atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Darbīga, sociāli aktīva ticības dzīve?
Raimonds
Iesūtīts: 2011.11.07 12:04:23
Tikko dzirdēta tēze, latvietim pēc savas dabas, salīdzinot ar citām tautībām, ir izteikti introverts raksturs. Latvietim ir raksturīga iegremdēšanās sevī, dzīvošana atmiņās, atcerēšanās, meditācija, pieminēšana. Tas ir izteikti individuāls, sevī noslēgts un asociāls tips. Un īpaši šajos laikos notiek vēl lielāka ieraušanās sevī arī norobežošanās no visa negatīvā sabiedrībā, kas nebūt neveicina iesaistīšanos draudzes dzīvē.

Šīs tēzes autors jautā, vai kristiešiem nav jāmeklē pretējais virziens? Kļūt sabiedriskāki aktīvākiem, iesaistīties notikumos, līdzdarboties? Vai kristīgā vēsts ir vai nav sociāli aktīva?
AutorsZiņas teksts
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.11.07 12:09:54
Īsts kristiets taču dzīvo nepārtrauktā meditācijā un savas garīgās dzīves apcerē, un atsakoties no pasaules, vai ne tā?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.11.07 12:20:26
Raimonds
Īsts latviešu kristietis noteikti meditē cēlā vientulībā un nemaz nezina, ka tāda draudze ir

Lai gan, manuprāt, tas ir tāds savāds mīts, ka nu latvietis ir baigi intraverts
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.11.07 12:27:06
Aivars
Piemēram vēsturiskā griezumā, - esam vērsti uz pagātni, pieminēšanu, saldsērīgu nostaļģiju. Mums ir izkopta kapu tradīciju kultūra. Kalendārā pārsvarā ir valstikskas sēru un atceres dienas. Kas kopumā raksturīgs intravertajiem.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.11.07 12:31:56
Raimonds
Nu tas tikai tādēļ, ka Dziesmusvētki un Hokeja spēles nav valsts svētku sarakstā ierasktīti
Baidos, ka pat kapu randiņos mazāk būs kontemplācijas par savu ceļu, cik klačiņas pasišana par to, kā kuram neiet
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.11.07 12:47:50
Aivars
Klačiņa par to kā neiet vai šitais atkal nostrādājis brīnumus. Trijās izteikti latviskajās garīgajās tēmās: dzēris, zadzis vai meitās gājis. Bet neviens no šiem klačotājiem, jau neies ko palīdzētu pozitīvi mainīt, vienīgi kaktos pavārīsies , pacepsies un pateiks nav vērts, arī to, kas kaut ko vēl gribētu darīt, apsauks labākā gadījumā par ticībā vāju vai karjeristu. Un pārējie, kas paliek atlikumā, paies malā kā īsteni garīgi cilvēki, kas nepinas ar zemišķām lietām.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.11.07 14:04:29
Raimonds
Nu nez kas ir labāk meitās iešanas sakarā - paiet malā, vai solidāri pievienoties?
Baidos, ka arī šodien cilvēki Latvijā tik ļoti mēdz dzīvot svešas dzīves, ka nu nekādi par intravertiem viņus nenosaukt. Ja nu vienīgi var runāt par neprasmi veidot veselīgas attiecības
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.11.07 14:09:29
A kaapeec vai nu vai nu nostatiijums.

Mulders piemeeram var buut gan sociaali aktiivs un extraverts, gan tik ljoti intraverts un uz sevi veersts, ka apkaarteejie briinaas, kaa es varu bez cilveekiem iztikt ilgstoshi...

Nu dazhaadi cilvji ir un dazhaados savos attiistiibas posmos dazhaadi uzvesties attieciibaa uz intraverts/extraverts.

Ij spiest cilveeku buut "aktiivam savaa draudzee" dazhkaart shkjiet jociigi, ibo... hmmm (droshi vien spriezhu peec sevis) es nevaru dot citiem, ja man pasham nav... un savukaart njemt no citiem, kuriem es redzu, ka driizaak pashiem vajag dot, sirdsapzinja neljauj...
dafne
# Iesūtīts: 2011.11.07 14:48:23
Un īpaši šajos laikos notiek vēl lielāka ieraušanās sevī arī norobežošanās no visa negatīvā sabiedrībā, kas nebūt neveicina iesaistīšanos draudzes dzīvē
ta nav ierausanas un norobezosanas,cilveks vairak laika velta darbam..varbut vairakiem,lai elementari varetu izdzivot.Un nav viegli savienot..darbu,gimeni un aktivu kalposanu..ne visi to var.Tas pac stulbais mainju darbs..ka lai aktivi kalpo..ja tikai paris svetdienas tiec uz baznicu.Tada situacija ir valsti..jo tiesam,treknajos gados baznica bija pilnaka un vismaz musu draudze cilveki aktivak iesaistijas dazadas kalposanaas.
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.11.07 14:58:32
Aivars, Jošs Mulders
Drīzāk runa iet par to, kā citas tautības mūs redz no malas. Kaut vai krievi latviešus nebūt nesauks par ļoti ekstravertiem, sabiedriskiem, kas ies kopā svem narodam.

Tā autora tēze bija, ka evaņģēliskā dievbijība palīdz vairāk būt aktīvam un nenoslēgties no sabiedrības un arī pašai draudzei. Respektīvi, ka latvietim vismazāk vajadzētu īpaši veicināt intraverto dievbijības ceļu, to jau tā viņš pieprot labāk par citiem.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.11.07 15:02:10
Raimonds, bet domaa tas ir tik viegli...

Ibo "Buut Latvietim" citastarpaa noziimee da kaut vai elementaaro 12 klashu izgliitiibu, kas ietver visu Latvieshu literatuuru, kura... atviano 12 gados tomeer cilveekaa, kas veidojas kaa personiiba, visai viegli iepotee Latvieshu Tautu Baalelinja intraverto tautiskumu... sava maaja, savs pagalms, kaiminji tuvaakie paaris KM attaalumaa... nu taa...

Laikam to sauc par "Tautas Mentalitaati"...

Ljoti uzskataami ir noveerojams kaadas ir "Latvieshu Vienseetas" un "Krievu Saadzhas"... Nu nevar shaadu atshkjiriibu izdiidiit ar vienkaarshu Kristietiibu...

Taapeec varbuut tas izkkaidro vienas LV evangjeelisko daljas milziigo sajuusmu par "mazajaam maajas draudzeem"... ibo tas saskan ar latvietii dzilji ieseedinaato "vienseetas" mentalitaati...
Aivars
# Iesūtīts: 2011.11.07 16:39:29
Jošs Mulders
Nu bet tusēšana Dziesmu Svētkos (taisnība gan, tie vēsturiski cēlušies no draudžu koru kopā nākšanas), vai hokeja apaurošana, lielveikalu šturmēšana un vēl visādi masu burziņi taču latvietim iet pie dūšas, ne?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.11.07 16:45:18
Ctulhu
un dziedāja nevis draudžu koru ļaudis, bet kaut kādi marsieši, vai ne?
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.11.07 19:11:04
Jošs Mulders
Ja latvieši būtu pilnībā pareizticīgi, vai pilnībā katoļi, tad mums būtu nedaudz savādāk veidojusies latviskā mentalitāte. Katra konfesija nāk ar savu pienesumu un attieksmi pret cilvēka vietu sabiedrībā, pasivitāti vai aktivitāti. Ja visu laiku saka, ka pasaule ir ļauna, bīstama, nekā laba tur nav, tad nav vērts šai pasaulei veltīt laiku, lai to mēģinātu mainīt, tad labāk ir dzīvot noslēgtu dzīvi. Kā šie paši amerikas menonīti, dzīvo savā garīgā rezervātā, novelkot labā un ļaunā robežas.
Vai tautības, nacionālās īpatnības ir atkarīgas vai nav no tā, kuras kristīgās konfesija šūpulī tā ir dzimusi un augusi?
Aivars
# Labojis Aivars: 2011.11.07 19:13:45
Raimonds
Nez vai pirmajā gadījumā mēs vispār varētu runāt par latviešiem
mjā.. un arī otrajā nez vai
Beigu beigās taču Reformācija piespieda pievērst uzmanību šīs puses dialektiem
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2011.11.07 19:33:42
Aivars
Reformācijas kustība taču tik bezkaunīgi nostājās par dievkalpošanu nacionālajās valodās, par vispārēju izglītību, par sociāli aktīvu pozīciju. Ticība Dievam, ka svēta dzīve ir iespējama ģimenes cilvēkiem, ka Dievam var kalpot ar laicīgu profesiju. Nacionālo valstu iezīmju sākumus noteikti ir redzams reformācijas idejās.

Dafne
Nu, tā ir luterāņa atbildības izjūta par to, kas notiek apkārt. Katoļu vai Pareizticīgo Baznīcai piederīgie uz misiju un evaņģelizāciju raudzīsies no citas perspektīvas: vai kā vadības atbildību vai arī paklausības aktu.
biča
# Iesūtīts: 2011.11.07 21:46:38
Aivars
Nu nez kas ir labāk meitās iešanas sakarā - paiet malā, vai solidāri pievienoties?
Protams, ka pievienoties - citādi izmiršana draud
Papucs
# Iesūtīts: 2011.11.07 21:51:36
biča
Tu arī gaidi?
Memekija
# Iesūtīts: 2011.11.08 08:15:08
Darbīga, sociāli aktīva ticības dzīve nav iespējama, ja pirmkārt nav aktīva dzīve ar Dievu. Savs laiks norobežoties, savs laiks iet sabiedrībā, vai ne tā?
dafne
# Iesūtīts: 2011.11.08 11:28:10
Raimonds
bet no otras puses...kristietis taču var but misionārs..savā darbā,gimenē...tur,kur viņš aktīvi rosās
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.11.08 12:41:26
dafne
Jā, bet šo misiju konfesionāli var saprat tik dažādi. Piemēram RKB tā ir Baznīcas vadības atbildība. Misiju vairāk izprotot kā baznīcpolitiski institucionālu darbību. Tāpat viņuprāt īsta misija rezumējas tikai ar pāriešanu Baznīcas mātes paspārnē. Tā nav protestantiskā un evaņģēliskā izpratne, ka cilvēkus svarīgi ir vest pie personīgas ticības, pie Jēzus.
Tāpēc tas ir jautājums, kas Latvijas kristiešus vairāk spētu motivēt būt sabiedriski aktīvākiem, palīdzot arī līdzcilvēkiem piedzīvot, ka ticība ir spēks. Bet nevis ticību kā bēgšanu no sabiedrības un problēmām. Jo tās vai citas dievbijības formas rosina būt darbīgiem vai pasīviem. Ja latviets jau tā ir tendēts uz intravertumu, tad iespējams viņš jo īpaši ir jāmudina būt aktīvāks. Jo noslēgties savā pasaulē ir vieglāk, jo tad nekas jau nav jādara, vai arī katram pašam lauzties pa savu ceļu? (Tā jau mēs darām.)

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 165 , pavisam kopa bijuši: 6250