Raimonds 
|
Iesūtīts:
2011.08.16 18:20:24
Kristieši parasti seko līdzi, kas notiek pašmājās vai pie citiem. Katoļiem tādi svētki ir 15.augusts Aglonā. "Sprediķis." Jūsu pārdomas! (Tēma kristiešiem!) |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.08.23 20:26:04
Trilobīte
Jebkurā gadījumā, tas ir viena sižeta līnija ikonogrāfijā, tāpat kā sakrālajā mākslā ir arī citi klasiskiem motīvi. Bet dafnes jautājums, cik sapratu vairāk bija par teoloģisko pamatojumu, kādā veidā gan Marija varētu būt ceļvedis pie Trīsvienības, kā tu apgalvoji |
Uldis  |
# Iesūtīts: 2011.08.23 20:35:12
Biju domājis, ka viss šajā diskusijā ir izrunāts. Izrādās, ka nē. Viss tikai sākas. Pēc visiem Trilobītes atzinumiem var secināt vienu, ka viņa nav kristiete. Viņa pieder pie citas reliģijas, citas kopības, kuras galva nav Kristus. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.23 20:36:12
Trilobīte
Izlasi taču dafnes jautājumu! Viņa vaicā, kā tas notiek? Un pēc tam vaicā, vai biji to domājusi kaut kā metaforiski, teiksim ka cilvēki pavelkoties teiksim uz Aglonas tusu, tomēr top aizvadīti līdz Trīsvienīgajam Dievam. Vai tad tas jautājums šķiet neskaidrs? |
Memekija  |
# Iesūtīts: 2011.08.23 20:37:42
Uldis a kā tur bija tam, kas savu brāli sauc par bezdievi? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.23 20:38:47
Uldis
Viņa ir luterāņu apostāte, tas skaidrs, bet vai tādēļ uzreiz par nekristieti jāpasludina? Šitā tūlīt te atkal visa saruna pārvērtīsies apvainojumos. Labāk, lai cilvēks izstāsta, ko tad īsti šodienas Latvijas katoļi tic, lai nav luterāņiem jāmēģina uzminēt |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.23 20:43:45
Trilobīte
Ok. Tad uzskati to par manu jautājumu. Kāds ir teoloģiskais funktieris, kā Marija kļūst par ceļvedi pie Trīsvienīgā Dieva.
Ok, skaidrs ka Kristus ir CEĻŠ, bet tikai tādēļ, ka Marija Viņu dzemdējusi, viņa taču nekļūst par ceļa meistaru, tāpat kā Kristus ir Jērs, bet Marija tādēļ nav aita. Kur ir izcelsme tam titulam teoloģijā? |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2011.08.23 20:51:19
Memekija
Vai tad es esmu kādu nosaucis par bezdievu? Bet Kristus saka: "Pēc taviem paša vārdiem Es tevi tiesāšu." (Lk. 19:22) Trilobīte ir apliecinājusi savu ticību.
Aivars - manuprāt viņa sludina citu reliģiju un tāpēc diskusijā ar viņu ir tik sīva pretstāvēšana. Ja viņa to neapzinās, viņai tas jāpasaka. Citādi cilvēks pazudīs, un mēs būsim vainīgi. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2011.08.23 20:52:48
Trilobīte
Kristus ir ne tikai Ceļš, bet arī Patiesība un Dzīvība, ko nevar teikt par Mariju, lai kā es viņu godātu. |
dafne  |
# Iesūtīts: 2011.08.23 20:53:01
Trilobīte
nee,mans nodoms nebija strideties bet patiessam noskaidrot....kaa tas notiek?jautajums bija vairak par teologisko pamatojuma,jaa..
Piedod,ka neskaidri uzdevu jautajumu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.23 21:19:13
Trilobīte
Paga, tu nocitēji jūsējo katehismu. Bet, kur ir tas teoloģiskais pamatojums apgalvojumam, ka Marija aizved pie Trīsvienības? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2011.08.23 21:53:43
Aivars
Ļausim, lai Trilobīte vēlreiz pārlasa Katoļu katehismu. Tas ir diezgan pabiezs darbs. Domāju, ka pret rīta pusi sagaidīsim atbildi. Bet viņa tur to neatradīs. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2011.08.23 21:55:37
Trilobīte
Dzīvais man nozīmē Kristus un Patiesība arī Kristus. Ticības stiprināšanai ieteicams biežāk lasīt Bībeli. |
dafne |
# Iesūtīts: 2011.08.23 22:55:19
Trilobīte
Marija tad skaitaas pirmaa pestiitaa? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.23 22:59:47
Trilobīte
Paga,paga, kādā sakarā Marijas pestīšana un radīšana vienlaicīgi notiek?
Raksti nerunā par Mariju kā Dieva attēlu. Taisni otrādi, kā evaņģēlisti tā apustuļi runā, ka Dievs nav redzams nekur citur kā vien Kristū vienpiedzimušajā un Krustā sistajā.
Tur nu Toms būs auzās iebraucis |
Jošs Mulders  |
# Labojis Jošs Mulders: 2011.08.23 23:15:18
Jānis Kristītājs ir kudī labāks Ceļa Rādītājs.
"HiperDulia" ir vispār izgudrots nahren absolūti debīls termins kāreiz radīts tikai un vienīgi lai kaut kā izlocītos no Latreia kas de-facto ir tas, kas ar Mariju tiek domāts... Tā kā nav ko te izgudot jaunvārdus lai savu radības pielūgsmi kaut kā nomaskētu.
Jebkurš pravietis ir ļoti pat labs ceļa rādītājs...
Ij Dogmu neievieš nevis Protestantu dēļ, bet tāpēc ka paši RKB ātri vien pazaudēs lērumu ticīgo...
Nu un pareizi tu, Trilobīte saki... kāpēc jums uztraukties par kaut kādiem tur Kristiešiem... tāpat kā Aštartes Kulta piekritēji neuztraucas par Protestantiem, kāpēc jūsējiem vajadzētu... tāpat kā Jeremijas Laikā Debesu Ķēniņienes Kulta piekritējiem ne pārāk rūpēja Jahves kults...
Tā teikt... moš tiešām beidziet māžoties un izlikties par Krisitešiem... pasludiniet Marijas pēdējo dogmu un beigta balle... vismaz būs godīgi... Tak nee... uz 2iem benķiem labāk sēdēt... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.23 23:15:29
Trilobīte
Nu skaidrs, ka tiek vilkts uz to dogmu, bet tā taču tika pasludināta ne vairs Akvīnieša laikā, bet stipri vēlāk, vai ne? Taču, kur tā ir pamatota Evaņģēlijā? Patiesībā Marijas vēršanās pie Kunga kā Pestītāja, liek apšaubīt viņas bezvainīgo ieņemšanu.
Kas attiecas uz cilvēku kā tādu radīšanu pēc Dieva tēla, tad (ja šajā brīdī izlaižam diskusu par grēka ietekmi uz šī tēla zaudēšanu) principā varētu teikt, ka arī Jāzepā, Sīmeanī un pat Pilātā un Hērodā Dieva tēls ir kaut kā redzams. Un tomēr tieksim Jānis raksta, ka Dievu neviens nav redzējis, bet tikai Kristū mēs viņu atklājam, tāpat vēstules Ebrejiem autors runā par Kristu kā unikālu `ikonu`, utt |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.08.23 23:17:20
ko Jums nozīmē Dzīvais?
Ko Jums nozīmē Patiesība?
Pamatjēdzienus nedefinē...  |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.08.23 23:25:34
Pirmkārt, ir maldīgi domāt, ka Trilo pielūdz radību, jo viņa zina, ka, "starp Radītāju un radību nevar būt tik liela līdzība, lai atšķirība nebūtu vēl lielāka".
Tā`tad Elkdievība par ko cepās Dievs visu Vecās Derības laiku vispār ir fufels... ibo principā nav iespējama elkdievība, jo radība tač nav Dievs, un jebkuram āzim ir skaidrs, ka ja kāds veltī lūgšanas, piedēvē Dievišķus atribūtus radībai, tad tač skaidrs ka tur ir tikai dulia un hiperdulia... bet nekāds latreia... un Dievs ar savu 1o bausli var iesēties... ibo "Tev nebūs turēt citu Dievu manā priekšā" ir oximorons...
"Marija ir pestītās jaunās radības pārstāvis, kurā Dieva attēls saskatāms visskaidrāk, jo viņas gadījumā, pateicoties Dēla nopelniem, pestīšana notiek vienlaicīgi ar radīšanu. Tādejādi, lūkojoties uz Mariju, mēs saskatam Dieva attēlu, kas nav grēka izkropļots"
Lūk kad šajā visā penterī vārdu "Marija" aizstāj ar "Kristus" tad tas izskatās gan teoloģiski pareizi, gan atbilstoši Rakstiem... Un viņi man vēl stāsta, ka viņi ar Mariju Kristu neaizstāj...
A tu esi pamēģinājusi palūkoties uz Kristu un kāda TAD tā bilde izskatās... Ko Marija var labāk par Kristu sniegt Cilvēkiem? Nafig vispār viņa jāpin te iekšā?
"Tāpēc var sacīt, ka Marija cilvēkus ved pie Trīsvienības."
Nu šitā Kristīgais Roks arī cilvēkus ved pie 3Vienības.... A vēl labāk ved Kristus Persona.
|
armilo  |
# Iesūtīts: 2011.08.24 00:41:23
Diskusijas bagātināšanai ievietošu katoļu zinātnieka jezuīta atspēkojumu Aivara ieteiktajai protestantu grāmatiņai par Marijas kultu.
Kā jau teikts ievadā, šīs grāmatas nolūks ir pilnīgi ekumenisks, nevis antiekumenisks: iecere ir sākt dialogu, lai rastos saprašanās katoļu un protestantu starpā tajos jautājumos, kas vēl joprojām viņus šķir. Lai labāk kalpotu šim mērķim, mēs lūdzām tēvu Mičelu Pakvu (Mitchell Pacwa), S. J. (Jēzus biedrība), Svēto Rakstu pētnieku no Lojolas universitātes Čikāgā, vai mēs nevarētu iekļaut viņa domas un kritiku par šo grāmatu nākamajās lappusēs. Viņš laipni piekrita. Pakva ir spējīgs zinātnieks un apoloģēts, kura dzīvesveids ir pierādījums spēcīgai personiskai saiknei ar Kristu. Sastopot viņu, mums bija liels prieks būt kopībā, kuru mēs atzīstam, t.i., Bībelei ticošu katoļu un protestantu kopībā, proti, godīgās un cieņas pilnās diskusijās par mūsu atšķirībām, vienoti attieksmē pret Kristu un sadarbojoties mūsu kopīgajam mērķim – Kristus valstībai. Pakvas atspēkojums ir šāds.
Es augstu vērtēju šo iespēju darīt zināmu savu ieskatu par Keneta Sempla un Eliota Millera grāmatu. Tas ietver skaidrojumu par tiem marioloģijas aspektiem, kas protestantu jūtām ir nepieņemami. Grūtības saprasties galvenokārt sakņojas jautājumos, uz ko balstās Marijas (un arī citu svēto) godināšana, proti – tās ir Marijas bezvainīgās ieņemšanas un debesīs uzņemšanas doktrīnas, kas draud pēdējo pacelt pāri Jēzum Kristum.
Apšaubāms ir mēģinājums pierādīt, ka Marijas pielūgšana jau pirms Halcedonas koncila (2. nod.) tikusi praktizēta kristietībā, un tomēr autori piekrīt, ka Marijas un Ievas pretstatījums 2. gadsimta vidū "patiesībā bijis aizsākums tā visa attīstībai, ko mūsdienās sauc par marioloģiju". Notika Marijai veltītais Efezas koncils, kas norāda, ka senos laikos, sen pirms Halcedonas, šī godināšana bija jau radusies un vispārpieņemta.
Katoļi pielūdz Mariju un svētos, jo Raksti mūs aicina to darīt. Ebr. 12:22–24 teikts: "Jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzālemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei un debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei, un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem, un jaunās derības starpniekam Jēzum, un izlietajām asinīm, kas spēcīgāki runā nekā Ābela asinis." Šie "pilnību sasniegušie taisno gari" attiecas nevis uz zemes cilvēkiem, bet gan uz tiem taisnajiem gariem, kurus Dievs darījis pilnīgus debesīs. Ikvienu kristieti Raksti ir aicinājuši tuvoties šiem svētajiem, šai "debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei", tāpat Dievam – visu tiesnesim, starpniekam Jēzum un eņģeļiem. Svēto negodināšana nav bibliska. Ievērojiet, ka arī svētie debesīs lūdz Jēzu, tāpat lūdz arī svētie, iespējams, vēl uz zemes, kā rakstīts Atklāsmes grāmatā (4:10; 5:8; 6:9–11).
Tajā pašā laikā tas nekādi nemazina un nevienam nepakļauj Kristus kā starpnieka vienreizējo Pestītāja lomu. Vienīgi Jēzus kā patiess cilvēks, ienākot mūsu grēcīgajā pasaulē, kur "To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība" (2. Kor. 5:21), un patiess Dievs, kas spējīgs būt neierobežots, mūžīgs grēka izpirkums, ir mūsu Pestītājs. Pāvests Leo Lielais (449. g.) ir pasludinājis patiesību savā darbā Tome, ka Jēzus ir vienīgais starpnieks, tāpat kā to darīja Tridentas koncils (V sesija, 1546.). Vatikāna II koncila mācība par Mariju skaidri norāda, ka Marijas loma "nekādā ziņā nemazina vai neaizēno šo vienīgo Kristus starpniecību, tā drīzāk parāda tās spēku" (Lumen Gentium, nr. 60).
Vai šī mācība slēpj briesmas? Jā, tāpat kā jebkura doktrīna, kas atrauta no konteksta. Mēs visi pazīstam tās ķecerības, ko sludina bibliskā nekļūdīguma vārdā – ticību Kristus dziedināšanas spējām, pārdabiskas dāvanas un tāpat arī daudzas citas Bībelē minētas lietas. Taču nedrīkstam ļaut bailēm un maldiem atturēt mūs no biblisko doktrīnu pasludināšanas. Mums, skolotājiem, drīzāk vajadzētu darīt visu iespējamo, lai mācītu Evaņģēliju visā pilnībā, lai turētos pie patiesās, bibliski līdzsvarotās ticības.
Bezvainīgās ieņemšanas un debesīs uzņemšanas doktrīnas joprojām šķir katoļus no protestantiem, bet mēs, katoļi, tām ticam, pateicoties tiem Rakstu skaidrojumiem, kas ir gadsimtiem vecāki par protestantismu, nevis tādēļ, ka mums gribētos radīt doktrīnas.
Ja protestanti mēģinātu saprast katoļu viedokli šajā jautājumā, tas viņiem palīdzētu saskatīt šo doktrīnu jēgu, un tas pavērtu ceļu auglīgākām diskusijām par šiem tik pretrunīgajiem jautājumiem.
Aplūkosim bezvainīgo ieņemšanu. Lasītājam varētu būt noderīgi zināt, ka Sv. Augustīns izslēdz Jaunavu Mariju no grēka "Tam Kungam par godu". (Skat. Ota "Fundamentals of Catolic Dogma", 201. lpp.) Tā nebija vēlēšanās pielūgt Jaunavu Mariju kā dievieti, bet gan atzīt, ka Jēzus Jaunā Derība dota pasaulei caur šķīsto, bezgrēcīgo Marijas klēpi.
Mēs dažādi izprotam Mariju kā "žēlastības pilno", "apžēloto" vai "izredzēto". Tomēr es vēlētos, lai protestanti vismaz saprastu, ka mēs, katoļi, esam patiesi pieņēmuši to kā biblisku pamatojumu un ticam, ka eņģeļa sveiciens ir tik patiess, ka tajā nav vietas grēkam, tajā skaitā iedzimtajam grēkam.
Bez tam biblisks pierādījums parādās arī ainā, kad Elizabete uzrunā Mariju: "Tu esi augsti teicama starp sievām" (Lk. 1:42), tā semīti saka: "Tu esi vissvētītākā starp sievām" (ebreju un aramiešu valodā pārāko un vispārāko pakāpi izsaka ar prepozīciju "no" un galotni īpašības vārdiem nepievieno). Marija ir vissvētākā no sievām, kā to pasludina Elizabete, Svētā Gara vadīta, un šī iemesla dēļ "visas paaudzes sauks [Mariju] par svētītu" ("no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu", Lk. 1:48). Tādēļ Marija ir vēl svētāka nekā mūsu visu māte Ieva, kura, kā visi kristieši tic, ieņemta bez iedzimtā grēka. Kas padara Mariju par vēl svētāku? Divas lietas, pirmkārt, tas, ka viņa dzemdējusi Pestītāju, un, otrkārt, ka, pretēji bezvainīgi ieņemtajai Ievai, Marija, kas arī bezvainīgi ieņemta, nekad nav grēkojusi. Bezgrēcība ir vienīgā īstā svētība, un Marija ir vissvētākā no sievām, kas jebkad dzīvojusi, tāpēc ka, pateicoties Dieva žēlastībai, viņa nekad nav grēkojusi.
Bībele apstiprina to, ka Kristus pasargājis Mariju no iedzimtā grēka, jo Atklāsmes grāmatā 13:8 Kristus saukts par "kopš pasaules radīšanas nokauto Jēru". Viņa Pestītāja nāve ir patiesa kopš pasaules radīšanas Viņa dievišķās dabas dēļ. Šī mūžīgā Pestītāja nāve dara Marijas bezvainīgo ieņemšanu iespējamu; nekas Marijā pašā nespētu viņu pasargāt no grēka.
4. nodaļā nav pieminēti divi svarīgi elementi Marijas debesīs uzņemšanas sakarā. Pirmais ir Atklāsmes grāmatas 12. nodaļa, kur sieviete saules apģērbā, ar mēnesi zem kājām un divpadsmit zvaigžņu vainagu galvā dzemdē Mesiju. Daudzi teologi redz šajā sievietē Baznīcu, bet tas nevar būt taisnība, jo Baznīca nevar dzemdēt Kristu, bet gan otrādi -- Baznīca rodas no Kristus. Tā drīzāk ir Marija savā debesu godībā, jo viņa (nevis visa Israēla tauta) dzemdējusi Kristu. Tā ir katoliskās izpratnes par Marijas asumpciju viena daļa. Otrs elements ir Bībelē minētie jau pirms tam debesīs uzņemtie Enohs un Elija. Ja viņi, būdami taisni, uzņemti debesīs pat pirms jaunās derības, cik vēl daudz vairāk tas pienāktos Marijai?
Šajā grāmatā teikts, ka "neviena no dogmām nav bibliska", bet katoļi domā, ka tās ir bibliskas. Šādu situāciju izskaidro tas, ka protestanti un katoļi aplūko Bībeles materiālus atšķirīgi. Katoļu pārdomas par Svētajiem Rakstiem ir radījušas loģiskus secinājumus par Mariju. Tas attiecas ne tikai uz tādām doktrīnām kā bezvainīgā ieņemšana un debesīs uzņemšana, bet arī uz dievbijības aspektu, saskatot viņā Jēzus māti, kuras noslēpumainajā ķermenī mēs visi esam atdzimuši no jauna.
7. nodaļā, runājot par Mariju kā ķēniņieni, teikts, ka viņas paaugstināšanas par ķēniņieni pamatā esot pagānu ticējumi. Autori uzskata, ka līdz pat laikam, kad radusies kristīgā Baznīca, saglabājušās pagāniskās ilgas pēc dievišķas ķēniņienes. Bet tas nozīmē aizmirst viņas ķēniņienes goda aizsākumus, kas pamatoti Rakstos un izpaužas liturģijā un praksē, piemēram, Ps. 45:11–16 vai Jņ. atkl. 12., kur sieviete saules apģērbā ir kronēta divpadsmit zvaigznēm, it kā viņa būtu ķēniņiene; tāpat – karalienes mātes lomu senajā Israēlā.
Tas viss loģiski izriet no Rakstu mācības, līdzīgi Kristus divu dabu definīcijai un Svētās Trīsvienības attiecībām, kas ir loģiski secinājumi, ja arī Rakstos nav skaidri izteikti. Jehovas liecinieku burtiskais skaidrojums, kas noliedz Rakstu doktrīnu attīstību, sašaurina daudzas no tām tradicionālajām mācībām, kas ir kopīgas gan katoļiem, gan protestantiem, lai arī Rakstos tās skaidri neparādās.
Esmu jau minējis, ka katoļu doktrīna nepieļauj Jēzus aizvietošanu ar Mariju vai viņas starpnieces lomas paaugstināšanu, salīdzinot ar Jēzu. Viņš ir vienīgais starpnieks, un viņas esamība nedz ko pieliek, nedz arī atņem viņa – Dieva iemiesotā – Pestītāja lomai. Grāmatā arī izteiktas bažas, ka laji nesaprotot teologu uzrādītās smalkās atšķirības un tādējādi mariāniskās doktrīnas esot ne tikai nepareizas, bet arī bīstamas. Pat dažos katoļu literārajos avotos atrodami apliecinājumi, ka dažās kultūrās, it īpaši latīņu zemēs, Marija ir ieņēmusi augstāku vietu nekā Kristus.
Nozākāšanai pakļautas visas kristīgās doktrīnas. Reiz pie manis pēc padoma atnāca kāds laulāts pāris. Viņi atzinās, ka pārkāpjot laulību, taču uzskatot, ka, ja jau viņi esot pieņēmuši Jēzu un esot glābti, tad Dievs viņiem arī vēlējis laulības pārkāpšanu. Tā ir parodija par protestantisko doktrīnu, kurai nepieciešamas korekcijas. Tāpat arī katoļu doktrīnas var tikt sagrozītas līdz nepazīšanai. Tam ir tikai divi pretlīdzekļi – liturģija un Raksti.
Katoļu liturģiskajā gadā tiek atzīmēti dažādi Marijas svētki, bet baznīcas oficiālajā lūgšanā mēs nekad viņu nelūdzam. Visas lūgšanas, arī Marijas svētku dienās, ir veltītas vienīgi Dievam Tēvam, caur Jēzu, Viņa Dēlu, Svētā Gara vienībā. Lai par to pārliecinātos, katrs var pārbaudīt katoļu sakramentus. Tāpat Marijas (vai citu svēto) litānijās ietvertas kardinālas atšķirības ticīgo aizlūgumu sakarā: lūgšanās, ar kurām viņi vēršas pie Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara, teikts: "Apžēlojies par mums", tā nekad neuzrunā Mariju vai svētos, pie kuriem vēršas vienīgi kā pie starpniekiem ar vārdiem: "Lūdz par mums". Šīs atšķirības dzird un saprot, un tā lūdz vienkāršs zemnieks, kas pazīst šīs lūgšanas. Teoloģijas princips lex orandi, lex credendi (lūgšanas likumības vada ticības likumības) māca katoļiem to, kā atšķiras Dieva žēlastība un atbildes uz mūsu lūgšanām no Marijas un svētajiem, kas vienīgi lūdz par mums kā mūsu līdzcilvēki.
Atgriešanās pie Rakstu lasīšanas (ko, pretēji pazīstamajam protestantu uzskatam, baznīca nekad nav aizliegusi) ir otrs pretlīdzeklis pārpratumiem, kas saistīti ar Marijas godināšanu. Marijas godināšana un grāmatas, kas balstās uz privātām atklāsmēm vai arī izriet no kādas atsevišķas personas noslēpumainām lūgšanām, bieži liek man justies neērti. Negribu teikt, ka visas šīs privātās atklāsmes noteikti būtu ķecerīgas, taču tās mani padara nemierīgu. Visbiežāk tā notiek, kad Svētos Rakstus atstāj novārtā. Es cieši ticu un aizrautīgi mācu, ka vienīgi lūgšana saskaņā ar Rakstiem veselīgu Marijas godināšanu gan bagātina, gan padara samērīgu. Tad, kad lūdzam Svēto Garu, kas inspirējis Dieva vārdu, dot mums izpratni par to, mums jāklausās, ko Dievs mums saka.
Gan katoļi, gan protestanti var uzmeklēt Rakstus un lūgt par tām rindkopām, kur parādās Marija: Dieva Vārda iemiesošanās, Viņa svētā piedzimšana, Viņa ievešana templī, kur Sīmanis atklāj Marijai, ka zobens pāršķels viņas sirdi, lai daudz siržu domas tiktu zināmas (Lk. 2:35), Viņa atrašana templī (kur, kā Bībelē teikts, Viņš paklausījis Marijai un Jāzepam), Viņa pirmais paveiktais brīnums Kānā, Viņa nāve un Vasarsvētki. Raksti mums piedāvā bagātu hronoloģiju, kurā mēs uzzinām vairāk par šo sievieti, kas mums joprojām liek darīt to, ko Jēzus mācījis. Turklāt mēs varam saprast šo tekstu par Mariju tikai Rakstu kontekstā, nevis kā kaut ko atšķirtu no visa pārējā. Baznīca to mums māca liturģijā un mesā, un es tikai ceru, ka visi katoļi izjūt, cik bagāta ir šī mācība par Mariju, sirsnīgā mīlestība un uzticība viņai.
Secinājums, ka ir "skaidrs pierādījums Rakstos", ka aiz Medžugorjes stāv Sātans, ir pārāk paviršs. Dr. Valters Mārtins (Kristīgā pētniecības institūta dibinātājs) atklāti runā par to, ka Medžugorjē viņš dzirdējis, ka bērniem mācīts lūgt Jēzu, nevis Mariju, jo tā viņus nespējot glābt; ka Jēzus esot Dievs, nevis viņa. Turklāt, šī vēsts, kas apgalvo, ka jānožēlo un jāatgriežas no grēkiem, jālūdz un jātic galvenajiem ticības principiem, nebūt nešķiet sātaniska. Ir pārāk stipri teikts, ka Medžugorjes notikumiem būtu sātaniska izcelsme.
Tāpat, lai gan protestanti tam netic, katoļi savā mācībā par šķīstītavu, grēku nožēlošanu un svēto godināšanu balstās uz Svētajiem Rakstiem, tās nav nekristīgo kultu idejas. Vissliktākajā gadījumā Medžugorje ir maldīšanās un vajadzētu nopietnāk ņemt vērā aculiecinieku psiholoģiju, nevis sātanisko. Atcerieties, ja arī aculiecinieki ir daļēji vai varbūt pilnīgi maldījušies, tomēr viņu saknes ir katoliskas, tāpēc spēcīgi ietekmē viņu izpratni par šīm parādībām. Tā vietā, lai saskatītu sātanisku ietekmi, mēģiniet ieraudzīt, ka vārdi par šķīstītavu, uzticību Marijai un svētajiem, kā arī grēku nožēla atbilst normālai katoļu mācībai. Izskaidrot Medžugorjes notikumus ar sātanismu šķiet diezgan smieklīgi. Pārmetums, ka "saņemt informāciju no mirušajiem ir kaut kas pilnīgi pretējs Rakstiem", patiesībā ir nepareizs. Mūsu Kungs, uzkāpis kalnā, runāja ar Mozu un Eliju, kaut arī viņi bija miruši vai uzņemti debesīs jau pirms gadu simteņiem. Tas ir nopietns Marijas pēdējo desmit gadu parādību precedents, kas minēts Rakstos, it īpaši, ja viņa, tāpat kā Elija, miesā tikusi uzņemta debesīs.
Es personiski vēl neesmu nonācis līdz galīgam slēdzienam par Medžugorjes notikumiem, un arī man ir savas neskaidrības, bet tomēr es neteiktu, ka tie ir sātaniski.
Šajā grāmatā ir vēl dažas citas nepilnības, gan faktu uzskaitē, gan doktrīnās. Lai izlabotu kļūdas un nepilnības jautājumā par Marijas lomu attiecībā uz celibātu, būtu nepieciešamas vēl četras lappuses, ko nevaru atļauties. Kopumā jāsaka, ka grāmatas pirmā daļa nedod tik pietiekamu izpratni katoļu baznīcas Marijas teoloģijā, kā man būtu paticis, otrā daļa sniedz godīgu dažādu Marijas parādību atstāstu, taču es nekādā ziņā nepiekrītu izdarītajiem secinājumiem.
|
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.08.24 02:21:44
armilo
Apskatītos jautājumus soli pa solim bibliski, vēsturiski un faktoloģiski apskata Tevis pieminētā grāmata "Marijas kults". Vērts izlasīt! Bez ironijas.
Bet kopumā tas ir kristīgās mācības ticības pamatatziņu konflikts. Viena no tām, vai Dieva vārds ir vai nav ticības pamats? Vai mums bez tā ir vēl kādas citas autoritātes, kuras var nostāties blakus līdzvērtīgas Dieva svētajam vārdam?
Tam viens piemērs. Luterāņi māca, ka Sv.Raksti - Dieva vārds ir vienīgā augstākā autoritāte ticības jautājumos. Savukārt Vatikāna II koncila konstitūcijā Par atklāsmi rakstīts , ka autoritāte ticības jautājumos ir Sv.Rakstu, tradīcijas mācības amata vienotība.
Ko tas nozīmē un kādas konsekvences seko praksē? Bullā Ineffabilis Deus (Dieva nemaldība) 1854.gadā pāvests Pijs IX pasludināja dogmu Par Jaunavas Marijas bezvainīgo ieņemšanu - t.i., ka viņa bija pasargāta no iedzimtā grēka. Lūk, šis paziņojums pats par sevi ir jauns precendents dogmatisko paziņojumu izpratnē, jo ar to tika neievērota un atcelta līdz šim pati par sevi saprotamā prasība pēc bibliska vai apustuliska pamatojuma. Šīs jaunās dogmas pasludināšana būtībā nozīmēja, ka Baznīcas augstākai amatpersonai ir vara noteikt jaunas dogmas, kas ir obligātas visais Baznīcai. Katoļu Baznīcā šo jauno dogmu un veidu kā to izdarīja (autorizēja) nemaz tik viennozīmīgi un mierīgi neuzņēma.
Kā šo problēmu atrisināt? |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
