Pagris 
|
Iesūtīts:
2012.01.18 22:22:13
Kā jūs vērtējat "Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību" ievietoto informāciju izdevumā "Mieram tuvu". "Katru gadu šai nedēļai tiek izvēlēta īpaša tēma, šogad to piedāvā Polijas kristieši no Polijas Romas katoļu Baznīcas, pareizticīgās Baznīcas, kā arī veckatoļu un protestantu ekleziālajām kopienām." |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.12.04 11:13:31
Mārtiņš
Kā Tev liekas, vai tās robežas ir tikai iluzoras, vai tomēr reālas? |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2012.12.04 11:26:37
Aivars
Gan, gan.
Mācības uzlikti ierobežojumi, kas paverdzina cilvēku vai nelaiž pie Dieva žēlastības - tās ir reālas robežas. Tas gan vairāk ir RKB un pareizticīgo lauks, bet arī tā saucamie konservatīvie luterāņu mēģina šos saķert.
Piem., cilvēks neiet uz grēksūdzi, jo dzīvo grēkā, kas ir grēks saskaņā ar kaut kādiem noteikumiem. Tāpēc šis cilvēks pārdzīvo (un grauj savu psihi), bet reāli savā dzīvē neko mainīt nespēj. Savukārt šī cilvēka izpratne (tātad mācība) ir tāda, ka pašam(-ai) jātiek galā ar šo praktisko stāvokli un tikai tad var pilnvērtīgi doties uz baznīcu. Mainīt baznīcu (konfesiju, draudzi), lai tiktu vaļā no paverdzinošās mācības, neuzdrošinās faktiski to pašu iemeslu dēļ, kā arī aiz tā, ko domās citi utt. utt. utt.
Kādā sakarā te ekumēnisms? Dažādi ticošie kristieši dzīvē saduras pret savstarpēji dažādajām mācībām - un tās ir šķēršļi, pret ko paklūp vai kam rāpjas pāri - pie tam neskatoties uz mācību.
Ja tā padomā - kas gan būtu iluzorās robežas? Kristus gaismā tikko minētais zināmā mērā atklājas kā iluzors (Dievs neuzstāda tādus cilvēku iedomātus noteikumus), bet reālam cilvēkam - reāls. Līdzīgi kā grēks pats par sevi zināmā mērā ir iluzors pasākums, kas manisfestējas (kļūst reāls) caur tā nesēju (darītāju grēcinieku).
P.S. Piekoriģēju šo tekstu, lai mazinātu iespēju, ka kāds "konservatīvais" ielasītu manā tekstā kaut ko nekristīgu. Lūk vēl viena ekumēnisma darbības fronte. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2012.12.04 13:36:43
Aivars
Vai Rīgas mērs šobrīd runā arī visas Latvijas Pareizticīgo Baznīcas un visu citu Latvijas Baznīcu vārdā? Un vai N.Ušakovs to arī turpmāk darīs?
Kur paliek pārējie mūs Rīgas arhibīskapi un patriarhi? Kur paliek tas, ko viņi sacījuši un aicinājuši savu tautu? Arhibīskaps Aleksandrs, cik zināms, ir atbalstījis latviešu valodas ideju. Tāpat arī daudzi priesteri un kristieši, kas pārgājuši pareizticībā (diezgan daudzi zināmi un pazīstami cilvēki). |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.12.04 14:25:58
Raimonds
Ir gan arī dzirdēts, ka patlaban LPB valdot tomēr diezgan krieviski šovinistisks noskaņojums līdz pat tēzēm, ka latviski jau nemaz nav iespējams tā īsti Dievu lūgt. (gluži kā citi fano par latīņu mēli utt)
Par pārpareizticīgojušajiem latviešu mūziķiem runājot, arī šķiet zīmīgi, ka pēkšņi tiek pausta milzīga sajūsma par krievu valodu. 
Domā Aleksandrs Nilam ko aizrādīs? Vai vēl vairāk Kirilam, lai neposta ekumēniskās attiecības?
Varbūt, vienkārši tā viensaimība (oikumēne) ir tukša skaņa, kamēr Latvijas kristiešus šķir kas vairāk nekā teiksim filioque
Viens ir nacionālā segregācija. Bet tāpat noteikti ir arī sociālā segregācija pat vienas denominācijas ietvaros. Pie visa tā klāt vēl tas, ko minēja Mārtiņš.
Kādus signālus tad beigu beigās dod tā ekumēnisma un saliedēšanas daudzināšana? Vai tie nerada vairāk pārpratumu nekā saprašanos? |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.12.04 15:43:17
Aivars
Vēsture atkārtojas, jo 23 neatkarības gadi laikam ir ilgs laiks, lai nesāktu mainīties spēku samēri globālā līmenī. Tiešām būtu gauži un skumji, ja Baznīcu vadītāji domātu, ka miers un ekumenisms ir vienīgā iespējamā retorika vai nonākot politiski neērtās situācijās, labākais ir klusēt. Kā saki - ekumenisko ideālu vārdā, bet ne mazāk svarīgu lomu spēlē mūsu Baznīcu administratīvās pārvaldības īpatnības t.i. visu par visiem lemj kaut kur citi. |
Pater  |
# Labojis Pater : 2012.12.04 19:54:26
Aivars kas tur gan objektīvs mītā, ka lūk Latvija ir labs piemērs kristiešu saliedētībai?
Nezinu par jēdzienu - saliedētība,
bet Latvijas kristieši kopumā ir draudzīgāki nekā, teiksim, Ziemeļīrijas. Kaut vai organizējot ekumēniskus pasākumus raisās dialogi un diskusijas.
Vai arī - ja dzird ka vajā, teiksim, Kosovas serbus un posta viņu dienamus ,vai citus kristiešus, kas nu gluži nav luterāņi, ir atziņa - mūsējos sit...
Raimonds un visu citu Latvijas Baznīcu vārdā? Un vai N.Ušakovs to arī turpmāk darīs?
Pričom te Ušakova runāšana baznīcu vārdā? Aizbrauca , natūrā pabazarēja ar Kirilu un nekas vairāk.
Izlasi tādu pravoslavu grāmatu - "Pop" par pareizticīgo misiju kara laikā Pleskavā, filma arī esot,
no vienas puses interesants kristīgās vēsts pasludināšanas veids,
jo tas pops tāds jauks kristietis,
no otras - var redzēt ka krievu pareizticības ceļš principā ir tautu rusificēšanas ceļš, nerunājot nemaz par visu bumbu piekarināšanu jereķikam Luteram.
(Kaut vai - ko padarīsi, ja cilēks pa varītēm grib būt ruskijs, nav jau nekāds noziegums)
Tikai , amizanti, ar tādu pašu mītisko pieeju var nolikt arī pareizticību, jo tā nav nedz balta nedz pūkaina, kā to veiksmīgi (varbūt gan par daudz emocionāli) norāda Roberts Feldmanis savā baznīcas vēsturē. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.12.08 21:19:03
Pater
Akurāt priekš Tevis - http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/445998-vanags_aicina_uz_vienotu_un_labklajigu_l.. atviju |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2012.12.12 13:51:06
Mārtiņš
"Dievam ir vienalga, kā tāda vai citāda tauta patvarīgi izmaina Svēto Rakstu jēdzienus."
Vispār Dievam nav viss vienalga, ka māžojas ar Rakstu jēdzieniem (skat. Rakstos).
Bet Dievs, atļaušos apgalvot, respektē tādu un citādu tautu valodas, lai izplatītu Savu vēsti - ka Viņš žēlastība nevis labo darbu tiesnesis.
Ar to „vienalga” es gribēju sacīt, ka Viņš neizmaina Patiesību atbilstoši kādas tautas īpatnībām. Tas, ka Dievs ir žēlastība neatceļ Dieva tasinību. Vai tad tu nesaproti, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos no tavas netaisnības?
Aivars
Lasi „Jauno Derību – tur viņi nenodalās uz mācības pamata, bet piederība Kristum ir vienīgais vienotības un sadraudzības pamats .... Vienmēr būs kāds, kuram nav pilnīga izpratne par visiem doktrinālajiem jautājumiem, taču, ja šis cilvēks pieder Kristum, vari nebaidīties – Patiesība viņam atklāsies ar katru dienu ar vien vairāk un skaidrāk...”
un
„Ja runājam par konfesionālajām draudzēm, tad uzreiz jāsaka, ka nevienā no tām nesludina pilnīgi pareizu mācību un ticību, tajās visās pieļauj sludināt maldu mācību.
.. kādu skarbu vārdu esmu veltījis tiem, kuri apliecina konfesijas radīto ticības interpretāciju un turas pie sektas, varbūt esmu nosaucis par Bābeles bordeli šīs sektas – par to es nestrīdos.”
Kas tā par šizofrēniju? Kuri te ir Ingara un kuri kāda dēmona vārdi?
Nav tur nekādas šizofrēnijas. Pāvils arī norādīja, ka novirzieniem jābūt. Mums nav jāupurē Patiesība uz miesīgas vienotības altāra, bet gan sava lepnība jāpupurē uz Mīlestības altāra, bet Patiesība pati parūpēsies, lai tā pastāvētu neizmainīta vienlaikus arī nepazaudējot garīgo vienotību.
Pater
„ka nevienā no tām nesludina pilnīgi pareizu mācību un ticību, tajās visās pieļauj sludināt maldu mācību. Dievs nav atļāvis šādā veidā sadalīt Draudzi. Jau rakstīju par to, kā Pāvils gan atzīst novirzienus, bet ne uz šo novirzienu pamata dibinātas draudzes. Nav iespējams uz pareiza novriziena pamata dibināt draudzi, jo, vismaz viena mācība jebkurā gadījumā tādā draudzē būs nepareiza – par draudzes sadraudzības Pamatu.”
Atpazīstu "Kristus draudžu" kustības doktrīnu - ar kuru savukārt sacenšas visai līdzīgā "Vietējo draudžu" kustība, vai ne.
Tie otri dikti ņamas par augsni,
uz kuras būvēts pamats un pārmet tavējiem,
ka tiem viss ar šo augsni nav kārtībā.
Un gan Tev, gan viņiem attieksmē pret Kristus Baznīcu sanāk vien tukša matu skaldīšana un loģikas kļūdas. Apgalvojumi, kas balstās tikai uz plikām, ar faktiem neapstiprināmām pretenzijām - t.i. uz pontu .
Un vispār - cik draudzes esi dibinājis, teorētiķi, uz savu teoriju pamata? Dalies pieredzē, bet ne vārdu plūdos.
Un nejauc jēdzienus!
Sektanti ir, kas nāk ar subjektīvām un pašiem grūti noformulējamām pretenzijām pret Dieva Gara darbošanos jau esošās draudzēs un negrib tām pievienoties un tad sāk kurnēt pret visu un visiem, veidot kaut kādas mākslīgi konstruētas izpratnes, kam visai maz sakara ar draudzes īstenību.
Cilvēkus ar šādu attieksmi diez vai var nosaukt par labticīgiem.
Spriežot pēc tavas attieksmes, vai tik Tu neesi sektants...
P.S.Pāvestam diez vai bučotu roku, bet silti to paspiest- kāpēc ne.
Ir vietas, kā Francija, kur tie, kas cīnās pret Bābeli, ir Romas katoļi.
Pirmkārt – ir jānošķir kustības, kuru pastāvēšana un darbība balstīta uz opozīcijas pret sektantismu, pret konfesionālismu, pret…, no Draudzes, kuras pastāvēšana un darbība balstīta Kristū Jēzū. Protams, ka Draudzes iekšienē Svētais Gars lieto ticīgos katru savā īpašā veidā, taču tie visi kopā ir Viena Kristus Miesa. Tāpat arī Svētais Gars lieto kādus, kas norāda uz novirzēm, piemēram par šķelšanos sektās, konfesijās vai denominācijās, taču ne šī, nedz arī kāda cita īpaši izdalīta, atsevišķa kalpošana nedrīkst un nevar būt par pamatu Draudzei.
Otrkārt – kalpošana, kuru tu nozākāji, ir stingri pamatota Svētajos Rakstos un tieši tā konfesionālā šizma ir tā, kas balstās tukšā matu skaldīšanā, uz plikām, Dieva Vārdā neapstiprinātām pretenzijām, dažādiem „pontiem” un nereti arī varaskārē un mantkārībā, kā to var redzēt arī šodien.
Kas attiecas uz draudžu dibināšanu – tā ir apustuļu kalpošana un es neesmu, vismaz pagaidām, aicināts kalpot kā apustulim. Taču ir tādi, kuriem ir šis aicinājums un viņi gan dibina jaunas vietējās draudzes apdzīvotās vietās, kur to vēl nav bijis, kā arī stiprinā jau esošās. Viņi darbojas uz Kristus Miesas pamata, nevis kādas sektas (konfesionālas vai nekonfesionālas) pamata.
Kas attiecas uz sektantismu – man nav nekādu subjektīvu, grūti noformulējamu pretenziju uz Svētā Gara darbošanos jebkurā vietā, vidē, veidā un laikā. Kā jau esmu teicis – Draudze ir ieslodīta institucionālajā baznīcā. Tas nozīmē, ka visās šajās reliģiskajās organizācijās, kas pašas par sevi nav draudzes, lai gan par tādām uzdodas, tomēr ir daudz patiesi ticīgie, caur kuriem Svētais Gars darbojas visdažādākajos un brīnišķīgākajos veidos. Taču tieši šīs reliģiskās organizācijas, kas pēc būtības visas ir sektas, ir tās, kas izvirza kādas pretenzijas uz Svēto Garu, kuras negrib atzīt citas kristiešu grupas, ārpus sevis, kuras tur sašķeltībā vietējās draudzes, tā vietā, lai ļautu vietējās draudzes ticīgajiem būt vienotiem. Lūk, tās ir sektas un sektanti ir šo sektu, šo mazo impēriju mazie karaļi, kas trīc un dreb, ka tik nepazaudētu varu pār brāļiem.
dafne
„Tieši tā, kā pateikts – kristītie un iesvētītie luterisko draudžu locekļi. Nez, kad Jēzus iestādīja Vakarēdienu, Viņš neko neminēja, ka tajā drīkst ņemt dalību tikai luterāņi. Arī Pāvils neko tādu nesaka – Vakarēdienā ņem dalību visi Kristus Miesas locekļi. Vai tad tāda nav Vakarēdiena jēga, kad Kristus Miesas locekļi tajā ir vienoti?”
bet vai tu neesi jocigs...nokristijies un iesvetijies luteriskaja baznica..bet pie Vakarediena neej,jo pirms tam pasaka,ka luteraņi(kristitie,iesvetitie) drikst nakt pie Dievgalda.Jo****...taja bridi tev vispar ne par ko citu nav jadoma..jo Vakarediens ir priekš tevis..tavu greku piedosanai..tavas ticibas stiprinasanai.tavai dzivibai..A nē,neiesu..iesu tur,kur visus pienem...tipa šeit Kristus nav klatesoss,ta nav patiesa miesa,tas nav patiesas Kristus asinis..jo te visus nepienem"•..vai tā?
Un lai man nestasta,ka pie RKB un baptistiem visus pieņem...varbut brivticigo draudzes visus pieņem..bet katra konfesija,draudzee ir kada kartiba
Kārtība, ta kārtība, taču Vakarēdiena būtība ir vienotība Kristus Miesā ar Kristu un savā starpā. Ja tas netiek ievērots, tad to nevar saukt par Vakarēdienu – tā ir zaimošana, melošana un liekuļošana, jo ārēji tiek apliecināta vienotība, kaut gan patiesībā nekādas vienotības nav.
+jean
Ingar, nepiekrītu Tev, tomēr mani imponē tava nostāja, ko es definētu kā -- ABSOLŪTAIS EKUMĒNISMS.
Piemēram, tu rakstīji: ja Draudze kādu izslēdz, tad tas cilvēks ir izslēgts, vairs nav kristietis. Kā tu to praktizē??
Bet, lai saprastu tevi: uzdošu jautājumu (kā visi ):
Draudze=Kristus Miesa, tā ir redzama vai neredzama šai pasaulē??
Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: "Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, - jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū." (Lk. 17)
No Jēzus sacītā izriet, ka Dieva Valstība šeit uz zemes ir Draudzē, kas ir visu Kristum ticīgo kopums. Tā kā tā ir neredzama, to nedrīks organizēt – tātad aizliegts Draudzi pārvērst par institūciju vai reliģisku organizāciju. Tur jau tā sāls, ka Kristus Miesa ir organisms, nevis organizācija. Ja Dieva Valstība nenāk ārīgi redzamā veidā – kamdēļ tad mums ir radīta institucionālā baznīca, kamdēļ tad sakramenti padarīti par reliģiskiem rituāliem, kamdēļ tiek celtas kulta ēkas (baznīcas)? Vai tad tas, ka Draudze ir neredzama nenozīmē to, ka tā nav reģistrēta juridiska persona, ka to no pasaulīgā viedokļa nav iespējams nodefinēt un kontrolēt?
Raimonds
„Draudzes robeža ir katra cilvēka sirdī”
Redz, tur jau būs tās lielākās atšķirības! Tev svarīga ir Tava sirds, kā Tu jūties, kā jūti Garu. Un pēc tā arī salīdzini citu cilvēku ticību un citas draudzes. Cik nav piedzīvots, cilvēks paliek pat dusmīgs, ja viņš redz, ka otrs nejūt to, ko jūt viņš. Ja tas otrs nepiepildās ar tām pašam Gara straumēm. Tad visbiežāk seko iebildumi, tev nav Gara, vai neesi pareizi saņēmis, tev nav ticības. Manuprāt tā runājot, otru ļoti ātri var aizvainot. Jā, kāpēc harizmātiskās draudzes, kas par to vien runā, tomēr nav vienotas? Kāpēc tie, kas sevi sauc par brāļiem un staigā Garā, nespēj būt vienoti? Visas tās runas par Gara kristību, Gara saņemšanu, piepildīšanos, svaidījumu, mēlēs runāšanu, roku uzlikšanu, misiju, evaņģelizāciju, atmodu utt., vai ejot un meklējot Garu to pie tiem, kas ir stiprāki Garā, nav par pamatu harizmātu sašķeltībai? Ja šo cilvēku sirdīs deg viens Gars, kāpēc viņi nespēj vienoties?
Var teikt, kas tad cilvēkam vēl vairāk pieder, kā viņa sirds un tas, kas notiek tajā! Vai arī, kas citam daļas gar manu sirdi un to kā es jūtos, jo neviens cits manā vietā nedzīvos! Bet, "Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt? " (Jer.17:9) Arī Jēzus sacīja: "Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi." (Mt.15:19)
Vai kristietis pilnībā no tā ir brīvs Garā ? Un viltība sirdī t.i. grēks viņu domās, vārdos vairs neskar, jo viņš staigā Garā? Lai nu, kurš, bet Pāvils staigāja Garā! Apustulis Pāvils rakstot par sevi un savām iekšējām cīņām saka tā: "Jo es zinu, ka manī dabīgā miesā , nemīt nekas labs. labu gribēt man ir dots, bet labu darīt nē... es nožēlojamais cilvēks!" (Rom.7:19, 24) Un turpat Pāvils atbild, cerību neliekot uz sevi, bet: "Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū!" (25.p.)
Ko raksta Jānis, "no tā mēs zinām, ka piederam patiesībai un varēsim savu sirdi Viņa priekšā klusināt, ka, ja mūsu sirds mūs pazudina, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visas lietas." (1.Jņ.3:19,20)
Tā kā arī Dieva vārds par cilvēka sirdi runā, kā par melīgu, nedrošu un nepastāvīgu avotu, lai tajā meklētu pārliecību par savas pestīšanas drošību. Tāpēc pestīšanas drošība nav jāmeklē iekšējās sirds izjūtās, vai arī ja cilvēkam šķiet, ka Gars viņā šīs izjūtas rada, bet vienīgi Kristū t.i. Viņa pavēlēs un apsolījumos. Ja Viņš ir solījis, "kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts" (Mk.16:16), ja to saka arī Viņa apustuļi, "kristību, kura jūs tagad glābj" (1.Pēt.3:21), tad Kristus to darīs.
Ja Jēzus to pavēl draudzei, "tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis." (Mt.28:19, 20) un ja apustuļu draudze jau Jeruzālemē to sludināja un tā darīja, " izglābieties ... kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja utt." (Ap.d.2:40, 41), kāpēc šodienas draudzes to nemācītu un nedarītu?
Varētu vēl turpināt arī par Sv.Vakarēdienu, tas viss ir Dieva vārdā izlasām un pamatots paša Kristus vārdiem. Tāpēc... sirds ir svarīga, dievbijīgas jūtas ir svarīgas, bet mēs netiekam pestīti no tā, kā jūtamies, bet mūs glābj vienīgi Kristus. Tāpēc nevar vienīgi fokusēties uz sirdi, bet uz Kristu un uzmanīgāk ieklausīties Viņa pavēlēs un apsolījumos t.i. tajā kā un kādā veidā (apzināti nesaku, ka mēs saņemam, bet Viņš dāvina) Viņš pasniedz savu pestījošo žēlastību.
Es tev pilnībā piekrītu, taču tu mani esi pamatīgi pārpratis, droši vien biju nepilnīgi izteicis savas domas. Draudzes robeža ir cilvēka sirdī – ar to bija domāts nevis, ko cilvēka sirds jūt, bet gan, ka sirdī iemājojis Kristus un sirds pieder Kristum un šeit arī ir tas vienīgais punkts, kas nosaka vai cilvēks pieder vai nepieder Draudzei. Daudzi nāks un stāstīs Jēzum, kādus brīnumus viņi darījuši, kādas Gara dāvanas, izjūtas, piedzīvojumi viņiem bijuši, taču Jēzu interesē tikai viena lieta – vai viņu sirdis pieder Viņam, vai tajās mīt dzīva ticība tam Jēram, kas tapa nokauts. Lūk, Draudzes robeža – vai cilvēks tic vai netic Kristum, ka Viņš ir Dieva Dēls un visu cilvēku Pestītājs.
|
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2012.12.12 14:26:48
Ingars
Ar to „vienalga” es gribēju sacīt, ka Viņš neizmaina Patiesību atbilstoši kādas tautas īpatnībām. Tas, ka Dievs ir žēlastība neatceļ Dieva tasinību. Vai tad tu nesaproti, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos no tavas netaisnības?
Vai tad tu nesaproti, ka ...
Tagad ir Advents, drīz būs Ziemassvētki - labs laiks sākt no jauna izdzīvot Dieva vēsti, kas caur Pestītāju ar Gara palīdzību ved pie Tēva |
Ingars |
# Iesūtīts: 2012.12.12 14:30:33
Mārtiņš
Man Advents ir visu laiku |
+jean  |
# Iesūtīts: 2012.12.12 15:28:57
Ingar, tu raksti: Tā kā tā ir neredzama, to nedrīkst organizēt – tātad aizliegts Draudzi pārvērst par institūciju vai reliģisku organizāciju.
Labi, tātad tu piekrīti, ka Draudze - Kristus miesa - ir neredzama. Kā tad tu tomēr Viņu ieraugi?? Ticība nav redzama. Vienīgais, ko var ar miesas acīm ieraudzīt ir - ticības apliecība. Vai arī kā savādāk?
P.S. par reģistrēšanu/nereģistrēšanu -- valsts atļauj reģistrēt, ja ir juridiskas (miesīgas) vajadzības, Raksti neko tādu neaizliedz. Raksti vēlas, lai kristieši pakļautos valsts varai. => reģistrēšana/nereģistrēšana brīva izvēle. Piemēram, ja draudze vēlas īpašumā ēku, kur sanākt kopā, tad savādāk nevar -- jābūt juridiskai personai. Ja vēlas kontu bankā ziedojumiem, tad savādāk nevar -- jābūt juridiskai personai. utt.
P.P.S. Protams draudžu institucionēšanās it kā šo to sarežģī, tomēr tas ir saistīts lielākoties ar ikviena grēcīgās miesas tieksmēm. Jo problēmas rodas, kad šo varu izmanto grēcīgi, kas bez šaubām ir iespējams un notiek. Tomēr arī neformālā (nereģistrētā) sanākšanā kādam ir neformāla autoritāte un šis cilvēks, joprojām esot miesā, var šo autoritāti izmantot nelietīgi. Nekristīgu hierarhiju var izveidot gan juridiski, gan arī neoficiāli. Juridiski izveidotu nekristīgu hierarhiju sagraut gan ir daudz grūtāk |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2012.12.12 16:28:16
Ingars
Tad laiks piedzīvot Ziemassvētkus, Lieldienas un Vasarsvētkus. |
dafne  |
# Labojis dafne: 2012.12.12 20:40:37
Ingarsgribi teikt,ka luterāņi nesaņem Kristu,jo nav vienotības(redzamas) ar neluterāņiem?... |
Ingars |
# Iesūtīts: 2012.12.13 10:28:42
+jean
Ingar, tu raksti: Tā kā tā ir neredzama, to nedrīkst organizēt – tātad aizliegts Draudzi pārvērst par institūciju vai reliģisku organizāciju.
Labi, tātad tu piekrīti, ka Draudze - Kristus miesa - ir neredzama. Kā tad tu tomēr Viņu ieraugi?? Ticība nav redzama. Vienīgais, ko var ar miesas acīm ieraudzīt ir - ticības apliecība. Vai arī kā savādāk?
Ticībai būs redzami augļi – Gara augļi. Šķelšanās noteikti nav Gara auglis. Draudzes pārvēršana par institucionālu organizāciju ar oficiālām personām arī nav Gara auglis. Lai arī varētu domāt, ka apustuļi un vietējo draudžu vecaji bija oficiālas personas, tomēr iedziļinoties var redzēt, ka tas tā nebūt vis nav. Ja ņemam vērā, ka Dieva Valstība nenāk ārēji redzamā veidā, tad tai arī nevajadzētu būt oficiālai struktūrai ar oficiāliem amatiem šajā pasaulē. Un tomēr, mēs redzam, ka draudzes tiek veidotas pēc pasaulīgu organizāciju un valstu valdību parauga, katoļiem pat ir sava galvaspilsēta.
P.S. par reģistrēšanu/nereģistrēšanu -- valsts atļauj reģistrēt, ja ir juridiskas (miesīgas) vajadzības, Raksti neko tādu neaizliedz. Raksti vēlas, lai kristieši pakļautos valsts varai. => reģistrēšana/nereģistrēšana brīva izvēle. Piemēram, ja draudze vēlas īpašumā ēku, kur sanākt kopā, tad savādāk nevar -- jābūt juridiskai personai. Ja vēlas kontu bankā ziedojumiem, tad savādāk nevar -- jābūt juridiskai personai. utt.
Jēzus taču teica, lai mēs nelīdzināmies pasaulei. Nez kā Draudze pirmajā gadsimtā iztika bez kontiem bankās un bez speciālām ēkām. Tas, protams, nenozīmē, ka ticīgajiem nedrīkst būt konts bankā, ka vietējās draudzes vajadzībām nedrīkst celt ēkas, nē – runa ir par to, ka pati draudze nav institūcija, tāpēc visas kalpošanas un vajadzības nodrošina Dievs caur pašu ticīgo ziedojumiem. Cits ziedo naudu, cits ēkas, cits savu darbu, cits vēl kaut ko, turklāt, nekam no tā visa nav jābūt juridiski piesaistītam draudzei.
P.P.S. Protams draudžu institucionēšanās it kā šo to sarežģī, tomēr tas ir saistīts lielākoties ar ikviena grēcīgās miesas tieksmēm. Jo problēmas rodas, kad šo varu izmanto grēcīgi, kas bez šaubām ir iespējams un notiek. Tomēr arī neformālā (nereģistrētā) sanākšanā kādam ir neformāla autoritāte un šis cilvēks, joprojām esot miesā, var šo autoritāti izmantot nelietīgi. Nekristīgu hierarhiju var izveidot gan juridiski, gan arī neoficiāli. Juridiski izveidotu nekristīgu hierarhiju sagraut gan ir daudz grūtāk
Te viss nonāk līdz vienam jautājumam – vai mēs uzticamies Svētajam Garam vairāk, nekā pasaules kārtībai un miesai? Lasi Jauno Derību no sākuma līdz galam – tur viss notika autentiskā Svētā Gara vadībā, viss, kas nebija no Gara, atmira pats no sevis, kā veca āda. Ja tu baidīdamies no haosa, sāc ar pasaulīgām metodēm organizēt un administrēt draudzi, tad jautājums ir, vai labāk tad nebūtu, ja ir klusums, nekā spēlēt un tēlot draudzi? Kamdēļ pūlēties noturēt to, ko Dievs atmetis?
dafne
gribi teikt,ka luterāņi nesaņem Kristu,jo nav vienotības(redzamas) ar neluterāņiem?...
Vai visi luterāņi ir kristieši? Vai visi neluterāņi ir nekristieši? Ko līdz ticība, ja tai nav darbu? Ko līdz tas, ka ar vārdiem tiek apliecināta kaut kāda mistiska vienotība, kas realitātē nemaz neeksistē? Runāt un apliecināt vienu, bet darīt kaut ko citu ir liekulība. Nav runa par to, ka vienotību vajag mākslīgi organizēt – tāpēc ekumēnisms arī nav risinājums. Vienotībai jāizriet no mīlestības, bet mīlestībai no Dievam pakļautas sirds.
Ja tu piedalies Vakarēdienā kā luterāne, tu nesaņem Kristu, bet gan luterāņu interpretāciju par Kristu. Jebšu – kā tu vari apliecināt, ka Vakarēdienā saņem Kristu, ja tu nepieņem visu Kristus Miesu? Tu nevari saņemt Kristu un tai pat laikā atstumt brāli, kurš arī, tāpat kā tu, Kristum pieder? Kristus ir Dieva Dāvana Draudzei, nevis konfesijām. Ja tu neizšķir Kristus Miesu, tā ir necieņa pret Vakarēdienu. Sanāk tā, ka pirms Vakarēdiena, mācītājs apliecina šizmu un ar šizmatisku attieksmi tas tiek tālāk izdalīts. Tāds Vakarēdiens nav vienotības Kristus Miesā apliecinājums, bet gan citu brāļu atstumšanas apliecinājums. Ar vārdiem tu saki „brālies”, taču ar darbiem to noliedz.
|
dafne |
# Iesūtīts: 2012.12.13 11:24:16
Ingars
man vienalga ko tu te muldi,ja man Vakarediena laika saka ka ta ir Kristus miesa kas par mani nodota un Kristus asinis kas par mani ir izlietas..tad tas ta arī IR...jo Kristus pats ta saka..un viss..punkts.un te vari varities par leikulibam un vienotibam,šizmam un vizmam,cieņu necieņu...lidz vakaram.
|
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.12.13 11:30:29
Ingars
Draudzes robeža ir cilvēka sirdī – ar to bija domāts nevis, ko cilvēka sirds jūt, bet gan, ka sirdī iemājojis Kristus un sirds pieder Kristum un šeit arī ir tas vienīgais punkts, kas nosaka vai cilvēks pieder vai nepieder Draudzei (...) Lūk, Draudzes robeža – vai cilvēks tic vai netic Kristum, ka Viņš ir Dieva Dēls un visu cilvēku Pestītājs.
Tev uzrakstīju Rakstu pamatojumu par to, kā Kristus sniedz savu žēlastību un kā mēs varam būt droši un nomierināt sirdsapziņu, ka tiešām esam Kristus pieņemti (Viņa vārds un Sakramenti to sniedz un arī apliecina). Ja, mūsu Kungs to ir iedibinājis, kāpēc Tu vēl meklē citus pierādījumus un apliecinājumus? Lai kur citur, bet Evaņģēliski luteriskajās draudzēs to māca. Jo kādu vēl Tavuprāt vajag pierādījumus un apstiprinājumus, ka Kristus Tevi, mani vai jebkuru citu ir pieņēmis par savu bērnu un sirdī ir Kristus?
No atbildes citiem, redzu, ka no vienas puses Tu saki, ka luterāņi rīkojas nepareizi, bet tajā pat laikā vēlies, lai viņi Tevi pieņemtu. Vai nav pretruna?
|
+jean |
# Labojis +jean: 2012.12.13 12:07:06
Ingar!
Ticībai būs redzami augļi – Gara augļi. Šķelšanās noteikti nav Gara auglis, pateica Ingars un nošķēlās no daudziem, izņemot no tiem, ar ko ir vienisprātis. Un tādējādi tu pats ar saviem darbiem apliecini, ka izšķirošā ārējās lietās ir vienprātībai ticības jautājumos (kas arī ir konfesionālā piederība), jo tu nošķiries no tiem, kas nav ar tevi vienis prātis ticības izpratnē. Un es nesaku, ka tu dari nepareizi. Tikai neliekuļo un pamani pats savu realitāti...
Draudzes pārvēršana par institucionālu organizāciju ar oficiālām personām arī nav Gara auglis, Ingar, es gan neatrodu Rakstos, kur Raksti teiktu, ka kristiešiem būtu jāignorē valstī noteiktā kārtība. Un līdz ko kristieši piereģistrē savu draudzi kā reliģisku organizāciju, tā viņi uzreiz darbotos pretim Svētajam Garam. Nevajag pateikt vairāk, kā teikts pašos Rakstos, vai ne tā??? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2012.12.13 14:00:42
dafne
man vienalga ko tu te muldi,ja man Vakarediena laika saka ka ta ir Kristus miesa kas par mani nodota un Kristus asinis kas par mani ir izlietas..tad tas ta arī IR...jo Kristus pats ta saka..un viss..punkts.un te vari varities par leikulibam un vienotibam,šizmam un vizmam,cieņu necieņu...lidz vakaram.
1.korintiešiem 11: 18 Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, ko es pa daļai arī ticu.
19 Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie.
20 Kad jūs sanākat kopā, tad nav iespējams turēt Tā Kunga mielastu.
21 Jo, mielastam notiekot, katrs steidzas paņemt savu paša ēdienu, un tā cits paliek neēdis, cits piedzeras.
22 Vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? Jeb vai jūs Dieva draudzi nicinājat un apkaunojat tos, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs slavēju? Šinī lietā es jūs nevaru slavēt.
23 Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots,
24 ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, -
25 tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami.
26 Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk.
27 Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm.
28 Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.
29 Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu.
30 Tādēļ jūsu starpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir mirušu.
31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.
32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.
33 Tāpēc, mani brāļi, kad jūs sanākat uz mielastu, tad gaidait cits uz citu.
34 Ja kas ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūsu sanāksme nav jums par sodu. Visu pārējo noteikšu, kad ieradīšos pie jums.
1.korintiešiem 10: 16 Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu?
17 Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šīs vienas maizes dalībnieki.
1.korintiešiem 12: 12 Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.
13 Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu.
14 Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem.
15 Ja kāja sacītu: tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie miesas, - tomēr tā pieder pie miesas.
16 Un, ja auss sacītu: tā kā es neesmu acs, tad es nepiederu pie miesas, - tomēr tā pieder pie miesas.
17 Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža?
18 Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja.
19 Bet, ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur paliktu miesa?
20 Bet tagad ir gan daudz locekļu, bet viena miesa.
21 Acs nevar sacīt rokai: man tevis nevajag, - vai atkal galva nevar sacīt kājām: man jūsu nevajag.
22 Bet taisni tie miesas locekļi, kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi.
23 Bet, kas mums miesā izliekas mazāk cienījams, tos mēs ietērpjam sevišķā godā; un mūsu nepieklājīgie locekļi dabū sevišķu godu. Bet pieklājīgajiem tas nav vajadzīgs.
24 Bet Dievs miesu ir tā sastādījis, ka mazāk cienītam loceklim piešķīris lielāku cieņu,
25 lai neceltos miesā šķelšanās, bet locekļi saticīgi gādātu cits par citu.
26 Un, kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai, kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi.
27 Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.
Kolosiešiem 3: 12 Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā,
13 ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.
14 Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.
15 Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi!
Kristus vārdi Vakarēdienā ir domāti Kristus Miesai, nevis „kristītiem un iesvētītiem luterisko draudžu locekļiem”. Mācītājs tev pasniedz Vakarēdienu kā luterānim, ja pirms tam viņš apliecina, ka neluterāņi netiek uzskatīti par piederīgiem Kristus Miesai (draudzes sapulcē nav aizliegts atrasties arī neticīgajiem, taču Vakarēdienā viņiem nav daļas, jo viņi nepieder Kristus Miesai) un tā tu ēd un dzer sev par sodu, jo neizšķir Kristus Miesu.
Raimonds
„Draudzes robeža ir cilvēka sirdī – ar to bija domāts nevis, ko cilvēka sirds jūt, bet gan, ka sirdī iemājojis Kristus un sirds pieder Kristum un šeit arī ir tas vienīgais punkts, kas nosaka vai cilvēks pieder vai nepieder Draudzei (...) Lūk, Draudzes robeža – vai cilvēks tic vai netic Kristum, ka Viņš ir Dieva Dēls un visu cilvēku Pestītājs.”
Tev uzrakstīju Rakstu pamatojumu par to, kā Kristus sniedz savu žēlastību un kā mēs varam būt droši un nomierināt sirdsapziņu, ka tiešām esam Kristus pieņemti (Viņa vārds un Sakramenti to sniedz un arī apliecina). Ja, mūsu Kungs to ir iedibinājis, kāpēc Tu vēl meklē citus pierādījumus un apliecinājumus? Lai kur citur, bet Evaņģēliski luteriskajās draudzēs to māca. Jo kādu vēl Tavuprāt vajag pierādījumus un apstiprinājumus, ka Kristus Tevi, mani vai jebkuru citu ir pieņēmis par savu bērnu un sirdī ir Kristus?
No atbildes citiem, redzu, ka no vienas puses Tu saki, ka luterāņi rīkojas nepareizi, bet tajā pat laikā vēlies, lai viņi Tevi pieņemtu. Vai nav pretruna?
Kad es meklēju citus pierādījumus un apliecinājumus, nekā to, ko pamato Svētie Raksti? Un ko tu darītu, ja nebūtu pieejams ne ūdens kristībai, ne maize un vīns Vakarēdienam, nedz jelkādi citi liturģiskie atribūti – ko tad? Vai šie ārējie atribūti ir nepieciešami pestīšanai? Vai tu domā, ka Tiesas Dienā tev Dievs prasīs par sakramentiem, kurus esi pieņēmis? Arī neticīgs cilvēks var atkārtot vajadzīgās frāzes, viņu var kristīt, viņš var pieņemt Vakarēdienu, skaitīt lūgšanas un teikt savu āmen, taču, ja viņā nav ticības uz Jēzu Kristu, ja tā visa ir tikai izlikšanās – ko tas viņam dod? Turklāt – ja kāds ir ticīgs, tad nevajag tur vairs nekā, lai viņu atzītu par Kristus Miesai piederīgu. Protams, patiesai ticībai būs arī ārēja apliecība un augļi.
Es nesaku, ka luterāņi visās lietās ir nepareizi, bet gan, ka nepareiza ir pati luterisma un jebkāda cita –isma eksistence kā atsevišķai grupai, kas sevi uzskata par draudzi. Ja no cilvēka tiek prasīts kas vairāk, nekā tikai un vienīgi ticība uz Kristu, lai viņu pieņemtu kā Draudzes locekli, tad tā ir sekta. Dalība sakramentos izriet no šīs ticības. Tiklīdz sakraments tiek padarīts par liturģisku rituālu, tā tas tiek atrauts no ticības, itkā pats par sevi tas apliecinātu, ka cilvēks ir pestīts, neatkarīgi no tā – tic viņš Kristum vai ne.
+jean
„Ticībai būs redzami augļi – Gara augļi. Šķelšanās noteikti nav Gara auglis”, pateica Ingars un nošķēlās no daudziem, izņemot no tiem, ar ko ir vienisprātis. Un tādējādi tu pats ar saviem darbiem apliecini, ka izšķirošā ārējās lietās ir vienprātībai ticības jautājumos (kas arī ir konfesionālā piederība), jo tu nošķiries no tiem, kas nav ar tevi vienis prātis ticības izpratnē. Un es nesaku, ka tu dari nepareizi. Tikai neliekuļo un pamani pats savu realitāti...
1.korintiešiem 11: 18 Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, ko es pa daļai arī ticu.
19 Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie.
Mīļā miera labad patiesība nav jāupurē, taču tas nenozīmē, ka uz šī pamata drīkst celt atsevišķu draudzi. Tiem, kuri ir satvēruši kādu patiesību, vajadzētu parādīt gara briedumu un panest tos, kas ir vāji. Turklāt palūgšu tevi neapmelot, jo kā tu zini, ka es esmu nošķēlies no tiem, kas man nepiekrīt? Zini, ko nozīmē nošķelties? Tas nozīmē norobežoties un celt atsevišķu, noslēgtu sadraudzību uz savas atziņas pamata, kurā tiek pieņemti tikai tie, kuri visos punktos piekrīt šai atziņai. Man nav nekādu problēmu no rīta būt sadraudzībā luteriskā draudzē un pēcpusdienā tikpat draudzīgi būt kopā arī ar brāļiem/māsām pentakostālā draudzē. Draudze ir kā ģimene – ja ir kādi strīdi, tad ko, šķiršanās un punkts? Man ar savu miesīgo brāli ir daudz pretrunu, taču tas neko nemaina mūsu attiecībās – es „noriju to krupi” un paciešu. Ja, piemēram, man ir taisnība, bet viņš maldās, es nevaru viņu piespiest rīkoties pareizi, tā ir viņa izvēle, taču, neskatoties uz to, es viņu vēl joprojām apskaušu kā brāli un pieņemšu.
„Draudzes pārvēršana par institucionālu organizāciju ar oficiālām personām arī nav Gara auglis”, Ingar, es gan neatrodu Rakstos, kur Raksti teiktu, ka kristiešiem būtu jāignorē valstī noteiktā kārtība. Un līdz ko kristieši piereģistrē savu draudzi kā reliģisku organizāciju, tā viņi uzreiz darbotos pretim Svētajam Garam. Nevajag pateikt vairāk, kā teikts pašos Rakstos, vai ne tā???
Jā, Rakstos ir teikts, ka lai ikviens ir paklausīgs valdībām un varām, kā arī laicīgajiem priekšniekiem, taču tāpat ir arī teikts, ka Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem. Kas attiecas uz Draudzi – tā gan atrodas pasaulē, taču tā šai pasaulei nepieder. Dod ķeizaram, kas pienākas ķeizaram, bet Dievam, kas pieder Dievam. Dieva Valstībai nav pasaulīgas varas, nedz tās darbība ir pasaulīga, tāpēc kā tu To vari piereģistrēt reliģisko organizāciju reģistrā, vēl jo vairāk – neviens taču neļaus tev piereģistrēt reliģisko organizāciju, kuras līderis ir Jēzus. Kā var Svēto Garu pakļaut cilvēku izdomātiem likumiem un noteikumiem? Tā kā Draudzei nav nekādas darīšanas ar pasauli, turklāt, tās autoritāte ir Dievs, tad Draudze nav nekur jāreģistrē, jo tā nav radusies no cilvēku gribas. Cilvēku jurisdikcijā ir pārvaldīt civlēku lietas, bet Dieva lietas gan atstāsim pašam Dievam.
|
Pater |
# Labojis Pater : 2012.12.13 14:11:45
+jean , domāju, kā zināms hierarhijas elements paša draudzē , Tu esi pietiekmi reālistiski domājošs lai saprastu, ka jebkāda veida hierarhija ir bijusi, ir un būs, kamēr vien Kristus Baznīcā atrodas šaisaulē.
Jā, citreiz, īpaši pie mūsdienu liberālajiem protestantiem, tā darbojas nejēdzīgi,
pieļaudama herēzes, savukārt dažreiz palīdz herēzes,
ko gribētu pieņemt laji (bija tāds gadījums ar Ziemeļelbas luterāņiem), aizkavēt,
tāpat dzirdēts, ka dažu citu veco konfesiju hierarhijai raksturīga tirānija.
Un nevarēsi neko sagraut.
Arī par jaunāku laiku konfesijām dzirdēts joks,
kā par kādu Dienvidkorejas garīgo vadoni - ja viņa draudzē esot teokrātija, tad viņš esot šai krātijā teo. 
Tā kā varat fantazēt kopā ar Ingaru par jābūtībām,
realitāte visur ievieš savas korektīvas. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.12.13 14:36:57
Ingars
Vai tu domā, ka Tiesas Dienā tev Dievs prasīs par sakramentiem, kurus esi pieņēmis? Arī neticīgs cilvēks var atkārtot vajadzīgās frāzes, viņu var kristīt, viņš var pieņemt Vakarēdienu, skaitīt lūgšanas un teikt savu āmen, taču, ja viņā nav ticības uz Jēzu Kristu, ja tā visa ir tikai izlikšanās – ko tas viņam dod? Turklāt – ja kāds ir ticīgs, tad nevajag tur vairs nekā, lai viņu atzītu par Kristus Miesai piederīgu. Protams, patiesai ticībai būs arī ārēja apliecība un augļi.
Ingar, ko Tu gribi pārliecināt? Varbūt pats sevi, ka Jēzus pavēlei par Kristību un Svēto Vakarēdienu nav nozīmes. Pārliecināt, ka tas nav Viņa pavēlēts Žēlastības līdzeklis mūsu visu pestīšanai un nav svarīgi. Bet ja mūsu Kungs ir iestādījis un pavēlējis, vai tad jāatceļ, to caur ko Viņš darbojas un dāvā pestīšanu? Ja esi Kristīts, kāpēc saki, ka neesi, ja esi saņēmis Vakarēdienu, kāpēc izliecies, ka neesi un Viņš Tevi caur to ir bagātīgi svētījis? Pasaki, kas tevi var izglābt vai ne Kristus un tas, ko Viņš darījis un apsolījis un tas, ka Tu Viņam un Viņa pavēlētajam un apsolītajam uzticies un seko ticības paklausībā?
Vesela rinda jautājumu, piedod, ka uzdodu, bet vai jūti atšķirību?
|
:: Pievienot komentāru
|
