atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību cilvēks + Dievs = svēts (kad cilvēks ir labs?)
p.l.dassy
Iesūtīts: 2010.12.14 21:24:28
ko jūs domājat par pareizticīgo teosis? katoļu Dieva tēlu cilvēkā?
(lūdzu nepierādiet savu taisnību, tie ir dažādi teoloģiskie uzskati, kas pastāvējuši gs ielgi.)

labojiet manus uzstādījumus, ja tie ir nepilnīgi:

pareizticībā : cilvēka svētošanās(teozis) notiek, kad cilvēks un Dievs kopdarbības = garīgās disciplīnas. Cilvēks iet tuvāk Dievam, līdz ar to pats paliek par dievu. Dieva līdzībā, jo notiek kopdarbošanās - saplūšana. Cilvēks var sasniegt šeit virs zemes dievišķošanos sadarbojoties ar Dievu. Cilvēks var kļūt labs, ja sadarbojas ilgstoši ar Dievu šeit virs zemes.

katoļiem : Dievs cilvēku radījis pēc Dieva tēla un līdzības. cilvēks pēc grēkā krišanas Dieva tēlu un līdzību saglabā tikai nepilnīgu. Dievs cilvēku radījis kā saprātīgu būtni, kam ir spēja izvēlēties(ar brīvo gribu) kā rīkoties un kontrolēt savas darbības. Cilvēks labs paliek pats ar to Dieva tēla daļu, kas ir cilvēkā pēc grēkā krišanas.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
p.l.dassy
# Labojis p.l.dassy: 2010.12.14 21:29:28
ar luterāņiem viss tā kā būtu skaidrs: viss cilvēks ir grēcīgs pēc grēkā krišanas un tikai Dievs spēj darīt cilvēku labu. Viss labums nāk no Dieva. Dievs piedāvā visiem un cilvēks var nu atteikt vai pieņemt Dieva devumu(caur ticību). Dievs pie cilvēka ir tiešā veidā. Virs zemes cilvēks nekļūst nekad pavisam labs, bet vienīgi tik cik Dievs dod.

šis process notiek pēc atgriešanās un attaisnošanas, kad cilvēkā sāk darboties Svētais Gars . Jo labie darbi(arī labums) nevar nākt pirms ticības.

Millers par svētdarīšanu saka: Labie darbi nenāk pirms ticības. Svētais Gars nāk pie grēcīgā cilvēka, ja cilvēks neatraida to, tad Svētais Gars caur ticību cilvēku atgiež Jēzus Kristu dēļ. Pēc atgriešanas Svētais Gars mūs atjauno un svētdara, kam seko labie augļi. Svētdarīšana ir nemitīga darbība, apspiest ļaunās iegribas un pildot, kas labs. Svētdarīšana nav stāvoklis vai īpašība, bet nemitīga darbība, jo ticīgajā darbojas Svētais Gars.
Luters saka: tas kas mums ir dots ticībā, ir kaut kas dzīvs, darbīgs, aktīvs un spēcīgs, kas nemaz nevar nemitīgi nedarīt labu.Tas.. dara labos darbus bez vaicāšanas.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.14 21:33:07
Luteriskais ir Bibliskais, taatad patiesais viedoklis.
p.l.dassy
# Iesūtīts: 2010.12.14 21:36:32
Jošs Mulders
kādi ir tavi argumenti par vai pret citām teoloģijām?
παλαιό ανόητος
# Labojis παλαιό ανόητος: 2010.12.14 21:42:09
Cik saprotu, ar katru notiek pēc viņa ticības: pareizticīgie ar Dieva palīdzību kļūst svēti jau šajā dzīvē, katoļi aktualizē sevī Dieva tēlu tā pilnībā (Mat.5:48), nu un luterāņi pārliecībā par nespēju neko darīt šai lietā atliek visu līdz nāvei, cerībā ka pēc tās Dievs viņus pārradīs bezgrēcīgus.
p.l.dassy
# Labojis p.l.dassy: 2010.12.14 21:47:33
παλαιό ανόητος
nepiekristu, ka nespēj luterāņi neko... paši nē, bet caur ticību dievam. Dievs dara!
tas ir kā ticības augļi...
piemēram, luterānis tic. un ne pats vis var saprast, bet Dievs dod saprašanu:2. Tim. 2:7Gan jau dos tev Tas Kungs saprašanu visās lietās. vot, ja Dievs nedod - paliec tāds nesapraša

tas nenozīmē, ka tikai pēc nāves būs labums... tas viss atkarīgs no D žēlastības. tā nav nolemtība...
vismaz tā es šo saprotu!
Papucs
# Labojis Papucs: 2010.12.14 21:57:20
p.l.dassy
Tā viš` i`!
Man jau ar visu to saprašanu pats Dievs devis, ne jau es tur ko daudz...

Protams, savu ģenialitāti es viegli varēju aizlaist postā, ja nebūtu pazemīgi pieņēmis Dieva piedāvājumu tās slīpēšanā...
παλαιό ανόητος
# Iesūtīts: 2010.12.14 22:02:47
Protams, interesantākais ir jautājums, cik tās dažādās teoloģiskās pieejas ir reālistiskas. Safantazēt jau var daudz ko. Sekosim Pestītāja padomam: "no viņu augļiem jums tos būs pazīt" un salīdzināsim rezultātus.

Kādas ir klasiskās pareizticības valstis? - Grieķija un Krievija. Tās izceļas ar augstu korupciju un draņķīgu ekonomiku, kā arī sevis izredzētības apziņu.

Kādas ir katolicisma valstis? - Itālija, Francija un Spānija, arī Polija. Tās izceļas ar augstu kultūras un mākslas līmeni, tīri pieklājīgu ekonomiku. Nu, par korupciju arī nevar sūdzēties.

Un protestantisma valstis - Zviedrija, Vācija, Dānija, Somija - liekas visai turīgas un caurmērā ļoti liberālas, ar augstiem morāles standartiem.
p.l.dassy
# Labojis p.l.dassy: 2010.12.14 22:11:14
Papucs
tas ir tavs Dieva tēls! pareiz!

παλαιό ανόητος
pat tā neiedomājos... par valstīm

man patīk luterānisms, jo tā ir visbrīvākā ticība + tieši tā, ja sāk ko nepareizi fantazēt - var iebraukt auzās! nu tāpēc jau ir Visu varenais Dievs, kas visas lietas vada... un cilvēki grēcīgi! lai arī dažreiz uzaust kādi žēlastības mirkļi... (Dievs dod)...bet tik pat ātri to var zaudēt! kā līdzībā par sējēju, kurš izgāja sēt. es uzskatu, tas ir viens cilvēks(dažādos brīžos)... nevis dažādi cilvēki... viss ir atkarīgs no Dieva žēlastības nevis paša cilvēka.
Papucs
# Iesūtīts: 2010.12.14 22:22:44
p.l.dassy
viss ir atkarīgs no Dieva žēlastības nevis paša cilvēka
Tieši to pašu apgalvoja arī Masiks un citi, kad pierādīja, ka cilvēka grēka krišanu noorganizeja pats Dievs.
p.l.dassy
# Iesūtīts: 2010.12.14 22:44:51
Papucs
tomēr pastāvēja iespēja, ka tas varēja nenotikt! grēkā krišana!
Grēkā krišana nenotiktu, ja nebūtu brīvās gribas! tas ir cits jautājums
παλαιό ανόητος
# Iesūtīts: 2010.12.14 23:52:20
Man liekas, vēl viens interesants veids kā paskatīties uz šo jautājumu, ir padomāt par sakrālo, svēto.

- ja saprotu pareizi, pareizticīgajiem sakrālums ir koncentrēts baznīcās un klosteros. Esmu lasījis pareizticīgo apcerējumus, kuros ir kritizēti katoļu svētie, par to, ka viņi aktīvi iesaistījās laicīgajā dzīvē. Pareizticīgo svētajam ir bīstami atstāt klostera mūrus, jo ārpusē viņus apdraudēs Nelabais. Tā nu viņu svētie starci sēž savās klosteru cellēs un Afonā, un kļūst aizvien svētāki, bet uz ārējo pasauli tas pārāk lielu iespaidu neatstāj.

- katoļiem acīmredzot gan cilvēki, gan daba liekas esam saglabājusi kādu Dieva attēlu, atblāzmu, tāpēc viņiem tik augstā līmenī ir māksla, kas šo atblāzmu fiksē.

- protestantiem liekas viss sakrālums ir koncentrēts Dievā un ne dabā, ne cilvēkos nekas svēts nav atrodams. Tāpēc daba un cilvēki ir pētāmi un ekspluatējami. Tas koncepts man šķiet ir ir bijis ļoti nozīmīgs, novedot pie zinātniski tehniskās revolūcijas.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.15 09:38:33
dassy.

Argumenti ir bibliski...

Njemam vienaa rokaa, piemeeram RKB kaut kaadas nebibliskas doktriinas un njemam otraa rokaa Rakstus un saliidzinaam.

Par Pareizticiigo teologjiju man buus gruutaak izteikties, ibo tik ljoti neesmu tajaa iedziljinaajies, tai skaitaa teozis doktriinaa.

Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.12.15 09:50:27
Ar RKB ir vienkaarshi, tad kad tu nopeerc to ideju, ka tieshi RKB + Paavests = Bazniica un vinju teiktais ir Dieva Gribas manifestaacija, paareejais ir delo tehniki, peec tam tev var paardot dajebko.

Absoluuti tieshi taa kaa darbojas visas autoritaaraas sektas... vispirms tev paardod un tu apeed ideju, ka vinji ir vieniigie pareizie, paareejais logjiski seko

Ar luteraanjiem ir liidziigi, vinji ir apeedushi un pienjeemushi ideju, ka Raksti ir peedeejaa autoritaate ticiibas jautaajumos, un viss... kaameer netiek izniicinaata shii saikne, tikmeer Luteraani paarpirkt nevar.

RKB un daudzas citas sektas iet pa sho logjisko celju, ka vinji meegjina opereet ar to, ka cilveeks nevar lasiit Rakstus un nonaakt pie patiesiibas bez RKB adeptu "pareizaas priekshaa teikshanas"... Taa teikt, ja tu apeed ideju, ka Dieva Vaards un SV. Gars ir sliktaaks orators un rakstnieks nekaa RKB greeciigie vadiitaaji, tad tu esi iepinies...

Viss shitais ir jautaajums, kas ir tava autoritaate, kam tu uzticies, kas ir tavs Dievs... kuram "textam" ir peedeejais vaards tavaa sirdii?

Kaa te Suslik Aivars jau kaut kur pateica citaa teemaa - sauciet mani kaut par podinju, tik uz uguns neliekiet... ibo Mulders kaa taads absoluuts dunduks... lasa Rakstus un mulkjiitis tam visam tic bez starpniekiem... nu ko dariit, lai Dievs tad arii beigaas iztiesaa, ibo vieniigajam textam, kam Mulders ljauj sevi "korigjeet" ir Sv. Raksti... Tad nu, ja pat Sv. Gars nevar man kaut ko ieboreet, tad diez vai to spees kaads RKB texts. Savukaart, ja SV. Gars savaas speejaas ir taads, kaa vinjsh pats par sevi apgalvo, tad diez vai RKB adepts spees kaut ko pateikt daudz labaak... citaadaak jaa... bet vai labaak?

Mulders RKB "priekshaa teikshanu" noraida tieshi taa iemesla deelj, kura deelj RKB sho priekshaa teikshanu meegjina kultiveet... Muldera greeciiguma deelj... ibo Mulders tic, ka cilveeka greeku caursist var tikai pats Dieva Gars ar savu Vaardu, nevis cilveeki... buutu tie kaut visi Paavesti reizee.

Mulderam nav probleemas noraidiit Paavestu... taapeec Mulders nenoraida Kristu. Tachu RKB adeptam... noraidiit Paavestu ir ekvivalents Kristus noraidiishanai, kas noziimee, ka Paavests bik par augstu uzlikts vinju sirdiis.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.15 10:00:14
Plus man ljoti patiik Luukasa Evangjeelija pats pats saakums:

1 Kad jau daudzi sākuši aprakstīt lietas, kas notikušas mūsu starpā,
2 kā tās mums atstāstījuši pirmie aculiecinieki un Dieva vārda kalpi,
3 tad arī es, visam no sākuma izsekojis, nolēmu tev, cienījamo Teofil, to pēc kārtas uzrakstīt,
4 lai tu pārliecinātos par tās mācības patiesību, kas tev darīta zināma.


Izceelums, protams, mans. Shis izceelums paraada Luukas Evangjeelija meerkji kas ir visai viennoziimiigs. Luukas Evangjeelija texts ir rakstiits cilveekam, kuram ir pasludinaata Kristiigaa maaciiba, un shii texta meerkjis ir - lai cilveeks vareetu paarliecinaaties par pasludinaataas maaciibas pareiziibu.
Taatad... pats Texts un mees ticam, ka tas ir Dieva Vaards, mums saka... ka taa meerkjis ir viest muusos paarlieciibu, ka maaciiba nav maldi un bleenjas, bet saliidzinot maaciibu ar sho Luukas Evangjeeliju mees varam nonaakt pie atzinjas par shii pasludinaajuma kvalitaati. Taatad Sv. Gars grib mums dot sho textu kaa kanonu.
Atvainojiet RKB adepti, bet, ja juus man kaut ko pasludinaat, tad es lietoju pasha Dieva nolikto textu peec taa noziimes, lai paarliecinaatos, par shisi maaciibas patiesumu... un es atrodu juusu maaciibu esam mazliet neatbilstoshu shiem textiem.

Savukaart, ja juus sakaat, ka es neesmu speejiigs saprast Dieva Vaarda textu, kura meerkjauditorija IR cilveeks (nevis engjelji vai kaadi apskaidrotie), tad kaapeec juus domaajat, ka juusu textu es speeshu saprast pareizi, kursh tachu nav Dieva Iedvesmots un kanonaa iekljauts... to pat juus neatziistat kaa kanonisku.

Tad kaapeec RKB grib cilveeku sirdsapzinjas saistiit ar maaciibu, kas nav sedzama Rakstos.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.15 10:02:44
Jošs Mulders
Priekš kam tad ir tādas TA? Lai katrs lasa pa taisno no Rakstiem un saprot kā pašam sanāk. TA jau pēc būtības ir tas pats skaidrojošais līmenis virs Rakstiem, kas tev tā nepatīk iekš RKB/
παλαιό ανόητος
# Iesūtīts: 2010.12.15 10:21:55
EzītisMiglā
Mulders vienkārši ieņem savu iemīļoto pozu, sak, es sekoju Jēzum, bet visi, kas domā savādāk, nekā Mulders, seko vien savām iedomām vai Pāvestam.

Bet kā ar tiem luterāņiem ir patiesībā? Piemēram vai gan viņu dogmu par attaisnošanu tikai ticībā var savienot ar Dieva paša izteikumu "redziet, ka no darbiem cilvēks top taisnots un ne no ticības vien"?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.15 10:22:05
EM, TA ir konspektiivs taa teikt "checkpoints" tieshi shajaa izpratnee... TA neko nevar iemaaciit vai paskaidrot, bet gan tieshi otraadi - kaa latmusa papiirs paraadiit kur tu esi savaa izpratnee.

Protams ka 100% pareizi saprast Rakstus - nu taadu cilvi vajadzeetu pamekleet - tachu runa jau iet par baazes doktriinaam, kas ir tas skelets un raamis kuraa saturaas viss paareejais.

Pashi Raksti kaa saka... pamatklints uz kaa Bazniica celta. Ja to cilveeks nespeej sagremot, tad tur TA nepaliidzees, tad ir tieshi taa kaa tu saki - seedi uz Rakstiem kaameer dabrauc.

Jo kad cilveeks ir rakstus sapratis tik taalu ka vinjam vairs nav probleemas ar TA, tad, protams jau nekas nebeidzas, bet tikai pa iistam iesaakas, jo cilveeks ir beidzot izaudzis cauri beerniibai un tiinja vecumam un var pieseest pie nopietnaam lietaam... Tachu shiis "nopietnaas lietas" nekad un nekaadaa gadiijumaa nespees izmainiit sho esosho baazi.

Tas ir kaa ar mateni - seedi uz graamatas kaameer vari nokaartot un saprast kaut kaadus baazes uzdevumus. Kad to esi sapratis un apeedis, tad esi gatavs augstaakaam mateerijaam, tachu lai cik augstas buutu shiis mateerijas, taas nekad nespees izmainiit vai rendereet par nebuutiskaam sho baazi.

RKB (un manupraat citas sektas) kaareiz greeko shajaa otraa daljaa... ar to pirmo ir pat tiiri OK, ibo taapeec jau mees RKB tomeer nenoraidaam kaa Nekristiigu ekleziaalu kopienu, bet gan saprotam, ka vinji ir Dalja Bazniicas. Tachu liidzko vinji iebrien "augstajaas mateerijaas" taa lepniiba un pashtaisniiba taa zashkaljivajet, ka zem visaam taam follow-up doktriinaam tiek aprakts skaidrais un tiirais maaciibas pamats, un kaa taadaa ieligushaa ziemaa tu aizmirsti kaada ir zeme, jo visu laiku bradaa pa aukstu sniegu.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.15 10:29:30

Bet kā ar tiem luterāņiem ir patiesībā? Piemēram vai gan viņu dogmu par attaisnošanu tikai ticībā var savienot ar Dieva paša izteikumu "redziet, ka no darbiem cilvēks top taisnots un ne no ticības vien"?


Reksis, kas interesanti... lasiit Rakstus tomeer vajag kontextaa. Un viens teikums Rakstos nekad nevar buut par doktriinas baazi... Veel jo viaraak... teikums, kas izrauts no kontexta. Ibo Rakstos ir arii teikums "Dieva Nav". Tachu ja iepaziist kontextu... tad viss ir kedaas.

Jo redzi tas nav vieniigais texts, kas runaa par darbiem un ticiibu...
Tie pashi Romieshi 4:
4 Bet, kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna.
5 Kam darbu nav, bet, kas tic Tam, kas bezdievīgo taisno, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību.

Ko nu? Kam augstaaka teikshana Paavilam vai Jeekabam? Kursh ir doktrinaalaas baazes avots un kursh ir papildinaajums/paskaidrojums.

Pietam... ja kaadas ekleziaalas kopienas doktriina vairaak balstaas Jeekaba Veestulee (1skaitlii) nekaa Paavila Veestulees un Evangjeelijos... tad pat bez lielas gudriibas ir skaidrs, ka ar sho teologjiju kaut kas nav kaartiibaa. Tieshi taapat kaa tad, ja kaads Atklaasmes graamatu vai Daniela graamatu padara par teologjisko baazi savaam doktriinaam (parunaa ar Jonu un sapratiisi par ko bazars)...

Lai cik tas nebuutu jociigi... bet ne visaam graamtaam Rakstos ir vienaads svars visos jautaajumos, ibo katrai graamatai ir savs meerkjis kaapeec taa rakstiita... Tu tieshi taadu pashu bardaku vari ieguut padarot, piemeeram, Zaalamana augsto dziesmu vai Zaalamana maaciitaaja graamatu par Doktrinaalo baazi... un, piemeeram, tam pakljaujot Paavila veestules vai Evangjeelijus... sanaaks dikti nu jautra "kristietiiba".

Ja kaada doktriina kriit iznjemot VIENU graamatu no Rakstiem, tad shii doktriina visai droshi ir apshaubaama

Taakaa... lasiit Rakstus, nenoziimee, ka tu lasot kaadu teikumu, ignoree un aizmirsti visus paareejos teikumus, kas par doto teemu izrunaajas.
παλαιό ανόητος
# Iesūtīts: 2010.12.15 10:39:08
Jošs Mulders
Nu redzi, tātad luterāņi, tāpat kā katoļi, ņem no Rakstiem to, kas atbilst viņu koncepcijām, bet to, kas neatbilst - atstāj neievērotu.

Taisnošanas ticībā doktrīna savukārt krīt, izņemot no Rakstiem Pāvila vēstules. Jautājums, kam augstāka teikšana - Pāvilam vai Jēkabam, šķiet nedaudz paradoksāls, ja mēs pieņemam, ka visi Raksti ir Dieva Vārds.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.15 10:39:57
Jošs Mulders
Par tiem kontekstiem reizēm sanāk tā, ka sākumā ir konteksts, pēc kura tad var lasīt jebko, un šķirot pa plauktiņiem "tiešā runa / simboli / neizprotams". Piem, musulmaņi mierīgi var lasīt JD Korāna kontekstā.
Paši Raksti tev nekādu kontekstu neuzspiež.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 145 , pavisam kopa bijuši: 36017