Mekletajs 
|
Iesūtīts:
2011.10.07 20:51:22
http://aculiecinieks.delfi.lv/news/sabiedriba/article.php?id=41041575Vai tas ir normāli, ka mēs LELB locekļi savai Baznīcai taisām šādu godu? Kad reiz mācītāji pamodīsies un sāks kaut ko jēdzīgu no kanceles runāt, kad beidzot sāks sludināt Kristus vēsti. šis fakts kārtējo reizi parād, ka mēs neko nejēdzam no Kristus vēsts, jo savu tuvāko nespējam pat cienīt, kur nu vēl mīlēt! |
|
Luterānis [89.201.75.34] |
# Iesūtīts: 2011.10.17 20:45:06
????????? [80.70.23.92] Ā kas tas ir izmērāms? Kāds ir Kristus raksturs? Kā ????? zina, ka ir ticībā pieaudzis? Kaut kā no gaisa? Bez Katehisma?
Vai nav tāds kā bla bla bla? |
παλαιό ανόητος  |
# Iesūtīts: 2011.10.17 22:33:01
Luterānis [89.201.75.34]
Ticība jau vispār grūti izmērāma. Ja nu vienīgi kāds grib salīdzināt savu ticību ar sinepes graudiņu, kā Mat.17:20 |
rainars  |
# Iesūtīts: 2011.10.18 09:19:07
Varbūt kristīgās mācības būtība ir Kristus raksturs mūsos, ko mēs caur ticību Kristū iemantojam un tajā caur ticību pieaugam? AMEN
man gribas teikt ka ir bla blaa bla ja cilveks paljaujas ka zin katehismu un baussljus ka tad ar kristiigo dziivi viss kaartiibaa un ar Dievu viss nokaartots.
Zini gribas teikt ka piemaaniiti cilveeki.
Kur ta paliek rakstura "kauseeshanaas" , saakot kljuut liidziigaakam kristum, iejuutiigam pret tiem kas kaitina , ienaidniekiem, kur paliek buut samaarietim , kas paarsien ivainotaas reetas, kur citi miilestiibas darbi kurus cilveeki dazkaart uzskata ka ne vinjiem tas vajadziigs dariit. Kur sevis noliegshana un sekoshana kristum.
Draugi , braalji luudzu lasiisim biibeli un ljausim lai Dieva sveetais gars muus vada saprashanaa, ieprieksh par to luudzot . Tad arii atklaasies Dieva vaards katram. Buus taa ka kaut kas uzrunaas un tad klausies ko runaa sirds-apzinja. jaa buus jaakriit citreiz gar zemu un jaaluudz Dievam piedoshana.
1. Tim1:bet sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds un labas apziņas un neliekuļotas ticības.
6 No tā daži ir noklīduši un nogriezušies uz tukšu izrunāšanos,
7 gribēdami būt bauslības mācītāji, bet nesaprazdami ne to, ko saka, nedz to, ko daži apgalvo.
8 Bet mēs zinām, ka bauslība ir laba, ja lieto to pareizi ,
Braalji uzmaniisimies ka patiesham lietojam pareizi.
Nu nekas nesatraucaas ko nu . Dievs jau piedod nezinaashanu.
mekleejiet un atradiisiet , klauvvejiet un atveers,taa runaa Dievs caur Jeezu.
Sveetiibas visiem lasot un apcerot izlasiito.
|
dafne  |
# Labojis dafne: 2011.10.18 11:51:10
rainars
Visbiežāk jau ir otrādi..cilvēkam liekas,ka viņš zin un ka tas(katehisms) nav pat atkārtošanas vērts un tad aizbrauc auzās...un tad sak meklēt iespēju kā ar labiem darbiem iegūt Dieva labvēlību,kā izmainīt savu raksturu,kā sekot Kristum.Ko tad katehisms mums māca,ko parāda,ka bez Dieva mēs nenieka nespējam..mēs jau aplaužamies pie pirmajiem baušļiem... |
Pater Henricus  |
# Labojis Pater Henricus : 2011.10.18 14:13:24
Luterānis [89.201.75.34] tev lielā mērā ir taisnība, jo šis svētīgās lietas ir grūti saskatīt empīriski, atšķirībā no izlasāmā un apliecināmā ticības mācības satura. |
rainars |
# Iesūtīts: 2011.10.18 20:19:43
Nu man domaat tikkai ar atkaartoshanu ir par maz. Esmu vienispraatis ar Jekaba vestules autoru kursh saka:
Jek.2:24 Redziet, ka no darbiem cilvēks top taisnots un ne no ticības vien.
Saprotu jau ka luteranjos "potee" , viss tikkai no Dieva zhelastiibas un tad var arii nobrukt ka nekas nav jaadara un var prasit too dariishanu no citiem , bet pashiem nepieskarties.
Jesus saka ka odus izkarsh , bet kamieljus norij. Jesus arii aicina lai muusos nebuutu taadas lietas kaa rakstu maaciitaajiem kuri sien uz lauzjiem smagas nastas pashiem nepieskaroties.
Katehisms ir tik saakums. Biibele ar jaalasa un jaaludz Svetaa gara vadiiba un tad tik pakapeniski atklasies kaadas lietas jaunaa un jaunaa gaismaa. Mums tak ir jaasaprot ka Dievs ir vairaak kaa speejam saprast. Un ka nedoss mums vairak kaa spejam panest.
Kur ta izpaliek pavila teiktais galatieshiem par sveetaa gara augljiem?gal.5:22 Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.
23 Pret tādām lietām nav bauslības.
24 Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām.
25 Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā.
26 Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami.
Atveersim acis ! Par ko runaa atklasmee 3 nodaljaa? par kaada zelta kauseeshanu tur tiek runaats? Kadas dranaas ir jaagjerbaas un kada ir balto dranu gariigaa noziime?
nu ja te maaciits teologs varees pateikt ka tas jau tai lodaekijas draudzei tiek rakstiits. ja fiziski jaa , be kaa gariigi? kam Jesus teica Sveto lugshanu? Teologs teiks sheit arii macekljiem? Nu jaa , bet kaapeec luteraanji aiz katra komata nober saucamo"Tevreizi", nemaz neiedziljinoties , nu vismaz par piedoshanu otram kas muus ir saapinaajis un turpina saapinaat.
Gribaas padomaat par kaadaam bralju cieshanam Peteris runaa savaa 1.veestule, kuras uzliktas braljiem visaa pasaulee.
Gribaas piemineet arii svaidiijumu , bez kura nekas nesanak. Parbaudijumos var atrasties pie sasistas ticiibas kaudzes.
KLausies nu cilveku kam ir svetaa gara daavanas nevar nepamaniit. gal.5:14 Jo visa bauslība ir vienā vārdā izpildīta, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. -
15 Bet, ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits citu neaprijat!
16 Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit. Nu gjerbsimies gaismas drebees.
Nu kauseesimies miilestiibas darbos.
Padomaasim ko noziimee staigaat garaa? Kadaa garaa? Kas ir gars un kas ir miilestiiba? Ieteikshu , ja sirdsapzinja saak dziivot un kaut kas uzraadaas , versties luugshanaas pie Dieva un mierinaat.
Atcereesimies ko pavils saka 4. nodaljaa 1. veestulee korintieshiem par tiesaashanu. |
dafne |
# Iesūtīts: 2011.10.18 20:45:57
rainars
nee,luteranjiem nekas nav jadara attieciba uz savu pestiisanu,bet ta citadi..luteranim sava miesa ari ir jasavalda un "jatrennne" labiem darbiem es vismaz ta saprotu.
|
rainars |
# Iesūtīts: 2011.10.18 21:08:18
Sapratiisim ka navjau starpiibas luterans , katols , babtists , vasarsvetks evangeeliskais, visiem jau jatrennejas , protams ja gribam iiet Debesu valstiibaa un citus vest liidzi. Visi ticot uz Jezu kristu ir Dieva beerni.Veel arii nav atklajies kas buusim .
Nav jau starpiibas griekjis, juuds ,afrikanis, latvietis , changals un kur ta veel visi kas esam jauktenji dazhnedazhaadi. Nu ir sagadiijies ka visur ,kaadaa radusies tradiicija ir izplatiijusies, vairojusies un krustojushaas muusdienaas.
31 Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā!
32 Bet atcerieties iepriekšējās dienas, kurās jūs, gaismu saņēmuši, esat izcietuši smagu ciešanu cīņu,
33 gan zaimos un mokās paši nodoti atklātam izsmieklam, gan arī kļuvuši par tādā veidā piemeklēto līdzdalībniekiem.
34 Jo jūs esat cietumniekiem līdzi cietuši un ar prieku uzņēmuši savas mantas nolaupīšanu, zinādami, ka jums ir labāka un paliekama manta.
35 Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga!
36 Jo jums vajag pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu.
37 "Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies.
38 Bet Mans taisnais no ticības dzīvos, bet uz to, kas atkāpjas, Manai dvēselei nav labs prāts."
39 Bet mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību.
Pavils veel saka ka jaacenshas katram savaldiities ar sev doto ticiibas meeru, vairaak nevar prasiit.
Tad nu netapsim mazi berni saprashanaa un dariishanaa.
Te veel no 2.Tim.3.
Ir tak veerts lasiit Svetaa gara inspireetus rakstus lai iegremdeetos Dieva buutiibaa un rastu speekus dziivot peec Dieva prata. |
dafne |
# Iesūtīts: 2011.10.19 09:03:18
rainars
zin,bet es tā arī nesaprotu,ko vēlies pateikt...
|
Roze  |
# Iesūtīts: 2011.10.19 10:01:18
dafne
Tu tāda neesi vienīgā, mās! |
??????????? [80.70.23.92] |
# Iesūtīts: 2011.10.19 15:49:57
Luterānim. Varbūt otrādi? Bla, bla, bla iepējams sanāk tad, kad pareizā galvasgabala zināšana tiek uzskatīta par Kristus rakstura aizstājēju. Tad sanāk vingrināšanās lepnībā. Kas tad ir Kristus mācība? Viņš pats, Viņa dzīve. Lasi to evaņģēlijos, izlūdzies to Kristum un seko Viņam kā māceklis. P. S. Piebilde šerpajiem- runa te ir par svēttapšanu, ne taisnošanu. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.10.19 16:01:37
??????????? [80.70.23.92]
Nu tēze par Kristus raksturu, protams, ir ļoti daiļa. Izklausās pat gandrīz pareiza. Bet ko jūs saprotat ar Kristus raksturu? Vai nesanāks `vēsturiskā Jēzus meklētāju` grābekļiem uzkāpt, projecējot izfantazētu `Jēzus raksturu` uz Vienpiedzimušo Dievu? Un tad tu cilvēk mēģini iztaisīties par kaut kādu Poruka bālo zēnu, visādiem buņģiem par boksa maisu, bet pēcgalā Tavs Pestītājs vaicā, kāpēc taisīji tādu klaunādi, ja reiz Viņš Tev pašam savu galvu, locekļus, dzīvi un rakstura talantus devis. Paskaties evaņģēlijā, kāds ir Pēteris un kāds ir Andrejs, vai kāds ir Pāvils un kāds Barnaba - katrs savādāks. Kā izsakās Jēkabs un kā izsakās Jānis... nu kuram tur bija īstais Kristus raksturs, un kuram nebija? |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.10.19 18:58:27
??????????? [80.70.23.92] Tā jau ir, Kristus raksturs ir laba un svētīga lieta, bet neviens no līdz sastaptajiem kristiešiem ( ieskaitot mani pašu grēcīgo) līdz tam īsti nepavelk , bet kad sastopi vnk lādzīgu un ticīgu cilvēciņu, ir prieks par to pašu. |
rainars |
# Iesūtīts: 2011.10.20 03:34:43
Es par to ka luteraanjos tiek poteets pats nemaldigais viedoklis citus noliekot, ari par to ka daudzi luteraanji juutaas Martinji Luteri un kaujas ar citiem kristieshiem ,braaljiem stastot reformaacijas lietas, tas ir vieniigais ko daudz naakas dzirdeet.
Tak visi , nu vismaz daudzi ir atdzinushi ka pestiiti zheelastiibaa.
Gribas vien pateikt ka jaun- radiiti labiem darbiem Jeezuu Kristuu.
Ef. 2:10 Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.
Pater Henricus jaa patiess prieks .Citus ar vajag iepriecinaat.
Taa tak pestiitaajs saka ka no miilestiibas (1.kor.13)maceklju starpaa buus tos atpaziit.
Bet, ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits citu neaprijat!(no vestules Galatieshiem) |
Adam Gontier  |
# Iesūtīts: 2011.10.20 04:12:18
rainars aha, mīlestības deficīts bieži un smagi vērojams? kur tu esi, ak, mīlestība?  bet nopietni. man arī liekas, ka daudzi kristieši ir diezgan nemīļi. man vienmēr licies, ka kristiešiem jābūt mīļiem. citādāk, ja mīļi tikai pret tiem, kas īpaši patīk, tad sanāk tas muitnieka līmenis. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.10.20 09:43:28
Adam Gontier
citādāk, ja mīļi tikai pret tiem, kas īpaši patīk, tad sanāk tas muitnieka līmenis.
Lai Dievs dod, ka arī Tev izdodas šo līmeni sasniegt!
Vispār šajā sakarā visprecīzāk izteicās šķiet barossa , rakstot: Lasu šos saldos vārdus un atceros, ko rakstīja Pāvels Florenskis: "Visļaundabīgākā reliģisko audu deģenerācija ir runas par mīlestību." Nu patiešām, kā var patikt tukši tērgāt par mīlestību, ja tajā nedzīvo? |
dafne |
# Iesūtīts: 2011.10.20 10:12:05
rainars
Lai taču "kaujas"..tev žēl..
bet par to ka luterāņos tiek kas potēts,nepiekrītu..drīzāk..ir iespēja domāt,meklēt un pastavēt uz Rakstos balstītu patiesību.Tapec varb ūt arī lielaka parliecība par nemaldīgumu,kas avkārt bieži izraisa konfliktus ar citādi domājošiem. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2011.10.20 10:20:38
cik ir piedzīvots, šādas cīņas, pretinieku meklēšana, norādīšana uz otra nepilnībām utt., vairāk signalizē par kādiem iekšējiem konfliktiem pašos. Piemēram, kāpēc jākaro ar citiem, ja pats par konkrēto lietu pārliecināts? Drīzāk labāk ir cīnīties, lai kaut ko noskaidrotu, priekš sevis atklātu ko jaunu, vai arī sevī pārvarētu kādu vājo punktu. Vai tas nav daudz interesantāk? |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.10.20 10:26:51
dafne
Luterāņiem un vispār kristiešiem Rakstu autoritāte un Raksti kā Dieva vārds, ne bez pamata ir viens no stiprākajiem argumentiem. |
Pater Henricus |
# Iesūtīts: 2011.10.20 10:27:33
rainars Nu tu kaut ko jauc - luterāņi ir vis mazāk agresīvie un uz citu pārvilkšanu pie sevis vērstie kristieši forever, atšķirībā no vieniem otriem.
Tai pat laikā, jāatzīst, ka luterāņiem ir vēsturiski vis precīzāk definētā Svēto Rakstu teoloģija.
Aivars , pareizi, kāpēc imitēt "bālos zēnus", ja var būt paši Kristū.
Un - kaut kā ķēnišķā priesterība šai dzīvē ir jāizpauž (un bez brīžam liekulīgajiem stāstiņiem par ideāl kristieti ), jo tajā tas vairs nebūs vajadzīgs. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
