Grēciniece 
|
Iesūtīts:
2007.01.13 20:40:34
Vai ir un kāda ir jūsu ticības dzīvē loma garīgajam tēvam (vadītājam)? Kā saredzat viņa funkcijas? Vai viegli bija atrast, pēc kādiem principiem meklējāt? Ja neredzat pēc tā nepieciešamību, varat, lūdzu, padalīties - kāpēc? Paldies. |
|
Grēciniece |
# Iesūtīts: 2007.01.13 20:47:28
Personīgi man nācies saskarties ar ļoti dažādu attieksmi no luterāņu puses - sākot no absolūtas pārliecības par tā nepieciešamību, līdz pilnīgam noliegumam. Tiesa, ir arī realitāte - ne visi var būt labi garīgie vadītāji. Kā jums veicas šai jomā? |
Pāvils  |
# Iesūtīts: 2007.01.14 03:02:36
Meklējiet un jūs atradīsiet! Dievs dod saviem bērniem visu, kas viņiem vajadzīgs. Gan jau arī Tavā tuvumā atrodas kāds cilvēks, kuru Dievs grib lietot Tev par svētību. Varūt tas ir tēvs, varbūt māte...Nav jau nekur tāda "garīgo tēvu kataloga", no kura varētu izvēlēties un pasūtīt sev patīkamāko. Lūdziet un jums taps dots! |
Kristīne [81.198.38.12] |
# Iesūtīts: 2007.01.15 15:40:47
savu garigo tēvu meklēju 12 gadus un Dievs iedeva- cilvēku kas ir gan kā brālis Kristū, gan garigais tēvs. Ludziet un meklējiet un arī jūs atradisiet un sanemsiet! |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2007.01.15 15:52:45
Manuprāt, ir nepareizi veidot kāda garīgā tēva kultu.
Pieļauju, ka kāds tik tiešām ir atradis kristīgu autoritāti, ar kura palīdzību iet ilgāku laiku, bet lielākajā gadījumu skaitā, Dievs dāvā to vai citu kristieti, kurš kādā brīdi var izpildīt garīgā tēva, brāļa, mātes vai māsas kalpošanu.
|
Mirga  |
# Iesūtīts: 2007.01.16 14:07:40
Patiesībā ikvienam ir skaidrs, ka bez Svētā Gara nespējam cīnīties ar savu lielo ES un visu, kas ap to tinas, kaut gan tieši pieminēts tas te līdz šim nav.
Jāņa ev. 14. nodaļā lasām Jēzus teikto par Aizstāvi, kas nāk viņa vietā. Un tā tas arī ir noticis un notiek.
Varbūt Svētā Gara „netveramība” ir tā, kas apgrūtina Svētā Gara darbības skaidrošanu, arī mūsu baznīcā. Jēzus, cilvēks, bija cilvēkiem ar parastām maņām (redzi, dzirdi utt.) viegli uztverams. Ja tā tas nav ar Svēto Garu, tad ir jābūt vēl kādai „maņai”, kas dod iespēju „samanīt” Svēto Garu. Un tā tas arī ir. Kad Dievs iedzīvina šo gara spēju cilvēkā un tā nonāk apziņā, tas ir „brīnums mūsu acīm”.
Uzrakstu to te vienkārši tā, kā esmu to sapratusi, drusku paplašinot diskusijas tēmu, jo, manuprāt, tas ir pamatā visiem meklējumiem šajā virzienā. Grēcinieces jautājumiem, arī diskusijā par klosteriem, un Saulespuķes tieksmei pievērsties pareizticīgo tradīcijai.
|
Mirga |
# Iesūtīts: 2007.01.16 14:10:31
Cilvēku svētdarīšana ir Dieva dāvana un mērķtiecīgs darbs, un, kā pieredze rāda, nav saistīta ar ārējiem noteikumiem. Svarīgi, saprotams, ir iespēju robežās pieņemt un saprast Jēzus Kristus sacīto par Trīsvienības trešo personu. Atturīga klusēšana vai pat „aizskaidrošana” var būt liels kavēklis ikviena ticīgā un līdz ar to visas baznīcas garīgai pieaugšanai.
Būtiska tā tad ir atvēršanās, vēlme un gatavība sekot Padoma devējam. Praktiski tas nozīmē cenšanos aizraidīt un atraidīt visu nederīgo un lieko, pildot sevi ar „dievišķu materiālu”, - lasot Svētos Rakstus un citus palīdzīgus rakstus, lūdzot, aizlūdzot, dziedot (spēlējot, lasot) garīgas dziesmas, pateicoties un tamlīdzīgi. Pieredze rāda, ka labs veids, ikdienas gaitās un darbos skrienot, ir mazs pateicības vārds un īsa lūgšana (arī domās), par konkrētām lietām un Dieva žēlastību visā.
Un mērķis šādam savas dzīves piepildījumam, nepārtraukti mācoties, nav iegūt ko sev, bet gan savā vietā nebūt par kavēkli Dieva darbam.
|
Svilpaste  |
# Iesūtīts: 2007.02.04 13:50:29
Es meklēju, bet diemžēl neesmu atradusi... |
vienkārši es [84.237.197.233] |
# Iesūtīts: 2007.02.09 13:55:25
nav nekad meklēts, bet laikam ir saņemt.
ideālā gadījumā būtu, ja fiziskie vecāki būtu arī garīgie vecāki.
runājot ka tas ir man, tad jāsaka, ka nav man tāda garīgā tēva pareizticīgo un katoļu izpratnē, bet ir cilvēki , kuriem jautāju un stāstu savas personīgās lietas. Tie ir cilvēki, kuri pazīst diezgan labi Rakstus un mani . un tie ir cilvēki kuri neglaimo, bet arī nebrauc augumā, pavēlot, ka man jālabojās, bet pasaka kā viņi to redz un man atstājot izvēli vai darīt vai nedarīt kā viņi ieteikuši. |
Ave Sandra  |
# Labojis Ave Sandra: 2009.02.06 14:54:14
es it kā īpaši nemeklēju un pat nedomāju ka varētu tādu atrast, bet atradu gan.
garīgais tēvs, nu tas vispirms varētu būt tas cilvēks, priesteris, kuram vari uzticēt savas sirds slēptākos kaktiņus, iet uz grēksūdzi ar paļāvību, ka tiksi labvēlīgi un ieinteresēti uzklausīta.
no kura vari mācīties labas lietas un kura dzīve ir saskaņā ar šo mācību. |
rainars  |
# Iesūtīts: 2009.02.06 15:16:29
Garīgie tevi.Interesanti vai tas nevelk uz elkdievību.Staigajiet garā...... , sekojiet Jēzum... ,Es pasauli esmu uzvarējis ....... , mana nasta man ir viegla. Par piemēru jau droši var kads būt ,bet arī šo kādu vajag pārbaudīt,jo cilvēks jau vien ir ar visam pilnīgākām vai ne tik pilnīgākam atziņām. |
Ave Sandra |
# Labojis Ave Sandra: 2009.02.06 15:35:39
rainars
manuprāt tas nevel uz elkdievību ja vien attieksme ir pareiza. par elku jau var kļūt vienalga kas - arī sekošana Kristum.
un no labiem piemēriem mums noteikti ir jāmācās, kaut vai tas pats Sv.Pāvils teicis, dzenieties man pakaļ, kā es Kristum.
Olitiņ
varbūt vispirms ir jāapzinās kādai mācībai tu vēlies sekot un tad arī garīgais tēvs atradīsies. rainars jau vērsa mūsu uzmanību uz bīstamību pakļaut sevi kādai cilvēciskai autoritātei vairāk nekā Dievam. |
Zive.  |
# Iesūtīts: 2009.02.06 15:45:45
rainars, garīgais tēvs būtu personā, kas Tevi labi pazīst. Līdz ar to, šādam cilvēkam ir vieglāk pamanīt kad otrs brauc auzās. Jo reizēm mēs arī sekojot Kristum varam aiziet pa pieskari un iebraukt savās fantāzijās vai vienkārši nocietināt savu sirdi, līdz ar to nedzirdot Dievu. Tādos gadījumos ir labi, ja ir cilvēks no malas, kas pasaka, ka esi sagājis tūtē. |
rainars |
# Iesūtīts: 2009.02.06 16:18:48
Paši zināt un uzdodat dzēlīgus jautājumus ,ņemdami priekšzīmi ,ne to vislabako.Kaut kas līdzīgs kā farizeji Jēzu bombardēja ar āķīgiem jautājumiem.
Pāvila statusu un vietu Bībelē jau paši apzinamies.
|
Ave Sandra |
# Iesūtīts: 2009.02.06 16:24:47
rainars
nē, tas bija tikai citāts lai gaisinātu tavas šaubas par garīgā tēva nepieciešamību.
bet es šīs diskusijas iespaidā uzrakstiju savam garīgajam tēvam vēstuli. |
rainars |
# Iesūtīts: 2009.02.06 16:40:56
Vai ir izsēdzams fakts ka garīgais tēvs nesaslimst ar zvaigžņu slimību un neiebrauc auzas .Vai tas var izradīties tik perfekts ka Bībeles personāzi nestav blakām
Sāku jau domāt ka aizmirsis pielikt bet parvietošu.
Par piemēru jau droši var kads būt ,bet arī šo kādu vajag pārbaudīt,jo cilvēks jau vien ir ar visam pilnīgākām vai ne tik pilnīgākam atziņām. |
Zive. |
# Iesūtīts: 2009.02.06 16:46:24
rainars, es nezinu, cik daudz ir jāvērtē pats cilvēks. Katrs mēs mēdzam kļūdīties. Un loģiski, ka, lai kāda autoritēte cilvēks nebūtu, nekad nevar ņemt par tīru monētu visu, ko cilvēks saka. Jebkura cilvēka sacītais ir jāizvērtē. |
Ave Sandra |
# Iesūtīts: 2009.02.06 16:48:03
rainars
garīgais tēvs nesaslimst ar zvaigžņu slimību un neiebrauc auzas
atvaino, mani dara mazliet bažīgu tava tendence vairāk redzēt slikto, kā labo. novērs savu skatienu no sliktā un tavā dzīvē labais sāks vairoties.
protams, uzmanīties vienmēr ir nepieciešams, bet tādēļ nav jāapšauba labas lietas. |
Zive. |
# Iesūtīts: 2009.02.06 16:49:27
novērs savu skatienu no sliktā un tavā dzīvē labais sāks vairoties.
BUČA! |
rainars |
# Iesūtīts: 2009.02.06 16:52:48
Zive. nu lūk ,ko jau ar sacīju citiem burtiem.
lielāks ir tas kas ir jūsos nekā tas kas ir pasaulē |
Zive. |
# Labojis Zive.: 2009.02.06 17:00:41
rainars, protams. Vienkārši tas, ko es saku - cilvēks reizēm mēdz sajaukt Dievu ar savu racionālo prātu un tad nekaitē, ja ir arī kāds cilvēks, caur kuru Dievs var uzrunāt
Reizēm tas ir veselīgi mūsu lepnībai, ja kāds cits cilvēks mūs pamāca |
:: Pievienot komentāru
|
