atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Svēto Rakstu autoritāte
Mārtiņš
Iesūtīts: 2011.09.22 16:01:54
Svēto Rakstu autoritāte - kas tas ir? Kā to praktiski piedzīvojam un piepildām?
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2011.09.22 16:07:47
Kāda pēdējās dienās aktualizējusies diskusija uzjundīja pajautāt šo. Jo izskatās, ka no Rakstiem dažādi cilvēki izdara ļoti atšķirīgus secinājumus. Tāpēc te aicinu dalīties ar viedokļiem kā praktiski realizējam dzīvē šo luterisko sola scriptura principu.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.09.22 16:11:03
Aivars
Izlaboju
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.09.22 16:13:24
Ctulhu
Uzdod sev virrakstā ietverto jautājumu. Tēma tiem, kam Bībele ir autoritāte (svarīgāka par personisko viedokli).
Aivars
# Iesūtīts: 2011.09.22 16:13:30
Man praktizēt to vairāk sanāk, kad mēģinu pārbaudīt, vai tiešām tās vai citas idejas sakrīt ar Rakstos teikto, un tad ir jāpastudē oriģinālteksti un nereti arī jāpārdomā alternatīvās interpretācijas, vienlaikus paturot prātā, ka Kristus ir iemiesotais Dievs, un Viņš ir tas, kurā arī paši Raksti top izskaidroti.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.09.22 16:30:20
Imo tad kad rakstu vaardi savienojas ar piedziivoto, tikai tad pa iistam var saprast to Garu, kas vadiijis Rakstu autorus.

Protams, Mulders nesmaadee arii zinaatnes sniegtaas prieksrhociibas, kas saistaas ar lingvistiku, hermaneetiku un teologjiju kaa taadu. Paliidz Veestures zinaashanas un taapat kaa Aivars, pastudeet origjinaalu, pastudeet to, kaa konkreetos rakstus ir sapratushi cilveeki citos laikos un kaa vinji pamato, kaapeec tas taa jaasaprot.

Bet dienas beigaas paliek pasha Gara Vadiiba... Dievs to visu inspireejis, vinjsh arii var atklaat taa noziimi... un kas svariigi, vinjsh var arii apsleept kaadu Rakstu noziimi, kad sanaak - skaties gramaataa a redzi pigu.
dafne
# Labojis dafne: 2011.09.22 20:03:44
Mārtiņš
Labs jautajums
Vai praktiski to nevaretu saukt par ticiibu?

Praktiski savā dzīvē DV piedzīvoju caur diezgan ikdienišķām situācijām,tas kaut kur maina manu attieksmi pret cilvēkiem..maina manu viedokli kādos jautājumos,pie sāpēm un ciešanam DV ir mans mierinātājs,iedrošinātājs un iepriecinatājs.Tāpat tas nāk palīgā pie kādiem maniem iekšējiem konfliktiem un cīņām,kuras man biezi nākas vien paklausīt un pieņemt DV sacīto...un vienkarsi Tam uzticēties.
Pie studijam medzu izmantot paralelas Rakstu vietas un arī komentārus,tekstu orginalvaloda neizmantoju..varbut ka vajadzetu.



Ingars
# Iesūtīts: 2011.09.23 10:00:40
Svēto Rakstu autoritāte slēpjas tajā kopējā vēstī, ko tie satur. Šī vēsts ir mantojums, ko mums atstājuši Kristus, apustuļi un pravieši. Man personīgi ir diezgan grūti ar to praktisko pusi, jo garīgi runājot ir „jāsit krustā” miesa katru dienu un tas ir smagi.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.09.23 10:09:17
Ingars, kaapeec tu domaa, ka kaads vispaar speej atkaartot to, ko Kristus tieshi ir izdariijis taapeec, ka neviens no mums to nevar izdariit?

Kaapeec ir tik gruuti pienjemt sho vienkaarsho lietu... ka Dievs caur Kristu un Krustu mums ir pateicis - " DZIIVO, tu esi briivs!" un kaapeec mees nevaram vienkaarshi Dziivot kaa taadi, kas briivi no greeka? Bet nee... mees pashi juudzamies greeka vazhaas, tad tiixminaamies par to, kaa mees ar to ciinaamies, un tad kaa savas pestiishanas ziimi raadaam savu krustaa piesisto rumpiiti sak - redz kaads es malacis... a Kristus - tu pastaavi pie ratiem!

Nu kaads prieks atbriivot cietumnieku, ja shamais peec tam taa vietaa, lai dziivotu dziivu dziivi tirinaas pie taviem maajas logiem un uz sienaam un durviim visu laiku raxta - oo paldies, ka tu mani atbriivoji, esmu tavs kalps... gribu ciest kopaa ar tevi
Ingars
# Iesūtīts: 2011.09.23 10:59:28
Jošs Mulders

Ticībai ir tāda īpatnība, ka tā pārveido cilvēku no iekšienes un dara spējīgu dzīvot tā, kā dzīvoja Kristus. Protams, pilnību mēs sasniegsim vien tad, kad būsim pilnīgi brīvi no grēcīgas miesas, taču svēttapšanas process notiek jau tagad
svētais
# Iesūtīts: 2011.09.23 11:01:54
Mārtiņš
lūdzu, lai Dieva Vārds vada šai dienā un atklājas man. Tad nu , kad tas notiek, tad cenšos dzīvot saskaņā ar to.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.09.23 12:37:59
Ingars, tieshi taa... taapeec pasham sevi paarveidot nav jeega... taapat labaak par Dievu to neizdariisi.
svētais
# Iesūtīts: 2011.09.23 12:59:43
Bet var jau būt vairākas atklāsmes, kas iet paralēli viena otrai vai pat ir citādas. tas nenozīmē, ka tās nav pareizas. Un arīdzan nav nepareizi dzīvot no tās atklāsmes, ko katrs ir saņēmis no Rakstiem.

15 Visi, kas esam pilnīgi, turēsim tādas domas, un, ja jums kādā lietā ir citas domas, tad arī to Dievs jums atklās;
16 tikai, ko esam sasnieguši, pie tā turēsimies.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.09.23 13:28:18
Ctulhu, bet jautaajums ir kaa taa interpretaacija ir konstrueeta... BTW nav nemaz tik vienkaarsha lieta veidot interpretatiivo matricu... Lingvistika odnako, tachu... tas ir taa fiicha, ko a) Maaca tikai augstaas skolaas b) Parastajam juuzerim shkjiet, ka elektriiba rodaas no sleedzha istabas sienaa

Tobish cilveeki lieto visai konkreetas interpetatiivaas matricas, bet vinji NEZIN kaa taas darbojas un dekonstrueet taas bez zinaashanaam lingvistikaa nemaz nevar...

Piemeeram Mulders izmanto Missuri Sinodes lingvistikju principu - ka labaaka ir taa interpetaacija, kas noklaaj VAIRAAK Sveeto Rakstu Textu UN Neizlaizh fundamentaalaas doktriinas.

Nu un tad tiek formuleets veel fundamentaalaas doktriinas, bez kuraam Kristietiiba nav iedomaajama vispaar...

Tobish nepietiek ka tiek izskaidrots konsekventi lielaakaa dalja Rakstu, svariigi ir lai shajaa konsekventaaja skaidorjumaa fundamentaalaas doktriinas netiek izmestas/izkropljotas.

Tas ir kaa izvilkt liikni caur uzdotiem punktiem... Vislabaakaa formula ir taa, kas izvelk caur lielaakam skaitam punktu, iekljaujot kaadu punktu apakshkopu, kas ir fundamentaalie

Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.09.23 14:05:48
Kaa Tu nosaki, kuras doktriinas ir fundamentalas un kuras ne?

Taas kuraam Krisiteshi ir ticeejushi visur un vienmeer no pasha saakuma.

Principaa taapeec arii Bazniica radiija vairaakas Ticiibas Aplieciibas... Apustulju, Niikajas... nu taa apmeeram.

Piemeeram... Kristus Veesturiskums, Kristus Augshaamcelshanaas Miesaa un uznjemshana Debesiis, Tieshi viena Dieva-Radiitaaja existence nu taa...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.09.23 14:17:56
No pasja saakuma- tas ir tjipa evangelistu teksti? Nu ceriibaa, ka vinji visi ir atrasti un citu nav?

No pasha saakuma 1-5 gadsimts... fundamentaalaas TA atrodamas veesturiskos dokumentos.

Bet vai nav taa, ka dazjas lietas, kas jums skaitaas fundamentalas, tika formuleetas veelaak, piemeeram triisvieniiba, JK divas dabas?

Nejauc "formuleets" ar "ticeets".

Shamaas formuleetas taadaa formaa kaa tu paziisti to tagad tikai tieshaam veelaak... tas ir... kad Bazniicai tika uzdoti doktrinaalas dabas jautaajumi, tad Bazniica formuleeja atbildi... bet to nevis izdomaaja no zila gaisa, bet vienkaarshi piemekleeja formuleejumu, kas atteelo praktisko maaciibu un ticiibu kada taa ir ticeeta.

Piemeeram... 3vieniibas doktriinu formulee visai paveelu taa kaa paziistam tagad, tachu ticeets shai doktriinai ir no pasha saakuma, kaa to atrodam Rakstos un Bazniicteevu Darbos...

Veesturee logjiski ka vispirms rodaas hereeze un pretestiiba maaciibai un PEEC tam Bazniica formulee pareizo pret-atbildi pret shiim hereezeem un maldiem.

Taapeec arii nav jeega argumetneet, ka 3Vieniiba ir nepareiza, jo formuleeta 4 gadsimtaa, ibo tikai ap 3-4 gadsimtu shii doktriina tika apshaubiita un saaka veidoties Ariaanisms...

Niikajas Ticiibas Aplieciiba ir pretAriaaniskaa TA.

Taapat... tikai tad kad saaka apshaubiit Kristus duaalaas dabas doktriinu, Bazniica bij spiesta formaali un iisi formuleet to maaciibu, kuru taa paarstaav... taa tapa Halcedonas TA.

Priniccpaa, ja pasktaaas Niikajas TA, tad (te jaaprasa muusu teologiem) katrs teikums, ikviens burtiski teikums ir PRET kaadu tajaa laikaa pastaavoshu hereezi...


Taapeec... shodien vairs mums nav jaaizkaro fundamentaalie doktrinaalie kari, bet mees panjemam TA un saliidzinaam, vai cilveeks to pashu sludina.

Piemeeram Sveetais neparakstaas zem 2iem Niikajas TA teikumiem.
Taapat Adventisti neparakstiisies zem paaris Niikajas TA teikumiem...

Savukaart nevareesim atrast taadu Niikajas TA teikumu zem kuriem neparakstiitos visi - RKB, PB un Luteraanju paarstaavji... RKB un PB gan kasaas par vienu vaardu, taapee ir 2as versijas shajaa TA, bet manupraat gudraakie jau ir noskaidrojushi ka tas nav principaals jautaajums... ibo kapeika ir kapeika neaktariigi no taa no kuras puses uz to skataas...
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.09.23 15:53:16
Priekš manis Sv.Rakstu autoritāte lielā mērā ir saistīta ar spēju tos saprast, ar iespēju lasīt, klausīties, mācīties. Skatoties atpakaļ savā "ticības vēsturē", izskatās, ka Sv.Rakstu autoritāte sāka nostiprināties tad, kad sapratu virkni agrāk nesaprastas lietas. Un sapratu caur Rakstu lasīšanu un neskaidro jautājumu izrunāšanu, bet lai izdarītu, nācās diezgan ierobežot savu personīgo patikšanu par kādu noteiktu interpretāciju. Tas nav viegli, un vēl arvien traucē.

Praktiski, veids kā manā dzīvē īstenojas Dieva Vārda autoritāte, ir Dieva gara atpazīšana, tā gara, kādā ir darbojies Jēzus, apustuļi un tie cilvēki, par kuriem tur dotas atbilstošas liecības.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.09.23 15:58:56
Ctulhu
Es negribētu, ka tiek apspriests jautājums, vai Bībele ir / var būt autoritāte, kā arī to, ko ik pa nelielam intervālam var izlasīt šajā forumā biezā slānī. Un vēlreiz, atbildi sev uz tēmas uzstādījumu. Šī saruna tiem, kam Dieva Vārds ir autoritāte.
svētais
# Iesūtīts: 2011.09.23 16:00:38
Katrā ziņā esmu pārliecinājies savā dzīvē, ka man bieži vien nav pareiza sirds jautājumos, kur es ar savu galvu zinu pareizās atbildes. tas palīdz apjaust, ka Raksti + Gars ir kombinācija bez kuras iztikt man negribas, jo tas mani noved nepareizā stāvoklī Dieva un cilvēku priekšā. Sanāk tikai burts vai Gara zobens ar kuru cērt, bet nav mīlestības, pazemība un lēnprātības sirdī un tas nes vairāk ļauna nekā laba ar tādu attieksmi.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.09.23 16:13:35
Mani minētā saprašana, ko minēju par pamatu Rakstu autoritātes atzīšanai, man nozīmēja saņemt (no malas vai pašam atrast) saprātīgas un saskanīgas atbildes par dažādiem, lielā mērā tā saucamajiem grūtajiem jautājumiem. It īpaši svarīgs ir saskanīgums ar citām gūtajām atziņām un Rakstiem kopumā, jeb - smuki noapaļoti viedokļi, kas savstarpēji nelīmējas, ir izmetami.
Tā pamazām no situācijas, kad teju vai viss šķita pretrunīgs, sviestains, neskaidrs, pamazām izveidojās diezgan skaidra bilde, kam pieliekot klāt vēsturisko informāciju u.c. atziņas (līdzīgi Muldera minētajām lietām), nostiprinājās ļoti spēcīga ticamība. Un tā tas arvien turpinās, it īpaši reālās dzīves situācijās atpazīstot Bībeles notikumu un situāciju atspulgus un līdzības.
Bet īstenībā tikai tad, kad šī atpazīšana ir notikusi, sākās tas, ko te nosaucu par Rakstu autoritātes atzīšanu, proti, kāda ir/būs mana rīcība.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.09.23 16:17:34
Mārtiņš
Citiem vārdiem sakot, runa ir par Sv. Gara darbības caur Sv. Rakstiem pieredzi, ja?

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 102 , pavisam kopa bijuši: 35525