Oskars 
|
Iesūtīts:
2007.09.22 22:37:44
Jūsu domas par to? Zinu, ka kaut kur ir, bet kur? Vai nevar kāds pateikt precīzāk? Varbūt kāds zina arī to interneta mājas lapas?
Ko jūs teiktu, ja tāds parādītos Latvijā? |
|
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2007.09.24 22:11:20
Tas par ko pašreiz tiek runāts vairs nav klosteris, bet gan kristīga nometne vai kopiena. Tādas noorganizēšanai teoloģisku šķēršļu luterāņiem, šķiet, nav. |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2007.09.24 22:52:07
Otra lieta jau minētajā slēgtajā diskusijā, ko varēja novērot, bija jūsmošana par hēsihasmu (isihasmu) un pareizticīgo mantojumu un tēviem vispār. Un vēlme kaut ko no tā iekopēt luterismā.
Analoģiski iepriekš minētajam, gribētu teikt, ka katrai Baznīcas lūgšanu un dievbijības praksei ir organiski jāizaug no šīs Baznīcas dogmātikas un reliģiskās prakses. Hēsihasms ir nesaraujami saistīts ar pareizticīgās Baznīcas monasticismu, Atona kalna klosteri ir hēsihasma centrs. Tas, ka luterāņiem nav klosteru, automātiski izslēdz šīs garīgi mistiskās disciplīnas praktizēšanu luterismā.
Esmu lasījis daudz pareizticīgo autoru, un visi uzsver, ka šī prakse ir iespējama vienīgi pareizticīgās Baznīcas ietvaros, esot pilnīgi iekļautam pareizticīgās Baznīcas liturģiskajā dzīvē. Hēsihasma prakse ir iespējama vienīgi esot pieredzējuša garīgā tēva (stareca) vadībā. Jebkāda diletantiska pašdarbība ir māžošanās, kas ļaunākajā gadījumā var novest pie garīgās maldināšanas (preļesķ) stāvokļa. Nabaga diletants var nonākt pilnīgas dēmoniskas apsēstības stāvoklī, redzot halucinācijās Kristu un eņģeļus, un iedomājoties, ka ir sasniedzis īpašu garīgo stāvokli un svētumu. |
Zaurs  |
# Iesūtīts: 2007.09.25 08:30:35
>Oskars
Tad klosteris vai kopiena?
Ja kopiena, tad der pat tā pati gregorskola, Tezē vai jebkuŗas rekolekcijas klusumā, neatkarīgi no konfesijas.
>Pārējiem
Jaunietis līdz 18 gadiem nav tiesīgs lemt par daudzām lietām, jo par viņu atbildību nes vecāki. Daudzos klosteŗos arī vecākiem neprecētiem jauniešiem/jaunietēm prasa vecāku piekrišanu, lai iestātos. |
Jānis Ginters  |
# Labojis Jānis Ginters: 2007.09.25 10:59:28
Kristofers
> Tas, ka luterāņiem nav klosteru,
Nav tiesa, luterāņiem ir.
>automātiski izslēdz šīs garīgi mistiskās disciplīnas praktizēšanu luterismā. Esmu lasījis daudz pareizticīgo autoru, un visi uzsver, ka šī prakse ir iespējama vienīgi pareizticīgās Baznīcas ietvaros.
Nedomāju, ka daudzi pareizticīgie autori ir labi pazīstami ar Baznīcu ārpus pareizticības. Piemēram, Jēzus lūgšanu lieto tālu pāri monasticisma un pareizticības robežām. |
Oskars |
# Iesūtīts: 2007.09.25 12:44:17
Vecāku atļauja nav problēma. Bet nav jau kur!!! Runājot par Latvijas teritoriju. |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2007.09.26 08:36:30
Jānim Ginteram
1 . Diemžēl, ciktāl man ir zināms, klosteri ir tikai tādās luterāņu Baznīcās, kuras diezvai vairs var saukt par luteriskām, vēl vairāk, tās ir tiktāl nogrimušas liberālisma purvā, ka pat ir grūti nosaukt tās par kristīgām.
2. Grāmatu, kuras es esmu lasījis, autori ir labi pazīstami ar Baznīcu ārpus pareizticības, bieži tie ir konvertējušies no protestantisma (piem. hieromūks Serafims Rouzs). |
indriķis  |
# Iesūtīts: 2007.09.26 18:28:42
Kristofer , Serafims Rouzs ar savu pareizticīgā cara teoriju ir bišķīt dīvainis.Tāpat tiesa , ka daudzi pareizticīgo teologi nav visai kompetenti baznīcu ārpus pareizticības lietās. Brīžam no viņiem var sagaidīt tādus tekstus, kuros ir viss kas, izņemot objektīvu teoloģisku analīzi. Tāda pareizticīgo baidīšana , lai bīstas uz kirhas pusi palūkoties. Ja protestantiem liberālisms ir slazda valgs, tad pareizticīgos tumsonība diskreditē. Katram sava uts. |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.26 19:08:14
Atļaušos iemest klosteru apjūsmotāju dārziņā akmeni. Dzīvot klosterī nozīmē pārstāt dzīvot Dievam un sākt dzīvot sev. |
Vikentijs  |
# Iesūtīts: 2007.09.26 20:11:51
Manas pareizticīga cilvēka saknes ir šo to sūkušas no Serafima Rouza darbiem līdz tam brīdim, kad cienījami priesteri atvēsināja manu prātu un atklāja Rouza kungu kā pašu pareizticīgo vidū ļoti diskutablu dievvārdi.
Klosteris ir aicinājums un veids kā cilvēks kalpo Dievam un citiem, citādāks un atšķirīgs. Te par klostera dzīvi izsakās cilvēki, kam pamatā nav izpratnes par to, nedz kā par garīgu dzīvi, nedz kā par institūciju baznīcā, ļoti žēl Nevajag apvainoties, bet ir nezināsana ar kuru nevar piedalīties diskusijā. Klostera vide ir loģisks turpinājums atsevišķu cilvēku ticības dzīvē un dzīves aicinājumā vispār. Zinu, ka no luterāņu vides cilvēki atrod klosteri katoļu baznīcā tamdēļ, ka klosterim nav iedota tam loģiski piekrītošā vieta luterāņu baznīcā, bet nevis tāpēc, ka tam tur nebūtu vietas. Ja tam nebūtu vietas starp luterāņiem, tad luterāņu vidē nerastos šāds aicinājums. Tātad jārodas luterāņu klosterim arī Latvijā beidzot. |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.26 20:59:45
Vikentijs
Es varu Jūs saprast, bet atļaušos Jums nepiekrist. Iedomājies, kas notiktu, ja Jēzus mācekļi būtu izveidojuši klosteri, tajā dzīvojuši, lūgušies, slavējuši Dievu, bet nebūtu devušies nevienam pasludināt Evaņģēliju. Kristus aicinājums ir IET pa visu pasauli..., bet ne norobežoties klosterī. Nu klosteri ir arī nekristīgām reliģijām, kuros notiek cilvēku "uzlabošana", līdz sasniegts tiek dieva līmenis. Es neredzu nevienu sakarīgu argumenta, kādēļ luterāņiem nepieciešami klosteri, ko savā laikā M. Luters klapēja ciet. |
Oskars |
# Iesūtīts: 2007.09.26 22:22:01
Andis Atvars Tie cilvēki, kas dzīvo klosterī iet un arī sludina Evanģēlija vēsti ārpus klostera sienām. Jā, ir arī tādi no kuru teritorijas nemaz nedrīkst iziet. Bet Latvija pagaidām tādu nemaz nav( vismaz katoļticīgajiem, par pareizticīgajiem nezinu). |
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2007.09.26 22:54:08
Andis Atvars, sakarīgs arguments būtu Kristus Vārdi Pēterim "Kāda tev daļa, tu seko MAN"  Var... var askēze būt aicinājums! Ij neredzu es teoloģiskas iebildes pret klosteri kā šada aicinājuma turpinājumu, kā arī Vikentijs saka!
Skaties uz Jāni Kristītāju... šis arī pāris dekādes tuxnesī dzīvoja! |
Akebono |
# Iesūtīts: 2007.09.27 08:06:01
Šodien daudzi klosteri veic misijas darbu tā, ka cilvēki paši piebrauc klāt. Tas pats Tezē, piemēram. |
Eseja [80.232.129.226] |
# Iesūtīts: 2007.09.27 09:41:11
Jā, arī es gaidu to brīdi,kad beidzot luterāņu baznīcai būs klosteris.Tas ir tik nepieciešams.Vai tiešām ir jākonvertējas katoļos, lai varētu dzīvot klosterī?? |
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2007.09.27 09:43:44
Andim Atvaram varu vienīgi ieteikt iepazīties ar klosteru dzīvi tuvāk, tas palīdzēs izvairīties no asiem vārdiem par to, kas nav pazīstams. Tieši klosteri bija tie, caur kuriem evaņģēlijs tika atnests vairumam Eiropas tautu, tai skaitā mūsu tautai.
Lielā mērā piekrītu Kristofera rakstītajam, ar piebildi, ka dažādu kristīgu tradīciju (piem.pareizticības) mantojums var tikt visai labi pielietots arī ārpus konkrētās tradīcijas un ārpus monasticisma ietvariem.
Paldies Vikentijam , par labu komentāru.
|
indriķis |
# Iesūtīts: 2007.09.27 10:47:19
Indriķis gan par klosteru lomu baznīcas vēsturē ir augstās domās. Protams, Reformācija apliecināja , ka tie sevi ir izsmēluši. Bet agrīnajos kristietības laikos tie bija ticības sargātāji un izplatītāji . Tāpat jāatceras, ka klosteri (misijas, brālības u.t.t) ir cilvēku - ad hominem , ne dievišķs iestādījums, kas var noderēt vienā un nederēt citā laikā. |
Eseja [80.232.129.226] |
# Iesūtīts: 2007.09.27 10:49:13
Bet ko lai dara tie,kas sajūt sevī šo aicinājumu??? Konvertēties katoļos??? |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2007.09.27 11:11:32
Vispār pareizticīgie autori pārsvarā ir ļoti labvēlīgi noskaņoti pret Luteru. Viņi uzskata, ka līdz ar Baznīcas sašķelšanos Romas Baznīcā sākās totāls pagrimums, un Reformācija ir loģiska reakcija uz to.
Tādā garā varētu mēģināt skaidrot Lutera un luterisko ticības apliecību negatīvo attieksmi pret klosteriem. Jo Luteram nebija pazīstama īstā, patristiskā, klosterība, bet gan tajā laikā jau pagrimusī Romas ordeņu klosterība, pestīšanas ar labajiem darbiem pelnītavas un pāvestiskās thesaurus meritorum papildinātavas. |
danar  |
# Iesūtīts: 2007.09.27 11:38:48
Kapēc luterānu baznīcai vajag klosteri?Kas tad notiks ar draudzēm,kad daļa loceklu aizies klosterī dzīvot?Vai tad sava draudze nav iespejams rīkot lūgšanas rītos,vakaros un pusdienas.Arī rakstus var studēt kopa ar savu draudzi.Ir gan sadraudzība,gan parbaudījumi draudzē.Tev ir atlauts arī evaņģelizēt arpus draudzes.Vai varbūt citās luteranu draudzēs tas ir aizliegts?Svēto Vakarēdienu saņemam draudzē kopā esot.Luterāniem tacu ir arī savas skolas.Es vienkarši nesaprotu,kādam jābūt iemeslam,lai luteranis sapakotu savas mantas un ietu dzīvot klosterī? |
Eseja [80.232.129.226] |
# Iesūtīts: 2007.09.27 11:43:56
Redzi, laikam jau kaut kā pietrūkst,ja tā vēlme ir...Šī dzīve iztukšo un ne vienmēr pietiek tikai ar svētdienām vai atsevišķiem vakariem....Ikdiena cilvēku "dzen un uzsūc". Vai tad tik viegli un vienkārši ir visu spēt savienot: darbs, ģimene,kalpošana ....? kaut kas taču no tā cieš?? |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
