atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem ATHEISMUS - pro et contra
Juris Saivars
Iesūtīts: 2011.12.19 01:12:08
Ateisms – no grieķu ἄθεος, bezdieva
Tēma uzsākta, lai izprastu un definētu minētā uzskatu kopuma kompleksitātes aspektus
visu uzskatu cienītāji aicināti ar cieņu atcerēties tos, kas tikuši notiesāti un sodīti ar nāvi par dievu zaimošanu - Jēzu no Nācaretes tai skaitā.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 .
AutorsZiņas teksts
tomass [92.49.7.238]
# Iesūtīts: 2011.12.22 09:38:24
``kas otru nosauc par bezdievi,tas sodāms elles ugunīs``
``esiet auksti vai karsti,remdenos Es izspļaušu`` Amen
garām ejot [72.159.131.3]
# Iesūtīts: 2011.12.22 11:26:45
tomass [92.49.7.238]
``kas otru nosauc par bezdievi,tas sodāms elles ugunīs``

skarbs sods par patiesības teikšanu! Neredzu iemeslu, kapēc kāds būtu jāmoka par to, ka mani nosaucis par bezdievi.


Juris Saivars
nu, šķiet saruna aiziet normālās sliedēs.
It kā jau tas ko askets teica bija jāzina. Proti - atesims nav konkrēta un vienojoša ideoloģija. Tā var būt šādas ideoloģijas sastāvdaļa, bet pati par sevi tā tāda nav. Tapēc ateisti ir vairāk vai mazāk individuālisti, katrs ar savu morāles atskaites sistēmu, katrs ar savu sapratni katrs ar savu gudrību (vai negudrību). Vienojošais ir Dieva neesamība viņu esības konceptā. Nu tā kaut kā.
Šī iemesla dēļ, ateistam (kautkādam budistam, piem.) pārmest ateistisko komunismu un piešūt oponentu izsūtīšanu uz sibīriju ir principā absurdi, lai gan tāds gājiens nav reti sastopams dažādu ticīgo diskusijās...
Rosalie
# Labojis Rosalie: 2011.12.22 11:38:03
garām ejot [72.159.131.3] - visu cienju par to ``negudriibu`` iekavaas. Atljaujos to pashu aiz ``katrs kristietis`` ieraxtiit.

Domaaju, visiem diskutantiem rainara peedeejo komentu/citaatu dereetu leenaam izlasiit
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.12.22 12:00:32
masiks, bet jebkuram pienjemta apgalvojumam par patiesu seko logjiski kaut kaadas logjiskas sekas tajaa pashaa uztveree...

Taa teikt, kaada jeega pienjemt par patiesu kaut kaadu apgalvojumu, ja tas pac peec buutiibas neko neietekmee...

Tachu tieshi ateisms/teisms/whateverisms definee leerumu derivatiivu spriedumu kas savukaart ietekmee citus spriedumus.

Nu tas ir kaa gjeometrijaa, pamaini tikai vienu premisu un visa bilde izmainaas pat ljoti kardinaali... un teoreemas, kas eikliida gjeometrijaa ir patiesas, tajaa pashaa lobochevska gjeometrijaa izraadaas nav speekaa... tachu ja striidaas eikliids ar lobochevski tad viens otram kraamee pa pakausi, jo redz otram triisstuura ieksheejo lenkju summa ir cita... un viss tikai taapee, ka viena saakotneejaa premisa ir savaadaaka.

Taakaa teikt, ka "ateisms nav nekaads pasaules uzskats" ir pa pusei tikai patiesiiba, jo ateisms implicee jaa... iespeejamus daudzus derivatiivus uzskatus, tachu tik pat labi tas arii izsleedz daudzus derivatiivus uzskatus.
rainars
# Iesūtīts: 2011.12.22 12:09:09
Juris Saivars ... kopš tās reizes dievbijīgos strīdos esmu palicis piesardzīgāks argumentu izvēlē ...

Jūsu liecībā var saskatīt izteiktā vārda spēku. Domajams varam ar vārdiem darīt dzīvu un nokaut, tas saprotās ar kalpošanu diviem kungiem. Izteikt labus un mīļus vārdus , vai ļaunus uz postu nesošus zaimus un nolādēšanas no kuriem izsargāties mums aicina Jēkabs savā vēstulē.
Varam ar izteikt labas lietas , bet ne mīlestības garā un tad ar iznāk no mums likums kas (burts ) kas nokauj. Dievs tak ir gars , Dievs ir arī mīlestība. Pāvils slavenajā 13. nodaļā vēstulē korintiešiem raksta ka ja zinām atziņas noslēpumus un mūsos nav mīlestības tad esam tik šķindoši zvārguļi.
Brāļi slāpēsim savu ego un paklausīsim Kristus aicinājumam Mt.11:2828 Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. 29 Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm . 30 Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla."
Dieva bauslis ir viegls un patīkams, jo pats Dievs mūs iepriecina un st iprina pēc mūsu ciešanām.
Jesus saka: Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.
Apustuļi uzskatīja par godu ciest kunga Jēzus dēļ. Bez ciešanām (garīgām ), par grēku mums blakām un iekšējo aizlūgšanu netiesājot mums būs neiespējami redzēt patiesību unlietu atrisinājumu.
Brāļi(cilvēki) mācīsimies no Pāvila kura gars iekaist dusmās , bet uzrunā ar mīlestību un cieņu. Ap.d.17:16 Kamēr Pāvils Atēnās viņus gaidīja, viņa gars iedegās dusmās, redzot, ka pilsēta ir pilna elku .
17 Viņš sarunājās sinagogās ar jūdiem un dievbijīgajiem un ik dienas tirgus laukumā ar visiem, kas gadījās.
18 Bet daži epikūriešu un stoiķu filozofi ar viņu sarunājās, un daži sacīja: "Ko šis pļāpa grib teikt? - un citi: šis šķiet esam svešu dievu sludinātājs." Jo viņš sludināja Jēzu un augšāmcelšanos.
19 Saņēmuši tie viņu veda uz areiopagu, sacīdami: "Vai mēs nevarētu dabūt zināt, kas tā par jaunu mācību, ko tu sludini?
20 Jo tu runā mūsu ausīm svešas lietas; tāpēc mēs gribam zināt, kas tas ir."
21 Bet visiem atēniešiem un svešiniekiem, kas tur mita, nekas cits nerūpēja kā vien ko jaunu runāt un dzirdēt.
22 Pāvils, stāvēdams areiopaga vidū, sacīja: " Atēnieši, es redzu, ka jūs visās lietās esat ļoti dievbijīgi.
23 Jo, staigādams un aplūkodams jūsu svētumus, es atradu arī altāri ar uzrakstu: Nepazīstamam Dievam. Ko jūs nepazīdami godājat, to es jums sludinu.
24 Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos.


neielog. [213.102.156.60]
# Iesūtīts: 2011.12.22 12:17:50
Jošs Mulders, tu uzstāj, ka ateisms ir nedalāms ar darvinismu, komunismu, amoralitāti un hedonismu?
Nez, pat kristiešiem medz būt kardināli dažādas attieksmes pret dažādiem jautājumiem un problēmām, ne vienmēr pat saskaņā ar populāro kanonu un priekšstatu kadam jābūt pareizam kristietim sfēriskā vakuumā.
Krietietību definē ticība Jēzus upurim un solijumiem, ateismu - neticība šo upuru un solijumu eksistencei.
KPax.
# Labojis KPax.: 2011.12.22 12:18:36
Juris Saivars

Liber Concordiae: Libri Symbolici Ecclesiae Lutheranae

Thx.
Kas, Tavuprāt, ir Tevis nosauktās dievu aprakstošās sistēmas autors?

<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 .
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 5 , pavisam kopa bijuši: 883