pich_ 
|
Iesūtīts:
2011.05.03 11:14:47
Nejauši uzdūros šīm Mozus 5. grāmatas rindiņām:
58 Ja tu neturēsi visus šīs bauslības vārdus, kas rakstīti šinī grāmatā un nebīsies Tā Kunga, sava Dieva, godības pilnā un baismīgā Vārda,
59 tad Tas Kungs negaidīti sūtīs pār tevi un taviem pēcnācējiem sērgas, lielas un ilgstošas sērgas un ļaunas un ilgstošas slimības.
60 Un Viņš liks nākt pār tevi visām Ēģiptes sērgām, no kurām tu bīsties, bet tās tev pielips.
61 Un Tas Kungs liks nākt pār tevi visām slimībām un visām sērgām, kas šinī bauslības grāmatā nav rakstīti, kamēr Viņš tevi nebūs izdeldējis.
62 Un maz atliks no jums, kas jūs savā skaitā bijāt tik daudz kā debess zvaigznes, tādēļ ka tu neesi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij.
63 Kā Tam Kungam bija prieks jums labu darīt un jūs vairot, tāpat Tam Kungam būs prieks jūs nonāvēt un jūs izdeldēt, un jūs tiksit izrauti no šīs zemes, kuru tu ej iemantot. |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.05.04 17:49:08
παλαιό ανόητος
Domāju, nav runa par draudiem, bet aicinājumu apzināties, ka dzīve šajā pasaulē nav bezjēdzīga. Ja Dievs tev saka "nepiegāni šķīvi, no kura ēdīsi`, tad ieklausīties vai to ignorēt, protams, ir tava brīvība, bet nu nevajag tad vainot Dievu, ka tās nav nekādas melleņu klimpas |
Zive.  |
# Iesūtīts: 2011.05.04 18:30:16
pich_
kā nu ne- vai nu mīli (ok- pielūdz, baidies utt) mani, vai mirsti. neredzu, ka izraēliešiem būtu brīva izvēle neticēt Dievam.
Viss ir atkarīgs no interpretācijas. Tik pat labi var skatīties tā, ka Dievs aicina cilvēku turēties pie Viņa. Cilvēks neturoties pie Dieva savāra visādas šmuces, kurām iestājas sekas. Un tā kā bērnus biedē ar ļauno bubuli, lai neiet uz mežu (jo vienkārši var apmaldīties – rīcības sekas), tāpat cilvēki tiek biedēti ar Dieva sodu.
kā ar to elli, kurā nonāk neticīgie un mūžīgi mocās sēra liesmās?
Bet, ja uz elli paskatās kā uz vietu, kur pilnībā nav jūtama Dieva klātbūtne? Un nokļūšana tur nozīmē apzinātu atteikšanos no Dieva? Tad elle kļūst vienkārši tikai par brīvās gribas izvēli.
a-masiks [88.198.193.15]
Un kas notiks ja nepildīs šos bauslības noteikumus? Piesolīs meitenītei pa muti, taču acīs spīdēs dziļa labsirdība?
Nu pag, bauslības piepildījums ir Kristus upuris, vai ne? Un kaut nositiet, bet es ticu, ka pestī Kristus upuris, nevis mana ticība. Un, ja mēs paskatamies tajā pašā Bībelē, Jēzus pats par saviem mocītājiem teica, lai Dievs viņiem piedod, jo viņi nezina, ko viņi dara. Itogo, reāla problēma sākas tad, ja cilvēks tic Dievam, zin par Viņu un saprot, bet apzināti viņu noraida. Principā, grēks ir apzināta darbība – t.i. sirdsapziņa tev pasaka priekšā, ka tu dari neriktīgi. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.04 20:04:12
Zive.
Domā, ka grēks vienmēr ir apzināta darbība?
Vai tomēr ir tā, ka grēks mēdz būt apzināta darbība? |
Zive. |
# Iesūtīts: 2011.05.04 22:12:56
Aivars
Katoļiem ir tāda viltīga lieta kā grēku iedalījums ikdienišķajos un nāvīgajos, kur nāvīgajos ietilpst kāreiz tā apzinātā grēkošana  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.04 22:20:01
Zive.
Nu šie gan ir gatavi perehetriķ svoju zadņicu, bet, ja atmetam niekalbību un runājam nopietni, vai tomēr nav tā, ka grēks ir ne-taisnība, pretruna ar Dieva gribu tavā dzīvē, kas varbūt ne vienmēr ir spīts, bet allaž katastrofa?
|
Zive. |
# Iesūtīts: 2011.05.04 22:26:13
Aivars
Ja Tu vaktē citu izteiksmes formas, varbūt pievaktē arī savējo?
Ok, paņemam piemēru iz dzīves, atkal par bērniem, vecākiem. Bērns nezin, ka nedrīkst ņemt mammas lūpukrāsu un zīmēt ar to puķītes vai ķeburiņus uz spoguļa. Objektīva skāde būs nodarīta, bet vai bērnam tas būs grēks? Otra situācija, mamma būs pateikusi sīcim, ka lūpeni aiztikt nevar un sīcis nebūs paklausījis. Tur jau ir konkrēts pārkāpums un sīcis dabon pa dupsi. Pirmais ir neapzināta rīcība, otrs apzināta. Kaut arī zināms ļaunums rodas abos gadījumos. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.04 22:28:08
Zive.
Tu tiešām grēku salīdzini ar puslata lūpenes pārvēršanu par flomīti? |
Zive. |
# Iesūtīts: 2011.05.04 22:34:59
Aivars
Es runāju par principu. Grēks ir nepaklausība Dievam. Un daļa bauslības ir jau ierakstīta cilvēku sirdīs. Cilvēki zin, ka nogalināt, zagt utt. IR grēks. Bet ir lietas, par kurām cilvēki nezin, ka tas ir slikti/ļauni. Tas protams nenovērš sekas. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.04 22:38:23
Zive.
Atzīšos, man ir problēmas ar `principu` ideju. Taču redzu, ka grēks vienmēr ir sava veida katastrofa |
Zive. |
# Iesūtīts: 2011.05.04 22:42:21
Aivars Reizēm grēks ir tikai akmentiņš, kuram var sekot un var nesekot lavīna. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.04 22:44:54
Zive.
Domā? Vai grēks nav atšķirtība no Dieva? Vairāk kā lavīna, mazāk kā olis? |
Zive. |
# Iesūtīts: 2011.05.04 22:46:07
KPax.
Pirmkārt, Dievs to ir ielicis cilvēka dabā, ka viņš zin, ka nodarīt otram pāri ir slikti.
Otrkārt, apkārtējie iemāca. |
Zive. |
# Iesūtīts: 2011.05.04 22:52:46
Aivars
Atšķirtība no Dieva ir kā grēka sekas. Bet vai tāpēc, ka es domās nolamāšu (nosodīšu) kādu mūdzi, to nemaz nepiefiksēšu kā pārkāpumu, es momentā būšu pilnībā nošķirta no Dieva?
Starp citu, kā šī saruna aizvīsies atpakaļ pie bezierunu mīlestības? |
Zive. |
# Iesūtīts: 2011.05.04 22:54:24
KPax.
Domā mazos bērnos nav ne kripatiņas līdzcietības? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.04 22:57:10
Zive.
Pieņemu, ka varētu gadīties, ka tas `mūdzis` ir Dieva mīlēta persona, un tavs ienaids, kauču neapzināts, degradē tevi pašu. Tā taču varētu būt? |
παλαιό ανόητος  |
# Labojis παλαιό ανόητος: 2011.05.04 23:00:04
Zive.
Bet, ja uz elli paskatās kā uz vietu, kur pilnībā nav jūtama Dieva klātbūtne? Un nokļūšana tur nozīmē apzinātu atteikšanos no Dieva? Tad elle kļūst vienkārši tikai par brīvās gribas izvēli.
Atvainojos, ka iejaucos šajā sarunā. Bet tā ir interesanta.
Man liekas, ja šādi nostāda šo jautājumu, tad jājautā tālāk - kā izpaužas apzināta atteikšanās no Dieva? Apmēram kā ap. Pēterim - "Es to cilvēku nepazīstu!"?
Kā te jau norādīts, apzināti var atteikties tikai no kaut kā, ko tu pazīsti. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.04 23:02:33
KPax.
He, varētu tev piekrist. Netici tomēr, ka cilvēks ir `cēlais mežonis` piedzimstot?  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.04 23:04:53
παλαιό ανόητος Noteikti ir iespējams attiekties no kāda, ko nevēlies iepazīt |
Zive. |
# Iesūtīts: 2011.05.04 23:12:49
παλαιό ανόητος
Nu redz, atkal atgriežoties pie tiem pašiem katoļiem. Ir tāds skaists iedibinājums kā šķīstītava (kuru arī var interpretēt dažādi un viens no variantiem ir tāds, ka šķīstītava ir mirklis (kas ārpus mūsu laika arī ir stiepjams un dīvains jēdziens), kad dvēsele stājas Dieva priekšā). Tas ir mirklis (laiks, vai kā nu to nosaukt), lai dvēsele varētu attīrīties un būt vienota ar Dievu. Līdz ar to, manuprāt, pēdējā izšķiršanās, sijāšana ir satiekoties ar Dievu. Bet nu jebkurā gadījumā, tās jau ir manas spekulācijas par tēmu, jo neviens mēs tur neesam bijuši.
Man liekas, ka vispār šīs pasaules galvenā jēga ir cilvēkam iemācīties, ka viņa rīcībai ir iespējamas dažādas nevēlamas sekas, lai pēc tam mierīgi varētu dzīvot Dieva klātbūtnē, neštukojot kā būtu, ja būtu, jo ļaunums ir pieredzēts. |
Zive. |
# Iesūtīts: 2011.05.04 23:15:56
KPax.
Tad mēs braucam atpakaļ uz radīšanu un cilvēka laba radīšanu un vai iedzimtais grēks ir pilnībā iznīcinājis cilvēka dabu vai ievainojis cilvēka dabu utt. |
:: Pievienot komentāru
|
