atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Vatikans
muga34
Iesūtīts: 2011.04.10 23:31:41
1.Pavestas ir tik cienijams un cildens ka vins nav vienkarsi cilveks bet tads ka Dievs, Dieva vikars.
// (#1. "Papa tantae est dignitatis et cesitudinis, ut non sit simplex homo, sed quasi Deus, et Dei vicarius." //

13. Tatad pavests ir kronets ar triskarso kroni ka debesu un zemes un zemako regionu //elles// karalis.
// (#13. Hinc Papa triplici corona coronatur tanquam rex coeli, terre et infernoram." //

18. Attieciba uz pavesta autoritati, pavests ir it ka Dievs zemes virsu, Vieniga visu Kristu ticigo suverinitate, karalu karalis, kam bagatigi ir nepārtraukts speks, kam visvsrenais Dievs uzticejis, parvaldit zemes un debesu karaļvalstis.
// (#18. "Deveniendo ad Papae auctoritatem, Papa est quasi Deus in terra unicaus Christifidelium princeps, regum omnium rex maximus, plenitudinem potestatis continens, cui terreni simul, ac coelestis imperii gubernacula ab omnipotenti Deo credita sunt."//

30. Pavestam ir tik liela vara un autoritate ka vins ir spejigs parveidot, pasludinat vai
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 14 . 15 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2011.06.08 18:21:13
Vienkārši balss
Indiāņu izkaušanai ZA nu gan nav ne mazākā sakara ar reliģiju - dajebkādu
Par mamonismu nav dzirdēts?
muga34
# Labojis muga34: 2011.06.08 18:45:55
Aivars - "Subterranean Rome" by Charles Didier New York in 1843. Dr. šis ir tas par ko runā dotais cilvēks, un kas ir atrodams kongresa biliotekā un šī grāmata iešām ir kopija un no šejienaes ir cēlies tas itkā strīda ābols // tikai tā kopija no kaut kutienes ir kopēta, bet nu lai ir kā ir //

Discourse in commemoration of the glorious reformation of the sixteenth century. Schmucker, S. S. 1838 - un šis ir otrs ko izliku...
Aivars
# Iesūtīts: 2011.06.08 18:50:50
Ctulhu
Pieņemu, ka viņš nav vainojams kristiešu vajāšanās kontrreformācijas laikā.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.06.08 18:52:36
muga34
Starp citu, intereses pēc pameklēju un jezuītiem ir pašiem sava lapa, kur šie ir arī dažas no leģendām nopublicējuši - http://www.sj.lv/

Aivars
# Iesūtīts: 2011.06.08 19:01:03
Ctulhu
Jūsu kantorim gan dižais forums, varētu padomāt!
swiss guard [46.14.57.138]
# Iesūtīts: 2011.06.08 19:06:00
muga34

Vari būt drošs - ja Tu paveiksi kaut ko nozīmīgu un kļūsi kristietībā par tikpat ievērojamu personu kā Ignācijs, tad noteikti atradīsies kāds, kurš uzrakstīs Tavai dzīvei tādu pašu kopsavilkumu kā Tu viņējai. Tad visiem viss būs par Tevi skaidrs

Ja gribi zināt pa īstam, lasi vispirms pirmavotus. Latviski ir izdota Ignācija autobiogrāfija.

armilo

Meklējiet un jūs atradīsit. Tas atkarīgs no valodu prasmes un naudas iespējām. Vai ir latviski, to nezinu, bet tuvākās un tālākās ārzemēs noteikti var atrast.
Memekija
# Iesūtīts: 2011.06.08 19:14:40
swiss guard [46.14.57.138] Latviski ir izdota Ignācija autobiogrāfija.
Kur var dabūt?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.06.08 19:19:19
Memekija
Re kur tajā jezuītu lapā ir links - http://www.katolis.lv/kdi/Gramata_Inigo.htm
swiss guard [46.14.57.138]
# Iesūtīts: 2011.06.08 19:22:07
muga34

Par vienu no labākajām Ignācija Lojolas biogrāfijām uzskata Braiena Grogana Alone And On Foot. Starp citu, Reformācijas mērķis nebija sistēmas atmaskošana bet gan tīra evaņģēlija mācīšana. Reformācijas mērķis nebija jaunas baznīcas radīšana, bet zaudētās apustuliskās formas atgriešana (re-formācija) esošajai.
Memekija
# Iesūtīts: 2011.06.08 19:24:37
Aivars
Paldies Bet viņa ir izdota diezgan sen, vai vēl var kautkur dabūt?
muga34
# Iesūtīts: 2011.06.08 19:25:18
swiss guard [46.14.57.138] - paprasi jebkura mātei vai viņas dēls ir slikts vai labs... atbilde pamatā būs viena - tamdēļ teicu pameklē vēsturnieku teikto ne katoļu...
Aivars
# Iesūtīts: 2011.06.08 19:28:24
Memekija
Nezinu. Varbūt, ja pazvanīsi pa to numuru un gauži palūgsi, kas atradīsies
bet reizēm jau šo to var izlasīt arī elektroniski - http://fliiby.com/file/207300/1m3kf856y0.html
swiss guard [46.14.24.155]
# Iesūtīts: 2011.06.08 19:40:28
Aivars

Diez vai Ignācijs savos nolūkos bija kontrreformators. Neesmu atradis liecības, ka viņš vispār kaut ko zināja par Luteru. Par reformāciju viņš varbūt pirmo reizi dzirdēja no tā, ka viņu vilka inkvizīcijas priekšā, turot aizdomās par piesliešanos reformatoru idejām. Tas nav nekāds brīnums, jo Ignācija vingrinājumi patiešām ir ļoti evaņģēliski. Jēzus sadraudzību jeb jezuītu ordeni viņš veidoja ar mērķi misionēt nevis veikt pretreformāciju. Ja ar to viņš katoļu baznīcai radīja efektīvu instrumentu pret reformācijas panākumiem, tad ironiskā kārtā pēc pieciem gadsimtiem viņš luterāņiem varbūt ir ielicis rokā labu instrumentu baznīcas celšanai - Garīgos vingrinājumus.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.06.08 19:51:05
swiss guard [46.14.24.155]
Nav gadījies Lojolu sastapt. Tā varētu pajautāt, kas šis īsti ir vai nav
Lai gan aizdomīgi, ka atšķirībā no Lutera, viņu neekskomunicēja, nepasludināja ārpus likuma un nebija tā, ka savlaicīga nāve paglābtu no sadedzināšanas.
Taču, protams, ka luteriskās reformācijas tradīcijas gana evaņģēliski izvētī dažādu piedāvājumu, vai tie būtu daža pāvesta akceptēti liturģiski risinājumi vai tautā populāras krogus dziesmas, Baznīctēvu vai herētiķu atziņas, ja vien tas ir saskaņā ar Kristus Evaņģēliju.
swiss guard [46.14.24.155]
# Iesūtīts: 2011.06.08 19:59:25
muga34

Bet es Tev saku - audiatur et altera pars, jeb jāuzklausa arī otra puse. Liekas, ka Tu esi ticībā pieņēmis, ka katoļu baznīca ir antikrists un visu pārējo veido atbilstoši šim postulātam, piemeklējot viedokļus, kas to atbalsta un atmetot to, kas to apšauba. Tā var darīt, taču zinātniski tas nav un pie objektīvas ainas tā nonākt nevar. Par Tavu pamata pieņēmumu sakot, Deivids Skērs, viens no šī brīža ievērojamākiem konfesionāliem luterāņu teologiem teica, ka runāt mūsdienās par pāvestu kā antikristu, nozīmē pieļaut rupju kontekstualizācijas kļūdu.
swiss guard [46.14.24.155]
# Iesūtīts: 2011.06.08 20:00:18
muga34

Cits izcils luterāņu teologs, Edmunds Šlinks rakstīja, ka Lutera laikā pāvesta institūcija, ļoti iespējams, pildīja antikrista pasūtījumu. Taču citos laikos un citos apstākļos to pašu ir darījuši arī luterāņi. Domāju, ka viņam taisnība. Mazā apjomā latviešu zemniekam luterāņu baznīckunga sabiedrošanās ar vācu baronu un evaņģēlija mācības izgrozīšana pēc kunga iegribām un vajadzibas bija tieši tāda pati negantība un evaņģēlija aptumšošana, kā garais pāvestu un ķeizaru mīlas un naida seriāls. To pašu var teikt par kalvinistiem un daudziem citiem. Cīņa starp īsto un viltus baznīcu notiek nevis starp baznīcām, bet to iekšienē. Un tā ir zīme, ka baznīca vēl ir dzīva. Tā mācīja R.Slencka.
swiss guard [46.14.24.155]
# Iesūtīts: 2011.06.08 20:02:04
Aivars

Ceru, ka Dieva žēlastība ir tik liela, ka varēsim viņu sastapt un pavaicāt patīkamākos apstākļos. Par pārējo - Amen!
muga34
# Labojis muga34: 2011.06.08 22:16:25
swiss guard [46.14.24.155]

Liekas, ka Tu esi ticībā pieņēmis, ka katoļu baznīca ir antikrists un visu pārējo veido atbilstoši šim postulātam - atzīstu - jā ja mēs par kaut ko iedegamies brīžiem ir tā, ka dažas lietas neredzam, dažas paskrien garām // tas ir tikai cilvēcīgi //, un es neteikšu, ka esmu viss un visur pareizs...

Lojolas gadījuma mani jau pirmkārt ļoti atmet atpakaļ šis viņa Marijas un Jēzus redzējums, jo pēc bībeles - kas ir miris ir miris un augšmcelšanās vēl nav bijusi un dotā gadījumā šādi svēto redzējumi manā uztverē ir tīrs spirituālisms...
Tāpat šīs stigmatas nu šubos vai tāda asins šķaidīšanās varētu nākt no Dieva zinot ko Dievs Mozus grāmatās saka par asins izliešanu...

... bet tas ir katoliskais kults ar pilāta svētību...
παλαιό ανόητος
# Iesūtīts: 2011.06.08 22:25:08
Par tiem Lojolas vingrinājumiem esmu lasījis atzinīgus viena luterāņu arķbīskapa, +Jāņa vārdus. Cik saprotu, tā ir arī protestantu vidū populāra meditācijas sistēma.
vilks
# Iesūtīts: 2011.06.08 22:27:42
Aivars
Lai gan aizdomīgi, ka atšķirībā no Lutera, viņu neekskomunicēja, nepasludināja ārpus likuma un nebija tā, ka savlaicīga nāve paglābtu no sadedzināšanas.
Lojola, atšķirībā no Lutera, neapšaubīja pāvesta autoritāti, domāju, ka tā arī ir galvenā atšķirība.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 14 . 15 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 99 , pavisam kopa bijuši: 32971