Adonika 
|
Iesūtīts:
2012.01.13 08:34:28
|
|
skolniekss [195.8.115.229] |
# Iesūtīts: 2012.01.17 13:25:55
Vai es kādam lieku apvienoties? Katrs tusē un dzīvo ar sev līdzīgiem. Tik nevajag viens otram dvēselē līst un tad jau gan jau sadzīvos, i kopīgo saskatīs  |
skolniekss [195.8.115.229] |
# Iesūtīts: 2012.01.17 13:27:57
Jūsējie, mūsējie, tavējie, manējie.... utubungas |
skolniekss [195.8.115.229] |
# Iesūtīts: 2012.01.17 13:36:35
Aivars Tante laukos neņerkst kā jūs, ka lūk tur luterāņiem jāapvienojas ar harizmātiem un septītās dienas adventistiem ar romas katoļiem, un visas institūcijas ir jālikvidē, lai skudriņa tipa var saules zaķa kāpostu savākt.
Protams, klusējoši un pazemīgi, pa zemi lienoši, pretī nerunājoši un vieglu smaidu sejā katru jauku brīdi.
Nē, cilvēkam ir gan galva, gan smadzenes tajā, gan acis lai redzētu un cilvēkam ir jārunā un jāsaka nevis vienmēr jāpiekrīt, jo Dievs runā ne tikai uz Tevi vai mani, bet gan uz visiem. Kā tas bija pirms 2000 gadiem, tā tagad un arī turpmāk!  |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.01.17 14:02:42
skolniekss [195.8.115.229]
Netaisi beztēmu un savas fobijas un kompleksus neprojecē uz Baznīcu! |
Pater Henricus  |
# Labojis Pater Henricus : 2012.01.17 14:37:53
Ingars Bet 2. gadsimtā draudzēs visu varu uzurpēja garīdznieku kliķes, vēlāk varas centralizācija uzņēma apgriezienus un jau parādījās klerki, kuri ir nevis vietējās draudzes vecaji, bet gan apgabala draudžu pārvaldnieki. Tas ir pretēji tam, ko gribēja Kristus.
Aizraušanās ar tamlīdzīgu mitoloģiju liecina vien par vājām zināšanām agrīnās baznīcas vēsturē.
Kādi te uztraucās par baznīcas vēsturi pēc Romas imperatora Konstantīna Lielā, tu savā nosodījumā jau ticis līdz 2.gadsimtam.
Ir radikālāki sektanti par tevi, kas māca ka Kristum tāpat nekas jau no paša sākuma nesanāca ar Baznīcu...
Jūsu sauklis ir līdzīgs šim: "Nabaga Kristus - Viņš gribēja kā labāk, bet sanāca kā vienmēr!"
Vai nešķiet, ka Kristus tomēr un vienmēr Kungs savā Baznīcā par spīti visām cilvēku nepilnībām?
Bet, kas attiecas uz kliķēm un centralizāciju, vai tad ne dažādo novirzienu harizmātiem viņu sludinātāji ir pašiecelti tādā varā un tās noturēšanai lieto tādas baidīšanas ar Dievu metodes,
ka daudzas t.s. tradicionālās konfesijas ar savām hierarhijām uz to fona izskatās ļoti solīdi?
|
skolniekss [195.8.115.229] |
# Iesūtīts: 2012.01.17 14:49:29
Aivars Kaut ko būsi pārpratis.  |
Renis  |
# Iesūtīts: 2012.02.05 23:43:38
Trilobīte
Vai nav tā, ka herēzijas rodas tad, kad tie, kam jāvēsta patiesība, neatrod īstos vārdus? |
Pater Henricus |
# Iesūtīts: 2012.02.06 10:26:59
Renis herēzijas rodas tad, kad tie, kam jāvēsta patiesība, neatrod īstos vārdus?
Tas ir populārs mīts, diemžēl baznīcas vēsture apliecina pretējo, proti, herēzes ir pastāvējušas vienmēr un neatkarīgi no tā cik stipra vai vāja savā patiesības vēstījumā ir bijusi baznīca. |
pingpongs janičs [80.70.23.92] |
# Iesūtīts: 2012.02.06 10:31:41
Ar tiem pareizajiem vārdiem reizēm ir kā ir.Piemērs- fakts, pele atrodas kaķa vēderā. Divi strīdas, viens saka, ka kaķis apēda peli, bet otrs saka, ka pele tika apēsta. Ej nu izšķir, kuram no abiem ir īstie vārdi. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2012.02.06 11:22:39
Renis
Vai nav tā, ka herēzijas rodas tad, kad tie, kam jāvēsta patiesība, neatrod īstos vārdus?
Domā, Dievam pareizos vārdus jeb pareizās formulas vajag?
Drīzāk herēze ir mācīt, ka pestīšana ir atkarīga no pareiziem vārdiem un nevis no Dieva žēlastības. |
dafne  |
# Iesūtīts: 2012.02.06 11:59:03
Mārtiņša ka par Dieva žēlastību pastāstīsi,ja ne pareiziem vārdiem |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2012.02.06 14:09:36
dafne
Dieva žēlastība ir jāpiedzīvo, bet vārdi lai liecina par to un māca atpazīt.
Pareizie vai nepareizie vārdi ir ļoti atkarīgi no situācijas, teicēja un adresāta. Herēze ceļas no sekošanas nepareizam garam nevis kļūdainu vārdu dzirdēšanas. Vārdi ir tikai līdzeklis, bet ne iemesls. (Cilvēku) teikto vārdu spēka pārvērtēšana ir tas pats, kas pestīšanas "atdošana" labajiem darbiem. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.02.06 14:16:36
šķiet ir nonākts līdz klasiskajam nominālisma un reālisma strīdam.
bet Mārtiņam varētu būt taisnība, ka arī šķietama neherēzība var būt herētiska.
Nez, vai tad kad Jēzus sacīja, ka Dieva valstība pieder bērniem, uzsvars bija uz mācību vai uz attieksmi? |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.02.06 19:04:41
Mārtiņšnu tad atbildi man ludzams aiz ka cilveks sak sekot svešam garam? |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2012.02.07 00:27:58
dafne
Nu tak dēļ iedzimtā grēka.
Iekšējs pamudinājums nodemonstrēt savu prasmi pierādīt taisnību, kam pats piekrīti - jau var izrādīties ap.Pētera brīdinājumā minētais rūcošais velns, uz ko uzrauties. Tāpat kā vēlme skaisti izteikties un īpaši pielocīt vārdus, ka neviļus piemirstas par Dieva Vārda vēstīšanu, - un atkal tās pašas grēcīgās lamatas klāt.
Ne velti Baznīcā garu pazīšanu uzskata par garīgo dāvanu, un laikam tas nav tik vienkārši algoritmiski nosakāms kā gramatikas kļūdas. |
dafne |
# Labojis dafne: 2012.02.07 10:05:52
Mārtiņš
nu bet tie jau ir vārdi,aplama sludinasana,kura aizmirstas par Dieva Vardu.(Ta arī uztvēru Renja teikto.)Es ne jau par gramatikas kļūdam domaju cik gramatiski pareizi tie tiek pateikti
Ta arī to sapratu,ka pareizi vardi ir Dieva Vārds,ipasi,ja runa iet par sludinasanuun aplami to izskaidrojot vai "ieskaidrojot"taja lietas,kuras Dievs nav ne teicis ne pavēlējis rodas herēzes un attiecigi..ari sekotaji tām.
Vel šorīt lasīju 2.Timot.vest.2 par ,ka vinus tur sauca, Filētu un Himeneju pļāpām ..par kuram brīdina Pāvils,lai no tadam runam izvairas jo ta macība ka sērga izplatas,ko sie sludina ta daudziem sagrozot ticību.
Nu es laikam parpratu gan Reni ,gan Tevi
|
Pater Henricus |
# Iesūtīts: 2012.02.07 10:18:41
Aivars bet Mārtiņam varētu būt taisnība, ka arī šķietama neherēzība var būt herētiska.
Precizējot, šķietama neherēzība var izpausties shizmatiski jeb - atziņa uzpūš līdz pat nejēdzībai (Atceroties Pīlēnu .)
Tātad - pareizu mācību sabalansē kristīga mīlestība( ne jau sentimentāla papļāpāšana par to).
|
skolniekss [195.8.115.229] |
# Iesūtīts: 2012.02.07 11:03:27
Pater Henricus Tātad - pareizu mācību sabalansē kristīga mīlestība
Drīzāk jau klusēšana. Un atbildēšana tad, ja vaicā. |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2012.02.07 11:06:03
dafne
Nu re, ļoti iespējams, ka es neatradu pareizos vārdus vai rakstīju nepareizos, - jo pati saki, ka pārprati mani - un tas savukārt liecina, ka atzīsti, ka nesaprati/neuztvēri, un vienlaikus neapsūdzi mani, bet centies saprast. T.i., tu seko (pareizam) garam un nevis (nepareizam) burtam.
Herēze būtu, ja es teiktu, ka vārdiem vispār nav nozīmes, ka tikai sekoju garam.
Ko Renis īsti domāja ar to jautājumu, grūti pateikt. Pasniegts bija retoriskā formā. Riskanti ir, ja nepareizus un vieglprātīgus vārdus uzdod par mācību. |
Pater Henricus |
# Iesūtīts: 2012.02.07 17:56:50
skolniekss [195.8.115.229] Drīzāk jau klusēšana. Un atbildēšana tad, ja vaicā. Mēs sekojam Dievam kā Viņa mīļie bērni, tātad tāpat kā Viņš arī nevaicāti atbildam. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
