armilo 
|
Iesūtīts:
2011.08.27 15:09:24
„Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jņ.17:21)
Paklausot mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus pavēlei, aicinu Arhibīskapu Jāni, bīskapus, prāvestus, mācītājus un visus Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) lajus uzsākt apvienošanās procesus ar Romas Katolisko Baznīcu. |
|
Uldis  |
# Labojis Uldis: 2011.09.02 09:57:23
Terpsihora [199.48.147.46]
Jā, es tev piekrītu, ka šķelšanās ir miesas auglis. Bet kāpēc notiek šķelšanās? Kas ir šķelšanās cēlonis un pamats? Par kādu šķelšanos Pāvils runā? Mēs jau nerunājam par šķelšanos kāda strīda vai radušos domstarpību dēļ par laicīgām lietām. Runa ir par domstarpībām mācības jautājumos, kad ir vairāk kā skaidrs, ka šīs atšķirības ir tik nozīmīgas, ka nav iespējama ticības vienprātība. Ja runa ir par mani un manu novēršanos jeb iziešanu no LELB, tad esmu šajā sakarā izteicies pietiekoši jau agrāk. Ja interesē kas vairāk, tad mums jāsarakstās privāti, jo publiski nevēlos šīs lietas iztirzāt. Mana pieredze rāda, ka nekas cits no tāda veida diskusijām netiek panākts, kā vienīgi strīds un dusmas. Bez tam, esmu ievērojis, ka šie nu jau vairāk kā 10 gadus vecie notikumi ir apauguši ar baumām un nepatiesībām. Vairāk šajā sakarā neizteikšos. Vismaz ne publiski. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2011.09.02 12:54:48
παλαιό ανόητος
Šis process ir sācies jau labi sen. Interesanti, ka PLF runā visu pasaules luterāņu vārdā, lai gan ir visai nozīmīga luterāņu daļa, kas nesadarbojas ar PLF.
Saitē, ko tu ieliki, tiek pausta doma, ka reformācijas cēlonis ir ATA 4. artikuls Par attaisnošanu ticībā. Protams, šis artikuls ir tas, par ko vienmēr ir bijuši asi strīdi starp luterāņiem un RKB. Un tas arī ir galvenais artikuls ATA. Tomēr Reformācijas cēlonis ir saistīts ar ATA 7. un 8. artikulu un tam iemesls ir Romas pāvests. Šmalkaldes artikuli un tiem pievienotais traktāts par pāvesta varu un primātu to pasaka skaidri.
Kāds šajā forumā izteicās, ka Romas pāvests ir pirmais starp līdzīgajiem. Ja tā būtu, nebūtu nekas iebilstams. Bet šis amats ir uzurpējis tādu varu, ka var mainīt vai atcelt Rakstus, pievienot citas mācības, kas nav Rakstos, ka tam ir piešķirta autoritāte, kāda ir tikai Dieva. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2011.09.02 12:57:07
Terpsihora [87.118.103.142]
Pāvila vēstule romiešiem 16:17 paskaidro, ko Pāvils ir gribējis teikt ar Gal. 5:20. |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2011.09.02 13:40:55
Shoreiz es piekriitu Ulda peedeejam komentam... kas gan iisti nav Ulda texts, bet uldis tikai noraada uz Dieva Vaardu... ko Dievs saprot ar shkjelshanos...
Jo... ja mees interrpreteetu taa kaa to gribeetu RKB, tad mees pashu Paavilu un Sv. Garu varam pasludinaat par Shkjeltniekiem, jo tie ir Dieva Vaardi:
2 Kor.
15 Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo?
16 Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis.
17 Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu.
18 Tad Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsit Man par dēliem un meitām, saka Tas Kungs, Visuvaldītājs.
Taakaa... vai tas noziimee, ka Dievs uz shkjelshanos aicina.
Tad kaapeec par shkjeltniekiem saukt tos, kas sekojushi shiem vaardiem un nepaliek tur, kur tiek maaciita un praktizeeta elku kalpiiba un maldu maaciibas? Tas ir tikai normaali, ka Kristieshi Kristus Vaarda vadiiti aiziet no Romieshu vidus, jo redz taas nejeedziibas ko vinji ar Dieva Maaciibu ir izdariijushi...
|
stoiķis [82.145.208.219] |
# Iesūtīts: 2011.09.02 17:59:14
Interesanti, kur palika vērtīgā saite, kuru norādīja παλαιό ανόητος -
"Šis process ir sācies"? Tur pie saistītajiem rakstiem varēja lasīt arī par Lutera reabilitāciju RKB. |
stoiķis [82.145.208.219] |
# Iesūtīts: 2011.09.02 18:22:12
Католики и лютеране вместе
оценят роль Реформации в
истории христианства
Резолюция
готовится в преддверии
празднования 500- летнего
юбилея Реформации в 2017
году и, по мнению Ватикана,
может умножить шансы
взаимного прощения .
www.newsru.com/religy/01sep2011/cath_luth.html |
stoiķis [82.145.208.219] |
# Iesūtīts: 2011.09.02 18:25:44
Бенедикт XVI хочет
реабилитировать
Мартина Лютера
religio.ru/arch/06Mar2008/news/16333.html |
stoiķis [82.145.208.219] |
# Iesūtīts: 2011.09.02 18:54:39
Benedikts ir vācietis, evaņģēliskākais no visiem pāvestiem, un kristocentriskākais teologs pāvestu vidū. Ir liela varbūtība, ka tieši viņa vadībā luterāņi apvienosies ar katoļiem. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2011.09.02 19:47:15
stoiķis [82.145.208.219]
Benedikts ir vācietis, evaņģēliskākais no visiem pāvestiem, un kristocentriskākais teologs pāvestu vidū. Ir liela varbūtība, ka tieši viņa vadībā luterāņi apvienosies ar katoļiem.
Benedikta vadībā RKB var apvienoties ar kaut ko, luterāņi vienojas ap Kristu. |
Pater Henricus  |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.02 19:55:21
stoiķis [82.145.208.219] Ir liela varbūtība, ka tieši viņa vadībā luterāņi apvienosies ar katoļiem.
Ja tas notiks, tas būtu patīkami. Benedikts ir lāga kristietis un ja viņš no savas puses izsludinās Lutera reabilitāciju un apvienošanos, es viņam pievienošos.
Tikai ar ko, izņemot LELB un vēl vienu otru baznīcu, Benediktam vienoties, ņemot vērā ka maz luterāņu šodien ir uzticami tās Reformācijas mantinieki un cik savu grēcīgo "reformāciju" upuri?
|
Uldis |
# Labojis Uldis: 2011.09.02 21:55:49
Par - Lai visi ir viens
Aplūkosim vienu teikumu no Jņ. 17:11: "Es vairs neesmu pasaulē, bet viņi ir pasaulē, un Es eimu pie Tevis. Svētais Tēvs, uzturi tos Savā Vārdā, ko Tu Man esi devis, lai viņi ir viens, itin kā mēs."
No visa šā teikuma izņemsim divas frāzes.
Pirmā: Svētais Tēvs, uzturi tos Savā Vārdā.. - uzturi ir imperatīvs, pavēles izteiksme (es tiešām neiedziļināšos visās formu niansēs, jo tas būs pārāk sarežģīti). Pavēles izteiksme ne vienmēr nozīmē pavēli. Pavēle var būt ari stingri izteikts lūgums. Tas ir tā, kad zemākais vēršas pie augstākā ar lūgumu. Lai ganir izteikta kāpavēle, tomēr tā nav pavēle, bet lūgums. Piemēram, ļoti daudzi psalmi irizteikti iperatīvā, lai gan tie faktiski ir lūgumi.
Otrā: lai viņi ir viens - šī, šķiet, arī ir imperatīvā: lai ir... Tomēr šeit formas atšķiras. Te nav pavēle, bet konjunktīvs - vēlējuma izteiksme. Līdzīgi kā pavēle, konjunktīvs ne vienmēr ir vēlējums vai nolūks. Tas varētu būt tāds kā piekodinājums vai pamudinājums uz kaut ko, ko kāds jau ir nolēmis darīt. Tādējādi, tur, kur parasti gribas tulkot lai būtu konjunktīvā tiek tulkots lai ir. Ja šis kojunktīvs ir izteikts pirmajā personā, tad tas var arī nozīmēt lūgt atļauju darīt kaut ko, ko kāds ir jau nolēmis. |
Papucs  |
# Labojis Papucs: 2011.09.02 22:09:42
Uldis
Bet tas taču nenozīmē, ka lūgums ir izteikts kā nepiepildāma vēlēšanās!
Lūgums taču var būt piepildāms, pat ja tā nav pavēle, vai ne? 
Resp., vai tas kā maina Lai visi ir viens jēgu? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2011.09.02 22:21:15
Papucs
Rakstu jēgu nemaina, bet maina to,ko RKB grib uzspiest dievbijīgo sirdīm. |
stoiķis [82.145.208.219] |
# Iesūtīts: 2011.09.02 23:02:06
Uldi, ko RKB grib uzspiest
dievbijīgo sirdīm? |
Terpsihora [83.170.92.9] |
# Iesūtīts: 2011.09.03 07:16:43
Uldis
Es runāju vispārīgi par vienību un šķelšanos nevis konkrēti par KLB/LELB vai Tevi. Man principā gribētos sarunāties par idejām nevis uzbraukt cilvēkiem. Piedod, ja neizteicos gana skaidri un mani komentārii Tevi personīgi aizskāra.
Man liekas, ka šķelšanos izraisa ne tikai domstarpības ticībā, bet daudz biežāk pārspīlēti priekšnoteikumi vienībai, kurus mēs cits citam izvirzām. Veselīga pieeja būtu - vienība pamatlietās, brīvība otršķirīgajās un mīlestība pāri visam. To pamatlietu nemaz tik daudz nav. |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.03 16:50:20
Uldis , lai visi ir viens tavai ekseģēzei varētu piekrist tik pat lielā mērā, cik apustuļa Pāvila vārdiem , ka Dievs gribētu izglābt visus cilvēkus ( bet visi neizglābjas ) vai Kristus sacītajam apustuļa Jāņa evaņģēlijā , ka visu ko mēs Viņa vārdā lūgsim, Tēvs mums dos ( bet visu nedod, dod vien daļu ).
Tai pat laikā ir patīkami, ka atšķirībā no pārējām lūgšanām, kuras mēs raidām Dievam izskatīšanai, vismaz vienas - Jēzus lūgšanas piepildījums kaut kādā mērā ir atkarīgs arī no mums, kristiešiem. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2011.09.03 18:15:43
Terpsihora [83.170.92.9]
Tam mērķim kalpo Luteriskās ticības apliecības, kas norāda uz tām pamatlietām, kas nepieciešamas ticības vienībai. Pārspīlēti priekšnoteikumi rodas visur tur, kur ir vēlēšanās ieviest cilvēku mācības un priekšrakstus. Pie tam, vēsture rāda, ka luteriskās ticības apliecības jau reiz panāca vienprātību. |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2011.09.03 18:22:58
Pater Henricus
Dievs gribētu izglābt visus cilvēkus ( bet visi neizglābjas ) vai Kristus sacītajam apustuļa Jāņa evaņģēlijā , ka visu ko mēs Viņa vārdā lūgsim, Tēvs mums dos ( bet visu nedod, dod vien daļu ). - šis ir nereālā nosacījuma piemērs, kas ir attiecināms nevis pret Dievu, bet pret cilvēku. Mana eksegēze tāda nebija. Tu esi to apzināti sagrozījis.
Jēzus lūgšanas piepildījums kaut kādā mērā ir atkarīgs arī no mums, kristiešiem - nekas te nav atkarīgs no mums. Jēzus lūgšana nenozīmē, ka Jēzus lūdz Dievam, laimēs kaut ko darītu lietas labā, bet pazemīgi lūdz savam Tēvam, lai ļauj Viņa veikt to, ko Tēvs pēc sava prāta ir nolēmis. Tā kā šo darbu veic Kristus. Tā ir Kristus lūgšana Tēvam, nevis mūsu lūgšana vai mūsu nopelns. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.09.03 19:49:54
Interesanti, ka Terpsihora beigu beigās nonāca līdz tam, ko jau diskusijas pirmajā daļā ne viens vien luterānis norādīja - ja reiz Kristus Baznīcai piederam, priekš kam iespringt par kaut kādiem dīvainiem vienības kritērijiem, uz kuriem uzstājot ienaids vien ceļas 
|
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.09.05 12:46:15
Ulda - tu esi to apzināti sagrozījis ir pārsteidzīgs un aizdomu pilns analoģijas vai piemēra interpretējums. Znajem... prohoģiļi.
Ja nekas te nav atkarīgs no mums tad luterānim tā kā derētu mācēt saprast arī paradoksus. Ja valdnieks man sacītu:-atnāc pie manis uz pili, es tev iedošu simts guldeņus,-es ar savu iešanu gan arī darītu darbu, tomēr šo naudu saņemtu kā dāvanu - ne savas iešanas dēļ, bet tādēļ, ka valdnieks man tos ir apsolījis, vai ne.
Vai dāvanas apsolījums atceļ iešanu tai pakaļ?
Kamēr Dievs nenoņem zvīņas no acīm, tikmēr cilvēks uz visu raugās ar savām brillēm un katrs ieskats no mazliet cita skata punkta ir nepārvarama vara.
Aivars , tā tas ir - vienotība zināmā mērā ir no mums neatkarīgs lielums, ja visi piederam - un piederam Kristus baznīcai. Ja mēs aizejam pie citiem vienības meklējumos, pametam tos, ar ko esam bijuši kopā iepriekš.
(Un, vai nopietna tipa vienība pastāv to pašu Rkb un Pb starpā, neskatoties uz apmainīšanos ar komplimentiem par sakramentu atzīšanu etc.?)
Kādi kritēriji paliek? Vai nu tiešām iepriekšējie objektīvi ir nederīgi, izejot no baznīcas pazīmēm? Tas varētu attiekties uz vienu otru garīgi korumpētu Rietumu baznīcu, bet tik pat labi cilvēks var pamest Rkb vai Pb par labu Lb, vīlies tajās.
Jo ne katra to vietējā grupa patiesi reprezentē Kristus baznīcu.
Kā man nesen teica kāda sirma katoliete, jauka kristiete,:-
būtu jaunāka, pārietu luterāņos.
Līdz ar to vienīgais objektīvais kritērijs ir subjektīvais - iespēja atrasties kopā ar tādiem, kas, tavuprāt, nekavē tev iemantot pestīšanu. Vai arī vnk patīk kādu iemeslu - liturģijas, klosteru, etc. dēļ. |
:: Pievienot komentāru
|
