tu patiesam sac putroties...runāt sev pretī.
Mani nesarūgtina tas, ka kāds luterānis (vai cits –ānis) man nodarījis pāri, bet gan, ka Dieva bērni atstumj viens otru.
ne tikai pa konfesijām staigajosiem...ari par vienas konf.draudzem staigajosiem..arvien vairak apzinos cok liela vertiba ir tie cilvēki,kuri viena draudzē ir gadiem..piedzivojusi macitaju mainjas,kur katrs bijis ar kadam savam cilv. vajibam..piedzivojusi vajasanas,nesaskanas..truukumu..u.c.,bet nav skrejusi uz citu draudzi vai mainijusi konfesiju...tur patiesam var redzet stipru ticibu tam,ka Kristus nak pie viniem ari taja vieta,kura vini atrodas/pulcejas)
Jautājums vērtīgajiem cilvēkiem – kāpēc viņi gadiem ilgi šķiro kristiešus pēc konfesionālās piederības, esot sadraudzībā tikai ar vienas konfesijas ticīgajiem, ignorējot pārējos?
|
Confrater |
# Iesūtīts: 2012.12.17 19:37:16
Ingars , ķēniņš Dāvids labi saka, ka labāk būt Dieva, nekā cilvēku rokās.
Bet grūtā tiesa nav kādas elles ugunis,
kas īpaši paredzētas mācītājiem,
bet fakts, ka mācītājiem kā Dieva kalpiem dzīve tomēr ir grūtāka nekā ierindas kristiešiem.
Bet cilvēki, kas ceļo apkārt ar pretenzijām pret citiem kristiešiem ( pāri par neizbēgamo kristīgās jaunības maksimālismu )
lai labāk dibina ko savu, nevis traucē citiem... |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.12.18 00:02:56
Ingars
Mani nesarūgtina tas, ka kāds luterānis (vai cits –ānis) man nodarījis pāri, bet gan, ka Dieva bērni atstumj viens otru.
kā tad..ko tad tu pats dari?
Jautājums vērtīgajiem cilvēkiem – kāpēc viņi gadiem ilgi šķiro kristiešus pēc konfesionālās piederības, esot sadraudzībā tikai ar vienas konfesijas ticīgajiem, ignorējot pārējos?
ej un paprasi
|
dafne |
# Iesūtīts: 2012.12.18 00:05:03
Confrater
bet no otras puses, kāpēc mocīties ar lojalitāti tai vienai draudzei un kraut virsū Tevis pieminētās mocības vajasanas,nesaskanas..truukumu , kurām tā kā Kristus draudzē nebūtu vietas?
nu ja..ka Luters teica"katram patīk sava dziesma..tapec pasaule akstu pilna" |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.12.18 00:15:40
ne tik sen vienā pasākumā, kur tika vainoti citi dīcot pēc `sadraudzības` trūkuma, prātā atausa pavulgārais bet izteiksmīgais aņuks par sievu, kas zāģē vīru "vai tev varētu ienākt prātā pārgulēt ar citu sievieti?" uz ko vīrs atbild: "kas tās par stulbībām, ko tu tur muldi?" bet sieva turpina vaimanāt nu jau vēl aizvainotāk: "tu taču nemaz mani nemīli! tu noteikti pārgulētu ar kādu citu pie pirmās izdevības" līdz vīrs atcērt: "ok, pierunāji!"
Arī Ingars ar savu untumaino kasīšanos kaut kā spēj lieliski pārliecināt un pierunāt, ka tik tiešām ir `brāļi`, ko tu dēvē par svešiniekiem, un labi vien ir to darīt mūžīgi mūžam |
Ingars |
# Iesūtīts: 2012.12.18 08:48:31
Confrater
Ingars , ķēniņš Dāvids labi saka, ka labāk būt Dieva, nekā cilvēku rokās.
Bet grūtā tiesa nav kādas elles ugunis,
kas īpaši paredzētas mācītājiem,
bet fakts, ka mācītājiem kā Dieva kalpiem dzīve tomēr ir grūtāka nekā ierindas kristiešiem.
Bet cilvēki, kas ceļo apkārt ar pretenzijām pret citiem kristiešiem ( pāri par neizbēgamo kristīgās jaunības maksimālismu )
lai labāk dibina ko savu, nevis traucē citiem...
…celt viņu sektas, labāk lai turpina savu priekšgājēju iesākto šizmu un ceļ katrs savējo – nē, paldies, sātan, es labāk atteikšos no tava piedāvājuma.
dafne
„Mani nesarūgtina tas, ka kāds luterānis (vai cits –ānis) man nodarījis pāri, bet gan, ka Dieva bērni atstumj viens otru.”
kā tad..ko tad tu pats dari?
Tas, ka es iebilstu pret kāda cilvēka nepareizu rīcību nenozīmē, ka es viņu atstumju.
„Jautājums vērtīgajiem cilvēkiem – kāpēc viņi gadiem ilgi šķiro kristiešus pēc konfesionālās piederības, esot sadraudzībā tikai ar vienas konfesijas ticīgajiem, ignorējot pārējos?”
ej un paprasi
Visam ir savs Dieva nolikts laiks…
nu ja..ka Luters teica"katram patīk sava dziesma..tapec pasaule akstu pilna"
Tieši tāpēc nepadariet paši sevi un Luteru par ākstiem un ņemat vērā ko Dievs caur Pāvilu teicis – Vai tad Kristus ir dalīts? Vai tad Pāvils (Luters) ir par jums krustā sists? Jeb vai jūs esat kristīti uz Pāvila (Lutera) vārdu? Ar jums, brāļi, es nevarēju runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem cilvēkiem, kā ar bērniem Kristū.
Es jums devu pienu un ne smagu barību. To jūs nevarējāt panest, arī vēl tagad nevarat.
Jo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsu starpā naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi un vai nedzīvojat kā šīs pasaules cilvēki?
Jo, kad viens saka: es turos pie Pāvila (Lutera), bet otrs: es pie Apolla (Pāvesta), - vai tad neesat miesīgi?
Aivars
ne tik sen vienā pasākumā, kur tika vainoti citi dīcot pēc `sadraudzības` trūkuma, prātā atausa pavulgārais bet izteiksmīgais aņuks par sievu, kas zāģē vīru "vai tev varētu ienākt prātā pārgulēt ar citu sievieti?" uz ko vīrs atbild: "kas tās par stulbībām, ko tu tur muldi?" bet sieva turpina vaimanāt nu jau vēl aizvainotāk: "tu taču nemaz mani nemīli! tu noteikti pārgulētu ar kādu citu pie pirmās izdevības" līdz vīrs atcērt: "ok, pierunāji!"
Arī Ingars ar savu untumaino kasīšanos kaut kā spēj lieliski pārliecināt un pierunāt, ka tik tiešām ir `brāļi`, ko tu dēvē par svešiniekiem, un labi vien ir to darīt mūžīgi mūžam
Nē, nē, viss jau ir kārtībā, Draudze ir vienota, nevis sašķelta konfesijās, visi ticīgie, bez šķirošanas, ņem dalību Vakarēdienā, katrā apdzīvotā ir tikai viena draudze un visi vietējās apkārtnes ticīgie ir sadraudzībā visi kopā, nevis nodalās katrs savā konfesijā/denominācijā…
Bet, tu atver acis un paskaties, labrīt, mosties no savām ilūzijām – vai tad tu pats neizturies pret neluterāņiem, kā svešiniekiem, akceptējot tikai sadraudzību luteriskajā kopienā? Ak, jā – tu teiksi, ka mēdz ar kaimiņu sasveicināties pāri nožogojumam un pat plānojat pārvilkt vienu jumtu pār jūsu abiem namiem, taču, vai tas ir tas, kā Dievs gribēja, lai ticīgie dzīvotu? Vai tad Dievs negribēja, lai draudze dzīvotu kā ģimene, nevis kā kaimiņi savā starpā?
|
:: Pievienot komentāru
|
