atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Veel viens iemesls lai Biologi saaktu maaciities mateni
Jošs Mulders
Iesūtīts: 2011.05.20 09:55:32
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
AutorsZiņas teksts
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.23 16:31:53
Nu veel, piemeeram, man logiski nseanaak taads naapslis, kas radiijis visu. Tad ko - bij naapslis bez vides? A ja bez vides, tad kas jama struktuuru nodrosinaaja?

Nu paga shitaa tu vari prasiities vienmeer un ontologjiski tev sanaaks bezgaligia Alises trusha ala...

Bet ja saprot, ka Naapslis ir muuzhiigi existeejis... tad "Radiijis Visu" attiecas uz sho operaaciju kaa no nekaa rodas viss... Shajaa procesaa tiek novilkta ontologjiska liinija starp radiito un neradiito...

Logjiski, ka tas kas existeeja vienmeer nebij "nekas" bet gan "kaut kas"... Un, kaut vai tas pac datorprogramma var demonstreet kaa no 0/1 virkniiteem top pavisam cita tipa ontologjiskaas entiites... kas nemaz neliidzinaas 0 un 1iekam...

To KAA radiija... nu ok... nezinaam... ij man ir aizdomas, ka tev pat nav tiirs prieksstats par taadaam lietaam "kaa rodas softs"... Taapat man nav idejas par to kaa top zaales... tikai ljoti attals mineejums.

Dievs arii ir pirmaas instances realitaate... tur kur saakaas "existence"...

Savukaart liidzko tu operee ar "lai existeetu struktuura X tai vajag vidi Y" tu pac sesi iedarbinaajis muuzhiigo dzineeju, kas ir tavas apzinjas nevis realitaates caurums... ibo vienmeer var pajautaat "kas ir Y struktuura un kas to uztur pie existences, kadaaa videe existee vide Y un kaadas ir taas iipashiibas"

Kristieshi pasludina, ka existee Dievs un vinja Iipashiibas citastarpaa ir zoologjiska tiexme radiit Visumu ar cilveekiem

Citiem vaardiem - vai tu esi paarliecinaats, ka tava pretruna uzraada realitaates apraksta kljuudu nevis tava pasha praata kljuudu.

Tobish "singularitaate Einstheina formulaa" noraada uz ko... ka Visums kaut kaa neexistee, jeb uz to, ka ir robezha shai formulai un taas pielietojumam... un ja to meegjina lietot tam, kam taa nav domaata - mums ir Q
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.05.23 16:32:43
Tb korocje Mulderam arii nav dualisma ``materija/gars``, bet ir tas pats dualisms, kas mums ``masa-energija/ struktura-informacija``?

Duaalisms jau nav par to vai existee subsatnce x un y, bet gan par to, kura ir primaara
Mulders uzskata, ka infa ir primaara.

Ibo kad runaa par to energjiju, masu, informaaciju... tie ir dazhaadi aspekti kam mees pieveersham uzmaniibu tajos grafikos, ko mums izprintee visaadi tur LHC.
Kaa teica gudri onkas - Fizika ir zinaatne, kas maaca to, ko par sho visumu var pateikt. Taa nepasaka kaads visums ir, bet tikai to, ko par visumu VAR pateikt.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.23 16:36:37
A tur vispaar var runaat par primaarumu? Nu kas fotonaa ir primaars, dalinja vai vilnis? Nekorekts jautaajums, vai ne?

Nu luuk... un te ir jautaajms, ko mees taalaak girbam uzdot.

Luuk... un te arii paraadaas distinkcija starp "mateerjia/gars". Ibo Mulders uzsakta, ja runaajam par gariigaam lietaam, tad prevalee un primaars ir informatiivais realtiaates aspekts. Ja runaajam par `cik sver un kaadaa kraasaa` tad primaarais buus materiaalais.

Taapeec jautaajums par "dziiviibas veertiibu" ir jautaajums par informaaciju nevis mateeriju... ibo dziiviibu, Mulders, uzskata par procesu, kas ir informatiivas dabas nevis substanciaalas dabas jautaajums.

Taadeejaadi Ctulhu varbuut var saprast kaa Mulders uztver "Gariigs" vs "Materiaals" konceptus...

Man gan ir jaatiek skaidriibaa par tiem peedeejiem peetiijumiem, ibo Zinaatnieki ir uzraavushies uz jociigaam (ne)daljinjaam kas vispaar nekaadaa pakaljaa neierakstaas...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.23 16:39:20
Nu man arii sanaak bezgaliiba, nestriidos.

Nu luuk... taapeec Mulders, piemeeram, par praktisku uzskata taadu piegaajienu, ka mees novelkam striipu starp sho Visumu kaa mees to paziistam un taa avotu... un ja mees pieveershamies vairaak informatiivajam nevis materiaalajam aspektam, tad distinkcija ir vienkaarsha... un atbilde ir visai vienkaarsha

Existee Substance X, kas ir atbildiiga par shii Visuma existences saakumu un turpinaamiibu, tai skaitaa muusu kaa apzinjas existenci. Sho Substanci X saucam par Dievu un konstateejam ka shai substancei X piemiit iipashiibas, kuras atributeejam Apzinjai, taadeejaadi arii no taa izejot ar sho substanci X taa arii "apejamies" ka ar Apzinju... respektiivi, taa vietaa lai meegjinaatu kluciiti ar burtu "A" sadaliit pirmreizinaataajos, pajautaajam kluciisha autoram... hulji tas vajadziigs un ko ar to var dariit! A to sanaaks, ka ar mikroskopu naglas sienaa dauzaam.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.23 16:40:23
Nu atkal ``saakas``... kaapeec saakas? Eksistence vnk eksistee. Bez saakuma un beigaam.

A tev ko ir laix izbraukt visai kazuaalajai kjeedei cauri?

Nu praktiskaa zinaatne pat tik taalu neiet, saka... vot ir mums uz sejas mateerija ar iipashiibaam a,b,c hvz hulji taadas iipashiibas, tak po... peetaam ko var izpiipeet no shitme a,b,c un kaa to iedabuut aluspudelee!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.23 16:42:52
No sejienes siikaak plz...

Vot aizmirsu kur... iegooglee "unparticle"... tolji ieksh LHC tolji veel kaut kur... neamz nezinaaju ka taadi prikoli existee. Tur kaut kas par daljinju invarianceem un hvz kaut kaada man nesaprotami texti. Saistiits ar tiem pashiem higsa bozoniem, supersimetriju un neitrino. Tur ir kaut kaada fiicha ar miera masaam un laadinjiem, spiniem... paarlasi mosh sapratiisi, es nesapratu, ibo man nav saprotama taa invariances koncepcija daljinju fizikaa.
a-masiks [173.242.127.27]
# Iesūtīts: 2011.05.23 16:43:53
Jošs Mulders

Zinaamaa par to ko Darvinisms ir (ne)devis praktisku cilveecei. Filosofiski un Intelektuaali ir devis sava veida "apmierinaajumu" ateistiem. A praktiskas tehnologjijas... tur nezinu, fizikaa, kjiimijaa, mediciinaa... nav.

nav tapēc ka nav, vai nav tapēc ka nezini?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.23 16:44:00
Aja pats ``laix`` ir tiekai viens no fenomeniem? ja ir dahrena dazjaada veida laiku?

Nuvot... tiekam galaa ar shito, tad paareejos skatiisimies... Ibo nevar tikt aarpus.
Gnidrolators [213.102.144.26]
# Iesūtīts: 2011.05.23 16:50:23
Jošs Mulders
Pareizi... tachu pat sheit ir preferences. Ibo viss nav zinaams... un ne vienmeer skaidrojums "no zinaamaa" buus pareizais.

Nu jā, bet zinātne var operēt tikai ar zināmo. Tāpēc jau to sauc par zinātni.
Un tieši tāpēc zinātnes dinamiski attīstās, tajās tiek atrastas kļūdas, tad labotas, teorijas papildinātas un piekoriģētas.

Bet shie koncepti "redzams" "paarbaudaams" "skaidrojoshs raksturs" ir principaa metafiziski...

Nav svarīgi vai tie ir fiziziski vai metafiziski, galvenais, lai tie ir empīriski.

un vienoties kas skaitaas "redzams" vai kas skaitaas "paarbaudaams" var izraadiities pagruuti

Pagaidām rādās, ka pagrūti tas ir tikai tev.

Savukaart "skaidrojoshss raksturs" arii ir... eeee... skaidrojoshs kaadaa paradigmaa...

Empīrisma un zinātniskās metodes paradigmā. Neko citu mums nevajag. Vismaz ne priekš
Gnidrolators [213.102.144.26]
# Iesūtīts: 2011.05.23 16:52:13
zinātnes.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.05.23 17:02:02
Nu jā, bet zinātne var operēt tikai ar zināmo. Tāpēc jau to sauc par zinātni.

kaareiz vislielaakie atklaajumi notiek tur, kur zinaatne atljaujas "zinaamo" atmest un iebrist "nezinaamajaa" rupji sakot " uzspljaujot" ortodoxajam... Protams, ja peecaak neizdodas to segt kaut kaa... sanaak pastulbi... bet principaa... opereet ar zinaamo, tas ir inzheneerijas nevis zinaatnes laucinjsh... Zinaatne kaareiz no nezinaamaa arii razho zinaamo... ibo taas enterpraiss ir gjenereet zinaashanas... un analiize ir viens, bet otrs ir sinteeze.

Nav svarīgi vai tie ir fiziziski vai metafiziski, galvenais, lai tie ir empīriski.

Kaapeec tas ir galvenais? Pasaki shito teoreetiskaas fizikas fruktiem... tam pasham Hokingsam.

Nu nav neviens noveerojis to pashu supersimetriju, higgsa bozonu etc... tachu LHC tika uzbuuveets...

Zinaantes beigu produkts ir "empiiriski noveerojams apstiprinaajums fenomenam X". Ij ko dariit ar to pashu BB, kuru diez vai tev izdosies empiiriski noveerot, vai tas noziimee, ka LHC klapeejam ciet.

Pagaidām rādās, ka pagrūti tas ir tikai tev.

A ko dariit, ja redzu vairaak nekaa tu?

Empīrisma un zinātniskās metodes paradigmā. Neko citu mums nevajag. Vismaz ne priekš

Nu jums nevajag, citiem vajag Inzhenieris paprasiis - kaa no shitaa uztaisiit technologjiju. Politikjis paprasiis, kaa ar shito cilveeku un sabiedriibu labaak paarvaldiit... Sociologs paprasiis - a ko tas man dos sabiedriibas fenomenu izpeetee... Psihologs paprasiis... ko man tas dod psihisku novirzhu aarsteeshanaa? Aarsts pajautaas - a ko tas dos man mediciinaa? ITishnjiks pajautaas - a ko tas dod man IT sisteemu izstraadee?

Un viena un taa pasha fenomena "skaidrojums" buus ljoti dazhaads dazhaadiem shaadiem jautaajumiem.

Taakaa... uzskatiit zinaatni par pashmeerkji veel nav staasta beigas... Cilveeki no zinaatnes sagaida kaut ko jeedziigu... pietam "kaut kas jeedziigs" buus apmeeram 7 miljardi dazhaadu viedoklju... kas IR jeedziigs.

Un probleemas zinaatnee (un vispaar dajebkuraa cilveeku interakcijaa) kaareiz rodas no taa, ka vieni iedomaajas, ka vinjiem ir tiesiibas prieksh citiem defineet sho "kas ir jeedziigs"

Ctulhu, piemeeram, augsto modi uzskata par bezjeedziigu... a tie, kuri savus beernus pabaro nodarbojoties ar sho bezjeedziibu domaa pavisam savaadaak... Ej un tagad izkaujies kam taisniiba...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.23 17:06:43
Ko Mulders iisti grib mainiit zinaatnes paradigmaa?

Padomaashu par labu atbildi.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.23 17:07:56
Tas viss ira technologijas.

Nuja... taapeec "skaidrojums" buus dazhaads dazhaadiem fruktiem... un taapeec tas ko Gnid teica "jaabuut skaidram izskaidorjosham elementam" ir taads vague fiicha... vienam tas skaidrs, citam shkjiet bezjeedziiba... kursh buus tas arbitrs, kas definees vai konrkeetaa fiicha ir vai nav skaidra.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.05.23 17:09:16
Nu re, taa kaa nav konsensusa par to, kas ir jeedziigs ( nnu vispaar daleeji jau ir), tad nonaakam pie taa, ka noteikti jeedziiga ir pati zinaatne kaa taada un zinaatne ir pasmeerkjis.

Nu... nevar to atljauties pie ierobezhotiem resursiem.

Pietam... tas praats, kas izdara zinaatniskus atklaajumus veel nebuut nenoziimee, ka tas spees radiit arii lietojamu cilveekiem deriigu praktisku technologjiju... Ibo diez vai tas, kas izgudroja kaa uztaisiit laazeru speeja patieshaam iedomaaties to, kaa sho mantu lietos shodien... un vai mees apzinaamies, kaa to, ko atklaaj zinaatnieki shodien, lietos muusu beerni?
Gnidrolators [213.102.144.26]
# Iesūtīts: 2011.05.23 18:51:59
Jošs Mulders
kaareiz vislielaakie atklaajumi notiek tur, kur zinaatne atljaujas "zinaamo" atmest un iebrist "nezinaamajaa" rupji sakot " uzspljaujot" ortodoxajam...

Tas ir vienkāršots un pat nedaudz demagoģisks paziņojums. Visi atklājumi tā vai citādi radušies operējot uz esošu zināšanu bāzes. Jā, hipotēzes izdara pieņēmumus, par kuriem var nebūt nekas līdz tam zināms, taču šie pieņēmumi tiek pārbaudīti ar zināmo, tb, to ko vispār var izpētīt.

Kaapeec tas ir galvenais? Pasaki shito teoreetiskaas fizikas fruktiem... tam pasham Hokingsam.

Teorētisko fiziku tieši tāpēc sauc par teorētisko, ka ne viss tur ir 100% skaidra bilde. Pie tam Hokinsa u.c. fruktu teorētiskā konstrukcijas arī ir empīrisku datu interpretējumi un ekstrapolācijas, nevis no zila gaisa izzīstas fantāzijas.

Gnidrolators [213.102.144.26]
# Iesūtīts: 2011.05.23 18:54:56
A ko dariit, ja redzu vairaak nekaa tu?

Acīmredzot arī vairāk kā zinātniskais community, kas neredz šķēršļus vienoties par to kas ir pārbaudāms vai redzams. Neteiktu, ka apskaustu tevi dēļ tavām delūzijām.

Nu jums nevajag, citiem vajag

Jā, rūķu medniekiem.

Inzhenieris paprasiis - kaa no shitaa uztaisiit technologjiju. Politikjis paprasiis, kaa ar shito cilveeku un sabiedriibu labaak paarvaldiit... Sociologs paprasiis - a ko tas man dos sabiedriibas fenomenu izpeetee... Psihologs paprasiis... ko man tas dod psihisku novirzhu aarsteeshanaa? Aarsts pajautaas - a ko tas dos man mediciinaa? ITishnjiks pajautaas - a ko tas dod man IT sisteemu izstraadee?

Irrelevant to the issue. Patiesību ir interesanti zināt neatkarīgi no tās praktiskā un merkantilā pielietojuma potenciāla.
ravenx
# Iesūtīts: 2011.05.23 21:57:57
Jošs Mulders
Darvinisms zinātnē ir vērtīgs tāpēc, ka tas paver iespēju mēģināt skaidrot to, ko pirms tam skaidrot nebūtu iespējams - atliktu vien pieņemt "visu gatavu un neizprotamu".

Trivializējot, tas dod darbu biologiem. Tas ir zinātniski auglīgs: tādā ziņā, ka ļauj veidot jaunas zinātniskas teorijas, kaut vai par to pašu "kopējo senci" dažādām sugām. tas piedāva bāzi, uz kuras veidot tos pašus slavenos "matemātiskos modeļus" evolūcijai.
ravenx
# Iesūtīts: 2011.05.23 21:59:31
Ctulhu
Offtopic: no kurienes info par Planka laiku?
Kas tie par mistiskajiem procesiem / daļiņām, kas notiek ātrāk par to? Vai tas nozīmētu, ka teorētiski var pastāvēt bezgalīgi ātri procesi? Izsklausās šaubīgi.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.24 09:16:37
Irrelevant to the issue. Patiesību ir interesanti zināt neatkarīgi no tās praktiskā un merkantilā pielietojuma potenciāla.

Nu redzi... atkal tu projicee savas intereses un savus uzskatus uz visu pasauli, un tie, kas tev nepiekriit ir "ruukju mednieki"
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.24 09:18:55
Darvinisms zinātnē ir vērtīgs tāpēc, ka tas paver iespēju mēģināt skaidrot to, ko pirms tam skaidrot nebūtu iespējams - atliktu vien pieņemt "visu gatavu un neizprotamu".

Tavupraat, ja es zinu ka Windows vai Linux ir taisiijushi cilveeki, tad man atliek to pienjemt kaa "gatavu un neizprotamu" un nav jeega iedziljinaaties taas sisteemas uzbuuvee un saprast jautaajumus, kaapeec kaut kas ir izveidots tieshi taa un ne savaadaak un kaa es to vareetu palieneet savaam vajadziibaam?

Tev ljoti diivains priekshstats par alternatiivaam... Darvinisms gan meegjina kaut ko skaidrot... bet nekas jau nesanaak, ibo izskaidrot neizdodas... sanaak daudz jauki "just so stories" kuraam nav nedz empiiriska seguma, nedz praktiska pielietojuma.

<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 74 , pavisam kopa bijuši: 2446