Ingars 
|
Iesūtīts:
2011.10.27 15:51:04
Pārdomas par notiekošo politikā un ekonomikā |
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2011.10.27 15:51:16
Saimnieciskās kopdarbības jēga - nodrošināt indivīdiem un sabiedrībai kopumā tādu labklājības līmeni, kādu katrs par sevi atsevišķi strādājot nespētu sev nodrošināt. Respektīvi - ja gribi ēst, apģērbties un dzīvot zem jumta, tas viss ir jārada. Ēdiens, apģērbs, mājoklis un citas dzīvei nepieciešamās lietas un pakalpojumi nerodas no zila gaisa, aiz tā visa vienmēr stāv cilvēku darbs. Tas nozīmē, ka, jo vairāk cilvēku apvienojas kopīgai saimnieciskai darbībai, jo vairāk un kvalitatīvāki tiek saražotas dzīvei nepieciešamās lietas, sniegti pakalpojumi, būvētas ēkas, infrastruktūra utt.
Izejot, no iepriekšminētā, loģiski ir secināt, ka jānotiek taisnīgai kopīga darba rezultātā radīto augļu sadalei. Pareizi būtu, ja pie labumu sadales piedalās tikai tie, kuri piedalījušies darbā, bet tādi, kuri ir spējīgi strādāt, bet nav piedalījušies - tādiem nav tiesību šajā sadalē piedalīties. Tā kā cilvēki ir nepilnīgi, tad jāņem vērā arī žēlsirdības princips, jo tev vienmēr jāpatur prātā - ja tu citu tiesāsi bez žēlastības, tad arī pats, savas neveiksmes gadījumā tiksi tiesāts bez žēlastības. Tas nozīmē, ka, pirmkārt jau mazāk talantīgiem un mazāk spējīgiem no spējīgāko un talantīgāko pārpalikuma tiek segts viņu iztrūkums, jo cilvēki tomēr ar labu gribu, godprātīgi ir piedalījušies un devuši maksimālo, ko spējuši, turklāt stiprajiem, talantīgajiem un spējīgajiem jāņem vērā jau iepriekš minētais - jebkuram no viņiem tāpat var dzīvē pienākt melnais periods. Otrkārt - tie, kuri ir ļaunprātīgi izmantojuši citu darbu un dzīvojuši kā parazīti, tāpat jādod iespēja laboties, bet te jau tīri individuāli jāizvērtē katrs gadījums un atkal jāpatur prātā - katram cilvēkam var visādi gadīties, taču, protams, nedrīkst arī ļaut lai žēlsirdība tiek ļaunprātīgi izmantota.
Secinājums - lai kaut kas būtu, ir jāstrādā, jārada reālas vērtības. Tagad akmens finansu mafijas dārziņā. Es saprotu un piekrītu, ka finansu plūsmas organizēšana un administrēšana ir reāls darbs, kas atvieglo saražoto vērtību un sniegto pakalpojumu sadali, kas citādā gadījumā (ja nebūtu naudas) būtu visai apgrūtināts un nerentabls process. Par šo darbu paldies speciālistiem un viņiem pienākas atalgojums, tiktāl viss kārtībā. Problēma sākas tad, kad pašu naudu, kas ir tikai apliecinājums, ka kopējā ekonomikas „katlā” atrodas ekvivalents daudzums saražoto vērtību un sniegto pakalpojumu, sāk uzskatīt par vērtību un kapitālu un ar to mēģina spekulatīvi pelnīt. Rezultātā rodas viens slānis, kuri reāli nekādu labumu nedod, bet tikai ņem to, ko citi saražojuši. Lielā, globālā sistēmā to grūti pamanīt, pat valsts mērogā tas nav tik viegli redzams, tāpēc arī elite mūs māna, aizbildinoties ar visādiem pārgudriem skaidrojumiem, kur būtībā viss ir ļoti vienkārši - tāpat, kā laupītāji un zagļi gan „dara” darbu, jo arī tas, protams, prasa zināmas prasmes un piepūli, taču šis darbs nevienam neko nedod, tāpat arī finansu tirgus būtībā ir vienkārši augstākā ranga zagļu perēklis. Tas viss kļūst skaidri redzams, ja globālu sistēmu noreducē uz mikroekonomisku sistēmu, kur saimnieciskā darbībā iesaistīti pavisam nedaudz cilvēku - lūk tur šāda bezkaunīga krāpšana būtu uzreiz redzama un krāpnieks tiktu izslēgts no komercsabiedrības, nevienam nepatīk parazīti.
Problēma ir tā, ka netiek skaidri nodalīts finansu sektors no reālās ekonomikas, kur, turklāt, finansu sektoram ir pakārtota loma, tam jābūt kalpam, nevis kungam. Tāpat arī būtu jānodala finansu krīze, kas var rasties tikai un vienīgi par finansēm atbildīgo speciālistu kļūdu (visticamāk apzināti pieļautu) dēļ, jo tā visa ir tīra matemātika, no ekonomiskās krīzes, kuru var izraisīt arī dabas katastrofas un daudzas citas nelaimīgas nejaušības, lai gan, gudri saimniekojot, vienīgais iemesls te varētu būt tikai dabas katastrofas.
Ejam tālāk - kā mēs visi zinām, mums tikko bija finansiāla krīze, kura tika pārvarēta, BET tas ir tikai īslaicīgs efekts, kuru spētu panākt jebkurš kaut cik apsviedīgs universitātes ekonomikas bakalaura līmeņa students - kāda problēma plātīties ar ekonomiskajiem rādītājiem, uzņēmējdarbības paplašināšanos apstākļos, kad ekonomikā tiek īsā laika posmā „iepumpētas” lielas naudas summas? Nekāda, es arī varu paņemt lielu kredītu un visiem plātīties, cik gan labs un gudrs saimnieks es esmu, kādu māju esmu uzcēlis, kādu mašīnu esmu iegādājies, turklāt tas viss pateicoties manai gudrajai rīcībai, jo, lūk, bez tā kredīta man nekā no tā visa nebūtu. Patiesībā īstā gudrība parādīsies, kad vajadzēs to parādu atdot un tad visa gudrība tūdaļ kļūs gluži banāla - vienkārši pārdot visu, kas valstī atrodas un, ja vajag, tad arī pašus iedzīvotājus.
Cik drausmīga ir globālās elites divkosība - kad ir runa par to, ka vajadzētu palīdzēt vietējiem ražotājiem, palīdzēt grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem, tā tūliņ, kā no svētajiem rakstiem tiek postulēts, ka valsts nedrīkst iejaukties, BET, ja ir runa par finansu kapitāla īpašnieku interesēm, tā valsts iejaukšanās ir obligāta un stingra. Tas ir viens spēcīgs pierādījums tam, ka reālā vara pār nacionālajām valdībām pieder nevienam citam, kā finansu kapitāla pārvaldītājiem - privātpersonām vai kapitālsabiedrībām, kuru vismaz 51% akciju (visbiežāk tomēr visi 100%) tāpat pieder privātpersonām. Tas nozīmē, ka reāli mums ir tāda pati diktatūra, kā pirms lielajām revolūcijām, tikai slēptā veidā. Tomēr mēs ar to saskaramies ikreiz, kad tiek skartas finanšu mafijas intereses. It kā tu esi brīvs, brīvs...tomēr tava brīvība beidzas līdz ar naudas maisu interesēm.
Tāpēc ir ļoti, ļoti nepareizi vispār runāt par to, ka esam krīzi pārvarējuši, jo ne mūsu krīze tā bija, kas radās un, ne mūsu problēma tika atrisināta - tā bija krīze bankām, kuru neprātīgas spekulācijas bija par iemeslu matemātiskās harmonijas izjukšanā finansu jomā, kas draudēja pašām bankām ne tikai ar bankrotiem, bet vēl ar palikšanu lielos parādos, tāpat arī ne jau mūsu krīze tika pārvarēta, bet gan banku krīze - bankas tika izglābtas, nevis Latvijas tautsaimniecība. Tas, ko mums te stāsta, ka tiek dibināti jauni uzņēmumi un paplašināti vecie, kā rezultātā rodas darba vietas un palielinās nodokļu ieņēmumi - tas ir īslaicīgs efekts, kas ir tas pats, kas slimam cilvēkam vienkārši injicēt narkotikas, kā rezultātā, no paša slimnieka viedokļa viņam sāk rādīties gļuki, ka viss ir kārtībā, tūlītēja maksimāla bauda. Tomēr reāli pamatproblēma ne tik vien kā netiek atrisināta, bet tās vietā nu jau ir kaudzēm vēl smagākas problēmas. Tāpat arī ar Latvijas tautsaimniecību - SVF un PB te ne ar kādu labdarību nenodarbojas, nekā personīga, tikai bizness. Turklāt, kā normāli biznesmeņi, viņi grib maksimālu peļņu ar minimāliem ieguldījumiem, pēc iespējas īsākā laika posmā un to viņi noteikti arī dabūs. Vēl vairāk - viņus tik daudz neinteresē mūsu nauda, viņupēc mēs varētu arī nespēt atmaksāt parādu, jo mērķis ir nevis atgūt parādu ar procentiem, bet gan ķīlu, reālos resursus, tāpēc, ka viņi, kā labi speciālisti zina, ka drīz, pavisam drīz naudai vairs nebūs nekādas vērtības, tikai reālām lietām. Latvija tiek mērķtiecīgi iedzīta bankrotā. Un par šodien jaundibinātiem uzņēmumiem, paplašinātiem uzņēmumiem un radītām darba vietām mēs nākotnē maksāsim ar visas Latvijas bankrotu, jo, kā jau teicu - aizdevēji ar labdarību nenodarbojas, viņus neinteresē ilgtspējīga Latvijas attīstība, bet tikai un vienīgi maksimāls ieguvums - peļņa, vai vēl labāk, pati valsts ar visu, kas tajā atrodas. Visai dīvaini arī tas, kā tautai tiek pasniegta informācija par to visu - tiek maksimāli izcelti īstermiņa ieguvumi (jaunas darba vietas, sociālās garantijas, attīstība un izaugsme), taču tiek pēc iespējas minimāli runāts par to cenu, kas mums būs jāmaksā par šiem labumiem. Īpaši uzsveru - ar jēdzienu „cena”, nav domāta tikai nauda, kas būs jāatdod, bet vairāk ar to es domāju tās dažādās reformas, kuru izpildīšana ir obligāts nosacījums no aizdevēju puses. Ja iedziļinās, tad pat cilvēkam bez ekonomiskās izglītības kļūst skaidrs, ka no vienas puses nauda gan tiek ieguldīta reālajā ekonomikā un tautsaimniecības attīstībā, taču no otras puses tiek uzspiesti tādi nosacījumi, kas ne tikai liedz gūt ilgtermiņa labumu no tā visa, bet vispārēji grauj Latvijas valsti kā tādu. Tas ir tāpat, kā no vienas puses kādam sniegt palīdzīgu roku, bet no otras puses, iznīcināt jebkādu iespēju izglābtajam turpināt normālu dzīvi. Tas nozīmē, ka katastrofa ir tikai atlikta, nevis novērsta un mūsu politiķi to veikli izmanto saviem reitingiem, it kā viņi būtu ko lielu un labu izdarījuši, turklāt neviens tā īpaši nerunā par to, ka visi ieguvumi (darba vietas, sociālās garantijas, tautsaimniecība attīstība) nākotnē absolūti neko nedos, jo no otras puses tiek darīts viss, lai tas šodienas labums nākotnē tiktu pazaudēts. Nu un kur tad te paliek tie labumi, kas nāk no sadarbības ar SVF un PB??? Ja mūsu politiskā elite tiešām būtu gudri, tad viņi izdomātu, kā izdzīvot šajos globalizācijas apstākļos, bez kredītu ņemšanas, apejot finansu kapitāla monstru. Es saprotu, ka daudziem negribētos atteikties no luksusa dzīvesveida, ko nodrošina dzīvošana pāri saviem līdzekļiem, taču kāda atšķirība - i tāpat tas nevilksies pārāk ilgi, tā luksusa dzīve beigsies tai pat brīdī, kad Latvija būs „izsūkta” un tiks pakļauta bankrota procedūrai. Ja nu tad mums nemitīgi skandina, ka „jāsavelk jostas”, kāda jēga paciest trūkumu dēļ tukšie solījumiem, ka tā vajag, jo, lūk, Māstrihtas kritēriji ir svēta lieta (neviens tikai īpaši nereklamē, ka Rietumvalstis pašas tos uzskata par ekonomiku graujošiem, kādi tie arī patiesībā ir). Vai nebūtu labāk paciest trūkumu un apzināties, ka tomēr esam brīvi no kreditoriem, brīvi paši meklēt izeju no krīzes, nekā paciest trūkumu dēļ Māstrihtas kritērijiem, kuru atbalstītāji dod tukšus solījumus, kur tai pat laikā reāli ekonomika tiek žņaugta un neviena valsts vadoties pēc tiem nekad tā īsti nav no krīzes izgājusi. Ekonomiskā katastrofa gaidāma jebkurā gadījumā - kredītu ņemšana to nebūt nenovērsīs, tikai mazliet aizkavēs, taču, kad tā pienāks, tā būs daudz smagāka, nekā tad, ja kredītus neņemtu. Jā, tad gan būtu tūlītējs sabrukums, taču pastāvētu arī brīvība pašiem savas problēmas risināt. Tagad mums ir situācija, ka ir radīta ilūzija, ka viss būs kārtībā, taču reāli būs tā, ka krīze tagad būs daudz smagāka, turklāt, saistošie noteikumi, kurus Latvija uzņēmusies, lai dabūtu aizdevumu, nedos nekādu iespēju krīzi pārvarēt, turklāt Latvija nonāks vēl lielākā atkarībā no Finansu mafijas. Rezultātā, lai vispār varētu izdzīvot, ja viņi vispār apžēlosies par mums, Latvija zaudēs savu suverenitāti un nu jau atklāti, ne vairs tikai slepeni, pār mums valdīs finansu oligarhi, un ne jau tautai par labu, bet gan savās interesēs. Nekā personīga, tikai bizness, tautai būs jāsaprot, ka biznesā gadās visādi, taču saproties, tauta, tāda ir dzīve, kāds vinnē, kāds zaudē, bet vinnētājs dabū visu un zaudētājs visu zaudē.
|
Gnidrs [90.130.174.109] |
# Iesūtīts: 2011.10.27 16:59:02
:iluminati:
Bet ja nopietni, Ctulhu, speciāla interese vai jēga jau nevienam nav, vienkārši negausība un skopums parasti ir pārāki par globālām, racionālām for the common good idejām. Nevajag nekādās masoņu sazvērestības, lai būtu redzams, ka lieli finansu giganti ir klaji ieinteresēti vien savas peļņas vairošanā, pat ja svaru pretējā pusē ir ``vienkāršo cilvēku`` spēja sagādāt sev pārtiku un veselu valstu ekonomikas. |
skolnieks.  |
# Labojis skolnieks.: 2011.10.27 17:03:07
Mums ir lielākā un gudrākā politika. Mēs jau ejam- kāpjam augšā. Arī ekonomika ir mums liela  |
neielog. [213.102.145.91] |
# Iesūtīts: 2011.10.27 17:39:54
Cth, tāla, abstrakta nākotne nevienu neinteresē, cilvēks nav tendēts uztraukties tālāk par savu mazbērnu paaudzi. Aiz manis - kaut vai plūdi - ir cilvēka psiholoģijas standarts. Katru interesē paša un viņa bēnu labklājība. /nerunāsim par izņēmumiem, kas naktis neguļ, domājot par marsa kolonizāciju, ok/? |
Gnidrs [90.130.174.109] |
# Iesūtīts: 2011.10.27 18:53:00
Ctulhu, līdz tavam scenārijam ir tik pat tālu, cik iespēja, ka Eiropā atgriezīsies teokrātija. Un neielog. pareizi saka, ka par šādām ilglaicīgām perspektīvām gandrīz neviens nedomā, īpaši jau nu tiem, kas uz citu nelaimju rēķina pelna miljonus. Viņu un viņu bērnu dzīvei pietiks. |
Asterisks  |
# Labojis Asterisks: 2011.10.30 00:24:07
Ingars Marksa darbus studējis ? 
A ja nopientni, padomā parf cēloni, kāpēc tas burbulis bija ?, kāpēc tā sekas bija tika smagas ?
A tāpēc ka pelēkā masa mēģina vainīgos atrast kautkur citur. Tā uzskata ka kādam viņas vieta jādomā ko un kā darīt. Tā ir vienkaršāk.
Krīzi vissmagak izjuta un izjūt kredītus sagrābušie. Vņi gribēja no zemnīcas uz pili pa taisno pārvākties. Tā notiek, tikai pasakās.
Arī Grieķijā krīze pārsvarā nevis ļauno finansistu dēļ, bet tāpēc ka dzīvoja pāri saviem līdzekļiem un nupat ballīte beigusies...
Ir, saprotams, biku skaudība ka citiem ir vairāk naudas |
Papucs  |
# Labojis Papucs: 2011.10.30 12:03:42
Ctulhu
Nevis kaut kaadas tur obligaatas skiru ciinjas deelj, bet vnk taapeec, ka izveidosies liels bars cilvju , kam nav ko zaudeet.
Ir jau - Somālijas pirāti. I neko, neņem pierē globālisti somāliešu problēmu.
Ā, un lūk Tev arī svaigs globālās domāšanas piemērs.
Taifūns appludināja vienu no divām cietņu ražotnēm pasaulē, šodien jau cietajiem diskiem cenas 3x cēlušās, un celsies vēl  |
clamb [113.175.52.235] |
# Iesūtīts: 2023.07.27 10:19:07
Great information, I will recommend it to my friends for them to check out. Thanks for sharing! If you have more time, please visit: contexto |
ranifff [122.162.146.185] |
# Iesūtīts: 2023.11.17 15:37:30
Our girls are passionate professionals with all these attributes who will leave you with memories that will last a lifetime via spend quality time in Delhi Escort. Make your desires come true by looking through our excellent model portfolio before contacting our helpful receptionist service. |
mylamoes [154.3.222.170] |
# Iesūtīts: 2023.12.29 04:30:03
Feeling competitive? Unblocked Games 76 hosts epic multiplayer battles - challenge your friends, conquer the leaderboard. |
:: Pievienot komentāru
|
