Jošs Mulders 
|
Iesūtīts:
2011.05.20 09:55:32
|
|
a-masiks [173.242.127.27] |
# Iesūtīts: 2011.05.23 14:49:00
Jošs Mulders
??? Un tie maitas ticiigie, kas savas religjijas motiveeti saak nodarboties ar dabaszinaatneem ir kas?
kā, kas? kreacionisti...! tb - acīm redzami pseidozinātnieki /kuriem ar matemātiku un loģiku ir 1000 reizes bēdīgāk, nekā jebkuram biologam-evulucionistam/...  |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:06:46
kā, kas? kreacionisti...! tb - acīm redzami pseidozinātnieki /kuriem ar matemātiku un loģiku ir 1000 reizes bēdīgāk, nekā jebkuram biologam-evulucionistam/..
Njuutons Dekarts |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:07:56
Tjipa, ja ir BG, tad ir ``atbildiiba``.
Nesapratu!
A singularitaate pritomsho vienaadojumam ir robezha, aiz kura shamais ir "bezjeedziigs"... Taa nu fizikjiem iisti nepatiik taada singularitaate... ibo gribaas tach izreekjinaat.
Nu vot visaadi meegjinaajumi `sachinjiit` tik... jeega no risinaajuma, kas dod 10^500 atrisinaajumus |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2011.05.23 15:09:58
Nu jamie jau bij nevis kracionisti, bet vnk dziivoja ( ja es nemaldos) pirms Darvina un Lamarka...
Tas pats Okhams, Beekons etc. visi vinji ticiigie, kam bij interese par pasauli...
Arii juusu padeviigajam kalpam teologjiskaas intereses un dabaszinaatnes intereses ir vienaa plauktaa un cieshi saistiitas.
Kreacionisti taisa vienu kljuudu, ko labi pateica Einstheins - Nekaads skaits pozitiivu piemeeru nespees pieraadiit, ka man ir taisniiba... bet tikai viens experiments var pieraadiit ka es maldos.
Citiem vaardiem... (Mulders buutiibaa tam piekriit) - Zinaatnes uzdevums ir nevis "apstiprinaat kaadu ideju" bet kaareiz censties falsificeet kaadu hipoteezi. Kaameer hipoteeze nav falsificeeta, mees to uzskataam par patiesu un lietojam ikdienaa... Ja hipoteeze tiek falsificeeta kaut ar vienu experimentu - luudzu atpakalj pie galda paarrakstiit, jeb ej vienkaarshi kartupeljus staadi - tas labaak izdodas. Savukaart ja hipoteezes izvirziitaajs nevar piedaavaat experimentu, kas censhas falsificeet vinja zajavu... tad cik tas var buut zinaatnisks.
Imo zinaatnee dazhkaart probleema nav izpiipeet hipoteezi. Kudii lielaakas probleemas ir izpiipeet experimentu ar kuru sho hipoteezi paarbaudiit... peec buutiibas. Ibo kas tad ir hipoteeze... taa ir taada "mineeshana tumsaa, miiciishanaas pa nezinaamo" a taisiit experimentu - tas prasa kaut kaadu sajeegu - a kaa var pretendeet uz sajeegu tajaa, ko apriori mees nezinaam |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:14:19
Nu tak tas pats, ko Mulders te kaadreeiz klaareeja, aizstaavot BG jeedzienu, toreiz Mulders arii teica, ka uz taas BG jeedziena jurisprudence balstaas.
Aaa tfutu... sorry, sapratu... es abriviatuuru putroju. Usjo zamjalji. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:15:32
Krocje, nu dabiigi, ka uz tiem cilveekiem atstaaja iespaidu tas alaika kultuura.
Nu taapee uzskatiit, ka par zinaatniekiem un zinaatkaariem cilveekiem var buut tikai ateisti - ir nepareizs uzskats. Zinaatnkaare un tiexme peec patiesiibas var izraadiities universaala iipashiiba, neatkariiga no metafiziskiem uzskatiem. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:16:27
Ctulhu,a tev ir links tajaa rakstaa... ieksh newscientista tas raksts ir zem subscriptiona... tas par taam uztveres iluuzijaam. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:20:53
Ctulhu, nee nu viss forshi... domas izriet no materiaalistiska cilveeka uztveres... Probleema ir taada, ka pagaidaam juuseejie negrib atziit probleemas, kas ir objektiivas... ibo apzinja un smadzenes gluzhi nav 1:1 un kaareiz ir neirokjirurgi un kas nu tur ar smadzenjiem njemaas, kas uzskata, kaareiz, ka praats (softs) nosaka smadzenju struktuuru...
Mulders vispaar uzskata ka smadzenes ir "shkjidra mateerija" jeb "cieta informaacija" - vieta kur infa ar mateeriju satiekas.
BTW ir raksts
http://scienceblogs.com/developingintelligence/2007/03/why_t.. he_brain_is_not_like_a_co.php |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:22:00
Tikai man ir aizdomas, ka zinaatnsika tipa domaasjana ar laiku cilveekaa pasjaa dekonstruee jebkura veida religisku vai ideologisku ticiibu.
Nea.
Ne jau velti zinaatnieki ir tie, kas kljuust par disidentiem, apsauba marksismu ( Saharovs), nacismu (visi fricju speci, kas aizlaidaas no Hitlera) utt....
Tu te sameti vienaa katlaa mushas ar kotleteem. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:30:21
Nu es te par ideologiskajaam ticiibaam. Ar religiskajaam nav taapat? kaapeec?
Nu kas ir ideologjija - taa ir zajavu kopa par to, kas un kaa pasaulee ir/nav. Zem shitaa kalpaka palien da viss... arii materiaalisms. Tas arii nosaka konkreetaa uzskata "blind spotus". Tipisks piemeers... darvinistu uzskats, ka relevants izpeetes objekts ir tikai proteiinu kodeejoshaa DNS dalja nobremzee nekodeejoshaas daljas izpeeti, jo to noraksta uz "junk", laigan izraadaas, ka tur ir vesels leerums funkcionalitaates, kas tieshaam nav saistiita ar tiesho proteiinu encodingu...
Vai... piemeeram... aplams viduslaiku uzskats, ka nevar pastaaveet zeme otraa pasaules galaa, kur nevar tikt viegli - noziimee, ka taadas zemes nav un taaalas juuras expediicijas nevajag finanseet.
Jeb... Zemes magneetiskaa lauka stipruma fluktuaacijas tiek pienjemtas par lineaaraam, taadeejaadi Young-Earth kreacionistiem par prieku zeme sanaak ljoti jauna...
Nu taa... shaadi pasaules uzskatu "biasi" var radiit impedementus zinaatniskaa izpeetee... Pietam... tiiri po krupnomu, mums vienmeer buus savaa zinjaa "politiski" leemumi ko peetiit un ko nee, ibo resursi ir ierobezhoti... un vienmeer pastaavees risks, ka kaut kas buutisks tiks atklaats daudz veelaak... savukaart tiks izkjeeziiti resursi kaut kaadaa tukshaa lietaam.
Vienkaarshi attieciibaa uz politiskaam ideologjijaam... taas jau parasti feilo kaareiz tur, kad taas tieshaam meegjina PI veertiibu pamainiit vai nobalsot par gravitaacijas konstantes izmeeru. Tad arii izgliitoti cilveeki smiin baardaa.
Bet tieshi taapat politiski angazheeti zinaatnieki nereti ir savaariijushi ziepes... kur labaak buutu bijis toch shamos uz kartupelju lauka dziit.
Nedomaaju ka shai jautaajumaa tu vari viennoziimiigi izveerteet veesturi, pirms taa ir notikusi! |
a-masiks [173.242.127.27] |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:31:01
Jošs Mulders
kas savas religjijas motiveeti
Njuutons Dekarts
nu, tas ka līdz renesanses laikmetam visi defaultā bija vai nu ticīgie, vai uzgrillēti - tas būtu takā dziļi paralēli jautājumam. points ir tieši reliģija kā motivācija mesties zinātnē, nevis dabiskā ziņkārība, vai dajebkuri citi iemesli. Bez kreacionistiem un bībeles pētniekiem (kas savukārt nebūtu īsti dabas zinātne) - nezinu nevienu, kas tieši reliģijas dēļ būtu meties pētīt dabas zinātnes... un tiešām būtu ko izpētījis! |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:34:12
a-masiks, nu izlasi Dekartu |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:35:11
Tikai 1 labojums. Religijas/ ideologijas ir nosleegtas zajavu kopas, zinaatniskas teorijas ir atveertas zajavu kopas.
Buusi ko sajaucis Kristietiiba ir pat ljoti atveertu zajavu kopa! |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:37:22
Vareetu padomaat, ka regulatoraas NS daljas nepeeta
Tagad peeta... kad IDisti piespieda peetiit, ibo nekas jau cic neatliek, nelaidiis tak konkurentus garaam
A bet ja nebuutu vispaar taa JUNK DNA koncepts paraadiijies, mosh shodien jau daudz daudz vairaak zinaatu.
Ij kaa jau saku... nepaies ne 20 gadi, kad zinaatnieki sapratiis, ka Darvinisms ir taa teikt - d... saa darbs un materiaali... bet nu kaa visiem enterpraisiem, arii zinaatnei vajag savu big-fail... katraa gadsimtaa pa kaadam "eetera teorijai" vajadzeetu krist... taapat, kaa pa kaadam Einstheinam uzrasties... tad tas imo ir labs zinaatnes attiistiibas reits. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:40:52
Ugu.. seviskji labo to var redzeet, kad jums tajaa kristietiibaa iesaka izvaakt aaraa destruktivas nepamatotas zajavas, piemeeram par muuzjiigajaam ciesjanaam.
Iipasi kad Zinaatniekiem iesaka aizvaakt stulbas un bezjeedziigas teorijas - piemeeram par mateerijas pashorganizeeshanos par sapraatiigaam buutneem
Kaadas tad jaunas zajavas kristietibaa ir naakusjas klaat peedeejos 10 gados?
Cik sena ir Kristietiiba un paveero kaa taa veidojaas pirmajos gadsimtos... Zinaatne shodien vareetu buut tik veca cik Kristietiibai bij ap 5o gadsimtu... Taakaa... cereet, ka discipliinai, kura jau 2000 gadus existee daudz izmainjas gjenereesies ir aplami. Arii zinaatnee, piemeeram, mehaanikaa iipashi nekas jauns nav naacis klaat... veel peec 1500 gadiem arii Zinaatne buus visai graniitcieta.
Shodien Kristietiiba, piemeeram, risina jautaajumus par to pashu sievieshu ordnaaciju... viedoklji veidojas. Es godiigi sakot neesmu informeets par tekoshajaam probleemaam pasaules izmeera... es domaaju ka sarakstaa buus kaut kas par aafriku, jiinu un taadaam probleemaam kaa AIDS... |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:45:33
Korocje, tas, ko sauc par junk DNA ir nevis neatpaziitiie vai regulatorie apgabali, bet apgabali, kuri satur, piemeeram inkorporeetus virusu genomus un tamliidziigi, OK, paraadaas gan arii peetiijumi par to, ka vinji piedalaas regulacijaa.
Zac da point... ibo pienjeemums ir ka DNS inkoirporee viirusus. Tachu ir teorija arii ka ir otraadi, viirusi ir brivii klejojoshi shaadi DNS vajadziigi regjioni. Tobish zirgu ar ratiem vietaam sajaukushi. |
Gnidrolators [213.102.144.26] |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:49:54
Jošs Mulders
Taakaa empiiricisms bez underlying freimworka nekas iipashss nav un neko daudz par pasauli tev nepateix... Jautaajums ir, vai mees apzinamies, kad runaa dati un kad interpertaacijas
Es piekrītu, ka pēc sausu empīrisku perceptu iegūšanas notiek to interpretācija. Freimworks, vismaz mūsdienu zinātnei ir ļoti vienkāršs, mēģināt šos perceptus izskaidrot loģiskā, iekšēji koherentā teorijā, kas vienlaikus arī izskaidro mehānismu un secību kā kas notiek.
|
Gnidrolators [213.102.144.26] |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:50:12
Es nesaredzu nekādu dihotomiju starp materiālismu un jelko citu, jo nekad neesmu redzējis pašu materiālismu definējam kas tad īsti viņuprāt būtu tas nemateriālais, kā viņi falsificētu materiālismu. Ir tikai catch 22 - viss, kas pastāv ir materiāls, tātad kaut kas, kas nav materiāls, nepastāv. Tāpēc teicu, ka tā ir tautoloģija un tieši šī iemesla pēc neredzu kā tā vispār var ietekmēt dajebkādu ontoloģiju arī attiecībās ar, teiksim, ID. Galu galā arī IDisti sevi pozicionē kā zinātniekus, kas izved savas interpretācijas no empīriskiem novērojumiem, vai ne?
|
Gnidrolators [213.102.144.26] |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:50:21
Nav skaidrs, kur tu saredzi šo materiālisma aizstāvēšanu no zinātnes puses, ja viss, ko zinātne prasa ir redzamus, pārbaudāmus datus un teorijas, kurām ir skaidrojošs raksturs. Par ID nevīpsnā tāpēc, ka tur ir zinātnieki kristieši (tādu ir daudz arī citās sfērās), bet tāpēc, ka viņiem sokas ļoti švaki ar savas teorijas zinātnisko prezentēšanu. Atveries kaut vai to ``brontozauru teorijas`` linku, kuru vairākas reizes te biju ielicis? Tur Behi konfrontē ar konkrētiem jautājumiem, lai viņš izskaidrotu kā ID skaidro šī inteliģentā dizaina mehānisku, lai parāda konkrētus soļus kā inteliģentais dizains darbojies uz mums novērojamo vidi. Visa atbilde, kā jau bija sagaidāms, sastāvēja no ``mūū.. mēē.. nu mēs domājam ka... šeit ir pamats uzskatīt... ēē.. nu jā``, tā arī nesniedzot nekādu konkrētu ieskatu inteliģentās dizainēšanas procesā vai likumsakarībās. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.05.23 15:51:31
Shitie texti, ka fizika ir pamata apabeigta un tur nebuus ko peetiit, ir dzirdeetu regulaari... Un par vinjiem iereekts...
Nee es par to, ka tas kas shodien tev shkjiet baigais "uuber jaunums" peec 1500 gadiem maaciis skolaa pat bez izveduma Kaa shodien S=V*T formulu. Tieshi taapat pirms 1500 gadiem Kristietiibaa ideja par beernu kristiibaam vai tur nezinu - predestinaacijas ideja bij "karstie jautaajumi" par ko visi lauziija galvu un viens otrs pat nepazheeloja kaadam galvu noraut... A shodien tas viss ir sen izrunaats, noseedies un tiek kaa Ctulhu saka - lietots... un jaunais tiek buuveets uz ieprieksheejaa baazes.
Tieshi taapat kaa Zinaatnee ir kaut kas uzcelts, uz taa celj jauno... un jo senaak skaties, jo stabilaaks tas ir, a tas kas ir "shodienas jautaajumi" tas ir shkjidrs un tekoshss...
|
:: Pievienot komentāru
|
