Raimonds 
|
Iesūtīts:
2011.03.07 20:45:49
Kristus kārdināšana Mt.4:1-11
Kā jūs to saprotat un skaidrotu? Parasti mēs piedzīvojam kārdinājumus šādos gadījumos: pirmkārt, kad esam vāji, viegli ievainojami, kad mūsos ir kādas vājās vietas. Otrkārt, kad esam kādas izvēles vai jauna ceļa sākumā. Iekšēji vēl neesam gatavi. Faktiski, tā ir krīzes situācija. Cilvēkam kārdinājums vienmēr saistās ar iespēju atkrist atpakaļ, padoties, zaudēt... bet Jēzum?
(Tēma kristiešiem!) |
|
armilo  |
# Iesūtīts: 2011.03.08 21:23:21
Raimonds
Tas ir tas pats jautājums par sātanu: ja Dievs visu labu radījis, kā tad gaismas eņģelis varēja sabojāties? Dievs patiesi visu ir radījis labu. Visumā nav sliktu lietu, ir tikai iespēja šīs lietas pareizi vai nepareizi lietot. Ēdenes dārza koku augļi ir baznīcas sakramentu prototips. Sātans neko jaunu izdomāt nevarēja, un sakramenta veidā iebaroja pārim aizliegto augli - savu vārdu, to pašu Dieva vārdu tikai sagrozītu ar pretēju nozīmi.
gavēšana var tikt uzskatīta par atteikšanos no sātana augļa ar to, ka mēs šodien piedzīvojam to pašu kārdinājumu, ko pirmais pāris, bet Kristus uzvaras spēkā mēs šoreiz uzvaram. Sātana sakramenta vietā mēs baudām Kristus miesas un asins sakramentu maizē un vīnā. |
armilo |
# Labojis armilo: 2011.03.08 21:27:52
Aivars
Ja kāds domā ka stāv, lai pielūko ka nekrīt. Citiem vārdiem sakot, gavēnis ir kristieša ticības revīzija un restarts. Tā runā, ka tomātam tiek aplauzti liekie zari, lai auglis labāks ienāktos. Domā tomātam tas ir patīkami? Tāpat ar gavēnis izceļot virspusē mūsu grēcīgās kaislības no dvēseles dziļumiem var sagādāt nepatīkamas izjūtas. Toties pēc tam ir gandarījums, ka esi sevi kādu maziņu uzvariņu izcīnijis. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.03.08 21:36:25
armilo
Par pirmo teikumu gribās teikt `āmen`. Par otro - well, esmu luterānis, kas netic baznīctēva x teorijai, ka pēc pirmā grēka no kristības labi ja skaidas paliek pāri. `Restarts` ir absolūts pārpratums. Gavēņa jautājums tomēr ir baisi interesants.  |
armilo |
# Iesūtīts: 2011.03.08 22:19:26
Aivars
"Par otro - well, esmu luterānis, kas netic baznīctēva x teorijai, ka pēc pirmā grēka no kristības labi ja skaidas paliek pāri."
Pareizi dari ka netici viņam. Es arī tādām aplamībām neticu. Lai arī kādos mēslos nāktos peldēt šajā dzīvē, kristība ir glābšanas veste, kas neļaus nogrimt. Par gavēni nedomāju pestīšanas līmenī, bet gan kā pamudinājumu uz svētapšanu. Topiet svēti!
Svētīgu gavēņa laiku un priecīgas Lieldienas visiem mīļajiem forumiešiem Jēzū Kristū. Īpaši Aivaram svētīgu, kā jau galvenajam foruma surikātam! Kādu laiciņu te vairs nespamošu.  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.03.08 22:32:30
armilo
Turās! (rock) (*) `skaipā sapratīsi`  |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.03.08 22:34:08
armilo
Gribu arī Tev, Teofīl, vēlēt svētīgu Pelnu Trešdienu un visu pirms-Lieldienu laiku! Es gan palieku oratio un meditatio , toties tentatio nav papildus īpaši jāmeklē, pietiek ar to, kas jau ir. |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2011.03.09 02:17:01
Mat.4:1-11 Interesanti, ka visas atbildes, kuras Jēzus saka velnam, ir vienlīdz lasāmas kā teiktas gan kā Jēzus=cilvēka vārdā, gan kā Jēzus=Dieva vārdā.
Tā kā šis Jēzus kārdināšanas stāsts sākas kā tiešas sekas Mat.3 nodaļā teiktajam, tas, manuprāt, pirmkārt parāda Dieva prātu pie Viņa. T.i., Dievs uz Jēzu sacīja: 3:17 (..) "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts." un "4:1 Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts." Rezumējot, šādu pretimstāvēšanu kārdinājumam var turēt tas, "uz ko Man labs prāts." |
dafne  |
# Iesūtīts: 2011.03.09 10:02:52
No Jēzus kārdināšanas var mācīties par pašu Jēzu..."mums ir augstais priesteris,kurs spejigs lidzi just musu vajībām un kas ir tapis kārdināts visās lietās..tikai bez grēka"(Ebr.4:15)vai ari "jo tapēc ka Viņš pats ir kārdināts un cietis,Viņš var palīdzēt tiem,kas tiek kārdināti.(Ebr.2:18) |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2011.03.09 11:15:37
Jošs Mulders
Modināt mūmijas un reliktus ir atgriezties Lutera laikā un visu ko viņš saka un māca par labajiem darbiem un Kristus taisnību . Šajos ne-konfesiju laikos tie var būt visai neērti spriedumi , īpaši kas skar labos darbus Ciešanu laikā.
dafne
"jo tapēc ka Viņš pats ir kārdināts un cietis,Viņš var palīdzēt tiem,kas tiek kārdināti.(Ebr.2:18)
Tas ir ļoti svarīgs aspekts, ko pamani, jo redzams, ka Raksti pamato Kristus ciešanas un kārdinājumus, kā solidaritāti / līdzidzīvošanu ar mums. Tāpat te vairs nav tik būtiskti pirms 2000 gadiem, Reformācijas laikā vai tagad ar mums.
Mārtiņš
vienlīdz lasāmas kā teiktas gan kā Jēzus=cilvēka vārdā, gan kā Jēzus=Dieva vārdā
Jēzus persona un personība noteikti jādomā ir vesela / viengabalaina. Varbūt citreiz jau tā izsakās, te Jēzus vairāk ir kā cilvēks, tur atkal kā Dievs. Tāpat šķirot: cilvēku darbi un Dieva darbi. Ko starp citu ļoti labi raksturo Luters, runājot par bērna audzināšanu, zīdīšanu uc. kā par Dieva darbiem. Teologi piemēram ir mulsuši par vārdiem - "Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu" (Fil.2:7) Tāpēc arī ciešanu un pārbaudījumu ceļā ar mums ir pats Dievs. Un Viņa klātbūtne vispilnīgāk arī Kristū atklājas.
Gars aizveda tuksnesī sasaistot ar uz ko man labs prāts . Kā domāt, kas ir un vai ir kādi nosacījumi, lai Dievam uz mums būtu labs prāts? Jo tādā gadījumā, ja krītam kārdinājumos, vai tas nozīmē, ka Dievam nav labs prāts uz mums? |
:: Pievienot komentāru
|
