atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Kritiskā domāšana
Mulders
Iesūtīts: 2007.11.14 15:11:53
Splits no lauku draudžu offtopika!

Tēma par to vai nekritiska domāšana ir labi. Vai vajag pievērst uzmanību kritiskās domāšanas attīstībai. Vai tā ir laba un ja laba, tad kā to attīstīt!
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.11.14 15:11:57
Ctulhu rakstīja

Ok, taatad mees buutu nonaakusi pie konsesnusa, ka nekritiska domaasana ir slikti.

Mums tikai atskiras `aarsteesanas` metodes.
Tu piedaavaa `noenkurot` vinjus uz sisteemu, ko uzskati par labu un liidz ar to noveerst no nekritiskas destruktivu lietu pienjemsanas.
Es piedaavaaju attiistiit skepticismu vispaar un taadaa veidaa mazinaat nekritisko domaasanu.

Laikam jaarealizee abi - jo mans variants straadaas leenaak, varam nepaspeet.

Kaa abus variantus apvienot?
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.11.14 15:15:00
Es domāju, ka tavu bez mana nevar realizēt. Savukārt manējais būtībā ir ar ierobežotu statisku operāciju zonu, ja to neattīsta.

Noenkurot stabilās zajavās ir svarīgi, jo ja pats pamats ir peldošs, tad tu gan vari sevi sajust uz cieta ledusblāķa, tak ledusblāķis dreifē un sazin kur tevi aiznesīs!

Savukārt attīstība vai neattīstība ir prakses jautājums. Ja cilvēks ar stabilām vērtībām var mierīgi dzīvot un darboties, tad neredzu vajadzību viņam uzspiest ko vairāk un prasīt no viņa rocket-science zināšanas. Pietiek, ja iemāca pamatus!

Šeit kā instrumentu redzu exakto priekšmetu mācīšanu skolā, kura pēdējā laikā ir ļoti nepopulāra kā arī kvalificētu skolotāju jau vairs nav! Nav kas motivē, un motīvs "pelnīsi sūro piķi" nekonkurē exaktajās zināšanās, jo tās tomēr reti kad pārsit ekonomiku un politiku!

Jeb īsāk - mācīt makšķerēt un arī makšķeri uztaisīt, nevis mācīt kā zivi pa lēto nopirkt.
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2007.11.14 15:23:30
Mulders
Labākais motīvs vienmēr un visur ir interese.
Tik kā to panākt? Ctulhu te reiz izteicās, ka vajag skolās vairāk prakses, demonstrācijas, vajag radīt interesi par mācībām. Ieviest tajās spēles elementus, sevišķi mazākās klasēs.

Tas "sūrais piķis" tiešām laimīgu nedara.

Ekonomisti vai tad tik daudz pelna? IT cilvēki, eksaktie, pelna pietiekoši, lai nesūdzētos par grūto dzīvi.
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.11.14 15:26:08
KarotesNav, bet informācijas apjoms ir tik milzīgs, ka grūti ir iztikt bez teorijas. Bet teorija ir essenciāla gan pašā kritiskajā domāšanā gan attīstībā vispār. Jo demonstrācijas ir bīstamas lūk ar ko... ar to, ka cilvēki iemācās to darīt un ne savādāk. Tobiš cilvēks nekļūst kritiski domājošs, jeb pareizāk kritiskā domāšana bāzējas šajā praksē nevis domāšanā. Tiek nokritizēts ikviena prakse un teorija, kas nesakrīt ar demonstrēto. Tb nedrīxt praksi atstāt bez teorijas. Un otrādi, teorijas spec gadījumi vai "robežgadījumi" ir jādemonstrē praksē.

Nu starp "nesūdzēties par grūtu dzīvi" un "dzīvot cepuri kuldams" ir atšķirība. Exaktās profesijas ir virs vidējā, bet tas nav tops. Tops ir finanses/ekonomika/vtjurivaņije un tādas.
No sērijas šeit par 100 nopirku tur par 200 pārdevu un no šiem 2% arī dzīvojui
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.11.14 15:49:59
Ctulhu, ā sapratu, tb prakse ir vispirms un teorija pēc tam, kad jau ir interese. Tā jūsu padevīgais kalps nonāca tur kur ir... radās interese par to kā var pats uzrakstīt datorspēles. Bij perfekts IT skolotājs pamatskolā, radīja interesi un tagad ar šo prasmi lieku maizīti galdā! Ķīmija šā iemesla dēļ neieinteresēja, jo skolotāji bij tūdīgi. Un atkal... fizika, matene bij interesanta, jo učuks prata motivēt praktisko jēgu! Spēles elements - svarīga lieta.

Parunāsim par tavu zilo sapni. Vai tu arī tici, ka, ja visi būtu šādi "viedi" tad arī ši vadības struktūra, jeb mērķu "vektors" pac par sevi izveidotos? Tobiš, ja izrādītos ka pareizs viedoklis ir kolonizēt Marsu, tad arī visi gudrie par to vienotos un tā teikt ideja "pati no sevis" dzimtu un šķistu visiem dabīga?
Vai tu nedomā, ka cilvēka dažādība tomēr ir stipri dziļāka nekā viņu intelekts un kritiskās domāšanas freimworks, kas nozīmē, ka pat, ja visi būs izgājuši labus IQ testus un visiem būs 200 IQ, tomēr būs frakcijas ar dažādiem pasaules uzskatiem.
Jo cilvēku vada ne tikai tīrs racionāls aprēķins, bet arī filosofiskās expektācijas, uzskatu dažādība, viedokļi kas izriet gan no objektīvām gan subjektīvām atšķirībām.

Mana tēze ir tāda, ka cilvēki ir ļoti dažādi ar dažādiem talantiem un dāvanām, un ja cilvēks savu sūtību un laimi rod piemēram ravējot bietes, tad ir nelietīgi viņam uzspiest augstākās matemātikas vai kvantu fizikas vienādojumus borēt. Tieši otrādi, būtu noziedzīgi tā darīt un šo talantu neizmantot biešu kaplēšanai (es tik ilustratīvi runāju).

Tas ko tu Ctulhu piedāvā ir kaut kāda tāda jocīga selekcija... bīstama eigēnika! Filma "Metropole" tieši par to bij. Platons par to savā Valstī rakstīja... Hinduisma kastu sistēma... nu šaize tas viss!

Tamdēļ kristietībā Baznīcu zīmē kā ķermeni, katram loceklim ir savas funkcijas, bet tas viss ir vērsts uz kopējo ķermeņa labumu! Nevar visi būt galvas, nevar visi būt kājas nevar visi būt rokas!
Un tici, ir papilnam cilvēku, kuri ir laimīgi, ka kāds cits viņu vietā domā!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.11.14 15:56:50
Ctulhu, tu aizmirsti resusrus ierobežotību. Kā tu organizēsi resursu sadali un prioritāšu noteikšanu sabiedrībā. Tev neizbēgami vajag galvu. Bet tavs zilais sapnis ir, ka visi ir galvas!

Vai tiešām uzskati, ka pareizi ir naturālā saimniecība. Un ja mikrobiologs nespēj nodrošināt savai izpētei sev resursus, tad mikrobioloģija ir ftopku?


Atpūta ir būtisks faktors cilvēka funkcionēšanā, pat no dabas iekārtots, ka cilvēkam jāguļ un jāatpūšas, tātad izklaide kā tāda nav aizliedzama.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.11.14 16:00:07
Ctulhu, nu lūk, tātad tomēr ir jābūt kaut kādai trascendentai "Konstitūcijai" kas regulē sabierību nevis indivīdus. Kā šādu konstitūciju konstruēt? Vai to ļaut biešu kaplētājam? Nu arī... bet cik lielā mērā! Tb manuprāt šeit pat teoriju nevar izstrādāt, kāmēr ar kļūdu un mēģinājumu palīdzību nav atrasts optimāls resursu sadalījums sabeidrībā. Pagaidām manuprāt socioloģija un politoloģija ir visai tālu no matemātiska precīza modeļa, kur varētu izrēķināt šo resursu sadali ko varētu ņemt par leģitīmu bāzi resursu "piegriešanā"!

Un būtiskais jau nav beigt šņabi tirgot, būtiskais ir panākt, ka šņabim nav noieta neatkarīgi no šņaba daudzuma. Tur problēma.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.14 17:03:49
Mulders
Ar naudu ir tā, ka tās nekad nav par daudz. Ja uzrodās vēl, tad atradīsies, kur iztērēt. Ir minimālais līmenis - pajumte, ēdiens, utml.
Ja tas ir, tad nav vērts mainīt interesantu darbu pret labāk apmaksātu, bet neinteresantu.
Tā kā tā lielākā daļa apzinātās dzīves aiziet tieši darbā.

Par biešu kaplēšanu tev piekrītu. Katram savs.
Tikai nedrīkst būt kaitīgs sev un citiem.
Sanits
# Iesūtīts: 2007.11.14 18:15:10
Pasaule nav tik viennozīmīga, lai visu aptvertu ar kritisko domāšanu. Mūziku, mākslu, intuīciju ar prātu nepaņemt, bet tas viss ir liela daļa no dzīves skaistuma. Tomēr - personīgi es uzskatu - kristiskās domāsanas nevienam nevar būt par daudz. Par maz gan! Cilvēks var un drīkst kaplēt bietes, bet nav labi, ja viņš nespēj domāt un saprast, kāpēc viņš to dara. Visbiežak viņš to dara nevis tāpēc, ka tas viņam dikti patīk, bet tāpēc, ka nekur tālāk nejēdz tikt. Skolā slikti mācījies. A skolās eksaktie priekšmeti mūsdienās tiek laisti pa burbuli, tas nav noslēpums.
Sanits
# Iesūtīts: 2007.11.14 18:26:23
Nē, Ctulhu, mākslu ar prātu paņemt nevar. Domaju, ka ir nepieciešami makslas zinatnieki, kuri skatās, kur un kā tās krāsu pudeles tiek mestas, bet parastajam mirstīgajam pietiek, ja māksla patīk . Tas piepilda un bagātina. Emocijas, sajūtas - tās ir jomas, kas ir jāpiepilda ar mūziku un mākslu tāpat kā prāts ar zināšanām.

Es neuzskatu, ka katram ķēdītē jānonāk līdz zinātnei un jānodarbojas tieši ar to, bet es uzskatu, ka katram biešu ravētājam būtu ļoti lietderīgi savu iespēju robežās mēģināt saprast , kāpēc viņš dara to, ko dara. Tad nebūtu tik daudz muļķību, kuras notiek tikai un vienīgi pūļa efekta dēļ.
Sanits
# Iesūtīts: 2007.11.14 18:42:18
Nē, to es neteicu, ka zināsanas traucē patikai. Es tikai uzskatu, ka informācijas pasaulē ir vairāk, nekā cilvēks viens pats ir spējīgs aptvert. Tāpēc ir vērts dalīties pulciņos un, piemēram mākslā iedziļināties dažiem, nevis visiem. Pārējiem tikai baudīt un priecāties. Pieļauju, ka mākslas zinatnieki ar to optimizāciju arī nodarbojas, bet! Es tik un tā uzskatu, ka noteikti ir mākslas darbi, kuri runā paši par sevi, cilvēkiem atliek pētīt, kāpēc viņi to saka, bet to nevar uzrakstīt formulās. Tā teikt, eksperimentāla pieeja: ja darbojas, tad labi, tā turpinām.

Bet kritiska domāšana katram indivīdam ir ļoti nepieciešama, lai nebūtu tā, ka nevar atbildēt uz uzdoto jautājumu, bet maļ tik tukšas dzirnavas kā skaidai pa straumi plūstot.
Sanits
# Iesūtīts: 2007.11.14 18:57:39
Domāju, ka šajā jautājumā mums ar tevi, Ctulhu, ir ļoti līdzīgi viedokļi - PAR kristisko domāšanas maksimālu attīstību katram indivīdam, lai, tautas valodā sakot, mazinātu stulbumu pasaulē. Tikai līdzekļi tam tādi ierobežoti.
Sanits
# Iesūtīts: 2007.11.14 19:00:24
Kādi priekšlikumi? Mainīt sabiedrības attieksmi pret skolu, mācībām un vērtībām?
Sanits
# Iesūtīts: 2007.11.14 19:14:36
Zini, pazīstu vienu tādu izglītotu vecāku, kurš man godīgi ir teicis - drīz sabiedrība dalīsies 2 daļas - būs elite, kur vecāki sapratīs, ka zināšanas ir vērtība un paši to mācīs un nodos tālāk bērniem, un būs tā otrā daļa... vienkārši patērētāji. Tā, ka Tavs priekšlikums nav jaunums.
Sanits
# Iesūtīts: 2007.11.14 19:22:26
A tas jau ir jautājums par sabiedrības vērtībām. Kā otro daļu pārtaisīt par pirmo, nevis otrādi, kā tas notiek dabiskā ceļā.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.11.14 20:16:37
Tēma par to vai nekritiska domāšana ir labi. Vai vajag pievērst uzmanību kritiskās domāšanas attīstībai. Vai tā ir laba un ja laba, tad kā to attīstīt!
1. Nekritiska domāšana nav labi, ibo padara cilvēku var relatīvi viegli zombējamu būtni.

2. Jā vajag.

3. Attīstīt, dodot informāciju (pareizāk sakot, iespējas to uzņemt), pēc iespējas daudzpusīgu, bet izslēdzot klaju bajānu.
* * *
Es gan baidos, ka kritiska domāšana iraid asimptotiska padarīšana, kam var tikai tuvoties. Tāpēc, ka informācijas ir DOCH un cilvēks NESPĒJ to visu procesēt, izanalizēt, izsvērt. Viņam banāli nepietiek laika IEDZIĻINĀTIES visās lietās, kur vajadzētu. Līdz ar to arī mēs nonākam pie šādu tādu lietu nekritiskas pieņemšanas, laika/resursu trūkuma/slinkuma/predispozīcijas un citu iemeslu dēļ.
Balss
# Iesūtīts: 2007.11.14 23:22:33
Attistoties cilveka inteligjencei, reizee attistäs ari vinja kritiskä domäshana, manuprät. Un stipri noteicoss faktors cilveka attistibai ir visagraakaa berniba, pirmsskolas vecums. Tadelj tä uzmaniiba, veleshanäs mäcities, saprast, uzzinät, kas piemit berniem shajä vecumä, ir max jäveicina. Ne vienmeer tas notiek bernudarzos un skoläs, vel mazäk pie TV vai datora - taä ir istä pateretäju paradize!
No käpeeciishiem izaug visdomäjoshäkie cilveki. Ja vinju garu vel apgaismo Dieva gars, tad rezultäts var büt izcils domätäjs.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.15 09:06:16
Sheksna
Pietiek, ja ir tikai daži ūberskeptiķi, kas ņemās visu pārbaudīt. Ja viņi ko atradīs, tad taču pateiks citiem.
Līdz ar to nevajag visiem visu pārbaudīt un kritizēt. Tas nav iespējams, ir taču jāuzticās.

Ar internetu tas ir palicis vienkāršāk. Par visu ko var sameklēt "par" un "pret".
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.15 09:08:11
a_masiks
Kaut kā viena pieņemšana ticībā neizslēdz kritizēšanu un prātuļošanu citās jomās.
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2007.11.15 09:17:05
Ctulhu
Te nedaudz glābj tas, ka visiem tos izglītošanās resursus šodien nemaz nevajag. Skolotājiem būtu jāmāca nevis klase un jāvelk sliņķi aiz ausīm, un pie tam vēl jānoskatās, kā šie traucē citiem, bet gan jādarbojas ar tiem, kuri grib mācīties.

Šeit saentologiem ir izstrādāta laba apmācības sistēma - kursi. Nekādas lekcijas netiek lasītas. Ir tikai materiāli, kurus katrs students pats lasa un mācās. Viela ir sadalīta pa nodaļām. Kad students gatavs atbildēt par nodaļu, tad viņš piesakās pie skolotāja un, tā teikt, noliek mazu ieskaiti jeb eksāmenu. Viss redzams kā uz delnas, jo tās ir individuālas pārrunas. Atbildot izmanto demonstrācijas komplektus - visādus priekšmetus, tādā veidā visa mācību viela iegūst "taustāmību". Neko nošpikot vai norakstīt nevar. Ar citiem studentiem sarunāties ir aizliegts, visi jautājumi tikai pie skolotāja.
Tā vienos un tais pašos kursos viens var sēdēt gadu, bet cits - mēnesi.

Manuprāt, ļoti laba sistēma. Ja padomā, tad patreizējā ir diezgan pamuļķīga, jo daļai skolnieku temps ir par ātru, un daļai par lēnu.
Turklāt, kamēr viens atbild, citi bezjēdzīgi tērē laiku, viņā klausīdamies.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 24 , pavisam kopa bijuši: 34393