-Jona- 
|
Iesūtīts:
2010.11.24 12:06:59
jo tuvāk laiku beigām, jo biežākas spekulācijas par un ap, bet baznīcā, kā jau ierasts, vai nu atklāsmes joprojām augstprātīgi noraida , vai arī paši sāk jau fantazēt...
vispirms - viltuspraviešu pazīmes no Bībeles:
melo un paši pinas savos melos, viņu "pravietojumi" nepiepildās, tātad – vnk samozvanci /Jer.14., Ec.12,13/
cenšas novērst citus no ticības /Ap.d.13/
paši var uzdoties par Jēzu Kristu /Mt. 24, Mk.13/
pat ja rāda brīnumus, viņu darbi ir ļauni /Mt.7, Atkl.19, 20/
mantkārīgi, baudkāri utt. - resp., platā ceļa gan sludinātāji, gan gājēji /2.Pēt.2/
neapliecina Jēzu Kristu, miesā nākušu, neklausa Viņa praviešus /1.Jņ.4/
brāļojas ar pasaules varenajiem /Atkl.16/
tad nu – svarīgākais, ko Kungs šajā sakarā atklājis Savai pravietei Vassulai: |
|
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2010.12.09 18:31:33
Tēvs Indriķis Bet kad sāktu likt kopā dažādu tml . atklāsmju saturu, baidos, ka atšķirības ir milzīgas.
milzīgas gan ne, vismaz manis nosauktajās nekādā gadījumā. bet ir kas -
ir problēma kā kādā lauku skoliņā pag.gs. sākumā. tb, kur kopā sanākuši bērni no visām vecumu grupām, un tad nu kamēr pirmajos solos sēdošie jau reizina un dala un pakāpēs ceļ, pēdējos vēl saskaita un atņem 
tas būtu viens - par Rakstu izpratnes dziļumu.
bet mums vēl tāds faktors kā konfesionālās atšķirības... zemēs, kur valdošā ir viena, teiksim ,katoļu konfesija, vismaz šī problēma laimīgā kārtā atkrīt. tur par Lurdu un Fatimu šķēpus īpaši nelauž, tas gluži saprotami tiek vispāratzīts.
|
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.12.09 18:49:59
galu galā pēc tiem augļiem jau beigu beigās arī noteiksim katra īstumu.
Un tomēr gribas būt pēdējam teicējam tiesā? |
Aivars Lapšāns  |
# Labojis Aivars Lapšāns: 2010.12.09 20:11:09
Tēvs Indriķis
Bez dezinformācijas , ja ! Hernhūtiešu kustības dalībniekus tieši mācītāji kopā ar vietējo varu sāka pamatīgi vajāt. Bija izstrādāts vesels represijas pasākumu klāsts kā dabūt atpakaļ latviešu tautu baznīcās. Pie Araišu baznīcas ir Āraišu vēsturiskais stends, kur ir apraksts , ka mācītājs baznīcā liek arestēt kādu sievu un aizvest kalnā , kur dzirnavas uz karātavām. Tur viņu pakāra ar galvu uz leju līdz nāvei.
Lai Tu saprastu , ka Tev principā ir represantu viedoklis , tad Tavs ciniskais vērtējums būtu jāattiecina arī uz pirmkristiešu kustību Romas impērijā. Tās modelis bija tāds pats kā hernhūtiešiem pirmos trīssimts gadus. Iznāk , ka viņi , šie miljonos skaitāmie pirmkristieši kaut kā nedarījās pareiz pēc Indriķa norādījumiem. Sātans hernhūtiešus ar varu sadzina atpakaļ baznīcās, bet pirmkristiešus ļoti taktiski Konstantīns , protams nezinādams sekas, laipni uzaicināja savās jaunuzceltajās ēkās. Tur sākās paauKstināšanās un galarezultātā tūkstošgades represiju murgs pret pasaules tautām. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.09 20:37:27
ALapšān, kats paaugstinās kā nu māk... |
Aivars Lapšāns |
# Iesūtīts: 2010.12.10 15:58:35
Kristietis , kurš zin evaņģēliju nepaauKstinās. |
Tēvs Indriķis  |
# Labojis Tēvs Indriķis : 2010.12.11 12:26:52
Aivars Lapšāns Hernhūtiešu kustības dalībniekus tieši mācītāji kopā ar vietējo varu sāka pamatīgi vajāt. Bija izstrādāts vesels represijas pasākumu klāsts kā dabūt atpakaļ latviešu tautu baznīcās. Es domāju, ka hernhūtisma, īpaši Cincendorfa un sākotnējo brāļu nestā Kristus vēsts tautas līmenī ir laba lieta.
Bet vai šāda kārtības ieviešanas vēlme nebija izraisīta arī kustības ekscesu dēļ? Vai mācītājiem vajadzēja sist plaukstiņas un priecāties, kā nemācītie tētiņi rada garīgas problēmas draudzēs? Tētiņiem brīžam esot galvā sakāpis vairāk, nekā melnsvārčiem, kaut kur lasīts, ka viens otrs esot bijuši ļoti autoritāri..
Kāpēc lai ganiem nerūpētu avju labums? Jo ārā no baznīcas dabūt ir daudz vieglāk, nekā iekšā. Tam vienmēr atradīsies nepilnības, kuras nosodīt.
Jonačka, nu nevajaga mums, nabaga grēciniekiem, principā nedz to bezdibenīgo dziļumu, nedz to dikto redzējumu, ja mums ir Kristus un Viņa Evaņģēlijs. Ticībā, ne skatīšanā. Lai Viņa žēlastībā iemantojam Debesis un tad būs skatīšana un šādas lietas vairs nebūs aktuālas. |
Aivars Lapšāns |
# Iesūtīts: 2010.12.11 13:56:35
Tēvs Indriķis
Redz , brāl, te jau ir tā sakne. Kādēļ mācītāji pielietoja tādu paauKstināšanās tehnoloģiju attiecīgajā vidē , ka cilvēkiem bij jāsanāk pa savām mājām? Vēsture taču to ziņo , ka mācītāji drīzāk prezentēja ne Dievu , bet muižkungu.
Par brāļu draudžu kvalitāti. Protams , ka bij arī tādi ,,barveži,,. Piem. manā pagastā pats muižkungs Kampenhauzens izglītoja latviešus pie Dieva vārda. Viņš bij ļoti izglītots. Blakus savai pilij viņš uzcēla skolu latviešu bērniem. Vari pārliecināties aizbraukdams ekskursijā uz Raiskuma pag. Ungurmuižu. Tā ir vecākā koka pils Ba;ltijā. 1905. gadā netika nodedzināta. Dieva svētīta.
Tev , Indriķi, gribās akcentēt negatīvo no brāļu draudžu dzīves. To , protams , pārnesot uz mūsu dienām. Sak, es esmu noteicējs pār savu draudzi , ne Svētais Gars, ne Jēzus. Un tā ir Tava kļūda nu , jau daudz gadus. Būtu , Indriķi, Tev laiks izbeigt. Gadi iet , bet Tu arvien pieturies pie paauKstināšanās tehnoloģijas. Jā šī paauKstināšanās tehnoloģija ir Tavi klājieni , kuri neatbilst evaņģēlijam , bet smako pēc citas mācības. |
Tēvs Indriķis |
# Labojis Tēvs Indriķis : 2010.12.11 21:04:13
Aivar Lapšān , nekādā veidā negribu akcentēt negatīvo no brāļu draudžu dzīves, bet gan akcentēt pozitīvo no luterāņu baznīcas draudžu dzīves, kuru tu, tā izskatās, brīžam nevajadzīgi pārproti ar melnbaltu pieeju.
Jēzus ir draudzes Kungs , Kas kalpo tai ar Dieva vārdu un sakramentiem, bet šad tad arī tādi kā "Cvikavas&Minsteres pravieši" mēģina tai par kungiem zīmēties.
Un šādā Viņa kalpošanā problēmas var sagādāt gan baznīckungi, gan šie, kas apgalvo ka nākot ar īpašu vēsti.
|
armilo  |
# Iesūtīts: 2010.12.11 23:54:28
-Jona-
Diemžēl nevarēšu Tevi iepriecināt. Jo vairāk lasu TLIG, jo uzmanīgāks palieku. Man ir aizdomas, ka Vassula tomēr ir viltus praviete. Tas ir spiritisms. Lai Dievs man piedod, ja es kļūdos. Taču tāda ir mana iekšējā izjūta, es to godīgi pasaku.
„ Es klusiņām pienākšu pie viņu nama durvīm un bez klauvējiena ieiešu iekšā ; Es tiem
parādīšu Savu Svēto Sirdi, un tie, kas ir patiesi, atzīs savu vainu; nāc, meitiņ, mēs, mums?”(Vassula 1988. gada 2. janvāris)
„ Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani. ”(Atkl.3:20)
|
rainars  |
# Iesūtīts: 2010.12.12 19:35:20
te vieta kur vēsturnies raksta par ceļu uz nacionālu valsti
http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/konferencu-materiali/20051123/GvidoStraube.pdf
Paši izlasīsiet cik tā laika luterisms to visu bremzējis. |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2010.12.13 10:19:25
armilo
 ... bet nav tava vaina, tik ilgi esam turēti pusbadā... te principā Jēzus ir atbildējis
"... viņu nepamatotā un pieaugošā noslēgtība un bailes tikt maldinātiem vai vilties ir apdullinājusi viņu prātus; pat redzot to, kā no Manām Odām straumēm plūst spoža gaisma, viņi ir piesardzīgi nevietā, tai pašā laikā nepiegriezdami vajadzīgo vērību tam, kas patiešām apdraud Manu Baznīcu un Tās kopienu..."
http://www.tlig.lv/content/view/1350/109/
atkal esi ļāvies burta medībām ateistu gaumē... - bet pēc tā, kā sen jau zināms, neviena pati Bībeles nodaļa neiztur kritiku. ja ir gan Zīmes, gan Augļi - nu bet ko vēl? kur vēl bibliskāk? kā tad nabaga Dievam Savus bērnus uzrunāt/pārliecināt?
ko tad saki par Garabandāli
http://video.google.com/videoplay?docid=2286872576920890022#..
ja te pieļaujam fufeli, tad tā jau nopietna apsūdzība Visuaugstākajam - pēc kā tad lai vispār atšķiram ja visas izpausmes precīzi identiskas?? ja no ragainā straumēm vien plūst Mīlestība un Miers, tad jau mums vairs nepaliek neviens pats pieturas punkts! |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2010.12.13 10:25:00
Tēvs Indriķis ... nu nevajaga mums, nabaga grēciniekiem, principā nedz to bezdibenīgo dziļumu, nedz to dikto redzējumu, ja mums ir Kristus un Viņa Evaņģēlijs
ja mums ir - bet vai tas tik droši? vai ir ziņas, ka eņgeļi uz mums noskatoties, laimē dej? man ziņas tieši pretējas - it nekas nav kārtībā, evaņģēlijs katra gaumē tulkojot sen izraustīts uz visām debespusēm, bet Baznīca stāv sava vislielākā pārbaudījuma preikšā.
16 Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans. /Jņ.10/
kas, kā, kad? ar ko sākt, kādā secībā, kuras avis pie kurām? kā ar derētajiem ganiem/baznīcām, kuru avis šodien ir izklīdinātas kā vēl nekad?
jeb, tavuprāt, jautājums, ap kuru bezjēgā nokāvušās jau vairakas teologu paaudzes, nebūtu pat tik daudz Kunga sīkāku paskaidrojumu vērts kā teiksim, instrukcija par jaunas spuldzītes ieskrūvēšanu (pat tā ir garāka!)?! |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2010.12.13 11:49:35
-Jona-
Šodien pamatos visi, kuri vēlas var iepazīties ar Vassulas atklāsmēm un pieminētajiem brīnumiem. Tāpat katrs tos var skaidrot pēc savas pieredzes un saprašanas.
Bet man interesantāk šķiet uzdot vairāk dažus jautājumus. Tas ir daudz personīgāk, jo tomēr ticēt vai neticēt kādam pravietojumam vai brīnumam ir ļoti personīga pieredze. Viens ir informācija, bet otrs, kam un kā tad mēs ticam.
1. Kas Tevi pašu pamudināja sākt nopietni ieklausīties Vassulas pravietojumos? Kad un kā tas notika? Varbūt tas ļoti mainīja Tavu dzīvi, Tavu ģimeni?
2.Ko Tu ceri, vai ko Tev apsola pravietes sacītais?
3.Vai šī pieredze Tev palīdz dievkalpojumā un nākot saņemt Svēto Sakramentu?
4.Vai Tev ir daudz domubiedru un kas jūs visvairāk vieno no Vassulas sacītā? Kas šobrīd ir pati degošā tēma jums?
(Var arī bez pārrāk personīgām detaļām, bet tas šo tēmu padarīs nedaudz personīgāku.)
|
-Jona- |
# Iesūtīts: 2010.12.13 14:59:17
Raimonds
kā jau teikts, tā ir Dieva Mīlestības vēstule visai cilvēcei - armilo, Indriķim, Raimondam, man, visiem. un tā kā es no sirds mīlu savu Jēriņu, man Viņa nekad nebūs par daudz. man svarīgs katrs sīkums, pat tāds ka Jēzum smaidot vaigos ir bedrītes
ir tik briesmīgi reizēm just neslēptu vēlmi atkratīties no Viņa principā, apm. kā pestījis esi, stāvi pie ratiem! jo mazāk rēgosies, jo mazāk traucēsi!
turklāt vēstījumus lasot, mēs atrodamies lūgšanā! es nepiederu pie cilvēkiem, kuri spēj koncentrēties piem. uz rožukroni vai tml. garumgariem tekstiem, kas vispirms jāiemācās no galvas utt., esmu jau mēģinājusi. apbrīnoju kam tas padodas, man neiznāk. un JDerību jau arī nelasīsi katru dienu stundām, tāpēc esmu pateicīga šiem vēstījumiem, ka tādi vispār ir. pēc tam ir tik daudz ko atcerēties, ka pus nakti var pavadīt bez miega, klusībā izbaudot atkal un atkal..
ko tas man dod? - nu visu to, ko dod Jēzus nepastarpināta Klātbūtne. caur mani to noteikti jūt arī ģimene, un ne tikai caur mani - šīs svētības izplatās arī uz viņiem (kā jau solīts)! nupat dēlam kārtējo reizi `laimīgs smaids pa visu ģīmi` - kaut kas brīnumaini nokārtojies tieši pēdējā brīdī, tieši vislabākajā iespējamā variantā! nu, mammai jau prieks dubultā
pravietojumi - tie atkal vissvarīgākie baznīcai, t.sk. mūsējai. lajiem nav problēmu saprasties un vairums ar prieku uznemtu ziņu, ka var droši iet pie jebkuras konfsijas jebkura dievgalda, neviens tevi neuzskatīs par nevēlamu, neviens neturēs par svētuma zagli...
ja augšas vienoties nespēs/negribēs/baidīsies, tad... nu tad - skuju taka..
|
armilo |
# Iesūtīts: 2010.12.13 14:59:47
-Jona-
"ko tad saki par Garabandāli"
Garabandāles vēstījumi ir viena vienīga pavēle turēt bauslību, citādi Dievs atnāks un bargi sodīs. Pilnīga evaņģēlija noklusēšana. Ja kaut kur pasaulē parādīsies Svētīgā Marija un aicinās savas vīzijas redzētājus lasīt evaņģēliju, un ne ko citu izņemot evaņģēliju, tad šādu Mariju es pazemīgi godināšu un augsti teikšu viņas vārdu. Piedod lūdzu, bet spiritismu un transu es saožu pa gabalu. Man vismaz tā liekās. 
|
-Jona- |
# Iesūtīts: 2010.12.13 15:01:31
domubiedri, tie pagaidām vairāk no tlig lapas. lasu liecības no visas pasaules un teju pie katras iesmaidu - cik līdzīgas izjūtas mums visiem arī no mācītām personām
Tēvs Vladimirs Zeļenskis, krievu pareizticīgais
Epilogs pirmajam, mašīnrakstā iznākušajam, vēstījumu izdevumam
Šīs grāmatas vārdi runā paši par sevi – tiem nav vajadzīgs nedz izskaidrojums, nedz kāda īpaša cilvēka starpniecība. Šie vārdi ir apburoši savā vienkāršībā. Tie mums stāsta par Dievu un saka, ka ir Dieva vārdi.
Dieva vārdi – vēl viena atklāsme?
Ir tikai viena, unikāla un galīga Dieva Atklāsme un tas ir Kristus Evaņģēlijs. Viss, ko Jēzus mums ir mācījis, ko Viņš ir darījis Savas zemes dzīves laikā ir uz visiem mūžiem iegravēts Baznīcas sakrālajā atmiņā. Tomēr Baznīcas dzīve ir daudz bagātāka un dziļāka nekā tas ārēji šķiet – tā pārkāpj savas redzamās robežas.
Attiecībā uz Vassulu mēs varētu minēt Jāņa evaņģēlija vārdus: „Un vēl daudzas citas lietas Jēzus ir darījis – ja visas tās pēc kārtas uzrakstītu, tad man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.” (Jņ 21, 25)
Jēzus vārdi un darbi, kurus evaņģēlisti un apustuļi nebija spējīgi ietilpināt savās grāmatās, glabājas mūžīgajā Evaņģēlijā. Svētais Jānis pats saka savā atklāsmē: „Un tad es redzēju citu eņģeli laižamies Debesu vidū; tam bija mūžīgs Evaņģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes…” (Atkl 14, 6)
Šis „mūžīgais Evaņģēlijs” pieder tam pašam Jēzum, kurš mūs uzrunā ar Sava Evaņģēlija starpniecību. Viņš uzrunā ikviena no mums sirdi un tie, kuriem ir ausis, klausās Viņā. Šeit netiek runāts par kādu citu Evaņģēliju vai citu Jēzu, jo „Jēzus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi…” (Ebr 13, 8)
Baznīcas vēsture ir pilna ar stāstiem par personiskām atklāsmēm, mistiskām pieredzēm un vēstījumiem, jo vienmēr ir bijuši izredzētie – vīrieši un sievietes, kurus Kristus, Viņa svētā Māte un svētie ir uzrunājuši tieši. Tomēr Vassulas gadījums ir unikāls.
Kādu dienu šīs personiskās atklāsmes atmodināta Vassula ir sākusi pierakstīt paša Kristus uz viņu runātos vārdus. Šie vārdi nav pretrunā ar Svētajiem Rakstiem un Tradīciju un tos nevajadzētu lasīt kā parastu grāmatu.
Tie būtu jālasa iekšējā klusumā – cilvēkam šajā gadījumā ir jāpiedzīvo mūžības klusums. Šeit ir pierakstīts dvēseles dialogs ar tās Kungu – dialogs, kas attīstās ticības noslēpumā. Šis noslēpums ir kā Gaisma, kas apgaismo ikviena cilvēka ienākšanu pasaulē. Kungs izsakās vienkāršiem vārdiem: mīlestība, miers, prieks. „Es tevi mīlu, tu piederi Man, tu esi mana.” Cilvēkam ir jācenšas saprast šie, no mūžības nākošie vārdi. Ir jāieklausās kā šie vārdi atbalsojas sirdī, kā tie izskan lūgšanā, šajā grāmatā rakstītajiem vārdiem ir jāiemiesojas mūsos, mūsos tiem ir jāpieņem forma. Šim dialogam ir jākļūst par mūsējo, lai Jēzus lūgšana kļūtu par mūsējo, lai tā kļūtu par mūsu sirds pukstiem:
„Mīļotais Tēvs, šķīstī mani Sava Dēla Asinīs, šķīstī mani ar Sava Dēla Miesu…
Mīļotais Tēvs, padzen jebkādu ļauno garu, kurš pašreiz cenšas mani kārdināt. Āmen.”
Šie vēstījumi ir lūgšanu grāmata – tā ir viena vienīga, nepārtraukta lūgšana.
http://www.tlig.lv/content/view/555/53/ |
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2010.12.13 15:03:55
armilo Piedod lūdzu, bet spiritismu un transu es saožu pa gabalu. Man vismaz tā liekās.
tad paliksim pie tā, ka liekās... tāpat kā ar meditācijām, tāpat kā ar home*****iju...
Pilnīga evaņģēlija noklusēšana.
evaņģēlijs izlasāms mazo meiteņu mirdzošajās acīs |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.12.13 15:11:55
Reiz bija kāda spuldze.
`Es zinu, kas ir gaisma, " viņa teica Dievam.
`Tu to zini tikai tik ilgi, cik tu ļauj tai caur sevi spīdēt,` Dievs spuldzei atbildēja.
"Es gribu spīdēt mūžīgi,` spuldze teica Dievam.
"Tu neesi dvēsele," Dievs spuldzei atbildēja.
(J. Rubenis, M. Subačs 365 pasakas katrai gada dienai - 347)
13. decembris ir gada 347 diena. Tātad šodienas vēstījums. Un bez visādiem `uķi puķi, sirdsāķīt` vassulismiem. Un pat nav pretenzijas uz īpašu `atklāsmi`.
Vai vasulas teksti ir kādā veidā pārāki par šo? |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2010.12.13 15:17:17
Aivars
Vassulas teksti varbūt arī ne, Jēzus tiešā runa gan. |
armilo |
# Iesūtīts: 2010.12.13 15:18:49
-Jona-
Es labprāt ar Tevi parunāšu par šīm atklāsmēm pēc kādiem gadiem. Tad Tu man stāstīsi, ka pašai ellei izgāji cauri, un ka dēļ šiem vēstījumiem gandrīz sabojāji attiecības ar tuviem cilvēkiem. Vai arī otrādi. Es Tev stāstīšu, ka Dievs mani ir apgaismojis Vassulas un Garabandāles vēstījumos, un tie ir izrādījušies patiesi. See u later! |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
