armilo 
|
Iesūtīts:
2011.08.27 15:09:24
„Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jņ.17:21)
Paklausot mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus pavēlei, aicinu Arhibīskapu Jāni, bīskapus, prāvestus, mācītājus un visus Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) lajus uzsākt apvienošanās procesus ar Romas Katolisko Baznīcu. |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.09.09 10:18:39
fratello
Mateja 26:27 Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to tiem, un sacīja: "Dzeriet visi no tā.
Tā problēma būs drīzāk ar šo Sv. Rakstu vietu |
dafne  |
# Labojis dafne: 2011.09.09 10:24:55
fratello
es nezinu es domaju par to..man sis jautajums pagaidam ljoti aktuals..
Un Viņš ņēma biķeri,pateicās un deva to tiem,un sacīja:"Dzeriet visi no tā.Jo tās ir Manas jaunās derības asinis,kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai"(Mt.26:27) |
fratello |
# Iesūtīts: 2011.09.09 11:07:46
Dafne, Aivars, redziet, ja piekrītat, ka Jēzus Kristus sakramentālā klātbūtne ir klātesoša katrā no konsekrētajām zīmēm, tad atkal varam šo jautājumu ierindot baznīcu tradīciju lokā. Mēs varam droši atzīt, ka RKB izveidojusies tradīcija pasniegt sakrametu zem vienas zīmes nav nepareiza, bet citādi piekopta tradīcija.
Aivars pasvītroja vārdiņu "visi". Ir labi, un pareizi, ja ievērojam šo vārdiņu. bet tie, kas pastorālu iemeslu dēļ to nedara, nav herētiķi, bet tikai citādākas sakramenta formas, nevis satura, praktizētāji.
|
dafne |
# Labojis dafne: 2011.09.09 11:19:35
fratello
Ta ir Kristus pavele..nevis tradicija,ir taccu atskiriba,pie tam ar apsolijumu.
Tad man jautajums.. ko tu sauc par sakramentu?
|
Uldis  |
# Iesūtīts: 2011.09.09 11:27:52
makarisms [80.237.226.74]Pater Henricus
Nu, bet protams, ka man ne tuvu nav tās inteliģences, kāda ir Racingeram. Es jau to arī nemaz neesmu apstrīdējis. Es tikai gribēju teikt, ka Kristus Evaņģēlijs ir tas, kas spēj un arī iepriecina, mierina, stiprina ikviena ticīgā sirdi. Bet jūs tūliņ brūkat virsū - prāts, intelekts...Ja jūs apgalvojat, ka bez Evaņģēlija ir arī citi avoti,kas spēj to pašu, ko Evaņģēlijs, tad jāatzīst, ka jūs, draugi, nepazīstat Kristus Evaņģēliju, jūs nekad neesat sastapušies ar patiesu un īstu Žēlastību un Mīlestību.
Es arī nekad neesmu teicis, ka Vienprātības grāmata pretendē uz Evaņģēlija lomu vai kaut kas līdzīgs co-evaņģēlijam. |
Jošs Mulders  |
# Labojis Jošs Mulders: 2011.09.09 11:58:23
fratello:
Dafne, Aivars, redziet, ja piekrītat, ka Jēzus Kristus sakramentālā klātbūtne ir klātesoša katrā no konsekrētajām zīmēm, tad atkal varam šo jautājumu ierindot baznīcu tradīciju lokā.
Kristus:
Mat 15:6 6 Tā jūs atceļat Dieva vārdus savu likumu dēļ.
Piedod, bet shis nav jautaajums, ko var izlemt Bazniicas Tradiicija... Kaarteejais RKB voluntaarisms un iedomiiba. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2011.09.09 11:58:49
Dafne un Aivars ļoti labi un kodolīgi pateica pamatproblēmu par SvV saņemšanu vienā veidā. 1. Kristus tieša pavēle un iedibinājums. 2. Rakstu (Dieva vārda) autoritāte pār Tradīciju.
Pievienoju nelielu citātu no Augsburgas ticības apliecības, ieskatam, kā šos jautājumus diskutēja Reformācijas laikā. Jo šeit varbūt labi var redzēt prioritātes, autoritātes un, protams, indivīda izvēli. Subjektīvi raugoties, jautājums, tā vai citādi, katram paliek atvērts, vai piekrīt vai nepiekrīt, t.i. kā un ar ko pamatojam savu motivāciju.
XXII ARTIKULS. PAR ABIEM SVĒTĀ VAKARĒDIENA VEIDIEM
1] Tā Kunga mielastā draudzes locekļiem pasniedz Sakramentu abos veidos, tāpēc ka šādai kārtībai ir Kunga pavēle: "Dzeriet visi no tā!" (Mt. 26:27) 2] Šeit Kristus skaidri pavēlējis, lai no biķera dzer visi.
3] Un, lai neviens nevarētu atrunāties, ka tas attiecas tikai uz priesteriem, tad Pāvils, rakstīdams korintiešiem, sniedz piemēru, no kura skaidri redzams, ka visa draudze saņēmusi Sakramentu abos veidos (1. Kor. 11:26). 4] Šis paradums ilgu laiku ir pastāvējis baznīcā, un nav droši zināms, kad un kā vārdā tas ticis pārveidots, lai gan kardināls Nikolajs no Kūzas min laiku, kad tas ticis pieņemts. 5] Kipriāns vairākās vietās apliecina, ka Kristus asinis ir sniegtas draudzei. 6] To pašu apliecina Hieronīms, sakot: "Priesteri vada Eiharistiju un sniedz draudzei Kristus asinis". 7] Jā, pat pāvests Gelazijs pavēl nesadalīt Sakramentu (Dist. 2. "De consecratione", cap. Comperimus). 8] Tātad paradums rīkoties citādi nav tik sens. 9] Ir skaidrs, ka tāds paradums, kas ieviests pretēji Dieva pavēlēm, nav pieņemams, kā liecina baznīcas likumi (Dist. 8. cap. "Veritate" un arī turpmākie). 10] Tātad šis paradums ir pieņemts ne vien pretēji Rakstiem, bet arī pretēji senākajiem baznīcas kanoniem un tās piemēram. 11] Tādēļ tie, kas grib saņemt Sakramentu abos veidos, nav spiežami rīkoties citādi, apgrūtinot sirdsapziņu. 12] Un, tā kā Sakramenta sadalīšana nav savienojama ar Kristus iedibināto kārtību, mēs atmetam arī procesiju, kāda līdz šim bija ierasta. |
makarisms [208.76.53.10] |
# Iesūtīts: 2011.09.09 12:28:25
Uldis
Kristus un evaņģēlijs IR katra patiesa iepriecinājuma avots. Tā ir aksioma ko neviens taču neapstrīd. Man liekas, Pater Henricus gribēja teikt, ka dažos brīžos sirsnīga liecība par evaņģēliju vai dziļš tā izskaidrojums cilvēku var iepriecināt vairāk, nekā evaņģēlija teksta lasīšana.
"jāatzīst, ka jūs, draugi, nepazīstat Kristus Evaņģēliju, jūs nekad neesat sastapušies ar patiesu un īstu Žēlastību un Mīlestību. -
Lai Dievs Tevi svētī arī ar sinepju graudiņu no Benedikta pazemības.  Tev nepatīk, ka Tev brūk virsū? Tad varbūt nevajag tik uzkrītoši skatīties uz visiem no augšas, izteikt kategoriskus spriedumus par to, cik katrs ir īsts kristietis un runāt ar izsmieklu par cienījamiem cilvēkiem? Atvainojos par morāles sprediķinevietā, bet Tavi komentāri ir tik spilgti... Couldn`t help but to share...
|
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2011.09.09 12:48:37
fratello
ja piekrītat, ka Jēzus Kristus sakramentālā klātbūtne ir klātesoša katrā no konsekrētajām zīmēm, tad atkal varam šo jautājumu ierindot baznīcu tradīciju lokā. Mēs varam droši atzīt, ka RKB izveidojusies tradīcija pasniegt sakrametu zem vienas zīmes nav nepareiza, bet citādi piekopta tradīcija.
Diemžēl (bet es teikšu - pateicība Dievam!) šo tradīciju neizprot daudzi zem tās esošie "parastie" baznīcēni. Īpaši tie, kas (kā liecinieki) ir pieredzējuši evaņģēlisku dievkalpojumu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.09.09 13:12:17
fratello
Jautājums tikai viens - kādēļ gan Kristus iedibināja Vakarēdienu zem divām zīmēm, ja principā var jau iztikt bez tām?
Ja Viņš saka `visi` īpaši pie biķera, kāpēc tad to nesaņem visi? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2011.09.09 13:36:01
makarisms [208.76.53.10]
Pamācīgajā tonī tev un vēl dažiem es netieku līdzi. Ja neesi ievērojis, tad piezīmēju, ka atšķirībā no tevis un tev līdzīgiem ne reizi neesmu mēģinājis kādu apklusināt vai kaunināt ar autoritatīviem uzbļāvieniem. Tā vietā esmu mēģinājis skaidrot lietas, atsaucoties uz Rakstiem.
Interesanti, ka jūs tulkojat viens otra teikto, gluži kā mēdz rīkoties harizmātiskie mēlēs runātāji.
Ja ir tā, kā tu skaidro Pater Henricus teikto, tad tomēr vajadzētu piesardzīgāk lietot vārdus, jo arī citi cilvēki tos lasa, un viņi varētu aplami to saprast. Vai tad neesi dzirdējis vārdus, ka ticība nāk no sludināšanas? Iedomājies, kas notiks, ja ķirurgs sāks rīkoties ar skalpeli kā pagadās vai kā iegribas!
Daži tavi izteikumi ir tādi, kas liek noprast, ka kaut kas tev tomēr nav saprotams. Piemēram: liecība par evaņģēliju - kas tas ir: liecība par liecību. Evaņģēlijam liecība nav vajadzīga, jo Evaņģēlijs rīkojas Sv. Gara spēkā, radot mums ticību, jo Evaņģēlijs ir liecība par Kristu, par Viņa nopelnu, ko Viņš ir darījis mūsu labā, ko Viņš mums no savas brīvas žēlastības dāvā. Benedikts, tāpat kā jebkurš cits no mums, var skaidrot lietas, pamatojoties Raksts, lai mūsu acis atvērtos, un mēs satvertu Kristus Evaņģēliju ticībā. Ja Benediktam būtu tā pazemība, par kuru tu runā, tad viņam vajadzētu saplēst savas drēbes un saukt uz Dievu: Kungs piedodi, ka neesmu ganījis Tavas avis, bet uzurpējis varu, kādu Tu man neesi devis. Bet diemžēl tā nenotiek. Tā vietā tiek aizstāvēti visādi nekrietneļi, kas izmanto bērnus un vēl slēpj viņu noziegumus. Un to tu sauci par pazemību.
Sarunas ar tādiem cilvēkiem kā tu neviļus noved pie lielības un augstprātības. Tāpēc, tas, ko tagad teikšu, nebūs teikts aiz lielības, bet tieši pretēji - pazemīgi paciezdams dažu uzbrukumus, mēģinu vedināt lasītāja uzmanību uz tādiem jautājumiem, kas tuvinātu klausītāju pie Kristus. Kas ir tas,kas to neļauj? Tie ir mūsu grēki. Arī paštaisnība ir mūsu grēks, kas neļauj ieklausīties. Tu pat nepieļāvi domu, ka kāds luterānis varētu tev kaut ko derīgu pateikt. Kur nu vēl tāds, kas pieder KLB sektai. Bet tā vietā būtu labāk pajautājis, kāda ir mana izpratne par Evaņģēliju, par Dieva žēlastību, mīlestību.
Nevaru teikt, ka man ir vienalga, vai kāds man līdzīgā veidā uzbrūk vai nē. Protams, ir skumīgi. Bet vienu gan varu teikt, ka man no tiem nav bail, jo man ir īsts Aizstāvis - Kristus. Viņš mani nevis nosoda, bet dāvā savu Garu, ka varu kalpot un mana kalpošana ir nesusi daudzus un labus augļus.
Žēl! Ja tu atteiktos no savas paštaisnības, tad tu saprastu, ka mani komentāri could help and bring many good friuts. |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2011.09.09 13:38:06
armilo Kādu literatūru lasa, tādu izvēli izdara.
Ja daudz lasa katoļus un gandrīz tikai katoļus, beigās neizbēgami konvertējas par katoli.
Ja būtu daudz lasījis pareizticīgos, tad katoliskās baznīcas meklējumos būtu konvertējies pie pareizticīgajiem. Jo Tevi uzrunātu tādi pareizticīgo argumenti kā:
- ir nopietni jāmeklē ne vien roku uzlikšanas sukcesija, bet arī mācības sukcesija. Katoļi to ir pazaudējuši. Tas, kas notiek pēc II Vatikāna koncila tam ir visspilgtākā liecība;
- Baznīca sākas ar Jeruzālemes draudzi, ne ar Romas draudzi. Tāpēc Jeruzālemes patriarhs nes īpašu Dieva harizmu. Tikai Jeruzālemes patriarham vadot dievkalpojumu Klusajā sestdienā (pēc Pareizticīgo kalendāra) Kristus Kapa katedrālē, no Svētā kapa iziet Svētā Uguns. Kad pēc tam, kad krustneši atbrīvoja Jeruzālemi, šajā dievkalpojumā piedalījās latīņu hierarhija, Uguns neiznāca. Tā iznāca tikai Lieldienu dievkalpojumā. Reiz turku valdīšanas laikā armēņi uzpirka varas iestādes, lai pareizticīgos ar visu patriarhu nelaiž iekšā. Armēņi pie Kapa lūdzās, nekas nenotika. Pareizticīgie ar patriarhu raudāja un lūdzās ārpusē. Un piepeši pārsprāga viena kolonna, un Svētā Uguns izšāvās no tās: http://www.eleison.lv/ir/Biblioteka/raksti/svetaauguns.htm
- nemaldības harizma ir visam Baznīcas episkopātam, kas parādās koncilos. Pāvests šo varu ir uzurpējis.
- Baznīcas vēsturiskums parādās tās satversmē. Pareizticīgo nomokanons apvieno visus Baznīcas kanoniskos dokumentus (konstitūcijas) no pirmajiem gadsimtiem. Katoļu Kanonisko tiesību kodekss ir jaunveidojums.
- Saskaņā ar Nīkajas koncila kanoniem, Romas bīskaps ir viens no patriarhiem, nevis Baznīcas Galva.
- Saskaņā ar šī paša koncila kanoniem garīdzniecība drīkst precēties;
- Katoļiem nav kanoniska laju Vakarēdiena (tikai viena zīme), nav kanoniska Kristība pilnīgi pagremdējot
Varētu turpināt uzskaitīt pareizticīgo argumentus, kāpēc Pareizticīgā Baznīca zem kanoniskajā vienībā esošajiem Patriarhiem ir pareizā katoliskā (kafoļičeskaja) Baznīca, un pāvesta Baznīcai ir jāatgriežas no maldiem. Bet vai man, kā luterānim, to darīt. Beigšu ar to teikumu, ar ko sāku: Kādu literatūru lasa, tādu izvēli izdara.
|
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.09.09 14:15:42
Kristofers ļoti labi parāda un pierāda, cik milzīga nozīme ir vārdam, ko lasām, klausāmies t.i. uzņemam.
"Tad mēs vairs nebūsim mazi bērni, kas tiek mētāti un aizrauti līdzi katram mācības vējam cilvēku viltīgajā spēlē, ar kuru tie ievilina maldos. Apliecinādami patiesību mīlestībā, mēs pieaugsim Kristū." (Jaun.tulk.Ef.4:14,15) |
Pater Henricus  |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.09 15:19:32
fratello vai katolis saņem Kristu pilnā mērā tikai zem vienas zīmes? Ja arī katolis to saņem, tad tikai tā Kunga īpašas žēlsirdības dēļ, jo Kristus sacīto - "dzeriet visi no tā", nevajadzētu atmest arī katolim.
kas pastorālu iemeslu dēļ to nedara Dikti jau pastorāli iemesli bija nožēlojamajos "krusta karos" ar saviem kristīgajiem brāļiem husītiem, kuru karogā, kā zināms ne bez iemesla bija biķeris.
Uldi , paņem un izlasi kādu Benedikta grāmatu angļu tulkojumā un mazliet piepūloties bez aizsprieduma ka katra īpašā katoļu tadīcija, kas tur tiktu pieminēta, ir kaut kas obligāti velnišķīgs, un pārliecinies pats. |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.09 15:34:04
Jā, tā nu laikam ir luterāņu priekšrocība , ka Romas katoļu vai pravoslavu argumenti, kāpēc viņi būtu īstās baznīcas, kā izrietoši vien no tradīcijas un tālab sekundāri, nešķiet nopietni ņemami un izmantojami vien to salīdzināšanai. Un ir arī senākas - koptu , piemēram, baznīcas.
Un kad kādas mazākas protestantu grupas sāk minēt savus argumentus, kāpēc tie būtu īstie - jo "krista Garā" etc. vai "bībelīgi pagremdē", tad jebkuras Kristus miesas daļu pretenzijas uz to, ka tik tā esot visa Kristus miesa šķiet nenopietnas.
Kā vienmēr esmu teicis, svarīgi būt īstā baznīcā, ne īstaj ā baznīcā. |
fratello |
# Iesūtīts: 2011.09.09 15:40:05
dafne
„Ta ir Kristus pavele..nevis tradicija,ir taccu atskiriba,pie tam ar apsolijumu.
Tad man jautajums.. ko tu sauc par sakramentu?”
Kristus pavēle ir viena lieta, bet otra lieta ir kā šī pavēle tiek saprasta. To, kā mēs, Kristus mācekļi cauri laikmetiem interpretējam Viņa pavēles, sauc par Baznīcas tradīciju. Raksti ir viena lieta, un mūsu interpretācija par tiem ir otra lieta. To vajadzētu saprast un nodalīt jau pašā sākumā. Mēģini saskatīt pavēles būtību nevis ieciklējies uz detaļām, kuras, protams, arī ir svarīgas, tomēr otršķirīgas. Pavēles būtība ar šī sakramenta lietošanu ir pasludināt Tā Kunga nāvi tiekams Viņš nāk. Nav svarīgi vai dievgaldu svinam ēdot un dzerot, vai tikai ēdot vai tikai dzerot. Nav svarīgi vai maize ir raudzēta vai neraudzēta, un vai vīns ir raudzēts vai neraudzēts. Nav svarīgs apēstā ēdiena vai dzēriena daudzums. Apkalpošanas tehnika, kuru ēdienu pasniedz pirmo, kuru otro, un kuru trešo arī nav svarīgi. Svarīgi ir turēties pie Baznīcā vispārpieņemtās tradīcijas. Pie katoļiem tas iegājies vienā veidā, pie luterāņiem abos veidos. Citur vēl tiek pieliets ūdens, trešais elements. Dafnes ticības atziņai ir nepieciešami abi veidi, fratello ticība saskata Kristu abās zīmēs vienādā mērā. Manis pārstāvētā tradīcija ir atzinusi, ka Kristus dzīvība ir vienādā mērā apslēpta abos veidos. Abi šie veidi vienādi pasludina Tā Kunga nāvi, proti, Kristus dzīvību, kas par mums dota grēku piedošanai. Mums ir pavēlēts ēdot pieminēt, ka Viņa miesa par mums ir dota, nevis otrādi, kristus mira, lai mums varētu pavēlēt ēst un dzert.
Tādā veidā, kā Tu uzlūko Kristus pavēles, burtiski, ne pēc būtības, tad mums nāktos atsākt kristības ar pilnīgu pagremdēšanu, jo TĀ IR RAKSTĪTS; ja labā roka vai kreisā acs tevi apgrēcina, tad... ... ... jo TĀ IR RAKSTĪTS, un tādā garā
Par sakramentu es saucu veidu, kādā Trīsvienīgais Dievs ir vēlējies būt klātesošs savā Baznīcā, un turpināt pestīšanas darbu pēc Kristus debesīs uzņemšanas. Neredzamais Dievs ir saņemams ar redzamām zīmēm (maize, vīns, ūdens), pār kurām ir izrunāts Dieva Vārds.
|
Pater Henricus |
# Iesūtīts: 2011.09.09 15:44:12
fratello , kā labi zināms, baptistu iemīļotais Bībeles grieķu vārds saistībā ar kristību nenozīmē vien pilnīgu pagremdēšanu, bet arī mazgāšanu vispār. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.09.09 15:44:51
fratello
Nav svarīgi vai dievgaldu svinam ēdot un dzerot, vai tikai ēdot vai tikai dzerot. Nav svarīgi vai maize ir raudzēta vai neraudzēta, un vai vīns ir raudzēts vai neraudzēts.
Jā, nu luteriskās reformācijas laikā tomēr ļaudis domāja, ka ir gan svarīgi to lietot atbilstoši Kristus iestādījumam. Bet ja saki, ka var svinēt ar čipšiem un alu, galvenais lai tā kļūst par tradīciju, ko ar Tevi lai dara |
Pater Henricus |
# Iesūtīts: 2011.09.09 15:46:59
Aivars, latviskāk būtu ar alu un sieru. Un sāktos teoloģiskas diskusijas - vai ar Holandes u.c. vai der vienīgi Jāņu siers. |
fratello |
# Iesūtīts: 2011.09.09 15:53:30
Ir tiešām jābūt gaišreģim, lai manos tekstos ieraudzītu pieminam sieru un alu Kas nu kuram sirsniņā, tas uz mēles. Razbainieki, alus mīļi |
:: Pievienot komentāru
|
