atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Mirstošās lauku draudzes
Kārlis Egle
Iesūtīts: 2007.11.12 20:55:53
Domāju, ka ne jau mani vienu satrauc šī parādība mūsu Baznīcā. Sāp sirds, tādēļ gribas runāt par šo tēmu. Aktivitātes pilsētu draudzēs un galīgs panīkums daudzviet laukos - milzīgs kontrasts. Varbūt to varētu ilustrēt šādi - mierīgas jūras vidū virs ūdens redzami vairs tikai laivas borti, Kristus guļ un nav neviena, kas Viņu pamodina lai teiktu: "Kungs, vai Tev nemaz nerūpk ka mēs grimstam?" Varbūt lauku draudzēm ir jānomirst, lai varētu nākt augšāmcelšanās? Jeb, varbūt par to nemaz nav jālauza galva, viss ir kārtībā, normāla parādība - mīlestība taču iet mazumā un loģiski, ka daudzas lauku baznīcas dievkalopjumos, labākajā gadījumā, apmeklē kādi 15 - 20 cilvlēku.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.11.27 14:11:12
Balss

No tā izriet, ka uz laukiem ir jāsūta tie labākie mācītāji, bet līdzšinēja prakse ir tāda, ka tos labākos sūta uz lielajām pilsētu draudzēm un laukiem atliek vien tādi ķertie kā es vai arī vienkārši citur nederīgie...
Mulders
# Iesūtīts: 2007.11.27 14:13:38
JKalniņš, vai jums piedāvāja lielpilsētu draudzi un jūs atteicāties?
Balss
# Iesūtīts: 2007.11.27 16:51:27
Jānis Kalniņš
Liekas jau gan, ka tu nemaz neskumsti, ka neesi nonācis lielpilsētā! Kā tur ar to sūtīšanu, nezinu - bet domāju, ka tas ir komplekss jautājums ar dažādiem faktoriem, kurp kurš mācītājs var vai nevar doties.
Nez vai tik vienkārši ir, ka laukiem tiek tie švakākie mācītāji - vismaz es pazīstu diezgan daudzus lieliskus mācītājus, kas kalpo lauku vai mazpilsētu draudzēs.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.11.27 19:01:32
Balss

Nu, tas nozīmē vien to, ka mūsu mācītāju vispārējais līmenis aug un tie švakie vienkārši atbirst; par to slava Dievam!

Bet nē, man nepiedāvāja pilsētas draudzi skaidri zinot, ka mans galvenais aicinājums ir ērģeļbūve, un es pilna laika kalpošanu neuzņemšos, bet mazā lauku draudzītē gan ar lielu prieku! Domāju, ka tādu vēl ir daudz un tas ir tieši tas, kas var atrisināt lauku draudžu problēmas un nevis lielās algas! Lielu algu saņemošam mācītājam tā mazā draudze tik un tā var nonākt pabērna lomā, bet ja es kaut bez algas kalpoju vienā mazā draudzītē, tad gan tur ielieku visu savu sirdi, jo daru to nevis pienākuma, maizes pēc vai spiests, bet no sirds un ar prieku!
Balss
# Labojis Balss: 2007.11.27 20:09:48
Jānis Kalniņš Labi, tev ir ideāls variants - tavs maizes darbs saskan ar tavu hobiju un ir pietiekams iztikai, un mācītāja aicinājums tev labi ar to visu ir savienojums mazā lauku draudzē. Ideāli. Bet kā dzīvot tiem mācītājiem dziļos laukos, kas piem., nav ne IT speciālists, ne grozu pinējs, ne rakstnieks, kas varētu strādāt savās četrās sienās un nopelnīt iztiku neatkarīgi no dzīves vietas.
Ja nu jaunajam mācītājam ir Dieva aicinājums kalpot pilna laika mācītāja darbā, ne tikai našķojoties kā ar saldajo ēdienu baudai, tad ko? Lai tik turpina dzīvot kā askēts mazā būcenītī, iet ar kājām, slēpēm vai velosipēdu uz savām draudzēm, sievu un bērnus lai radina pie neēšanas kā čigāns zirgu?
Es protams, sabiezinu krāsas, bet ir mūsu Baznīcā pietiekami daudz šādu mācītāju, kas nīkuļo, cīnīdamies ar ģimenes uzturēšanu un nespēdami visu savu sirds degsmi un enerģiju veltīt draudzes kopšanai.
Tieši tam ir domāta jaunveidojamā mācītāju atalgojuma sistēma - nodrošināt visus, arī mazo, tālo draudžu mācītājus ar pietiekamu algu. Ne pārmērīgu, bet pietiekamu. Un draudzes tad vares un tām vajadzēs šo sava mācītāja algu no savas puses papildināt.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.11.28 10:08:37
Balss

Tu tiešām sabiezini krāsas. Ir varbūt nepilns desmits tādu mācītāju, kam ir šadas problēmas. Bet par to jau mēs esam runājuši diezgan.

Lieta tāda, ka ir jau pietiekami daudz mācītāju, kuri strādā, var un grib strādāt tik jauki, kā tu saki - draudzes darbs saldajā ēdienā! Atceries bērnību - saldais taču ir visgaidītākais! Tieši tādā taktikā es redzi atrisinājumu mazajām draudzēm. Starp citu, 90. gadu sākumā jau bija tāda ideja- sagatavot laukiem mācītājus pēc ne tik augstas programmas. Nu var lauku mācītājs iztikt ar zemāku sengrieķu un ebreju valodas zināšanu līmeni u.tml. Bet kaut kādā brīdī šī ideja tika atmesta ar kārtējo, es teiktu liekulīgo argumentu - kādēļ lai mēs lauku cilvēkus vērtētu tik zemu un piedāvātu viņiem dumjākus mācītājus! Es domāju, ka ar mazāku faktu daudzumu piekrauts cilvēks vēl nebūt nav dumjāks! Tādā veidā nomira principā ļoti laba ideja. Mums bija diezgan labas iestrādnes evaņģēlistu sagatavošanai un palasi vien iepriekšējo satversmi. Tajā bija iestrādāta norma, ka evaņģēlists pēc 5, ja nemaldos, gadu godprātīgas kalpošanas var tikt ordinēts par palīgmācītāju, savukārt palīgmācītājs par pilntiesīgu mācītāju. šī norma tika iestrādāta ar nodomu, lai tieši tos, kuri kalpo mazajās draudzēs un reāli nevarēja īstenot tos izglītības standartus, kurus uzstādīja toreiz LU, paturētu kalpošanā un, tā teikt, parādītu, ka arī viņi ir kas Baznīcai nozīmīgs, tas it īpaši bija domāts padomju laika teoloģijas semināra studentiem. Kas no tā iznāca? Cik zinu, šī iespēja tā arī netika izmantota. Aizvien tiek likti kādi papildus nosacījumi - tagad nu ir tā mācītāju tālākizglītības programma ar kredītpunktu vākšanu. Mēs te vēl esam tāds neliels bariņš palīgmācītāju nu jau ar gandrīz 20 gadu kalpošanas stāžu un neredzēt mums to krustu kaklā! Nu nevaru es kavēt darbu un izbraukāt Rīgu un sēdēt visādās lekcijās. Sorr`y, nupat atcerējos vienu mācītāju - Arni Bergmani, viņam amata krustu piešķīra bez papildus studijām, vien pēc nokalpotā stāža. Par evaņģēlistiem man vispār nav ziņu.

Nu redz, mums ir ļoti daudz iespēju, kā padarīt Baznīcas darbu efektīvu, bet ja tā iespēja nav kāds grandiozs plāns, tad mums to nevajag! Un, starp citu, braukt ar velosipēdu vai slēpēm uz baznīcu ir vienkārši lieliski!
Balss
# Iesūtīts: 2007.11.28 12:37:15
Jānis Kalniņš
Kāds desmits mācītāju, kas jau vairs tik tikko turas virs ūdens.. Tad vēl kādi vairāki desmiti, kas strādā citos darbos, bet vai nu apkopj vienu draudzīti saldajam ēdienam (kā Tu) vai dzīvo konstantā pārslodzē (zinu to no ļoti tuvas pieredzes). Taču ar visu pārslodzi un strādāšanu bez atdusas dienas (pārkāpjot bauslību!), šādā veidā nav iespējams draudzi īsti kopt un audzēt. Vienkārši - pietrūkst laika un spēka pie vislabākās gribas.
Braukt uz baznīcu ar velosipēdu ar slēpēm ir jauki, ja ir patīkams, gaišs laiks, ja ceļā nav dzeloņdrātis, ja tevi nepšļāc vai nenotriec garāmbraucoša mašīna. Bet, ja ir tumšais lietus spapjdraņķa laiks kā tagad, ja cilvēka veselības nav tik stipra, ja ceļi uz lauku mājām ir dubļaini un izdangāti? Tad kaut kā nemaz tik romantiski skaisti tas vairs nav! Un cik bieži tādā tempā tu apciemosi savus draudzes locekļus, slimniekus, skolu, pansionātu, svētdienas skolas nodarbību, bībeles stundu, jauniešu sanākšanu, jautājumu un atbilžu vakaru? Kā savedīsi savai ģimenei pārtiku?
Tavs piedāvātais pusmācītāju risinājums liekas tāds notes risinājums ekstrēmai situācijai. Vai tad lauku mācītājam nav jāsaprot Raksti un jāzin, kā tos skaidrojuši citi? Vai nav jāzin, kā kopt draudzi? Kā sarunāties ar cilvēkiem? Tātad lauku mācītājs ir nolemts uz mūžiem palikt par lauku mācītāju? Tātad - laukos dzīvo tikai mazizglītoti ļaudis, kam pietiek tikai ar ābečnieku patiesībām? Vai ap.Pāvils ko neteica par piena barību un ko vairāk?
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.11.28 14:18:56
Balss

Nu atkal sabiezini krāsas! Dzeloņdrātis sen jau vairs nkur netiek lietotas - vismaz ap baznīcām jau nu riktīgi nē ; otrkārt, mazās lauku draudzītēs jau nu nemaz nav iespējams tā pārslogoties - nu nav tur tik daudz to slimnieku, laucinieki jau stipri cilvēki ir , pansionāti arī ir tik lielās vietās, svētdienas skolās ir skolotāji un m,ācīotājiem jau nu nemaz tik bieži tus nav jābāž savs deguns, bez tam, laukos tās lielākoties notiek dievkalpojuma laikā! Un ja nu man ir 100 draudzes locekļi, no kuriem 1/3 regulāri nāk uz baznīcu un īpaši tālab mājās nav jāapmeklē, 1/3 ir tādi, kas nomaksā vien nodokli un mācītāju nemaz tā īpaši nevēlas redzēt, a pie atlikušajiem var aiziet diakonijas darbinieki un mācītājs tur ir vajadzigs specifiskos gadījumos: grēksūdze, Vakarēdiens. papļāpāt var arī tantes savā starpā. Un kurš nu dzīvo tādā vietā, kur pārtika jāsaved visai nedēļai? Uz tādu vietu tu nevienu mācītāju ar koku neaizdzīsi pat par 1000 latiem! Zini, mācītāji ir visai sociālas būtnes un bez tam, nav arī jēgas dzīvot mācītājam tur, kur nav cilvēku!

Un par to izglītību - nav runa par kaut kādu analfabētismu (lai gan ar visu savu nepabeigto teoloģisko izglītību domāju, ka dažam labam LA absolventam liturģikā un poimēnikā varētu pogas izgriezt ), bet nav tokš jābūt maģistram, pietiek arī ar bakalaura grādu! Un daudzas zinības ir apgūstamas dažādos līmeņos. Laukos nedzīvo mazizglītoti ļaudis, laucinieki gan nav tik ļoti apguvuši smalkās diplomātijas spēlītes un, ja karalis ir pliks, tad tā arī to pateiks!

Un par to ekstrēmo situāciju - nu vai tad meš joprojām tādā neatrodamies? Ko tad mēs te māžojamies ar evaņģēlistiem un pēc tam visādi putrojamies gan teoloģiski, gan organizatoriski? Galu galā iznāk tāds paradokss: vārdos viss tiek darīts tautas labā, teorētiski viss izskatās brīnišķīgi un pareizi, bet praktiski mazās lauku draudzes ir atstātas novārtā un to mācītāji turēti zināmā mērā par otrās šķiras mācītājiem. Tas vienkārši ir fakts. Tur nelīdzēs nauda, attieksme - tas ir galvenais. Ļoti ceru, ka jaunie bīskapi tieši šajā lietā kaut ko mainīs. Vismaz Pāvils šo virzienu ir deklarējis ļoti skaidri un mēs Kurzemē patiesi priecājamies par viņu un saskatām iekš viņa to, kurš iestāsies par mazajiem.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.11.28 14:20:09
PS. Īstenībā man ir divas draudzes un viena bezmaz vai filiāldraudze.
Balss
# Iesūtīts: 2007.11.28 15:21:46
Jānis Kalniņš
Protams, ka es sabiezinu krāsas - tā labāk var saskatīt patiesību. Un patiesība ir tā, ka paēdušais neēdušo nesaprot. J.Kalniņam viss ir kedās, nekādu dzeloņdrāšu nav. Bet citiem mācītājiem tās tik stipri plēš stilbus, ka nu nespēj gandrīz vairs izturēt - arī tikai cilvēki - ka grib jau mest plinti krūmos.
Tāpēc ir tā atalgojuma sistēmas veidošana. Ne jau lai mācītāji audzētu resnus vēderus un garlaikotos, bet lai būtu nodrošināts cilvēcīgas iztikas minimums. Pie tam, vēl taču klāt nāk arī Baznīcas kopējās vajadzības un uzdevumi. Cik ilgi mēs dzīvosim uz parāda un no žēlastības dāvanām? Jeb tu domā, ka vajag visu klapēt ciet? Ka nevajag Baznīcā nekādu veidotu kopīgu jaunatnes darbu, svētdienas skolu materiālus, skolotāju apmācības, ka nevajag ne dziesmu grāmatas, ne mūziku, arī ne Lutera Akadēmiju? Tad jau gan! Tad klapējam to sistēmas izveidi ciet un lai iet viss pa burbuli!
Tas, ko Pāvils ir deklarējis, ir tā doma, kas bija pamatā visai šai bīskapu ievēlēšanai - būt par balstu un draugu un palīgu mācītājiem visās viņu vajadzībās. Bet ja visu šo finansu reformu - ftopku (pēc mūsu pieredzējušo e-brāļu terminoloģijas), tad jau arī bīskapus - jo Baznīcas kopējie līdzekļi no draudžu iemaksām šobrīd ir pārāk mazi. lai vispār kaut ko varētu atļauties. Ne automašīnas mācītājiem, ne datorus, ne dalības kādos ārzemju semināros.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.11.28 15:50:01
Balss
Te nu man prātā tas, ko sacīja māc. Strazdiņš sinodē: viņš atgādināja, ka prof. Akmentiņš savulaik studentiem stāstīja, ka daudzi jau gāja studēt tās mācītājmuižas, nevis teoloģiju. es gan nevienu mācītāju nepazīstu, kas grūtību dēļ ir gatvs mest plinti krūmos, var jau būt, ka man tie draugi tādi... Katrā ziņā, iedams studēt teoloģiju, es nemaz negaidīju vieglas dienas, vai ka man kāds kaut ko iedos. Īstenībā ir tā, ka tās mazās draudzes ļoti sirsnīgi gādā par savu mācītāju. Kad mēs pliki un ar 5 bērniem atnācām uz Ugāles mācītājmuižu, Tev vajadzēja redzēt, kā cilvēki par mums gādāja! Naudiņas jau mums bija tā pašvaki, bet ēdamā gan netrūka. Tad vēl nebija tā pirmā mīlestība atdzisusi. Tagad tās trūkumu gribam izkompensēt ar naudu.

Es ceru, ka te apgrozās arī kādi mācītāji un es gribētu lai kāds raksta man kaut vai privāti un liecina, ka neraugoties uz lielo mīlestību, kuru mācītājs ir ieguldījis savā draudzē, tā viņam ir atmaksājusi ar melnu nepateicību! Vai Tu neesi ievērojusi, ka nevienā diskusijā, kurā ir runāts par šīm tēmām, vēl neviens mācītājs nav apliecinājis, ka viņam ir bezgala grūti. Bet tieši mācītāji ir tie, kuri protstē pret gaidāmo algu reformu. Kāpēc par to tu neesi aizdomājusies?
27.novembris [81.198.190.2]
# Iesūtīts: 2007.11.28 16:16:12
Jānis Kalniņš
Pavisam vienkārši! Tāpēc, ka mācītajs ir kļuvis kā ķīlnieks starp draudzi un reformas veicējiem. Pie sliktāka scenārija mācītājs draudzes acīs pārvēšanas par tādu piekomandētu kundziņu, kurš atskrien un izpilda amata pienākumus. Tur, kur aicinājums ir sirdslieta, to nav viegli "segremot", savukārt, ja kalpošana ir tikai tāda piekomandēta štelle un mācītājs nepārmaļ kalpošanas lietas kā tāds paranoiķis caur savu sirdi, tad, protams, problēmu nebūs. Jaunie māc.kalpošanas noteikumi šādu nevainojamu personību sagatavošanu paredz. Bet pirmais pie kā atdursies, nu negribēs tie Rīgas mācītāji, kur ir lielākā māc.populācijas koncentrācija, arī par 500 latiem pārcelties uz laukiem. Otrs, nezin, nezin, kā izdosies tos komplektus savākt! Ko kur cels un pārcels? Jo ļoti bieži šie jau esošie komplekti dabiskākā veidā ir radušies.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.11.28 17:32:49
27.novembris [81.198.190.2]

Par tiem komplektiem - tā jau ir vesela opera!Pēdējā iecirkņa sapulcē mēs izskatījām tos komplektus. Gala rezultātā secinājumi ir vairāki. 1) labāka varianta par vēsturiskajiem lielākajā daļā gadījumu nav; 2) kā tu aizrādīji, bieži vien tie konplekti jau ir un to pārveidošana prasa lielas mācītāju pārvietošanas. Jo tagadējie komplekti veidojušies no mācītāju pieejamības un satiksmes iespējām. Nu vispār tur ir liela putra un es neticu iespējai kādas visaptverošas administratīvas sistēmas ietvaros izveidot kaut ko sakarīgu.

Bet pats pirmais, pie kā atdursies - nu nebūs tik vienkārši pašreizējos ekonomiskajos apstākļos izdevīgi pārdot tos īpašumus! Vilciena, tā teikt, jau ir aizgājis.
Aivars Lapšāns [78.84.208.215]
# Iesūtīts: 2007.11.28 22:17:03
Redz kāda lieta. Ja mācītājs negrib pārnāk uz laukiem , tad , attiecīgi viņam nevarētu būt liels vārds draudzes padomes sapulcē. Viņš tur tikai pievārīs ziepes. Ir pieredze, tāpēc , zinu ko saku.
Par mācītāju ,,pārdislocēšanu,, ...- arī ir pieredze. - tie , kas pārdislocē mācītājus, nepaprasa mācītājam : vai viņš grib atstāt šo vietu un pāriet citur. Šim piedāvātājam ir jāiepazīstas ar šo mācītāju tuvāk , jāizzin viņa draudzes un ģimenes dzīve. Ir gadījumi , kad draudze ir šokā, esmu redzējis kā jaunieši raud, ka viņiem atņem mācītāju. Trakākais tas , ka palīdzību nav pie kā meklēt. Vai mēs domājam mainīties , būt taktiskiem pret tiem , kuri kalpo ar visu sevi un neprasa atalgojumu , kā vien savu mīļoto draudzi....
Aivars Lapšāns [78.84.208.215]
# Iesūtīts: 2007.11.28 22:38:41
Par īpašumiem. Protams , ka tā ir galējība - jāpārdod. Piedodiet, bet draudzes jau ir tirgojušas savus īpašumus. Runa ir par citu - vai ir vēl alternatīvi varianti? Un tos citus variantus neviens nevēlās uzklausīt. Par pamatu tomēr jāņem evaņģēlijs, sludināšana, no kuras tad arī nāk nauda. Mēs varam ņemt citu konfesiju pieredzi, pat savējo, luterāņu...piem. Krusts baznīca lūdza par naudu ,,centram,, , un tajā Dievkalpojumā tika savākti ap 300 ls priekš ,,centra,,. ..
Pirmkārt, šai diskusijai jābūt taktiskai. Jāizskaidro problēma. Citās konfesijās draudzēm naudas ziedojumu vākšana priekš centra ir parasta lieta. Tam tā ir jābūt arī luterāņos. Bet tam ir jānotiek citādā formā. Vadībai ir jāizrāda visdziļākā cieņa un brālība pret draudzēm , diemžēl ,,emisāri,, tikai to vien ir pateikuši- mēs gribam tā un mēs liekam uz jūsu draudzi lielas cerības ( īpašumiem baigais piķis) . Nu , vai tas ir kristīgi?
Aivars Lapšāns Jānim Kalniņam [78.84.208.215]
# Iesūtīts: 2007.11.28 22:44:20
Žēl , ka nepazīstu Tevi Tuvāk. Lasu Tavu rakstīto..sirds domas... Tu esi svēts! Lai miers Tavam namam, žēlastība un Dieva apsolījumi Tavai draudzei.
Aivars Lapšāns Jānim Kalniņam [78.84.208.215]
# Iesūtīts: 2007.11.28 22:55:29
Algu Reforma.

Ir pamatotas bažas - būs algas, baznīca tukša, draudzei nebūs nekādu iespēju mācītāju nomainīt. Es te nerunāju par visiem , bet kāds, pietiekami liels procents pa visu Latviju būs.Draudzei nebūs nekādu tiesību. Būtībā jau tagad tā ir. Uz to konsistorija iet caur sinodi, un tagad, caur mācītāju uzrakstīto likumu sev, nediskutējot ar draudzēm.
Tātad - mācītājs, 500 ls no centra , trīs ,,tjotkas baznīcā,, ...viss. Evaņģēlijs tiks apturēts. Draudzes cilvēki padosies uz citām konfesijām , mūsējie savukārt tos zākās par harizmātiem...Un tad ar mums ir cauri...
Balss
# Labojis Balss: 2007.11.29 15:36:17
Jānis Kalniņš
Ja atbirst tie, kas teoloģiju studē mācītājmuižas dēļ, lai atbirst - tas būs tikai ieguvums. Domāju gan, ka mūsdienās tādu vispār nav, jo nav jau mācītāja darbs nekāds medus pods un piena govs.
Bet es gan pazīstu pāris jaunos mācītājus (vai studentus), kas vai nu pavisam aizgājuši jeb kalpo ar vienu kāju - svētdienās. Protams, labāk kaut tāda aprūpe nekā nekāda, taču pa īstam draudzi audzēt un barot - tur nepietiek ar svētdienas sprediķi divreiz mēnesī. Ne man tevi mācīt - pats zini, ka mācītāja darbs ir vairāk nekā tikai dievkalpojums.
Domāju, ka mazās draudzes no sirds kalpojošu mācītāju labprāt gribētu nēsāt uz rokām, bet daudzas to vienkārši nespēj - tās pašas lauku izmiršanas dēļ vai arī tāpēc, ka nespēj apsaimniekot tos īpašumus, kas ir draudzes rīcībā, lai no tiem iegūtu tādu atdevi, lai varētu mācītājam maksāt pietiekošu algu izdzīvošanai.
Šķiet, ka pret reformu protestē kādi, kuru draudzes spēj savu mācītāju algot pietiekami un kas nevēlas dalīties ar trūcīgajām. Un vēl kādi, kuri domā - nez, vai man nebūs jābrauc prom uz laukiem!
Un vēl - dažas personas, kam patīk oponēt vienmēr un visam!
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.11.29 21:04:43
Balss

Nu jau atkal drusku aplam.

1) mazās draudzes NĒSĀ savu mācītāju uz rokām! Kaut tur ir 5 cilvēki, viņi ļoti mīl savu mācītāju un tam nav nekāda sakara ar lauku izmiršanu. Nēsāšana uz rokām ne vienmēr nozīmē krējumpodus. Nu tokš aizbrauc kādreiz uz laukiem! Ja nav ideju - brauc uz Zlēkām!

2) Pret reformu protestē ne jau aiz nevēlēšanās dalīties, bet aiz nevēlēšanās centralizēties! Saproti jel to! Es zinu vairākas lielās draudzes, kuras labprāt dalās! Starp citu, bija arī tāds plāns - piedāvāt lielajām draudzēm paņemt savā paspārnē kādu vai kādas vairākas mazās. Arī to nezkāpēc pat nepapūlējās realizēt! Nevienam nebūtu pretim paņemt šefībā kādu konkrētu draudzi. Pretojas pret to kopējo katlu ar neizbēgami pieaugošajām administratīvajām izmaksām un birokrātiju. Mēģini aptvert lietas būtību! Nu nav tās turīgākās draudzes kādi suņi uz siena kaudzes. Nu kaut daži piemēri: Ventspils draudze šefo pār Rindas draudzi. Savulaik Rīgas Lutera draudze ļoti aktīvi darbojās Dārtā, nezinu, kā tagad. Jelgavas sv. Vienības draudze čupojas ar Salgales draudzi, noteikti ir vēl daudzi tādi piemēri.
Didzis no Ēdoles [80.70.23.14]
# Iesūtīts: 2007.11.30 08:18:35
Es zinu vairākus mācītājus, kuri ne naudas dēļ, bet tā dēļ, kas notiek Baznīcā un par ko runā Kalniņu Jānis, sāk runāt par kalpošanas pamešanu. Ziniet kā manā galā cilvēki sāk teikt? Tā vairs nav tā Baznīca, kurā mēs iesvētījāmies. Un tas jau skan nopietni īpaši ja dažreiz to nākas dzirdēt arī no mācītājiem.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 127 , pavisam kopa bijuši: 779