Ingars 
|
Iesūtīts:
2011.03.18 12:54:31
Katrs droši vien būs ievērojis reklāmas ar šādiem tekstiem - tev tā ir tikai baranka, citiem glābšanas riņķis, tev tie ir makaroni, citiem pēdējais salmiņš. Tātad fakts - nemaz nav jāskatās uz Āfriku, tepat Latvijā ir daudz cilvēku, kuri cieš badu
No otras puses - mums ir kaut kādi stulbi ierobežojumi pārtikas ražošanai, kaut kādas mistiskas kvotas, brīvais tirgus utt. Pavērojiet, cik lielas zemes platības Latvijā netiek vispār izmantotas vai arī tiek izmantotas nejau Latvijas vietējo iedzīvotāju labā
Tak lūk - dodiet mums, tautai, zemi un mēs paši sevi pabarosim, da nevajag mums lielveikalus, mēs to varam paši izaudzēt. Veikalos lai tirgo tos pārtikas produktus, kurus Latvijā izaudzēt nav iespējams. |
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2011.03.18 12:55:26
Atveriet acis - brīvais tirgus ir mīts, jo jau sen Rietumeiropas lielvalstis piekopj stingru protekcionismu, valdības iejaucas ekonomikā, subsidē savējos, uzliek ierobežojumus importam, bet mēs tieši otrādi - savējos pakļaujam nesamērīgai konkurencei, bet lielajām ārzemju kooporācijām ir radīti īpaši siltumnīcas apstākļi. Mazajās saimniecībās iegūtie pārtikas produkti būtu ekoloģiskāki, veselīgāki, nekā lielsaimniecībās ražotie.
Karoče - dodiet latvietim zemi un viņš necietīs badu
P.S.
Problēma būs ar tehnoloģijām un metāla izstrādājumiem - Latvijā diemžēl nav metāla rūdas un citu derīgo izrakteņu, kas nepieciešami augsto tehnoloģiju ražošanai, bet ārvalstīs esošie resursi un rūpnīcas liela daļa ir oligarhu privātīpašums. Tomēr pastāv iespēja, ka ir vēl kādi "gali", kādi neatkarīgie, ar kuriem tad vajadzētu meklēt kontaktus
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.03.18 12:58:09
Ingars
Kur tu dzīvo? Varbūt, tev palīdzēt atrast kādu zemes pleķīti? |
Vienkārši balss  |
# Iesūtīts: 2011.03.18 13:05:34
Ingars
Ja tu nopietni gribi pārcelties uz laukiem un, apstrādājot zemi, dzīvot pusnaturālā saimniecībā, varu tev, iespējams, šādu iespēju atklāt. |
vilks  |
# Labojis vilks: 2011.03.18 13:06:04
man gan šķiet, ka tas ir mīts, ka latvieši/LV iedzīvotāji visi tā raujas paši audzēt sev pārtiku. Pat tie, kas cieš badu. Tak vienā pagastā bija izsnieguši trūcīgajiem zemi lietošanā un pt apstrādājuši iesākumā un iestādījuši, šķiet, kartupeļus. Rudenī izrādījās, ka lielākā daļa nav tos nedz pieskatījusi pa vasaru, atbrīvojot no nezālēm, nedz arī grasās novākt. Toties gatavi katrā laikā nākt pēc pabalstiem. 
iespējas dzīvot naturālajā saimniecībā, gan, šķiet, var atrast. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.03.18 13:10:22
Ctulhu
Tiešām ne? Izstāsti kā tad ir! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.03.18 13:21:15
Ctulhu
Pastāsti vēl! Un pēc iespējas konkrētāk, kā eksakti izglītotam ekspertam pienākas! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.03.18 13:27:09
Ctulhu
Nu stāsti par to ko zini! Teiksim, kā esi audzējis kartupeļus. Kādas šķirnes labākas, kādi faktori jāņem vērā, kādas manipulācijas esi veicis, cik laika ieguldījis, kāds bija ekonomiskais ieguvums, ar kādiem riskiem un sarežģījumiem saskāries utt.. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.03.18 13:41:32
παλαιό ανόητος
Man gan šķiet, ka lielāka taisnība ir Paideram, kurš reiz aizrādīja, ka šobrīd pirmām kārtām ne tik daudz būtu jādomā par produktu pievienoto vērtību, cik par produktam pievienoto cilvēkdarbu. Tā ir tā niša, kas ir vēl būtiskāka augsta bezdarba apstākļos. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2011.03.18 13:42:12
Ctulhu
Tak lūk - tā ir domāšanas paradigma, ko mums nepārtraukti cenšas iezombēt, ka savādāk nevar, kā tikai veidojot lielas koorporācijas, lielas saimniecības, kas koncentrējas uz lieliem apjomiem.
Pirmā problēma ir tā, ka šādā veidā lieli resursi koncentrējas dažu cilvēku rokās, bet visi pārējie ir atkarīgi
Otrkārt intensīvā saimniecība ne tikai čakarē dabu, bet šādā veidā nav iespējams saražot tik kvalitatīvu, ekoloģisku un cilvēkam veselīgu produkciju, kā ekstensīvajās jebšu naturālajās saimniecībās un otrādi - ekoloģisku pārtiku ir praktiski neiespējami audzēt lielsaimniecībās
treškārt - pilnīgi normāli sevi spējam apgādāt no vietējām naturālajām saimniecībām arī Latvijas apstākļos un pat paliktu pāri eksportam - nav nemaz nepieciešams subtropu klimats un to pierāda arī vēsture, miera laikos pārtikas nekad nav trūcis un vēl pāri palika.
ceturtkārt - nav runa tikai par biznesu, bet arī par cilvēku dzīvēm. Ja būtu decentralizēta tautsaimniecība, lielāks uzsvars likts uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ja tautsaimniecības pamats būtu nevis privāti uzņēmumi un oligarhu koorporācijas, bet gan vietēja un reģionāla kooperatībvu sistēma, tad būtu daudz augstāks labklājības līmenis, jo visi resursi tiktu taisnīgi sadalīti un katram būtu iespēja peidalīties ekonomikā savā dzīvesvietā
Lielie uzņēmumi savukārt izārda cilvēku dzīves - tie ir nelabvēlīgi vietējo reģionu attīstībai, jo dzīšanās pēc apjomiem un nevajadzīgas efektivitātes, liek atstāt novārtā cilvēka dzīvi.
piektkārt - esošajai sistēmai jau bija gana laika pierādīt un mēs redzam, ka neskatoties uz lielajiem saražoto vērtību un sniegto pakalpojumu apjomiem, vēl joprojām lielākā daļa iedzīvotāju nesaņem pat pamatlietas izdzīvošanai. Tad kur paliek tās saražotās vētrtības? A vot tur - dažu cilvēku (salīdzinot ar visas pasaules iedzīvotāju skaitu) luxus dzīves līmeņa nodrošināšanai. No turienes arī maltusiānistu teorija, ka ar esošajiem resursiem, tehnoloģijām un ražošanas jaudām, tādu dzīves līmeni, kāds ir visbagātākajiem cilvēkiem pasaulē, var nodrošināt tikai miljardam. Bet reāli tās ir nevajadzīgas ekstras, jo pilnvērtīgu dzīvi Zemes resursi spēj nodrošināt daduz vairāk cilvēkiem, vienīgi ne tādas ekstras un luksus, kā daži vēlas.
Toties, ja ļauj vietējiem reģioniem pašiem sevi apgādāt ar vietējiem resursiem, bet to, kas uz vietas nav pieejams, iepirkt no kaimiņiem, tad veidojas pavisam cita aina - cilvēki var iesakņoties un vairāk pievērsties savstarpējām attiecībām, ģimenēm un bērnu audzināšanai, nevis meklēt, kurā pasaules malā kāda lielsaimniecība piedāvās darbu
vilks
man gan šķiet, ka tas ir mīts, ka latvieši/LV iedzīvotāji visi tā raujas paši audzēt sev pārtiku. Pat tie, kas cieš badu. Tak vienā pagastā bija izsnieguši trūcīgajiem zemi lietošanā un pt apstrādājuši iesākumā un iestādījuši, šķiet, kartupeļus. Rudenī izrādījās, ka lielākā daļa nav tos nedz pieskatījusi pa vasaru, atbrīvojot no nezālēm, nedz arī grasās novākt. Toties gatavi katrā laikā nākt pēc pabalstiem.
Tur jau tā lieta, tāpēc arī nejūtos vainīgs, ka man barankas un makaroni ir pašsaprotama lieta, jo zinu, ka krīzes situācijā spētu arī lauku darbus darīt. Te jau arī pašu cilvēku domāšanas problēma – „kādam” priekš manis viss ir jāsagādā un to var tikai lieli uzņēmumi. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.03.18 13:44:56
Ingars
Klau, bet saki, kurā pusē tu dzīvo, un gan jau atradīsies kāds pleķītis ko ar lāpstu uzrakt naturālās saimniecības kārtībā. |
a-masiks [74.63.112.144] |
# Iesūtīts: 2011.03.18 13:49:21
piekrītu vilkam.
pie kam varu piebilst - naturālā saimniecība, lai arī tehnoloģiski ir vienkārša, tā tomēr ir pati neefektīvākā un attiecīgi - pati dārgākā saimniekošanas metode.
Aivars
lielākais risks, ar ko es saskāros 90 gados, kad tjoščai uznāca šī vēlme - dzīvot natsaimniecībā, ar ilūziju, ka tā mēs vismaz badā nenomirsim - ir tāds, ka veikalā nopērkamais, labas kavalitātes produkts sanāk lētāks, nekā pašmāju izaudzētais. tb - tev nepieceiešams ārējs fianansu avots ko tērēt, lai varētu niekoties sīksaimniecībā kā vaļasprieka manifestācijā. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.03.18 13:52:29
a-masiks [74.63.112.144]
Diemžēl tā tas ir, ja vien tiešām nav tā, ka zeme ir pie pašas mājas. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2011.03.18 13:55:57
Starp citu - esmu laukos dzīvojis un lauku darbus darījis, man tas nav nekas svešs. Pilnīgas muļķības, ka visu laiku tikai monotons darbs, patiesībā šāds dzīvesveids ir ļoti veselīgs, bet, ja cilvēks baidās no fiziskas piepūles, baidās šķirties no savas mietpilsoņa dzīves, tad jau tā ir cita problēma.
Piekrītu, ka ir konkrēti darbi un jomas, ko labāk atstāt tehnoloģijai, taču, ja mēs visu gribam automatizēt un mehanizēt, nemaz neiedziļinoties lietas būtībā, tad nonāksim pie tās situācijas, kas jau tagad daļēji ir, proti – viena daļa cilvēku ir pilnīgi atrofējušies un paši savām rokām vairs netikvien kā negrib, bet arī neprot. Turklāt šādi tiek atņemtas aktivitātes, kas attīsta cilvēka personību. Piemēram – ja vairs nemaz neraksta ar roku, bet tikai ar klaviatūru, tad attiecīgi cilvēkā kaut kas attīstās mazāk vai pat degradējas, ja nekad vairs nerēķinam galvā, bet tikai ar kalkulatoru, tad atkal tas pats un tā ļoti daudzās jomās, kur bez izšķiršanas un diferencētas izvērtēšanas vienkārši tupi visus darbus atdodam tehnoloģijām
Aivars
Man šobrīd nav tik traki, taču, ja sāksies krīze Latvijā ar lielo burtu, tad man ir radi laukos |
dafne  |
# Iesūtīts: 2011.03.18 14:03:20
Ingars
Nu,un talak..iedos zemi..ko ar to iesaksi.Vienalga kaut kaadu sakumkapitalu vajag.Zirgu vai traktoru ar ko apstradat.
Ja kaut ka kooperejas tad gan...vienam tur traktors,otram meesli,tresam skunis...kaut ka ta..Ar zemi vien nevar paest |
Ingars |
# Iesūtīts: 2011.03.18 14:05:16
Naturālās saimniecības pašizmaksa nav dārgāka, bet tieši otrādi - lētāka. Viss atkarīgs no tā, kādā kontekstā mēs vērtējam. Ja vērtējam tuvredzīgi un tikai pēc tīrām izmaksām naudā, tad tiešām izskatās dārgi, taču padomāsim tālredzīgi - valsts ekonomika ir vienots organisms, kur katra organisma daļa cita citu ietekmē. Ja pastāv iespēja radīt naturālajām saimniecībām labvēlīgu vidi, tad situācija radikāli izmainās. Iespējas ir milzīgas un viens no stūrakmeņiem ir KOOPERĀCIJA. Kooperatīvs, atšķirībā no uzņēmuma, nav privāta firma, kas nes peļņu vienam vai vairākiem cilvēkiem. Kooperatīvs ir dažādu nozaru speciālistu sadarbība kopējam labumam. Ja mums būtu attīstīta kooperācija, tad lielie privātuzņēmumi nebūtu nepieciešami, jo cilvēki visu paši sev sagādātu un resursus taisnīgi sadalītu
Tā lūk tālredzīgi vērtējot - mazās saimniecības, kas apvienojušās kooperatīvos izmaksātu daudz mazāk ne tikai tīri pašizmaksu izteiksmē, bet arī reāli Latvijas ekonomikai un valstij, reāli resursu un enerģijas patēriņā. Kā redzam, tad lielsaimniecības gan ekoloģiski, gan ekonomiski attiecīgajam reģionam izmaksā vairāk, nekā dod labumu. Par zemu pašizmaksu šeit var runāt tikai no īpašnieka privāto interešu viedokļa |
a-masiks [74.63.112.146] |
# Iesūtīts: 2011.03.18 14:07:52
Aivars
da sievastēvam toreiz zeme bija pie mājas. diezgan liels gabals. bija kartupeļu lauks. žēl tikai ka mālains un pils ar vārpatām. attiecīgi, ja vasarā neuznāca laicīgi lietutiņš - kartupeļi sanāca pašvaki. da vēl vārpataini. pļāvu jamiem sienu kazām. divas dienas muļļājos. pēc tam atbrauca kaimiņš ar belorusu un pa 1/2 stundu un piecīti visu nokopa. atlika tikai izkaltēt un savest kūtsaugšā. zeme itkā ģimenei pietiekoša izmēra... taču lielai tehnikai nelietderīgi maza. roku darbs ir pats dārgākais darbs paaulē, pat ja to dara pēdējie bomži.
konstatēju, ka majās audzētās vistas ir galīgs mēsls, un neticami dārgas. skraida pa pagalmu = nav treknas, bet kaulainas kā ģimnāzistes, nemitīgi nākas piebarot ar kombikormu vai kaut ko no maizītes. tak tā kaulainā plušķe sanāk pati no zelta! salīdzināt ar broileru šķinķīsšiem veikalā- nu nekādi nevar...
gurķi, kā jau mājās audzēti - sīvi un rūgti... |
dafne |
# Iesūtīts: 2011.03.18 14:10:06
a-masiks [74.63.112.146]
varejat broilerus audzet tie nav tik kaarni |
neielog. [90.130.164.14] |
# Iesūtīts: 2011.03.18 14:11:43
Ingars/c/ cilvēki visu paši sev sagādātu un resursus taisnīgi sadalītu.
Vai Tu esi anarhists, komunists, sociāists? Par kādu "taisnīgu sadali" runa? Vai patiesi Marksa idejas dzīvo un uzvar?  |
Ingars |
# Iesūtīts: 2011.03.18 14:12:23
Ctulhu
Nu apmeeram saads piegaajiens bija Polam Potam un Jengam Sari. . Un Kjiinaa ``kultuuras revolucijas `` laikaa. Tipa - visi uz laukiem un visu ar rokaam. Nujaa, nodarbinaat taa var daudzus. Bet jeega?
A vot jēga tā, ka visi ir nodrošināti, tēvi un mātes var pievērsties savām ģimenēm, jo paši efektīvi regulēs savu darbu tā, lai paliktu vairāk brīvā laika, nevis, ka privātuzņēmējs cilvēkus izkalpina līdz pēdējam par zemu algu.
dafne
Reāli piemēri jau ir, iespējas ir, ja meklē un domā radoši. Patiesībā pat tagad krīzes apstākļos, ja saliek visu Latvijas vietējo iedzīvotāju resursus un prasmes kopā, mēs spētu sev nodrošināt visai augstu labklājības līmeni. Problēma ir tā, ka ar psiholoģisku manipulāciju metodēm mēs esam sašķelti un neprotam sadarboties kā komanda, bet esam tā sazombēti, ka spējam domāt tikai tajā paradigmā, ka "neredzamā tirgus roka" visu noregulēs un vienmēr kāda lielkoorporācija vajdzīgās patēriņa preces sagādās |
a-masiks [74.63.112.146] |
# Iesūtīts: 2011.03.18 14:12:50
Ingars
Naturālās saimniecības pašizmaksa nav dārgāka, bet tieši otrādi - lētāka.
pirmo reizi dzirdu šādu aritmētiku.
Ja vērtējam tuvredzīgi un tikai pēc tīrām izmaksām naudā, tad tiešām izskatās dārgi, taču padomāsim tālredzīgi - valsts ekonomika ir vienots organisms, kur katra organisma daļa cita citu ietekmē. Ja pastāv iespēja radīt naturālajām saimniecībām labvēlīgu vidi, tad situācija radikāli izmainās.
tjipa, mums paveras plašas iespējas, ja kļūstam par atpalikušu agrāru valsti, tjipa Afganistānu? Nu, labi, varam audzēt kaņepīti. Liela pievienotā vērtība. tikai nāksies mazliet piekoriģēt likumdošanu....
|
:: Pievienot komentāru
|
