atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Ko darīt mācītāju sievām?
Sieva
Iesūtīts: 2007.01.11 01:42:28
Šis jautājums, cik zinu, šad tad ir aktuāls visu konfesiju un visu zemju mācītāju sievām: vai un ko darīt, redzot, ka viņas vīrs ir ne tikai platoniskas jūsmas objekts (tā ir neizbēgama realitāte visās šāda veida, piedodiet, profesijās - arī aktieriem, sportistiem, mūziķiem). Ko darīt - vai nedarīt neko - kad izrādās, ka arī draudzēs ir sievietes, kas ļauj savai jūsmai par brīnišķīgo mācītāju pārkāpt robežu, kur sākas erotiskas tuvošanās mēģinājumi.
Vai dibināsim mācītāju sievu pašaizsardzības klubu? Ko šajā klubā daīsim?
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.11 16:43:34
Sieva
Nav iespējams izsargāties no nevajadzīgas jūsmas, pārpratumiem un grūtībām. Taču laulībā pirmā vieta, kur lietas var vērst par labu ir paša mācītāja un viņa sievas savstarpējās attiecības. Ja šinī, galvenajā, jautājumā nevalda abpusēja uzticība, tad kaut kādas ārējas darbības ir cīņa ar sekām, kas ir grūta un diezgan bezjēdzīga.
Mācītāja aicinājums ir grūts un atbildīgs (nevajag aizmirst arī par svētību, kas tam seko līdzi, citādi sanāk pārāk drūma bilde). Svarīgi ir zināt, ka laulāts mācītājs nevar šo "krustu" nest viens, bez savas ģimenes, sevišķi uzsverot - sievas, lūgšanu, izpratnes un "pleca" atbalsta. Tāpēc abiem diviem - mācītājam un viņa sievai - allaž ir jāatgriežas pie pamat lietām, lai visā steigā un jezgā, varētu turpināt nest amata uzlikto atbildību.
Eņģeļu Marķīze
# Iesūtīts: 2007.01.11 17:15:51
Voldemār! Piedod, bet tev ir tipiska vīrīešu loģika. Un lielu daļu no tā ko tu rakstīji, tu teici pareizi. Taču es laikam sapratu Sievas domu. Lai cik labas attiecības ir mācītāja ģimenē laulāto starpā, nevar neievērot, ka bieži vien draudzes sievietes patiešām pārkāpj visas robežas attiecībā uz mācītāju, viņa ģimeni un laulības dzīvi. Bieži šīs situācijas ir smieklīgas, taču gadās, ka pamatīgi kaitinošas. Daudzos gadījumos pašam mācītājam ir vienkārši neērti šīm draudzes sievām ko aizrādīt, līdz ar to tas tiek uztverts par zīmi, ka tā rīkoties ir normāli. Mācītājs taču ir savējais! Toties sievai tas viss no malas ir jāvēro un vēl jaklausās kādas klačas viņai pienes citas draudzes sievas. Cik ilgi stāvēsi malā un noskatīsies?
Šī tēma nudien ir ļoti aktuāla un es droši varu sacīt, ka ikviena mācītāja kundze kaut reizi ir sastapusies ar šādām situācijām. Nudien vajadzētu padomāt par kādu klubiņu.
kuplaste [81.198.129.114]
# Iesūtīts: 2007.01.11 21:13:49
Ui! Sākumā man izlasījās "Ko darīt ar mācītāju sievām"! Neirotiska reakcija, vai? Bet, ja nopietni, man šķiet, ka mācītāja sieva arī draudzē ir mācītāja sieva. Milzums te atkarīgs no paša mācītāja. Visai draudzei, un pastāvīgi jāzina, ka mācītājam ir sieva! Problēma varētu risināties, ja sievai draudzē ir skaidri redzama kalpošana. Viņai arī jākalpo draudzei pie galda, ar ierosinājumiem, atbalstu utt. Mācītājs, izejot no mājas, savu miesu ("tie abi būs viena miesa" ņem līdzi gan burtiski, gan garīgi. Citādi nevar! Savukārt, par to, ka atsevišķi mācītāji sievietes mēdz pielaist bīstami tuvu (kas reāli notiek), lai stāvētāji pielūko, ka nekrīt un, krītot neapgrēcina!!!
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.01.12 18:32:00
Tā ir vispārzināma Baznīcas pieredze, ka mācītāju kārta izteikti tiek kārdināta ar sievietēm un naudu. Ar apbrīnu domāju par sava mācītāja sievu - varu tikai mācīties pazemību, paklausību, uzticību un paļaušanos uz Dievu un savu vīru. Un pateicos Dievam, kas man devis žēlastību no pirmās reizes ārkārtīgi uzmanīt savu attieksmi pat domu līmenī (jo pati no sevis esmu visai tipiska Ievas dzimuma pārstāve...). Šajā jomā ir tieši tāpat kā ar jebkuru grēku - atliek tikai tam kā ierosmei ļaut ieperināties galvā, kā process jau ir sācies un ir grūtāk apstādināms (un ne reti proporcionāli zūd vēlme to darīt). Vislielākā atbildība, protams, ir pašu mācītāju rokās, jo tikai viņi paši var limitēt laiku, kas tiek veltīts tiem vai citiem cilvēkiem, un spraust to robežu, cik tuvu sev kādu pielaist. Draudzes daļa ir lūgt ne tikai par mācītāju, bet noteikti arī par viņa laulību un ģimeni. Starp citu, mācītāju bērni ir vēl viens "smagās artilērijas" objekts kā jau vājākais posms...
Sieva
# Labojis Sieva: 2007.01.14 02:13:15
Ir jau pareizi tas, ko saka Voldemārs . Kuplastes doma par sievas aktīvo dalību draudzes dzīvē ir laba, bet mācītāja sieva nevar vienmēr ne izbraukāt vīram līdzi, ne aktīvi darboties visās draudzēs, kurās viņš kalpo. It īpaši, ja viņai ir mazi vai slimi bērni. Un arī lielākiem bērniem svētdienās ir vajadzīgs vismaz viens no vecākiem, kas paliek kopā ar viņiem, nevis pazūd līdz vēlam vakaram. Būtu jāuzmanās, lai, kalpojot citiem, mācītāja ģimene nepamestu novārtā tos bērnus, kurus Dievs uzticējis tieši viņu gādībai.
Sieva
# Iesūtīts: 2007.01.14 02:23:52
Ierosināju šo sarunu tēmu ar zināmu provokatīvu domu - lai par šo jautājumu padomātu gan tās pārmērīgi aktīvās sievietes (vai viņas atminās Jēzus vārdus, kurā brīdī sākas laulības pārkāpšana?), gan darītu uzmanīgus pašus mācītājus, ka viņi - bieži vien vēl jauni vīrieši - ir visai apdraudēti. Viņiem derētu apzināties, ka šāds kārdinājums pastāv un ka tas ir viens no stiprākajiem velna ieročiem, lai sagrautu šā mācītāja kalpošanu un izraisītu jukas un nemieru draudzē, lai grautu ticīgo paļāvību uz mācītāju kā paraugu viņiem. Ja jau pat viņš tā dara, ko tad no mums var prasīt...
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.14 15:21:18
Pilnīgi piekrītu par draudzes sieviešu atbildību! Un savukārt neatbalstu ierosinājumu mācītāju sievām maksimāli aktīvi kalpot draudzē, ne visām tas ir Dieva dots aicinājums -kalpot ļoti redzamā veidā draudzē, varbūt viņa vairāk kalpo pie savas ģimenes un ar lūgšanām par draudzi, neatrodoties draudzes aktīvās dzīves viducī. Savukārt draudzes sievām par mācītāja laulību jāatceras allaž, arī tad, kad māc. sieva fiziski neatrodas blakus kā redzams atgādinājums par to!
draudzes_darbiniece [81.198.255.17]
# Iesūtīts: 2007.01.16 14:04:49
Grēciniece, tu tik ideālu sievas tēlu uzskicēji, ka tā vien gribas pajautāt, kas ir tavs mācītājs?
então vilkasuns
# Iesūtīts: 2007.01.16 16:33:33
tad japajautā, kā ir ar katoļiem, jo viņu priesteri vispār bieŽi ir jauniņi, tikko no semināra, turklāt vispār neprecējušies.. nez, vai katoļu draudzēs sievietes viņiem neuzmācas..
Par situāciju: nu slikti un grēcīgi, bet mācītāju sievām šai ziņā varētu būt tikpat grūti kā dažādu citu redzamu amatu ieņemošu vīru sievām.
Robežas ir jāsprauž, tas ir skaidrs.
veterāns [195.13.216.10]
# Iesūtīts: 2007.01.16 18:26:50
Sieva,
Vislabākais dabiskais vairogs pret kārdinājumiem ir apmierinātības un piepildītības sajūta. Latviešu sakāmvārds teic, ka paēdušai pelei milti rūgti. Un pret erotiskiem kārdinājumiem vairogs ir apmierinātība erotikas sfērā. (Sal. 1.Kor.7:5) Tad nu padomā, kas ir tas "pienākums" - barot ar rupmaizi, vai varbūt arī ar vakariņām pie svecēm (es to tēlaini, līdzībā, domājot romantiku un erotiku). Mācītāju sievām par to būtu ne tikai jādomā, bet arī reāli kas jādara, jo karā vispirms šauj virsniekus, bet velns vispirms sit mācītājus.
Savukārt mācītājiem būtu jāatceras, ka Dievs neprasa upurēt uz draudzes altāra sievu un ģimeni. Nepārstrādājies bez jēgas, bet rodi mājās un attiecībās ar sievu vietu romantikai.
Sieva
# Iesūtīts: 2007.01.17 14:22:21
Taisnība, Veterān, pa visu līniju!
Sieva
# Iesūtīts: 2007.02.15 16:19:10
viktorija,

mans jautājums īstenībā ir par ko citu. Savam vīram es uzticos pilnīgi, un viņš mani nekad arī nav pievīlis nevienā nozīmē.

Es jautāju, kā un vai vispār kas būtu jādara, redzot, kā dažkārt sievietes draudzē cenšas iegūt mācītāja uzmanību savai personai, dažkārt pat ar erotisku zemtekstu.
komentators [87.110.165.78]
# Iesūtīts: 2007.03.12 15:11:58
Mācītājam vajadzētu ap sevi (kalpošanā dievkalpojumā, draudzes padomē u. t.t.) vairāk pulcināt vīriešus, tad būs mazāk iespēju sievietēm apgrēkoties. Tas neattiecas uz baznīcas apmeklētājiem, jo tur nu nekāda šķirošana un filtrēšana nedrīkstētu būt. Es tik par tiem, kurus mācītājs, kā garīgās dzīves vadītājs pietuvina sev un uztic kādas kalpošanas. Es saprotu, ka varbūt manas domas izsauks dažā labā vētrainu reakciju, bet tādas ir manas domas.
Balss
# Iesūtīts: 2007.03.13 00:48:20
komentators ,
Kāpēc lai te vētrotu? Tikai - vai Jūs kādreiz esat mēģinājis tos visai retos draudzes vīriešus piedabūt pie iesaistīšanās? Īpaši jau mazākās draudzēs, kur tie uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi?
Pie tam, neņemiet ļaunā, bet liekas, ka diezgan krietna daļa taisnības ir sarkastiskajam teicienam, ka, ja gribi iegūt skaistas runas, uztici to vīrietim; ja gribi padarītu darbu - tad sievietei.
komentators [87.110.165.78]
# Iesūtīts: 2007.03.15 00:09:47
balss
Esmu mēģinājis!
Nu par to darbu ir tā, ka pastāv darbu dalīšana? Ir darbi, kurus sievietes izdarīs labāk par vīriešiem un otrādi. Bet runāšana tak arī ir darbs? Vai es kļūdos? Un skaistas runas - skaisti padarīts darbs. Ceru, ka neesat tajās domās, ka darbs ir tikai tas ko ar rokām var padarīt!
mācītāja meita [81.198.144.127]
# Iesūtīts: 2007.03.20 20:29:50
zinot, ka baznīcas ir pilnas ar vientuļām, neapmierinātām sievietēm, man liekas, ka aktuālā situācijā mācītāja sievai ir tiesības kādai bezkaunīgai draudzes loceklei "uzšķaudīt" virsū! Tas būtu par tēmu - svētās dusmas, kuras Dievs akceptē. Ar to likt saprast, ka mācītājs nav "kopīgai lietošanai", nospraužot konkrētas robežas, līdz kurām jebkurš lajs drīkst iet, un kuras ir aizliegts pārkāpt. ja ne - pa pirkstiem!
Piekrītu komentators - pašam mācītājam arī ir jābūt vērīgam un gudram, izvēloties cilvēkus sev apkārt, it īpaši - cik tuvu sev pielaiž klāt. Ja jau mācītājs savas draudzes locekles godā deminutīvos un citos mīļvārdiņos, tad nu lai pēc tam nebrīnās...
Balss
# Labojis Balss: 2007.03.20 23:32:29
komentators
Protams, ka ar runäm es nedomäju labu sprediki, bet gan lielas mutes brükjeshanu.
mäcitäja meita
Nez, vai mäcitäja sievai bütu kä policistei jästäv klät savam viiram un jäuzrej neuzvediigäm sievieteem...
mācītāja meita [81.198.144.127]
# Iesūtīts: 2007.03.22 20:32:22
nē, ne jau kā policistei vai tirgus bābai. var arī ļoti korektā veidā, bet nepārprotami norādīt, ja ir pārkāptas robežas. Jo tēmas autore raksta par akūtu situāciju, kad sākas erotiskas tuvošanās mēģinājumi . nu un, manuprāt, uz akūtu situāciju ir atbilstoši jāreaģē.
Uldis
# Labojis Uldis: 2007.03.22 22:29:43
Man tiešām aizvien vairāk apbrīnu raisa Voldemārs . Jauns cilvēks ar nobrieduša kristieša skatu uz dzīvi. Tādu nav daudz. Lai Dievs svētī tavu dzīves gājumu, Voldemār !
Kāpēc ir jādibina klubiņš? Vai Zāra dibināja klubiņu? Vai nav labāk lūgt Dievu?
Balss
# Labojis Balss: 2007.03.23 00:09:41
mācītāja meita [81.198.144.127],
KAM jāreaģē? Ak, nabaga puisītis-mācītājiņš, kuru mammai (sievai) jāsarga no ļaunajām tantēm...
Kas tas par draudzes ganu, padomdevēju un vadītāju, kas pats nespēj novilkt robežas!
Domāju, ka mācītājiem jāapzinās šī jūtīgā situācija un arī savs paša vājums, jo arī viņš ir tikai cilvēks ar miesu un asinīm.
Uldi, vai Jūs jokus nesaprotat?
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 67 , pavisam kopa bijuši: 34551