Voldemārs 
|
Iesūtīts:
2010.11.05 12:03:11
Nez, kāpēc nevienam nav ienācis prātā parisināt tematu par pašlaik notiekošo festivālu? |
|
Vienkārši balss  |
# Iesūtīts: 2010.11.08 00:38:01
Aivars
Es jau esmu atgriezusies un kļuvusi kristiete. Tas nav jādara divreiz (šajā nozīmē). Toties redzēju un piedzīvoju, kā man labi pazīstama meitene tika uzrunāta. |
skats no alas  |
# Labojis skats no alas: 2010.11.08 00:40:35
Aivars
Jāatzīst es biju vīlies koncertā. Es organizatoru vietā būtu paņēmis M.W.Smith visā garumā un sakombinējis kopā ij ar tenoriem, ij ar Doma zēnu kori un vēl tiem pārējiem mūziķiem, bet tagad bija sajūta, ka tiek izrādīti viesi, kas ir saaicināti, viens seko otram, takā MTV klipus skatīties, nebija tāda jauka kopēja plūduma, kas prasās pie ikviena kvalitatīva muzikāla pasākuma.
P.S. Iespējams tā likās(manas nepacietības problēma), jo tīri interesēja F.Grehema uzruna.
Par F.Grehemu. Viņa sprediķis bija tāda laba un visaptveroša biktsuzruna un protams ņemot vērā tradīciju, kurā viņš stāv, tā nenoslēdzas ar absolūcijas pasludināšanu, bet noslēdzas ar lūgšanu, kurā lūdzējs uztic savu dzīvi Kristum.
Viņa sprediķi un teoloģisko platformu protams var šeit ķidāt, bet kas mani patiesi pārsteidza ir tas, ka 1/4 - 1/3 daļa no klātesošajiem(cik saprotu ~10 000 - 14 000), tātad izrēķinot 3-4 tūkt. izgāja priekšā, lai lūgtu lūgšanu, kurā viņi aicina Kristu savā dzīvē.
Un es domāju Aivar pozitīvās statitiskās izmaiņas jutīs tās draudzes, kuras uz šo festivālu noorganizēja autobusu vai autobusus ar kuriem veda neticīgos, jo tie kuri kaut ko piedzīvoja festivālā arī visticimāk ies uz to draudzi, kura arī palīdzēja nokļūt uz to |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.11.08 00:46:44
*****! [95.68.65.80]
Kā mani uzrunā anonīmi advokāti!?  Ja nu Tu tik ļoti esi iededzies par savu lietu, kāpēc to nedari ar savu vārdu?
Lai vai kā, Tevis uzskaitītajās lietās ir diva veida lietas: pirmās, kurās nav nekā piebilstama vai paņemama nost, otrās, kas maldina ļaudis. Taču tur ir vēl kaut kas vairāk, proti konteksts.
Par pirmajām, ja pareizi saprotu, man nav jāatskaitās, tā sakot, kas labs, par to paldies Dievam!
Par otrajām, cilvēki tiek maldināti, kad viņiem apgalvo, ka viņi var: "atgriezties no grēkiem un lūgt tos man piedot; uzticēties Kristum kā savam Glābējam [savā spēkā] un nodot savu dzīvi Kristum kā savam Kungam." Te par darītāju tiek pasludināts pats cilvēks, bet tā, pardon, ir viltus, proti - nebibliska antropoloģija. Protams, "self-made man" sabiedrībā, minētie pārpratumi un kļūdas [kā es gribētu cerēt, tas ir iezadzies un palicis kādu labu kristiešu sirdīs un prātos] šķiet tik pieņemami, parocīgi un patīkami, bet vai tas ir tas, kas ir jāatbalsta baznīcai?
Par trešo, proti, kontekstu. Šie pasākumi apdala grēcinieku SAKRAMENTĀLI. Dievs grēcinieku uzrunā Vārdā (kas tiek tur sludināts) UN sakramentā, kas ir viens no Evaņģēlija darbības veidiem. Vai tas baznīcai ir mazsvarīgi? |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2010.11.08 01:52:36
Voldemārs
Tak izlasi uzmanīgi, ko ***** rakstīja. Man pat gribas jautāt, kāds gars tevi vada, ka tu tur ielasi "self-made man"?
Pie reizes, būtu labi pievērst nopietnu uzmanību arī paša rakstītajam. Tur arī ir daudz visādu ķezu. Kaut vai šīs tēmas pirmajā komentārā tu raksti "kas luteriskajā (cik saprotu, arī bibliskajā) teoloģijā" - man tev jautājums, vai luteriskā nav bibliska? Vai šaubies, ka luteriskā ir bibliska? Ja šaubies, ko tad meklē potenciāli nebibliskā luteriskajā teoloģijā (varbūt pat sātaniskā)?
Atvaino, ka skarbi. |
***** [95.68.65.80] |
# Iesūtīts: 2010.11.08 08:19:37
Voldemārs
Nepiesienies nikiem. Tie nemaina būtību.
Tavā pēdējā komentā: "cilvēki tiek maldināti, kad viņiem apgalvo, ka viņi var: "atgriezties no grēkiem un lūgt tos man piedot; uzticēties Kristum kā savam Glābējam [savā spēkā] un nodot savu dzīvi Kristum kā savam Kungam."
Vai tad cilvēki nevar atgriezties no grēkiem un lūgt grēku piedošanu Kristus dēļ? Vai Jēzus būtu maldinājis, aicinot atgriezties no grēkiem un ticēt uz evaņģēliju? Vai tie ir maldi - uzticēties Kristum kā savam Glābējam un nodot viņam dzīvi kā savam Kungam?
Laikam arī Tavā komentā ir "diva veida" lietas - pirmās ārpus iekavām, par kurām paldies Dievam! Otrās - tās, kas iekavās, - ir viltus un nebibliska antropoloģija. Bet to, kas iekavās, nesaka Grehems. To saka Voldemārs. Pats saka un pats nosoda. Kā latviešu lugā "Paši pūta, paši dega". |
etaoin shrdlu |
# Iesūtīts: 2010.11.08 08:28:04
Voldemārs
bezcerīgi, bezcerīgi, bezcerīgi... 
...es 15 minūtes domāju, ko atbildēt, un vienkārši neatrodu nevienu vārdu, kam es saskatītu jēgu...
***** [95.68.65.80]
"āmen!" par visu, ko tu saki - tās ir labas, bibliskas un dzīvi un mūžību mainošas lūgšanas  |
***** [95.68.65.80] |
# Iesūtīts: 2010.11.08 08:30:13
Voldemārs
Pie tam pasākuma laikā vairāki citi runātāji, piem., Vanags un Reķis uzsvēra, ka mēs paši no sevis neko labu nespējam ne domāt, ne darīt. Ja ko spējam tad tas ir no Kristus, kas nāk mūs aicināt un ir īstais darītājs.
Par sakramentiem var piekrist - Grehems nepieminēja kristības vajadzību. Bet tur viņš pildīja džentlmenisku vienošanos neuzsvērt lietas, kur dažādām baznīcām atšķirīgi uzskati. Tā vietā viņš teica, ka vajag atrast draudzi un pievienoties baznīcai. Tur tad arī cilvēks saņems īstu katehēzi un sakramentus atbilstoši attiecīgās baznīcas mācībai. |
***** [95.68.65.80] |
# Iesūtīts: 2010.11.08 08:33:11
Voldemārs
Bet tā pavisam praktiski: pārdomāju Tavu aizrādījumu gaismā savu atgriešanos. Pats sameklēju vecu bībeli. Pats sāku to lasīt. Pats izlēmu iet uz dievkalpojumiem un klausīties sprediķus. Pats izlēmu, ka vajag nokristīties. Pats gāju pie mācītāju un sarunāju. Un tagad izrādās, ka esmu gājis viltīgus maldu ceļus? Ka nevajadzēja man aiztikt to bībeli. Ka nevajadzēja iet klausīties tos sprediķus. Ka nevajadzēja nākt priekšā pie altāra un saņemt kristību. Ka īstenībā es pats neko nedrīkstu darīt, jo tad iekrītu maldos un pazušanā. Bet ko tad man vajadzēja darīt? Kā pareizi luteriski bija jānotiek manai atgriešanās procedūrai? |
indriķis (labs)  |
# Labojis indriķis (labs): 2010.11.08 08:56:53
bitukas , Man, kā baptistam galvenais ir, lai Jēzus mani pieņem
Un, ņemot vērā, ka Viņš to a priori ir izdarījis un kristībā arī priekš tevis un manis to ir apstiprinājis , viss ir OK.
Voldemār , cilvēki tiek maldināti, kad viņiem apgalvo, ka viņi var: "atgriezties no grēkiem un lūgt tos man piedot; uzticēties Kristum kā savam Glābējam [savā spēkā] un nodot savu dzīvi Kristum kā savam Kungam." Te par darītāju tiek pasludināts pats cilvēks
Šo visu, ko tu saki, var saprast arī kā pilnīgi luteriski teoloģiski adekvātu metanojas (atgriešanās) notikumu cilvēka dzīvē.
Dabīgi, ka cilvēks neredz tam jēgu, nedz var lūgt piedošanu,
ja Svētais Gars vispirms viņu par to nepārliecina, viņam uzklausot Evaņģēlija vēsti.
Vai to- [savā spēkā, par darītāju tiek pasludināts pats cilvēks] tu nepieliec klāt pats? Protams, tie kas saka, ka to var izdarīt savā spēkā, māca nepareizi, bet Kristus aicināts cilvēks ir darītājs.
---
Es saku - teoloģiski maldi un dvēseļkopšanas grēks ir mēģināt izšaubīt kristieša iepriekšējo kristīgo pieredzi , apgalvojot ka bez "Jēzus pieņemšanas" šādu jūsmotāju izpratnē viņš nav patiess kristietis.
Bet arī , mēs, luterāņi, varam krist līdzīgā grēkā, noliedzot spilgtu metanojas , atgriešanās notikumu tiem, kam tāds ir. Mūsu uzdevums, tieši otrādi, ir tādus pamācīt, stiprinot viņu ticību ar objektīvu Kristus caur sakramentiem dāvāto žēlastību. |
Konfesionāls luterānis  |
# Iesūtīts: 2010.11.08 09:22:34
Slinkais cenzrors nolēma pa nedēļas nogali izbanot Kl un deva viņam iespēju pārdomāt "cerību" savā nodabā, balstoties Rakstos:
Skaidras mācības uzsvars Pāvila 1. vēstulē Timotejam
Pāvils, kurš savu apustuļa amatu saņēma no Kunga Kristus, visu kristiešu cerības, raksta savam garīgajam dēlam Timotejam, lai viņu brīdinātu, pamācītu un iedrošinātu uzticīgi pildīt savu amatu. Pāvils bija atstājis savu uzticamo līdzstrādnieku – jauno Timoteju – Efezā savā vietā.
Kā pirmais no Timoteja pienākumiem, kuru min Pāvils, bija piekodināt „zināmiem ļaudīm nemācīt svešas mācības” (1:3). Šis pats darbības vārds atkārtojas 6:3, kur apustulis šādu citu doktrīnu mācīšanu saista ar novēršanos no „mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajiem vārdiem un dievbijības” mācības. Tātad gan Pāvilam, gan Timotejam bija zināms, skaidri formulējams mācības kopums, no kura daži bija „noklīduši un nogriezušies” (1:6). Šo maldu mācītāju problēma bija tā, ka viņi paši nesaprata „to, ko saka”, nespēdami pareizi mācīt bauslību (1:7), un līdz ar to arī Evaņģēliju. Šīs svešās mācības nevis piedāvāja skaidru kristīgo mācību, bet gan tukšas spekulācijas (1:4).
Iepretim šai nomaldījušos ļaužu neskaidrībai, apustulis droši un pārliecinoši apgalvo: „Bet mēs zinām..” (1:8) No kurienes viņam tādas zināšanas? – No „Dieva godības Evaņģēlija”, kas viņam uzticēts, proti, dots uzticamai pārvaldīšanai, nevis ignorēšanai, grozīšanai vai iztirgošanai. Savukārt Evaņģēlija kodols ir – „Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus” (1:15), kuri paļaudamies uz Viņu, iegūst mūžīgo dzīvošanu (1:16).
Pāvils savā apustuliskajā autoritātē, kuru viņš ir saņēmis no paša Dieva, cieti piekodina Timotejam cīnīties „ar tiem labo cīņu”. Viņa pretinieki būs tie, kas savu ticību un labu sirdsapziņu atmetuši un kuru ticības laiva sadragāta (1:19). Būtu muļķīgi iedomāties, ka Pāvils atstātu Timoteju cīnīties ar neidentificējamu pretinieku – kaut kādu mistisku maldu mācību un tās mācītājiem.
Kā Pāvils izturas pret tiem, kas ir atkrituši no kristīgās ticības? – „Tos esmu nodevis sātanam, lai viņi pārmācīti vairs nezaimotu Dievu (1:20).” Luters: „Pāvils tādēļ uzskata, ka visi herētiķi nāk no šī avota: viņi sāk nogurt no šīs vispārējās ticības, mīlestības un krusta doktrīnas.” Tāpēc: „Lai ikviens kristietis nemeklē tukšu godu. Lai viņš nemeklē jaunas un neparastas lietas. Ja viņš kļūdās, viņš nav vainīgs vienā vai divās kļūdās, bet viņš kļūdās nepārtraukti. Tas pārvēršas par laivas sadragāšanu. Niecīga kļūda sākumā kļūst par ļoti lielu beigās.” (AE 28:254-255)
Tālāk, pamācot Timoteju lūgt, apustulis atgādina arī Evaņģēliju – īsto un vienīgo – Kristus „Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem” (2:6), kā arī citus mācības artikulus.
Kā viena no Pāvils prasībām bīskapa (mācītāja) amata kandidātam ir būt „izveicīgam mācīšanā” (3:2). Un atkal – būtu muļķīgi iedomāties, ka apustulis uzstāj uz kādu prasmi indoktrinēt klausītājus, neatkarīgi no mācības satura. Jo galu galā Baznīca, Dieva nams, Dieva draudze ir nevis neskaidrības, nenoteiktības vai melu, bet gan „patiesības balsts un pamats” (3:15).
Līdzīgi savam Kungam apustulis brīdina, ka būs cilvēki, kas „atkritīs no ticības”. To, ka runa nav tikai par kādas mistiskas ticības jebkam pazaudēšanu, norāda Pāvila teiktais, ka atkritēji „pieķersies maldu gariem un dēmonu mācībām, padodamies melkuļu liekulīgajiem vārdiem” (4:1-2). Tātad atkrišana būs no konkrētas mācības, un „ticīgie un patiesības atzinēji” to spēs identificēt.
Un atkal apustulis mudina Timoteju likt šīs lietas ticīgajiem priekšā, jo viņš taču bija „audzināts ticības un .. labās mācības vārdos”, kurai viņš bija uzticami sekojis (4:6). Turpretī pasaulīgus, nederīgus, nesvētus mītus, kas nav balstīti Dieva vārdā, Timotejam ir jānoraida (1:7), viņam ir jāpiekodina un jāmāca šīs lietas (visa apustuliskā mācība) (1:11), jānododas publiskai (Dieva vārda, sprediķa) lasīšanai, paskubināšanai, mācīšanai.
Lai nebūtu nekādu šaubu par to, cik svarīga ir skaidra un pareiza kristīgā mācība cilvēka pestīšanā, Pāvils raksta: „Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo, darīdams to, tu izglābsi gan pats sevi, gan tos, kas klausās tevi.” (4:16)
Tālāk (5:1-6:2) Pāvils izklāsta, kādām jābūt kristiešu savstarpējām attiecībām katram viņa kārtā un norāda Timotejam: „To tu māci un uz to skubini.” Bet ko tad, ja kāds šo skaidro mācību un paskubināšanu „bez aizsprieduma, .. ne aiz naida, ne aiz draudzības” (5:21) neņem vērā? – Apustulis mūs neatstāj neziņā: „Ja kāds māca ko citu un nepiegriežas mūsu Kunga .. veselīgajiem vārdiem un dievbijības mācībai, tas ir uzpūties un nezina ne nieka.” (6:2-3) Tātad nevis Tas Kungs, nevis Viņa apustuļi, nevis Timotejs vai kāds cits uzticams Dieva noslēpumu namturis, Dieva vārda kalps, kurš ir pilnīgi pārliecināts par savas mācības patiesumu visos artikulos, bet tieši tas, kurš māca ko pretī kristīgās mācības skaidri izteiktajiem artikuliem, ir iedomīgs, augstprātīgs un beigu beigās – muļķis. Kaut arī šāds no skaidrās ticības mācības atkritušais piesedzas ar mīlestības vai iecietības vārdu, patiesībā tieši viņš „slimo ar prātošanas un ķildošanās sērgu, no kā ceļas skaudība, ķilda, zaimi, ļaunas aizdomas, prātā sajukušu un patiesību zaudējuši cilvēku naidošanās” (6:4-5).
Visbeidzot apustulis mudina Timoteju, jo īpaši kā Dieva vārda kalpu, bēgt „no šīm lietām” – no maldīgas, nepatiesas, sagrozītas vai izdomātas mācības un tās postošajām sekām (6:11). Turpretī Pāvils iedrošina savu uzticamo darba biedru cīnīties „labo ticības cīņu”, apliecināt „labo liecību” un piekodina „Dieva priekšā” turēt „šo pavēli neaptraipītu un nenopeltu līdz mūsu Kungs Jēzus Kristus parādīsies Savā godībā” (6:12-14).
Un vēstules noslēgumā Pāvils vēlreiz uzver kristīgās mācības skaidrības nozīmīgumu: „Tu, Timotej, paglabā uzticēto mantu, novērsdamies no nesvētām valodām un pretrunām, kas ceļas no nepareizas tā dēvētās atziņas; daži, turēdamies pie tās, ir nomaldījušies no ticības.” (6:20-21)
Par „uzticēto mantu” Luters savā komentārā (1528) saka tā:
Pāvils ļoti ienīst šos maldu mācītājus. Tādēļ viņš pret tiem visur māca. Viņš tos nevar aizmirst. .. 2.Tim.1:15-16 mēs lasām, ka maldu mācītāju dēļ visa Āzija novērsās no lielā apustuļa. Zaudējums bija šausmīgs, izņemot vienu saimi. .. „Tas, kas uzticēts [uzticētā manta] ir viņam dotais Vārds – „ko Viņš tev uzticējis”. Tā ir dievišķa pārvaldībā nodota manta – noslēpums, kas mums jāsludina pagāniem. Pāvils vēlas izmantot šo izteicienu, lai vairotu Timoteja centīgumu. Šai pārvaldībā nodotajai mantai pieder arī lielā pārliecība un centīgums, ka šī manta ir jāsaglabā kā Citam piederoša.” (AE 28:381)
Kādam gan muļķim vai vienaldzīgajam jābūt, lai šo kristiešu cerības – viņu Kunga Jēzus Kristus – uzticēto dārgo mantu, proti, skaidro Dieva vārda mācību, nicinātu, ignorētu, iztirgotu vai iemainītu pret melkuļu liekulīgajiem vārdiem, nesvētām valodām un nepareizu atziņu, tā riskējot ar savu un savu klausītāju pestīšanu!
|
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.11.08 09:26:28
Mārtiņ!
"Tak izlasi uzmanīgi, ko ***** rakstīja. Man pat gribas jautāt, kāds gars tevi vada, ka tu tur ielasi "self-made man"?"
Vai Tu izlasīji uzmanīgi arī manu atbildi? Vai saprati, kur es piekrītu, un kam nepiekrītu? Vai saprati kāpēc? Ja saprati, kur būtu Tavi bilbiskie pretargumenti?
"Pie reizes, būtu labi pievērst nopietnu uzmanību arī paša rakstītajam. Tur arī ir daudz visādu ķezu. Kaut vai šīs tēmas pirmajā komentārā tu raksti "kas luteriskajā (cik saprotu, arī bibliskajā) teoloģijā" - man tev jautājums, vai luteriskā nav bibliska? Vai šaubies, ka luteriskā ir bibliska? Ja šaubies, ko tad meklē potenciāli nebibliskā luteriskajā teoloģijā (varbūt pat sātaniskā)?"
Man būtu interesanti, kur es Cerību būtu dēvējis par sātanisku, vai kaut kā tā? Nocitē lūdzu.
Esmu sacījis, ka tā ir "psiholoģizēšana", "pretbibliska prakse", "maldu mācība", bet ne sātaniska. Pie tam, šādi esmu vērtējis, nevis tās labās lietas, kas tur varētu būt, bet gan tās, kas nav na labas, nedz bibliskas.
Par manu izteiksmes stilu. Man luteriska ir tikai tā mācība, kas ir bibliska. Tas tā nav visiem, es šādus viedokli respektēju, bet nepiekrītu. Tapēc arī piebilstu par to, ka tikai bibliskā mācība, manuprāt, ir luteriska. Un tā mācība, kas ir luteriska (manā skatījumā, arī bibliska), ir tā, ko te pārstāvu Kur būtu Tavi konstruktīvie pretargumenti? |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.11.08 09:34:54
*****! [95.68.65.80]
Kur būtu kāds biblisks pretarguments manis sacītajam? Vai tas viss ir balstīts pieredzē vien?
Par to, ka bibliski grēcinieks nevar "pieņemt Kristu", utt., sk Jņ. 15:5: "ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt." tā pat Jņ. 8:34-36: "Jēzus viņiem atbildēja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. Bet vergs nepaliek visu mūžu mājās; Dēls gan paliek visu mūžu. Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi." arī 2Kor 3:5: "Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva, " u.c.
Rādi man Rakstus! |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.08 09:37:50
KF Epitome; Par brīvo gribu/VG 472-473:
Skaidrā mācība par šo artikulu saskaņā ar Dieva vārdu
1. Mūsu ticība, mācība un apliecība šajos jautājumos ir šāda: garīgajās lietās cilvēka prāts un saprāts ir akls un ar saviem paša spēkiem neko nevar saprast, kā ir rakstīts: “Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.” (1. Kor. 2:14)
2. Tāpat mēs ticam, mācām un apliecinām, ka vēl neatdzimusī cilvēka griba ne vien novirzās no Dieva, bet ir kļuvusi naidīga Dievam, tā ka tā grib un iekāro to, kas ir ļauns un vērsts pret Dieva gribu, jo, kā ir rakstīts: “Cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām.” (1. Moz. 8:21) Tāpat: “Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu, tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj.” (Rom. 8:7) Tādējādi mēs ticam – tāpat kā mirusī miesa nevar sevi darīt dzīvu un nevar atgriezties miesīgā, laicīgā dzīvē, tāpat arī cilvēks, kas grēkos garīgi miris, nespēj sevi atjaunot garīgai dzīvei, kā ir rakstīts: “Arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu.” (Ef. 2:5) Un: “Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva.” (2. Kor. 3:5)
3. Tomēr cilvēka atgriešanos Dievs Svētais Gars neveic bez ārējiem līdzekļiem, bet lieto šim nolūkam sprediķi un Dieva vārda uzklausīšanu, kā ir rakstīts, ka Evaņģēlijs “ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic” (Rom. 1:16). Un: “Tātad ticība nāk no sludināšanas.” (Rom. 10:17) Tā ir Dieva griba, lai Viņa vārds tiktu uzklausīts un cilvēka ausis nebūtu aizslēgtas (Ps. 95). Šajos vārdos klāt ir Svētais Gars, un tas atdara cilvēku sirdis, lai, tāpat kā Lidija (Ap. d. 16:14), tos tieši ievērotu un tā atgrieztos vienīgi caur žēlastību Svētā Gara spēkā, jo cilvēka atgriešanās ir vienīgi Svētā Gara darbs. Ja Svētā Gara žēlastības nav, tad mūsu gribēšana un cenšanās, mūsu stādīšana, sēšana un laistīšana ir veltīga (Rom. 9:16; 1. Kor. 3:7), ja Viņš neliek tam izaugt, kā Kristus saka: “Jo bez manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jņ. 15:5) Ar šiem īsajiem vārdiem Viņš noliedz brīvās gribas spēkus un visu piedēvē Dieva žēlastībai, lai neviens nelielītos Dieva priekšā (1. Kor. 1:29; 2. Kor. 12:5; Jer. 9:23).
Negativa
Pretējās maldīgās mācības
Mēs noraidām un nosodām visus turpmāk minētos maldus, jo tie ir pretrunā ar Dieva vārda mērauklu:
..
2. Mēs noraidām arī Pelāgija piekritēju dziļos maldus. Viņi ir mācījuši, ka cilvēks pats ar saviem spēkiem bez Svētā Gara žēlastības var atgriezties pie Dieva, ticēt Evaņģēlijam, no sirds paklausīt Dieva bauslībai un tādā veidā nopelnīt grēku piedošanu un mūžīgo dzīvi.
3. Bez šiem maldiem mēs noraidām arī semipelagiāņu maldus. Pēc viņu mācības cilvēks pats ar saviem spēkiem var iesākt atgriešanos, bet bez Svētā Gara žēlastības to nevar pilnīgi īstenot.
|
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.11.08 09:43:16
Pareizi saka tie, kas apgalvo, ka tādās cerībās ir arī kaut kas labs. Taču problēma slēpjas kaut kur citur, par to arī rakstu. Protams, ka arī par nepareizu ceļu grēcineiks var kļūt kristietis, bet vai baznīcai būtu jāatbalsta nepareizi ceļi? Uz šo man neviens nav atbildējis. Un diez vai arī varēs, jo sanāktu pretruna.
Tāpat, visa šeit esošā LELB oficiālā mašinērija ne ar vienu vārdu nav norādījusi uz Cerības vājajiem (pretrakstu, tātad - maldu) punktiem, bet atbalstījusi vien, vai tā ir pareizi?
Viss, ko dedzīgie Cerības atbalstītāji var man te likt pretī ir personīgā pieredze un ārpusbibliski apsvērumi, vai tas būtu teoloģijas pareizais pamats?
Ak jā, vēl ir slavenā frāze "Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani." (Atkl 3:20) Bet tā attiecināt to uz misiju ir rupja eksegētiska kļūda, jo Jēzus to saka draudzei, tātad tiem, kas jau ir kristieši, nevis sludina to nekristiešiem. |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.11.08 09:45:23
Voldemār , Tu par vienu lietas pusi - neatdzimušo cilvēku, kurš tiešām nevar neko, izņemot muldēšanu par to, kāpēc viņš netic,
bet citi par otru - cilvēku, kuru Dieva Vārds un Gars apgaismo(-jis).
Pats citēji Rakstus- "ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva" 
|
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.08 10:03:47
lēnprātīgais
Vai Tu, Konfesionālais luterāni vari izskaidrot, kā ar ATA VII artikulu var pamatot norobežošanos no ekumēniskas sadraudzības, no kopīgām lūgšanām par to, lai mums kādreiz būtu patiesa vienotība? Es tur kaut ko tādu nesaskatu.
Nav grūti to izskaidrot un saskatīt, ja ir vēlēšānās godīgi atbildēt uz to, kas ir "patiesa baznīcas vienība", kas ir "pareizi" mācīts Evaņģēlijs un "pareizi" pārvaldīti sakramenti. Kad sagribēsies noskaidrot, kas ir "nepatiesi" un "nepareizi" saskaņā ar Rakstiem, tad būsi guvis atbildi. |
***** [95.68.65.80] |
# Iesūtīts: 2010.11.08 10:06:34
Voldemārs
Vispār jau indriķis (labs) izsaka manu domu, tā ka pat nav pat ko pielikt.
"Protams, ka arī par nepareizu ceļu grēcineiks var kļūt kristietis"
Ceļš, pa kuru grēcinieks kļūst kristietis, ir tas, pa kuru Dievs viņu no tumsības ir ievedis savā brīnišķīgajā gaismā. Tu pats apgalvo, ka nevis cilvēks, bet Dievs ir tas, kurš to dara. Kādā ziņā tas ceļš ir nepareizs?
Paskaidro lūdzu, kādā ziņā mana atgriešanās, ko iepriekš aprakstīju, bija nepareizs ceļš. Neredzu, kā tas principiāli atšķiras no "iznākšanas priekšā" cerības festivālā. Vai man būtu bijis luteriski pareizi atturēties no jebkādas darbības, jebkādiem lēmumiem, un tad kaut kādā veidā es kādu rītu būtu pamodies atgriezts un kristīts? Bet ja nebūtu, tad Dievs negribēja un tā ir mana predestinācija? Paskaidro, kā Tavas rakstuvietu kombinācijas darbojas reālajā dzīvē! Vai cilvēkam ir jāatgriežas |
***** [95.68.65.80] |
# Iesūtīts: 2010.11.08 10:07:15
no grēkiem un jātic uz evaņģēliju, vai jāgaida, ka tas notiks pats no sevis? |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.11.08 10:07:44
indriķi! (labs)
Kas ir "Cerības" mērķauditorija, jau esoši kristieši, vai vēl nekristieši/neatdzimuši? |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2010.11.08 10:09:33
Konfesionāls luterānis
Cik laika katru dienu tu pavadi ar Dievu lūgšanā un bībeles lasīšanā? |
:: Pievienot komentāru
|
