meitene 
|
Iesūtīts:
2011.05.17 22:52:24
Tēma veca kā pasaule, bet tomēr...  Jautājums kristiešiem. Kas ir tie iemesli, kas jūs pilnībā pārliecina, ka no visām reliģijām kristietība ir tā īstā. Jautājums citādāk domājošajiem , kas ir tie iemesli, kas to liek apšaubīt. Un kurai Reliģijai jūs vairāk piekristu? Kapēc? Pilnīgiem ateistiem šoreiz lūdzu atturēties |
|
Ingars  |
# Iesūtīts: 2011.05.25 11:42:24
Gnidrolators [90.130.161.188]
Var teikt arī tā: visā pasaulē ir tikai divas reliģijas – bibliskā kristietība un visas pārējās. Kristietību ekskluzīvi atšķirīgu padara tas fakts, ka visas pārējās reliģijas ir par to, kas cilvēkam jādara, lai viņam būtu tas, šitas un vēl kaut kas. Bibliskā kristietība ir par to, ko Dievs ir izdarījis un turpina darīt cilvēku labā |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2011.05.25 11:45:29
Ingars
Kā izpaužas kristiešu attiecības ar Dievu?
Krišnaītu izpratnē Dievs ir Personība, tāpat kā kristiešu izpratnē.
|
Gnidrolators [90.130.177.48] |
# Iesūtīts: 2011.05.25 12:19:23
Ingars
Var teikt arī tā: visā pasaulē ir tikai divas reliģijas – bibliskā kristietība un visas pārējās.
Arī tā daudzi saka.
Kristietību ekskluzīvi atšķirīgu padara tas fakts, ka visas pārējās reliģijas ir par to, kas cilvēkam jādara, lai viņam būtu tas, šitas un vēl kaut kas. Bibliskā kristietība ir par to, ko Dievs ir izdarījis un turpina darīt cilvēku labā
Arī kristietība ir par to kas jādara, lai dabūtu šito un vēl kaut ko - mūžīgo dzīvi un paradīzi. In fact, no šobrīd aktīvajām reliģijām nav neviena cita, kurā šī prjaņņika/pātagas dilemma, kas izriet no ticības/neticības, nestāvētu tik akcentēti. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2011.05.25 12:26:10
Ingars
Atkal jau citās reliģijās tāpat ir par to, ko Dievs dara cilvēku labā. Tas nav nekas unikāls.
Unikāls varētu būt tas, ka Dievs upurē sevi sev. Citur to tiešām neesmu manījis, bet tā lieta, kas atstāj neizpratni. |
παλαιό ανόητος  |
# Iesūtīts: 2011.05.25 13:45:27
Īstenībā jau nebūtu pareizi izvēlēties reliģijas pēc gaumes vai unikalitātes - šī man patīk, tā - nē, nav pietiekoši unikāla, tāpēc izvēlēšos pirmo.
Faktiski vienīgais jautājums ir - vai tā reliģija ir strādā, resp., palīdz adeptiem labāk dzīvot, vai ne. Šādi skatoties, kristietība nešaubīgi palīdz dzīvot labāk tiem, kas to ir izvēlējušies. |
dafne  |
# Iesūtīts: 2011.05.25 14:22:39
Ctulhu
nu ko muldi ateisms daudz vairak grauj gimenes...un atsvesina bernus no vecakiem,kristietiba maca cienit vecakus,un milet savus laulenus..pie tam dod ari speku,lai to grecigaa miesa istenotu...a ko ateisms neko |
dafne |
# Iesūtīts: 2011.05.25 14:42:56
Ctulhu
ja,fanatiska religiozitate..jaa,ta var kaitet,bet par cik mums katram sava izpratne par to,kas ir fanatiska religiozitate,tad diez vai mes nonaksim pie kadas skaidribas.
Laikam ari ne-teema esam iebraukusi |
Svētais  |
# Labojis Svētais : 2011.05.25 20:01:27
Gnidrolators [90.130.177.48]
Arī kristietība ir par to kas jādara, lai dabūtu šito un vēl kaut ko - mūžīgo dzīvi un paradīzi.
Kas jādara? Jātic? Tā nu gan ir ļoti liela darīšana, noticēt , ka tavi grēki ir piedoti, ka Jēzus ir glābējs, un dabūt mūžīgo dzīvību. Liela padarīšana gan. Turklāt noticēt jau izdarītam darbam tavā labā. |
ravenx  |
# Iesūtīts: 2011.05.25 22:37:08
παλαιό ανόητος
kristietība nešaubīgi palīdz dzīvot labāk tiem, kas to ir izvēlējušies.
Tiešām tā domā? (Bez ironijas.) Ko konkrēti nozīmē "labāk"? |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2011.05.26 09:58:00
παλαιό ανόητος
1) Ticība nozīmē, ka cilvēks dzīvo tekstā (šitā ideja man nesen iešāvās prātā). Kristietības stāsts ir par labo Dieviņu, kas cilvēku nepaklausības labad bija spiests viņus nolādēt, bet bija tik labs ka upurēja savu vienpiedzimušo sastāvdaļu, lai varētu tiem piedot.
Ticīgais uztver sevi kā šī stāsta sastāvdaļu, tas dod viņam jēgu dzīvei un izturību, saskaroties ar dažādām dzīves grūtībām.
Tā nav Kristus vēsts. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2011.05.26 10:12:02
παλαιό ανόητος
Lai būtu kristiešiem dzīvošana tekstā. Tik tādā gadījumā šī noteikti nav pazīme, kas kristiešus atšķir no nekristiešiem, jo tekstā dzīvo it visi. It īpaši aktīvie ateisti.
Tu pats arī tik ļoti mīli citēt un atsaukties uz kristiešu tekstiem, it kā tos saprastu labāk par mums pašiem.
Bet vispār - teksts ir tikai nesējs domai, idejai, kas to ir iedvesmojis. Raksti ir Dieva inspirēts teksts, un Rakstus lasot, vajadzētu fokusēties uz Dievu, ne tik daudz uz tekstu. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2011.05.26 10:24:58
παλαιό ανόητος
Ar dzīvošanu tekstā es drīzāk saprastu Bībeles vēsts ieīstenošanu savā dzīvē, kad cilvēks sāk skatīties uz notikumiem savās un citu dzīvēs caur Rakstu jēgu.
Tu pat lieto vēlējuma izteiksmi, neesi pārliecināts par savu sapratni, vai?
Tomēr te tev ir taisnība - "caur Rakstu jēgu". Analizēt "caur jēgu" ir virs "caur tekstu", ja vien nepaliec tikai tekstuālas frāzes līmenī. |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2011.05.26 10:25:27
reksis, pareizi... Raksti ir Dziiviibas Vaards kas ved pie Dziiviibas - Kristus - un palikshana shajos Vaardos ir palikshana Kristuu... Logjiski, ka mees tiecamies savienoties ar to, kura vaards ir "Patiesiiba, Dziiviiba un Augshaamcelshanaas" ibo "dziivot" ir cilveeka aicinaajums by-design. |
atbilde [213.175.98.120] |
# Iesūtīts: 2011.05.26 13:45:41
Piedošana! Nevienā citā reliģijā mums nav jāprasa piedošana par savām kļūdām un jāpiedod citiem!
Nevienā reliģijā neviens cits neatdod dzīvību par citiem kā Kristus.
utt |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2011.05.26 14:32:19
atbilde [213.175.98.120]
Tu visas reliģijas izskatīji?
Piedošanas prasīšana par savām kļūdām ir bezmaz visur.
Piedot citiem automātiski seko no pirmā.
atdot dzīvību par citiem - ir reliģijas, kur Dievs atdod dzīvību par cilvēkiem, turklāt augšāmcelšanās nenotiek, Dievs tāds arī paliek, pārveidojies (nevar teikt miris, jo Dievs nevar nomirt). |
Gnidrolators [90.130.171.154] |
# Iesūtīts: 2011.05.26 16:00:09
Svētais
Kas jādara? Jātic?
Arī jebkurā citā reliģijā neko vairāk nevajag.
|
svētais |
# Iesūtīts: 2011.05.31 11:21:39
Gnidrolators [90.130.171.154]
problēma ar citām reliģijām ir tāda, ka viņi netic Patiesībai! Bet tikai tie, kas piedzīvojuši Jēzu var atzīt šo Patiesību. Priekš pārējiem tā būs kārtējā reliģija, jo pasaulei nav Dieva Gara, ko tā neredz un nevar dabūt, bet mums ir  |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.05.31 11:57:26
Ctulhu
Nu ko tu atkal muldies?
Ozīriss par ko dzīvību atdeva? Izlasi visprirms to mītu, nevis nedomājot atgremo ateistu dogamtiku
Tas, ka šis galu dabūja, ir cits stāsts.
Un kristietības gadījumā unikāls ir tas, ka runa ir par vēsturisku personu, par ko līdzgaitnieki liecina, nevis par par aizvēstures un gadalaiku apcerēm, kā dažā mītā, ko jūējie allaž piesaucat |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.05.31 12:06:45
Aivars
nu, kristietībā unikāls ir arī tas, ka jamais par Dievu tapa aš 3 gadsimtus pēc vēsturiskā notikuma, nevis uz reiz.... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.31 12:22:23
a_masiks
Nu nemuldi lūdzams! Agrīnākajās JD vēstulēs jau parādās, ka ir pierasts Jēzu pielūgt kā Dievu. Evaņģēliji uzrāda, ka Jēzus paša pretenzijas ir tieši tādas. Tas, ka, saskaroties ar dulburiem, kas noliedz Kristus dievišķību, nākas Baznīctēviem ko rakstīt un argumentēt, drīzāk norāda, ka vēlāka ir tieši Kristus dievišķības noraidīšaa |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
