atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Dieva Dēls = ?
Aivars
Iesūtīts: 2011.02.04 20:51:19
http://www.christianitytoday.com/ct/2011/february/soncrescent.html
īsumā... stāsts par to, kā no tā, kas kādam Evaņģēlijā šķiet skandalozs, izvairīties, bet vai caur to netiek pazaudēts kas būtisks Evaņģēlijā

Proti, Korānā (At-Tawba 9:30) teikts, ka Dievs nolād ikvienu, kas Jēzu sauc par ibnullâh (Dieva Dēls), un šī frāze musulmaņu kultūras ietekmētiem ļaudīm skanot kā nelaimes piesaukšana, kas liek mukt, kā arī iztēloties, ka kristieši sludina, ka Dievam bijis fizisks dzimumakts ar Mariju. Tad nu misionāri meklē, kā palīdzēt šiem ļaudīm nebaidīties no Evaņģēlija, un kādiem aizstājot `Dieva Dēls` ar `mīļotais Dēls, kas nāk no Dieva`, ir izdevies barjeru lauzt, un visai sekmīgi misionēt. Bet jautājums paliek, vai izvairoties Jēzu saukt par Dieva Dēlu, un izvairoties no Dieva Tēva jēdziena, pat ja `Dieva Dēla` vietā tiek `mesija` `Jēzus` utt, vēsts netop neskaidrāka.

tikai kristiešiem
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>
AutorsZiņas teksts
rainars
# Iesūtīts: 2011.02.15 18:18:47
Aivars tomēr izlasi . Ja nav grāmata tad uzjautā Kristofers , viņs zin interneta resursu kur to var dabūt izlasīt. Lai veicas.
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.02.15 19:16:03
Dievbērnība jeb precīzāk (gramatiski) Diev-dēlība ļoti skaidri ir redzama paša Kristus vārdos.
"...bet ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva." (Jņ.20:17)

Tāpat Viņa mācītā lūgšana "Mūsu Tēvs..."
rainars
# Iesūtīts: 2011.02.15 19:43:55
Bet ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs. Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis. Jņ.17.
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.02.16 11:30:54
Raimonds tautieši uz tā visa fona arvien labāk sāk izskatīties, jo viņi seko vismaz kādai kopējai t.sk. akadēmiskai tradīcijai, tāpat viņi bija un palika uzticīgi luteriskai baznīcai ..., toties tagad šis intereses jau sen pārsniedz konfesionālās robežas
Nu ja, vēl jo vairāk - situācijā, kad šodien tāda ekleziāli un teoloģiski vienota luterisma vairs nav, galvenokārt pateicoties tai pašai konkrētajai akadēmiskajai tradīcijai, bez šo robežu pārsniegšanas neiztikt. Un, tavuprāt, kas tad īsti nosaka šīs robežas? Tokš ne jau šis tradīcijas teologi?
Kriptoluterisms saskaņā ar vārda `kripto-` lietojumu kriptoluterānis būtu luterisma piekritējs kādā citā konfesijā.
Aivars ` brāļu` vietā lietot `brāļus un māsas`, nereti izsauc skurināšanos. Konsekventi lasījumos `brāļu` vietā lietoju - `brāļus un māsas`. Neviens brālis un māsa nekad nav skurinājušies .
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.16 11:37:20
Tēvs Indriķis
Vai tikai tevi `liberālisma` vīruss nebūs piemeklējis?
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.02.16 12:04:57
Tēvs Indriķis
Redzēju arī pirms labojuma.

Bet tas, ko Tu uzdod ir viens fantastisks jautājums!
Nu ja, vēl jo vairāk - situācijā, kad šodien tāda ekleziāli un teoloģiski vienota luterisma vairs nav, galvenokārt pateicoties tai pašai konkrētajai akadēmiskajai tradīcijai, bez šo robežu pārsniegšanas neiztikt. Un, tavuprāt, kas tad īsti nosaka šīs robežas? Tokš ne jau šis tradīcijas teologi?

Jo tieši šis jautājums ļauj diskutēt par to, vai tiešām fakultāšu akadēmiskā teoloģija (īpaši, kas saistās ar luterisko baznīcu) ir bijusi tas īstais iemesls konvertēties Romas katoļos vai pareizticīgajos. Jo akadēmiskās teoloģijas interese jau ir galvenokārt Rakstu pētniecība (t.sk.vēsturiska, kritiska, filoloģiska utt.) un tas ļoti cieši sasaucās taču ar luterāņiem tik svarīgo mācību par Dieva vārdu un Žēlastības līdzekļiem. Drīzāk tad, kas cilvēkus pavedina konvertēties ir pilnīgi citi iemesli.
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.02.16 17:16:26
Aivars , vnk draudzes māsas uzrunāt ar vārdu `brāļi` prāts nenesas.
Raimond , ne pārāk sen kāds Amerikas luterāņu teologs Ķ. Braatens rakstīja atklātu vēstuli ELBA bīskapam Hansonam , vaicājot par iemesliem, kāpēc nopietni ticīgi amerikāņu ex-luterāņu teologi konvertējas Romas katolicismā un pareizticībā. Kā zināms , pašreiz ELBA ir svarīgāki jautājumi - homoseksuālu mācītāju "integrācija". Anatēma viņiem!
"Akadēmiskās" intereses - īpaši t.s. vēsturiskais kriticisms, kuru mērķis ir izpētīt neizpētamo ( tu pats varētu pārliecināties, ka liela daļa šīs pētniecības ir izzīsta no pirksta ) ir novedušas pie luterisma korupcijas.
Kā tu domā, ka būdams ārpus Latvijas, es svētdienās steigtos apmeklēt kuru katru "luterāņu" dievnamu? Drīzāk aizstaigātu līdz Rkb vai Pb...
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.02.16 22:51:14
Tēvs Indriķis
Kā teologs var atsacīties no Vienprātības grāmatas , Taisnošanas mācības, izpratnes par Žēlastības līdzekļiem un pāriet citā konfesijā? Vai viens grēks var izpostīt visu, kam ticēts un cerēts? Vai tik viegli jākapitulē un nav nekādu prelīdzekļu?

Piedot, ka atbildu ar pretjautājumiem.
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.02.17 11:35:22
Raimond, bet ko darīt, ja ELBA u.c. "luterāņu" elite de facto ir atsacījušies no Vienprātības grāmatas?
Bet tiem teologiem varbūt ir gribējies dvēseles pestīšanai dievbijīgu vidi sev apkārt tagad, nevis jūsmot par varonīgo Reformācijas pagātni.
Un Vienprātības grāmata, ja atņem nost tās polemisko ievirzi sava laikmeta kontekstā, ir normāls ortodokss kristīgās ticības kopsavilkums. Un brīžam sanāk, ka ne jau burtā, bet garā tie paši Romas katoļi vietvietām Kristus baznīcā ieņem to nišu, kas dabiski pienāktos luterāņiem.
Bet pēdējie nodarbojas mūsdienu akadēmiskā protestantisma hobiju - Rakstu kritizēšanu.
Viens otrs ir aizpētījies līdz tam, ka , piem. Jāņa evaņģēlijā Jēzus autentiskie vārdi esot vien Āmen, āmen. Un pārējiem jātaisa nopietni ģīmji un jārunā par pētniecību, ne par šādu pētnieku ārstniecību. Akadēmiskais konsenss, redzējies...
Viens otrs ir klausījies, ko tad šādi sagatavoti sludinātāji no kanceles runā...
Luterāņu "smadzeņu centri" vēsturiski ir universitātes. Pati Reformācija sākās no augstskolu pasniedzējiem. Romas katoļu un pareizticīgo "smadzeņu centri" un to iekšējās dievbijības veicināšanas iniciatori parasti meklējami klosteru - idejai īpaši nodevušos ticīgo kustībā.
Līdz ar to, sagrauj ortodoksu kristīgu ticību augstskolās ar akadēmiskās brīvības saukli un dabū tā "augļus"...
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.17 11:39:27
Tēvs Indriķis
Viens otrs ir aizpētījies līdz tam, ka , piem. Jāņa evaņģēlijā Jēzus autentiskie vārdi esot vien Āmen, āmen
Kurš luterānis ir tas viens otrs?
Tēvs Indriķis
# Iesūtīts: 2011.02.17 11:49:16
Ja pareizi atceros, varētu būt no tā projekta ar ambiciozo nosaukumu - "Jesus Seminary". Bet fakts tāds ir bijis, vnk neturas galvā tamlīdzīgas "noderīgas" informācijas detaļas...
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2011.02.17 13:22:29
Raimonds
Kā teologs var atsacīties no Vienprātības grāmatas , Taisnošanas mācības, izpratnes par Žēlastības līdzekļiem un pāriet citā konfesijā? Vai viens grēks var izpostīt visu, kam ticēts un cerēts? Vai tik viegli jākapitulē un nav nekādu prelīdzekļu?

Ja Vienprātības grāmata (un nevis Raksti un Kristus) ir "viss, kam ticēts un cerēts", nav brīnums, ka gadās klupiens.
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.02.17 13:36:47
Te gan ir nianse, no kuras nevar izvairīties - Vienprātības Grāmatas Jēzus normāli ir tas pats, kam Baznīca tic saskaņā ar Rakstiem, un TA domātas šīs ticības uzturēšanai un nosargāšanai, bet "akadēmiskai brīvajai" pētniecībai, konstruējot "īsto Jēzu" un "ticības Kristu" rezultātā sanācis kaut kāds frankenšteins .
biča
# Iesūtīts: 2011.02.17 13:53:17
Nu, ja vārdu salikums "Dieva dēls" viņiem liekas pavisam noteikti Dieva fizisku pārgulēšanu ar Mariju ietverošs Jēzus rašanās procesā, tad neredzu problēmas nomainīt to pret "mīļotais Dēls, kas nāk no Dieva" vai veco labo "Dievs dēls". Ko var zināt, moš viņiem vārds "dēls" ir vairāk ar domu "no tēva kules nācis", tad galīgi nebūtu adekvāti to lietot. Kaut gan es ieteiktu pārdomāt latviešu valodā lietojumu "no Tēva dzimis pirms pasaules sākuma" - dzemdēt var tikai mātes, nevis tēvi.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.17 14:14:52
biča
Vispār dzimšana un dzemdēšana nav viens un tas pats. (Un arī pie dzemdēšanas reti kad gadās vienām pašām mātēm līdz tai nonākt. Parasti tur tēviem nākas piestrādāt pie rezultāta) Vismaz Bībelē dzimšana ne vienmēr saistās ar dzemdēšanu, skat piem. 1.Pētera 1:23 jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda.
biča
# Iesūtīts: 2011.02.17 14:32:45
Aivars
Tu te nejauc dzemdēšanu un dzemdināšanu! Tēvi nedzemdē, viņi tik dzemdina!
Aivars
# Iesūtīts: 2011.02.17 14:40:33
biča
Nezinu ko gan es te varētu jaukt? Neskatoties uz to, ka vārds `dzemdināt` neliekas visai veikls, jo tāpat kā `dzemdēt` pārlieku saistās ar dzemdi, tad tomēr pat šāda verbāla ekvilibristika nemaina to, ka `dzimis no Tēva` ir visnotaļ pieņemama forma latviešu valodā.
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.02.19 11:34:19
Tēvs Indriķis
Pašas par sevi ne klosteru sienas, ne fakultāšu auditorijas neveicinās ne dievbijību, ne ticību. Ticība un dievbijība, kā zinām, mums luterāņiem, visciešāk ir saistāma ar Žēlastības līdzekļiem: skaidru Dieva vārda mācību un pareizu Sakramentu administrēšanu. Klosteru sienas, ģimnāzijas un skolas līdz pat šim laikam bieži vien slēpušas neba tos kristīgākos tikumus. Universitātes līdzi laikmeta garam maksā savas nodevas. Tur starp klosteri un universitāti ir jāatrod kāds vidusceļš. Manuprāt luteriskā atmoda vēl joprojām šo potenciālu sevī ness.
Tēvs Indriķis
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.02.21 10:44:14
Raimond , tas ir pareizi kā tu saki, bet problēma ir faktā, ka šie universitāšu Bībeles "pētnieki" ,
aizvien radikālāk aizraudamies ar "akadēmisko brīvību" un savas fantāzijas pasniedzot kā nopietnu pētniecību, kurai jātic, ir panākuši to, ka Dieva vārds netiek uzskatīts par uzticamu.
Un , atceries, ka Rietumos lielu, ja ne lielāko daļu Dieva vārda mācītāju sagatavo šīs pašas augstskolas...ar iepriekšparedzamiem rezultātiem.
Uz šī fona var pozitīvi vērtēt situāciju Latvijas baznīcā. Baznīcai ir nevis pasīvi jāpeld līdzi visiem šiem strāvojumiem , bet jābūt na čeku .


Raimonds
# Iesūtīts: 2011.02.22 15:42:01
Tēvs Indriķis
Nedaudz, lūdzu, paskaidro, ko nozīmē "jābūt na čeku "? Nedaudz pēc čekas izklausās.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 150 , pavisam kopa bijuši: 8690