atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu "Bēdu, manu lielu bēdu..."
Saulespuķe
Iesūtīts: 2007.09.17 18:32:24
16.septembra Rīgas Lutera draudzes dievkalpojumā plkst.12.00, kurā kalpoja māc.J.Rubenis un māc.L.Rozentāls, pēc sprediķa par zūdīšanos, ērģelēm braši spēlējot, pa visu baznīcu atskanēja "Bēdu, manu lielu bēdu"...
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.15 20:29:57
Andis Atvars [87.110.30.131]
ja kāds ar krogu dziesmām Dievu grib pagodināt???
Vai tu jau gribi iestāties Indriķa frakcijā? Tie bija pārspīlēti piemēri, nevis fakti, ka kāds baznīcā spēlētu krogus dziesmas! Vai tu nespēj atšķirt faktus no hiperbolizētiem piemēriem?
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.10.15 20:47:30
Andis Atvars [87.110.30.131]

Vēlreiz atkārtošu te jau teikto: Luters krogus dziesmas tā vien pielāgoja korāļu vajadzībām. Un tam ir zināms pamats: ja vienlaikus jāmācās gan melodija, gan vārdi, tad aiz sarežģītās melodijas vārdi reizēm iet secen. Ja melodija ir zināma, tad var arī koncentrēties uz vārdiem vien. Tieši tā iemesla pēc arī mūsu dziesmu grāmatā dažādas dziesmas tiek dziedātas vienā un tajā pašā meldiņā.

Vēl kas. Mūsu dziesmu grāmatā ir arī brīnišķigas latviešu komponistu - Vītola, Skultes melodijas. Cik daudzas no tām ir zināmas. Un kuru variantu no "Nāc pie krusta savās bēdās" draudzēs parasti dzied: 92A vai 92B, resp. Skultes komponēto vai to veco labo nodeldēto?

Vikentijs

Tie divi pirmie ierosinājumi nemaz nav tik peļami Tas pēdējais nu tā...

Katrā ziņā mēs tur klāt neesam bijuši un ne visai labi zinām kontekstu, kurā šīs melodijas ir spēlētas, tālab vajadzētu būt piesardzīgiem, izsakot pārsteidzīgus viedokļus par visai izglītoto Lutera draudzes ērģelnieci.

Mūsu prāvests reiz Mūžības svētdienā ilustrēdams kā Dievs sakrās augļus savā šķūnī, uz kanceles uzstiepa ķirbi. Lai visiem būtu skaidrs, kā grēcinieki tiks mesti ellē, pie kanceles svecēm tika aizdedzināts vībotnes stiebrs un nomests zemē, degdams gaišās liesmās! Labi, ka mums ir klona grīda... Nu ar ko"Bēdu manu..." ir sliktāka par šādu ilustrāciju?
Andis Atvars [87.110.30.131]
# Iesūtīts: 2007.10.15 22:45:03
Balss
Ja esi pamanījusi, tad man nemaz tik bieži ar Saulespuķes viedokļi nesaskan, bet tas ar kādu enerģiju lielākā daļa forumā metās tai virsū, par to, ka tā atļāvās kritizēt laicīgu ziņģi dievkalpojumā manī gan izbrīnu radīja.
Ar Indriķi man daudzos jautājumos uzskati saskan un, ko kādi no tā secina, man ne silts ne auksts...
Laicīgie meldiņi lai paliek krogiem un nav jāmeklē nekāda legāla attaisnojuma tiem dievkalpojumos un viss...
Sheksna
# Labojis Admins: 2007.10.16 09:08:08
Man savulaik ir gadījies piedalīties dievkalpojumos, kur Dievs Tas Kungs ir tapis teikts gan ar pankroka, gan ar regeja tipa garīgām slavēšanas dziesmām...
Andis Atvars [87.110.30.131]
# Iesūtīts: 2007.10.16 10:38:56
Sheksna
Ne tas Kungs tika teikts, bet gan tās avis tika apdullinātas- zombētas...
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.16 17:14:53
Sheksna,Andis Atvars
Kāpēc gan ne ar regeju un pankroku? Vai džezu? Un kā tad, Andi, ķēniņš Dāvids slavēja Dievu savā uzvaras priekā - puskails dejoja ar bungām! Par ko viņa sieva viņu izsmēja un tāpēc smagi norāvās . Tad laikam jau tā dejošana, Andi, nebija vis svētā glītumā , bet tikai patiesā priekā par savu vareno Dievu!
Andis Atvars [87.110.30.131]
# Iesūtīts: 2007.10.16 19:07:41
Balss
Neesi ieciklējusies pagātnē? Regejs, pankroks, džezs ķēniņa Dāvida laikā? Liekās vēl neesi nekad apmeklējusi Ļeģājeva vadītos pasākumus. Nu, lai rastos kāds priekštats, tad aizeji gan. Nav vajadzīgas tās divas apdullināšanas stundas- pietiks ar vienu- a tā vēl piesliesies JP un viena aitiņa atkal LELB būs mazāk.
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.16 19:36:35
Ctulhu, Andis Atvars
Ķēniņa Dāvida laikā bungas un dejošana bija gandrīz vai pankroks, ne velti viņa sieva bija tik sašutusi.
Par VD diskutē ar teologiem. Tie bija atsevišķās situācijās neizbēgami risinājumi. Par tevis minēto bērnu sišanu pret klintīm gan nekad neesmu lasījusi. Toties esmu pavisam skaidri lasījuis JD par neķītrības destruktīvo dabu - kā šādiem ļaudīm ceļš uz Debesīm ir slēgts.
Nebaidies par LELB aitiņām, Andi , kas nu Tev, ja jau esi ekskomunicēts?...
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.16 19:48:33
Ctulhu
Neķītrība samaitā cilvēka dvēseli, ne tikai miesu. Tātad - cilvēka vērtīgāko daļu. Vai nav gadījies redzēt prostitūtu u.c.tml. cilvēku tukšos skatienus? Šie ļaudis bieži nogrimst alkoholā vai depresijās vai abos un sevi tādējādi iznīcina, vēl dzīviem esot.
Tie jau bija tie karantīnas pasākumi, lai izbeigtu garīgo mēri !
Sheksna
# Labojis Admins: 2007.10.16 21:08:39
Regejs, pankroks, džezs ķēniņa Dāvida laikā?
A kāda sopssno starpība? Domā ķēniņš Dāvids teica Dievu to Kungu, ar koklēm spēlēdams pāris tūkstošus gadu vecas dziesmas?
Un, galu sānā, ar ko tad ērģeļu mūzika pēc būtības ir labāka vai dievam tīkamāka par, pieņemsim, regeju? Ok, es saprotu, ka luterāņiem laikam ērģeļu mūziku un kora dziedājumu pieprasa tradīcija, bet ja abstrahējamies no tradīcijas? Pirmkristiešiem tak ērģeļu vēl nebija...
Par tevis minēto bērnu sišanu pret klintīm gan nekad neesmu lasījusi.
Izlasi 137. psalmu.
Toties esmu pavisam skaidri lasījuis JD par neķītrības destruktīvo dabu - kā šādiem ļaudīm ceļš uz Debesīm ir slēgts.
Bībele arī diez ko nekautrējas no neķītrībām. Atveram un lasām Ecehiēla grāmatas 23. nodaļu, tā uz 20. pantu.
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.17 10:49:00
Sheksna
Izlasi jēgu, ne tikai burtu! 4 Vecākajai bija vārds Ohola un viņas māsai - Oholiba, tās abas kļuva Manas sievas un dzemdēja dēlus un meitas. Viņu vārdi nozīmē: Ohola ir Samarija un Oholiba -Jeruzāleme. Šeit ir par novēršanos no ticības un pievēršanos elkiem, salīdzinot to ar neuzticību laulībā un visādu neķītrību.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.17 10:57:41
Šeit ir par novēršanos no ticības un pievēršanos elkiem, salīdzinot to ar neuzticību laulībā un visādu neķītrību.
Ugu, bet salīdzinājums ta ir klaji purnogrāfisks...
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.17 12:10:35
Sheksna
Domāju, ka tieši tāpēc, lai parādītu, cik pretīga ir garīgā neuzticība...
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.17 13:44:53
Domāju, ka tieši tāpēc, lai parādītu, cik pretīga ir garīgā neuzticība...
Pag pag, kāds neuzticībai sakars ar purnogrāfiskiem dzimumorgānu aprakstiem? Un ar ko šī rakstuvieta ir labāka par tēlaino salīdzinājumu `вместо зарплаты дали х[cenzēts]`?
Andis A [87.110.30.131]
# Iesūtīts: 2007.10.18 01:33:54
Balss
Nu neesmu ekskomunicēts... vismaz pagaidām..., bet kad būšu, tad šeit netusēšu un lelbieši varēs iet uz visam četrām debess pusēm.
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.10.18 11:51:45
Zaurs uzmanīgi jautā: vai cienījamie neuzticības apspriedēji ir izsmēluši argumentus? un kāds zināmām naksnīgām darbībām bez laulāta drauga ziņas sakars ar dziedāšanu draudzē? Varbūt kaut ko palaidu garām.
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.18 23:42:02
Andis A
Pats reiz teici, ka mācītājs tevi esot ekskomunicējis!
Ateisti Domāju, ka neuzticības apraksts - lietojot īpaši sulīgu valodu - metaforiski attēlo, cik pretīga Dievam ir Viņa tautas garīgā neuzticība.
ZaursPiekrītu, ka ar to šī tēma varētu būt izsmelta, lai kā ateistiem patiktu pie tās vēl kavēties.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.19 00:57:12
Ateisti šajā gadījumā labprātāk atgrieztos pie jautājuma par pankroku, regeju un ērģelēm, diskusijas par neķītrībām actājot kristiešiem.
Tātad uzmanību jautājums: kur ir noteikts, KĀDAI mūzikai jāskan slavējot dievu? Vai pankroks/regejs/džezs/tehno ir kategoriski aizliegts un dievam tīkamāka ir svētsvinīga ērģeļu mūzika?
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.19 13:08:45
dieviško bazūņu megadārdošo skaņu
tas drīzāk ir pūtēju orķestris

Richtig! Latviski bazūne pareizi tulkojas kā `fagots`
Andis Atvars [84.237.179.70]
# Iesūtīts: 2007.10.19 21:02:55
Latviski bazūne pareizi tulkojas kā `fagots`
Nu gan murgojam!
Sheksna nekad neesi redzējis bazūni? Nu, tas ir metāla pūšamais instruments, bet fagots ir pavisam citā pūšamo instrumentu klasē ( koka pūšamo inst. klase). Ja kas, tad latviski bazūni vēl sauc par trombonu...
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 103 , pavisam kopa bijuši: 7588