Trilobīte 
|
Iesūtīts:
2011.04.08 10:37:01
Nu tāds jautājums radās, jo man gan luterāņi, gan katoļi mēdz atbildēt ko tādu:
"Kas ir pilnvērtīga dzīve?...Tā, kurā es varu darīt visu to, ar ko man gribas nodarboties?"
"Vai tad dzīvē ir jādara tikai tas, ka patīk?" |
|
skolnieks.  |
# Labojis skolnieks.: 2011.04.08 10:52:52
 manuprāt pamēģināt var da jeb ko ja vien atļauj rosība . Un gan jau izkristalizēsies uz ko vairāk ir ķēriens un kas vairāk dod atslodzi, atpūtu un kas kurā brīdī ir vajadzīgs. Piemēram man patīk uzspēlēt ģitāru, bet esmu pārliecināts, ka tas nav visai klausāms citiem. Toties man patīk un es tādā veidā atslābinos , aizlidoju tur, kur nav citu ... |
tava nv [134.2.165.5] |
# Iesūtīts: 2011.04.08 10:54:57
Trilobīte http://aculiecinieks.delfi.lv/news/sabiedriba/article.php?id=37598807 |
S.R...  |
# Iesūtīts: 2011.04.08 11:03:35
kā redzi, cilvēki šad un tad dara to, kas nepatīk.
kāpēc viņi to dara?
katram droši vien ir kāds savs motīvs. tāpēc ka tā ir labi, tāpēc, ka tā ir pieņemts. tāpēc ka agrāk domāju savādāk. u.tt. |
Vienkārši balss  |
# Iesūtīts: 2011.04.08 11:34:56
Rakstā viss ļoti labi salikts pa plauktiņiem.
Tā, diemžēl, ir patiesība. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2011.04.08 11:42:28
Kristīga pieeja, manuprāt, ir savas rīcības motivācijas saskaņošana ar Kristu.
Jēzus negribēja mirt moku nāvē, Viņš skaidri zināja, ar ko Viņa zemes dzīve beigsies, bet tomēr Viņš konsekventi gāja, ka krusta nāve kļuva neizbēgama.
Nolaižoties uz zemes, mēs vienmēr varam sev jautāt, cik lielā mērā konkrēti mūsu lēmumi kalpo savam ego un cik tie "sinhronizējas" ar Kristu. Un lūk, skarbās atziņas, kas no tā izriet, un cīņa ar sevi, tad arī kristīgās garīgās dzīves mērķis.
kaut kā tā |
masiks [94.23.58.72] |
# Iesūtīts: 2011.04.08 11:44:03
nu.... maziem bērniem nepatīk mazgāt zobus, ausis.... nepatīk ēst kaut kādus ēdienus, bet patīk konfektes un limonādes... patīk dauzīties un nepatīk iet laicīgi gulēt un laicīgi celties...
bet vai viņiem tiek ļauts darīt to ko viņi grib, un netiek spiests darīt to ko viņi negrib?
Un ar ko gan pieaugušais tad īpaši atšķiras no bērna? Ar to ka spēcīgāks un ciniskāks? Bet tā jau nav būtiska atšķirība.... |
masiks [94.23.58.72] |
# Iesūtīts: 2011.04.08 11:46:32
Mārtiņš
Kristīga pieeja, tavuprāt, asociējas ar apzinātu, daļēji bezmērķīgu pašmocību? |
masiks [94.23.58.72] |
# Iesūtīts: 2011.04.08 11:47:38
Trilobīte
vai precot sievieti, kas patīk, vīrietis nekalpo savam ego?
kalpo gan! Un es personīgi tikai tā arī vēlētos kalpot... |
masiks [94.23.58.72] |
# Iesūtīts: 2011.04.08 11:53:30
Trilobīte
es arī nezinu. Godīgi sakot, es viņai nekad neesmu uzplijies ar šādiem lūgumiem... |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2011.04.08 12:06:21
Ēst konfektes vai putru? Ja putru, tad negaršīgi, bet pareizi. Ja konfektes, tad garšīgi, bet nepareizi.
Kas tad ir labāk: justies garšīgi paēdušam, vai justies pareizi paēdušam? Nu tad to, kas labāk, arī izvēlamies!
Pieaugušajiem principā nekādas atšķirības, mēs visi vienmēr izvēlamies tikai to, kas mums ir vispatīkamākais dotajā situācijā. Arī tie, kas uzupurējas, negrib izvēlēties "stāvēšu malā un neko nedarīšu", tad viņi justos daudz sliktāk nekā uzupurējoties.
Pilnvērtīga dzīve ir tāda, kurā jūties dzīvojam pilnvērtīgi, un piedevām tā arī dzīvo.
Kristiešiem pilnvērtīga dzīve ir ticība uz Kristu, viss cits jau ir otrajā līmenī.
Vispārīgi, pilnvērtīgi ir radīt ko vērtīgu, būt noderīgam citiem, attīstīties. |
masiks [94.23.58.72] |
# Iesūtīts: 2011.04.08 12:13:02
EzītisMiglā
kas nosaka, ka putru ēst ir pareizi, bet konfektes - nepareizi?
Kas nosaka to, ka darīt nepatīkami ir pareizi, bet patīkami - nepareizi?
Trilo deva ārkārtīgi labu piemēru: paņemt bomzeni par sievu no stacijas laukuma ir nepatīkami, bet pareizi. Vai tu tā dari? |
Vienkārši balss |
# Iesūtīts: 2011.04.08 12:19:05
EzītisMiglā
Vispārīgi, pilnvērtīgi ir radīt ko vērtīgu, būt noderīgam citiem, attīstīties
Varu piekrist - plašā nozīmē.
masiks [94.23.58.72]
Trilo deva ārkārtīgi labu piemēru: paņemt bomzeni par sievu no stacijas laukuma ir nepatīkami, bet pareizi.
Nav pareizi. Tas nekur cilvēkiem tā nav teikts, ka būtu jāēd kakas, piemēram.
Tāpat arī kopdzīve vīrietim ar sievieti nav pašmocības un pretīguma pārvarēšanas treniņš. Tieši otrādi Bībelē ir teikts, kāda ir divu cilvēku kopība - tā ir skaista, priecīga, vienam otru atbalstoša. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2011.04.08 12:20:22
masiks [94.23.58.72]
Sekas visu nosaka, sekas. Ctulhu kompleksitāte!
Bomzeni par sievu ņemt - ar ko tas ir pareizi? Tas ir tikpat "pareizi" kā dot naudu ubagam - dzērājam.
|
tava nv [134.2.165.5] |
# Iesūtīts: 2011.04.08 12:24:18
EzītisMiglā var paņemt citu piemēru, piemēram, sievieti - invalīdi, kas sēž ratiņos. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2011.04.08 12:25:49
tava nv [134.2.165.5]
Vispār jau jāprec sieviete, kuru mīli, un tad ir vienalga, vai viņa ratiņos, vai vēl kāda. |
Raimonds  |
# Labojis Raimonds: 2011.04.08 12:27:21
Filmā "Der Untergang" ir viena interesanta epizode. Darbība notiek jau krievu ielenktajā Berlīnē. Viena liela daļa vācieši joprojām fanātiski cer uz fīreru, ka ir gatavi savas dzīvības uzpurēt dēļ viņa. Un tad kādā trakotā sarunā ar propogandas ministru Gēbelsu, viņš pasaka - "jūs paši esat vainīgi, ka tik nekritiski visam ko mēs sacījām ticējāt! Tieciet, nu, ar visu paši galā!"
Cilvēki izbrīnā - "bet kā? mēs jums un jūsu idejai ticējām? Jūs nedrīkstat mūs nodot!"
Vecākai paaudzei vāciešu šie jautājumi ir joprojām sāpīgi.
Kritiski, nekritiski, domāt ar savu galvu, domāt par savu dzīvi. šo teicienu ir daudz. Arī baznīcā cilvēki nav pasargāti no pārāk lielas pat fanātiskas nodošanās atsevišķām idejām, praksēm vai cilvēciskām autoritātēm. Bet ko darīt, vilšananās ir tik cilvēciska lieta! |
skolnieks. |
# Iesūtīts: 2011.04.08 12:28:42
Vispirms jau vajadzētu būt mīlestībai un tikai tad varētu runāt par ko tālāk. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2011.04.08 12:30:42
Raimonds
Varbūt ka tāpēc mēs te arī esam. Ja visu perfekti zinātu, varētu un paredzētu, tad jau sen dzīvotu paradīzē. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.04.08 12:33:47
EzītisMiglā
Ko Tavuprāt nozīmē būt te ? Kā to domāji? |
EzītisMiglā |
# Labojis EzītisMiglā: 2011.04.08 12:36:29
Raimonds
Ticīgajiem tas būtu - attīstīties materiālajā pasaulē kā dvēselei
Neticīgajiem - sasniegta tāda attīstības pakāpe (ne kā dvēselei, bet kā apziņai), ka šeit jau nav ko darīt.
Tāpēc es saku "varbūt", ka neesmu pārliecināts, vai tā ir vai nav. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
