atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Mirstošās lauku draudzes
Kārlis Egle
Iesūtīts: 2007.11.12 20:55:53
Domāju, ka ne jau mani vienu satrauc šī parādība mūsu Baznīcā. Sāp sirds, tādēļ gribas runāt par šo tēmu. Aktivitātes pilsētu draudzēs un galīgs panīkums daudzviet laukos - milzīgs kontrasts. Varbūt to varētu ilustrēt šādi - mierīgas jūras vidū virs ūdens redzami vairs tikai laivas borti, Kristus guļ un nav neviena, kas Viņu pamodina lai teiktu: "Kungs, vai Tev nemaz nerūpk ka mēs grimstam?" Varbūt lauku draudzēm ir jānomirst, lai varētu nākt augšāmcelšanās? Jeb, varbūt par to nemaz nav jālauza galva, viss ir kārtībā, normāla parādība - mīlestība taču iet mazumā un loģiski, ka daudzas lauku baznīcas dievkalopjumos, labākajā gadījumā, apmeklē kādi 15 - 20 cilvlēku.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 .
AutorsZiņas teksts
Aivars Lapšāns Balss [80.233.178.4]
# Iesūtīts: 2007.12.11 13:16:18
Neviens nevienam neko nepārmet.
Pastāstīšu pie kā noved diskusijas nominēšana par strīdu.
Mums , Straupes draudzē, bija dziesmu dievkalpojumi. Dziesmām pa starpu varēja kāds ņemt vārdu - pravietot...uzrunāt draudzi...
Pēc vienas dziesmas, kur tekstā ir ka kājas trīc, es piecēlos un pravietoju , ka pilnīgā mīlestībā cilvēks nejūt baiļu. ..Pēc Dievkalpojuma pienāca man klāt viens čalis un mēs apspriedām šo dziesmas tēmu un manis teikto. Pienāca trešais un neiedziļinādamies ko mēs runājam : Eu , nu beidziet strīdēties...
Balss
# Labojis Balss: 2007.12.11 20:13:22
Aivars Lapšāns
Tevis minētais gadījums tikai liecina, ka arī mācītājs ir cilvēks, kas var kļūdīties. (Es tavā vietā nebūtu minējusi mācītāja vārdu.)
Mēs ar Jāni Kalniņu diskutējam, nevis strīdamies. Jānim Kalniņam ir gan bijuši pārmetumi citiem cilvēkiem, uz ko šeit atsaucos. Ja neesi izlasījis visu šo diskusiju, tad vari nonākt pie nepareiziem secinājumiem. Daudzējādā ziņā es viņa uzskatiem un spriedumiem varu 100% pievienoties. Kur domas dalās, mēs tās apspriežam. Vai nu virzoties no tēmas vai nē. Kurš citu publiski apsūdz, kā tur ir ar to mīlestību? Lai nu kurš būtu metis pirmo akmeni...
Ka Dievs mani mīl, par to nešaubos! Vai tu mīli pilnīgi visus cilvēkus, hmmm...
Balss
# Iesūtīts: 2007.12.17 15:58:08
janis
Nav ne jāraud, ne jāžēlojas, bet gan jāstrādā. Arī pie uzticētajiem talentiem. Šeit, Baznīcā, šos talentus mēs varam saprast arī burtiski - likt lietā mums uzticēto mamonu , lai ar to darītu draugus Dievam - meklētu un rādītu cilvēkiem ceļu uz glābšanu. Tam vajadzīgs gan benzīns, gan elektrība, gan iespieddarbi, gan internets. Un tas viss nekrīt no zila gaisa, tam vajadzīgi līdzekļi, un pie tā ir uzticīgi jāstrādā. Nu nevar tā - kad būs benzīns (Dievs piemetīs), tad zvanīšu pa mobilo un braukšu uz Svētdienas skolu, bet, ja nebūs naudiņas, tad nebraukšu.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.12.17 22:29:46
Balss

Zini, man te lasot Tavu pēdējo komentāru, pēkšņi ienāca prātā viena lieta: Jēzus izsūtīja savus mācēkļus pa divi sludināt Jūdejas miestos un nekā neļāva ņemt līdzi. Viens mācītājs man stāstīja, ka viņi arī saņēmuši tādu aicinājumu reiz ar jauniešiem doties pārgājienā tādā pašā veidā - vien ar to, ka mugurā un Bībeli. Viņš man stāstīja, kādas brīnišķīgas lietas viņi pieredzējuši ceļā un kādus augļus piedzīvojuši no sludinātā Vārda.

Te runa ir par pašu principu: mēs tā kārtīgi finansiāli nodrošināsimies ar augļotu naudu (kas gan cits tas ir?) un tad iesim sludināt Evaņģēliju. Viena lieta, ja īpašums tiek izlietots darbam - tur kāds strādā, piemēram, klosterī, un sevi uztur no augļiem, kurus zeme izod. Bet otra lieta ir šo zemīti pārdot, naudiņu noguldīt uz augļiem (a kādā biznesā gan naudiņa tiks ieguldīta?!) un tad pārtikt no šiem augļiem. Tas ir bizness, kam nav patiesībā vieta draudzē. Es tagad aizvien vairāk saprotu tādus kā Asīzes Francisks, kuri ik pa brītiņam uzradās Baznīcas vēsturē, protestēdami pret Baznīcas apaugšanu ar mantu. Baznīcai droši vien drīkst piederēt manta, bet tai nav jābūt vērtibai mantiskā izteiksmē, ar kuru tad varētu pelnīties. Kas sludina Evaņģēliju, tam jāpārtiek no Evaņģēlija. Vai tas nozīmē, ka bankas procenti arī ir tā Evaņģēlija maizīte?

Tas būtu liels ticības pārbāudījums visai Baznīcai - atteikties no saimnieciskās darbības un pārtikt tikai no ziedojumiem! Vai Tev pietiktu ticības tādam solim?
indriķis
# Iesūtīts: 2007.12.18 11:47:56
Dēļ šitā nepareizā no VD jūdu valsts aizgūtā kristīgās baznīcas uzstādījuma jau izvirzījās jūdu baņķieru kliķe, kas ilgtermiņā lielu postu sataisīja. Redziet, kristiešiem neesot labi uz augļiem naudu izdot. Jāni , paņemsim nost tavu svētīgo laicīgo darbu un hobiju un redzēsim kādu dziesmu tad dziedāsi? Investīcijas ir tāds pats svētīgs darbs kā visi citi, kādam naudas nav - aizdod un pelni.
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.12.18 15:30:57
indriķis

Nu bet tāpēc man jau ir tas darbs un hobijs, ka kalpoju mazā lauku draudzītē! Lielajām draudzēm tā nav problēma. Ja kādā rajona centra pilsētā kāds sūkstās, ka draudze nevar uzturēt macītāju, tad tur kaut kas nav dziļi kārtībā. Un lai man neviens nestāsta, ka kalpojot draudzē ar 100 cilvēkiem mācītājam nav laika kādam papildus maizes darbam, toties būtiskākais ir tas, ka drauzei ir savs mācītājs. Nevajag tēlot itkā darbošanos bez jēgas un rezultāta! Neciešu apgalvojumus jābūtības vai "kā būtu, ja..." formā. Ir tā kā ir un no reālās situācijas ir jārīkojas.

Runājot par naudas aizdošanas svētību, varbūt, bet neesmu par to visai pārliecināts. Kaut kā atceros, ka Evaņģēlijā kaut kas teikts par parādu neatprasīšanu. Kā tu augļošanu saistīsi ar parādu neatprasīšanu? Un ja nu nabaga aizņēmējs to nevar atdot, tad kā - liekam parādnieku cietumā? Tas tā ļoti kristīgi un evaņģēliski?
indriķis
# Labojis indriķis: 2007.12.18 16:24:40
Jāni Kalniņ, , tas darbs un hobijs tev ir tāpēc, ka tas tev patīk un neatkarīgi no tā vai tu kalpo lielā vai mazā draudzē vai nekalpo nemaz, vai ne? Bet cits prot tikai savu mācītāja amatu.
Privātu parādu jau var neatprasīt, bet bizness paliek bizness. Nekā personiska. Bet par cietumsodiem lemj tiesa pēc nodarījuma apmēra.
Ivarse
# Iesūtīts: 2007.12.18 16:37:04
Nav jau runa arī par mazajām lauku draudzēm. Arī kalpotāju kļūst arvien mazāk. Tikko aizgāja mūžībā mūsu brālis Kristū, Edvīns Zakevics. Zinot viņu varu droši teikt, ka viņa kalpošana ir labs piemērs. Nebija viņam nedz mobilā telefona, nedz mājās interneta, nedz automašīnas, zināmā mērā šā laika askētisks dzīves veids, taču kalpošanas un pieejamības piemērs lielisks. Viens no aktīvākajiem dažādu semināru un baznīcas pasākumu apmeklētājs. Palīdzēja kalpošanā Saldus draudzēs visur, kur vien vajadzēja. Ļoti skumji, ka mūsu rindas ir patukšojušās ar tik labiem ganiem. Pieminēsim aizlūgšanās Sv. Antuļa draudzi un visus sērojošos.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 .
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 124 , pavisam kopa bijuši: 3056