Konfesionāls luterānis 
|
Iesūtīts:
2010.10.29 16:20:48
Uz jautājumu, kas ir luteriskā reformācija, brīnišķīgu atbildi dod Hermaņa Zasses grāmata Kas ir luterisms?. " Pareiza luteriskās baznīcas izpratne un pareiza luteriskās reformācijas izpratne nosaka viena otru. Šodien .. reformācijas pareizā izpratne zudusi tādēļ, ka tā vairs nav aptverama, pamatojoties baznīcā, tādēļ, ka, lai vispār spētu saprast lielo un mīklaino reformācijas notikumu, mēģina tverties pie vēsturiskām un filozofiskām teorijām, kurās balstoties šo notikumu nekad nevarēs izprast. Par Reformācijas būtību: http://www.ebaznica.lv/?p=5405 |
|
Osija [46.109.48.68] |
# Iesūtīts: 2010.11.28 22:02:37
Vislielākais pārpratums ir pats Luters! Šeit vietā šo vīru Luteru saukt par Luciferu! Lepnība un sevis pacelšana debesu augstumos izgudrojot reformismu,norāda uz Lutera vēlmi sevi iecelt Dieva Tā Kunga vietā!Tā Kunga Jēzus Kristus iedibinātā Baznīca jau pastāvēja 1500.gadu,bet nē viens safārējies katoļu mūciņš,kam pēc Patiesības bija jākalpo atbilstoši Dievam Tam Kungam dotajam solījumam izdomāja savā cilvēka aprobežotajā prātā dibināt savu cilvēka radītu baznīciņu.Rezultātā tāda viduvēja sekta vien iznāca.Ar ko visus arī apsveicu! |
armilo  |
# Iesūtīts: 2010.11.28 22:31:54
Osija [46.109.48.68]
Tu esi muļķadesa! Ar ko arī apsveicu. 
Nez vai Lucifers gribētu bībeli iztulkot tautas valodā?
Nezvai Luciferam bija izdevīgi izbeigt grēku piedošanas tirdzniecību par naudu?
Luters nekad nav dibinājis jaunu baznīcu, bet Luters bija, ir, un būs patiess katolis mūžīgi mūžos. Āmen!  |
devonas reksis  |
# Iesūtīts: 2010.11.28 22:46:40
armilo
Man liekas, Osija ir nevis muļķadesa, bet pareizticīgais (-ā). Nu un tā nu viņiem tā reformācija izskatās. |
armilo |
# Iesūtīts: 2010.11.28 22:51:00
devonas reksis
Arī pareizticīgie ir tikai cilvēki... |
devonas reksis |
# Iesūtīts: 2010.11.28 22:53:42
armilo
Ak, ko tur. Visi mēs esam tikai cilvēki. |
armilo |
# Iesūtīts: 2010.11.28 22:58:02
devonas reksis
Priecīgu adventu, cilvēk ! "Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani. "
Arlabunakti! |
Osija [46.109.48.68] |
# Iesūtīts: 2010.11.29 08:28:45
Jūs brāļi nekaddddd!!! neiemācīsieties atbildēt pēc būtības,bet ar lamām(kā tas pienākas tikai velnam)!Es atkārtoju,ka Luters lauza savu Dievam doto SOLĪJUMU kā mūks.Tas ,kas nav uzticams mazumā(šajā gadījumā tāds "mazumiņš" kā PERSONĪGS cilvēka(mūka)solījums Dievam Tam Kungam),nav uzticams arī lielumā.Tāda ir Jēzus teiktā būtība par cilvēka dabu!Vai tas Kungs būtu kļūdījies un Luters būtu īstens Sv.Gara iemiesojums,šķiet ka nē,jo Mārtiņš nogrēkojās arī pie sieviešu dzimuma piemānīdams mūķeni,kuru aprecēja.Acīmredzami vaina jāmeklē LEPNĪBĀ,kas pavisam noteikti atklājas Lutera tālākajā darbībā un arī jūsu apmānīšanā ! |
Tēvs Indriķis  |
# Labojis Tēvs Indriķis : 2010.11.29 09:12:13
Osija, vai tavā attieksmē pret mums, nabaga luterāņu brāļiem, nav skaidri redzama LEPNĪBA?
Vai teoloģiskajā pozīcijā, kuru pārstāvi un zinot, cik čābīgi jums pašiem tās ticības lietas sastāv, nav saskatāma LEPNĪBA?
Mācies baznīcas vēsturi.
No solījuma Luteru atbrīvojis viņa augustīniešu klosteru priekšnieks brālis Štaupics, kurš arī viņa dvēseli mierinājis ar Jēzus Kristus evaņģēliju. Un pēc tam Luters atbrīvoja ar šo pašu Kristus evaņģēliju daudzas dvēseles un sirdsapziņas no šādu solījumu vazām. Izskatās, ka tavai dvēselei arī nepieciešams šāds mierinājums. |
Jošs Mulders  |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.11.29 16:45:02
Osija, un tavupraat Dievs celj lielas iebildes pret soliijumiem vinja virzienaa, kuri ir maldiigi soliijumi.
Nu ja es Dievam apsoliitos visu muuzhu sludinaat Budismu... un peecaak attaptos un pieveerstos tomeer Kristus Evangjeelijam, tad... vai tas noziimee, ka esmu neuzticams mazuminjaa?
Shkjiet iisti nemaz neesi sapratusi par ko Kristus runaa, sakot tevis citeetos vaardus. Jo Dievs nosoda uzticiibu maldu soliijumiem un bleenjaam... nevis to cildina par lielu un varenu tikumiigu darbu. Tas jums RKB adeptiem ir iedoma, ka ja vari staaveet shuupuljtiiklaa uz vienas kaajas, karstaa vasaraa akvalangista ekipeejumaa ar gaazmasku, tad tas ir Dievam tiikams varens darbs. |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.29 21:21:39
K.F.V. Valters, Bauslība un Evaņģēlijs, 273-274:
Un tagad tev vairs nav jājautā: "Vai mana nožēla ir pietiekama? Vai es drīkstu nākt pie Jēzus?" Šāds jautājums jau parāda, ka tu vari nākt pie Viņa, jo tevī ir ilgas pēc Viņa. Bet, ja kāds patiešām ilgojas nākt pie Jēzus, tad viņam arī ir patiesa grēku nožēla, kaut arī viņš varbūt to nejūt. Gluži tāpat tas ir ar ticību, proti, kad cilvēks sāk ticēt. To es zinu no personiskās pieredzes, ka cilvēkam ir iespējama patiesa grēku nožēla, kaut arī viņš pats to neapzinās. Gadiem ilgi es dzīvoju ar patiesu nožēlu un biju pat tuvu izmisumam, taču es sevī nejutu saldo apziņu, ka mana sirds kūst skumjās par to, ka esmu sāpinājis mīļo Dievu. Tādas sajūtas man nebija, bet man bija dzīva atziņa, ka esmu nabaga pazudis grēcinieks. Tad es vērsos pie kāda, kurš bija vairāk pieredzējis šajās lietās nekā es, un viņš man dažos acumirkļos atklāja patiesību. Tātad apgalvojums, ka pietiek jau ar vienu vienīgu vēlēšanos sajust nožēlu, lai Dievs būtu ar to apmierināts, skaidri liecina par to, ka tiek sajaukta bauslība ar Evaņģēliju. Jo šāds apgalvojums attēlo grēku nožēlu kā nopelnu, kura dēļ Dievs dāvā savu žēlastību un piedod grēkus. |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.30 22:21:57
K.F.V. Valters, Bauslība un Evaņģēlijs, 276-277:
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tik daudzi sajauc bauslību ar Evaņģēliju, ir tas, ka tiek sajaukta grēku nožēla, ar kuru kristietis dzīvo ik dienas, un tā grēku nožēla, kas nāk pirms ticības. Grēku nožēla, kas notiek ik dienas, ir aprakstīta 51. psalmā. Dāvids sauc to par upuri, kuru viņš nes Dieva priekšā un par kuru viņš arī saka, ka tas ir Dievam tīkams. Te tātad nav runas par grēku nožēlu, kas notiek pirms ticības, bet gan par grēku nožēlu, kas nāk pēc tam, kad cilvēks jau ir kļuvis ticīgs.
Lielākā daļa patiesu kristiešu, kuri turas pie skaidrās mācības, piedzīvo daudz lielāku grēku nožēlu pēc ticības nekā pirms ticības. Jo labi mācītāji nav veduši viņus pie Kristus pa apkārtceļiem. Kaut arī viņi dzīvo ticībā Kristum, tomēr atkal var atklāties viņu agrākā paštaisnība, kaut arī tā vairākkārt tikusi satriekta. Dievam šie nabaga kristieši aizvien no jauna jāsatriec ar bauslību, lai uzturētu viņos pazemību. To redzam arī pie Dāvida. Viņš bija nonācis pie ticības vienā mirklī, bet cik daudz posta viņam bija jāpiedzīvo vēl pēc tam! Kaut arī pats pravietis bija runājis uz viņu tā Kunga vārdus, tomēr līdz savai nāvei viņš savā sirdī nesa daudz baiļu, bēdu un posta. Dievs viņam vairs nevēlēja piedzīvot veiksmes, viņu ķēra viena nelaime pēc otras, līdz Dievs viņu beidzot no tā visa atsvabināja, sūtot nāvi. Bet visu šo laiku Dāvids pārdzīvoja grēku nožēlu, kuru pavadīja ticība. Tas patiesi ir Dievam patīkams upuris. Šī grēku nožēla nav vienīgi bauslības darbības rezultāts, tā vienlīdz ir arī Evaņģēlija veikums. Evaņģēlijs rada sirdī mīlestību uz Dievu, un, ja grēku nožēla notiek aiz mīlestības uz Dievu, tās patiešām ir īsti saldas skumjas, kas Viņam pieņemamas. Dievam šāda nožēla ir patīkama; jo nav iespējams Viņam parādīt lielāku godu, kā, metoties Viņa priekšā putekļos, atzīt: "Tu, Kungs, esi taisnīgs, bet es esmu nabaga grēcinieks! Apžēlojies par mani Jēzus Kristus dēļ!"
|
epafrs  |
# Iesūtīts: 2010.11.30 22:33:15
Konfesionāls luterānis
Tavus rakstus lasot, redzu, ka pestīšana ir ārkārtīgi komplicēta lieta: jāizlasa visi Tavi raksti, jāiegaumē katrs teikums, jācenšas visu pareizi saprast, jānoškiras no visiem, kas saprot savādāk. Vai kaut ko aizmirsu? Nez, kā tik sarežģītu pestīšanu spēja piedzīvot tie lasīt un rakstīt nepratēji Jēzus laikā? Viņiem taču toreiz nebija iespējas lasīt ne Zassi, ne Valteru, ne arī Milleru... |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.30 22:35:46
epafr Viņi - pretstatā tev - ņēma nopietni katru pasludināto Tā Kunga vārdu. |
epafrs |
# Iesūtīts: 2010.11.30 22:50:20
Konfesionāls luterānis
Es sapratu, ka Evaņģēlija vēsts ir vienkārša - tā lai katrs, arī tāds kā es, kas nespēj izburties cauri sarežģītiem teoloģiskajiem traktāktiemm varētu tikt pestīts. |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.30 22:59:31
epafr Tev lēnu aiziet. Protams, ka pestījošas ticības saturu var izteikt vienā teikumā. Taču mēģini arī saprast, kāpēc pašam Dieva Dēlam, kam taču visa vara debesīs un virs zemes, tik ļoti vajadzēja gadiem noņemties ar 12 pieaugušiem jūdiem, kas VD zināja jau no bērna kājas. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.12.01 09:42:22
Un pēcgalā, pēc 3 gariem gadiem un 40 dienām, Jēzus nopūtās, ņēma Konfesionālo luterāni, stādīja savu mācekļu vidū un sacīja: "Ja jūs netopat kā KL, tad ēzeļa ausis, ne Dieva Valstību jūs redzēsit." |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.12.01 23:20:31
Aivar
Kl jau 1995. g. bija skaidrs, kurp tiek vesta LELB. Viš līdz ar citiem savam konfirmācijas vai ordinācijas solījumam uzticīgiem luterāņiem savas pamatotās rūpes par Evaņģēliju nodemonstrēja 1996. g. rudenī. Pretstatā Israēla tautai Jozuas laikā, visi citi lelbieši izlēma palikt vienaldzīgi pret patiesību vai pievērt acis bailēs no iespējamiem zaudējumiem, proti, bailēs no svētā krusta. Vai arī - izlēma turpināt baznīcpolitiskās spēlītes, kas nu ir novedušas strupceļā, jo jezuītu skola ir nepārspējama šajā ziņā.
Aivar, tavs intelektuālais negodīgums ir derdzīgs un nožēlojams. Es joprojām nezinu, kas tu esi, taču pēc pamuļķa un prātā apdalīta galīgi neizskaties. Tādēļ tu ļoti labi saproti un apzinies, ka mērķtiecīgi sagrozi manis teikto, proti, nepatiesi mani apmelo. Vai tu arī esi apmeklējis jezuītu rekolekcijas?
Ko lai vēl daudz saka? Ko sēsi, to pļausi. Visi ceļi ved uz Romu, bet ne visi - uz Debesīm. Es un mans nams, mēs pielūgsim To Kungu un iesim pa šauro ceļu. Jūs - kā paši zināt. |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.12.01 23:42:10
K.F.V. Valters, Bauslība un Evaņģēlijs, 289-291:
Divdesmit piektais vakara priekšlasījums (1885. gada 24. aprīlī)
Jēzus Kristus kalpam ir dažādi smagi uzdevumi. Smagākais to vidū, bez šaubām, ir tas, ka viņam ne vien jāsludina Kristus Evaņģēlija tīrā mācība, bet arī jāparāda, jāatspēko un jānoraida Evaņģēlijam pretrunīgās mācības. Jo tad, kad tas tiek darīts, piepildās vecais sakāmvārds Veritas odium parit, t. i., patiesība rada naidu.
Ja uzticīgais Atanasijs savā laikā būtu tikai patiesi sludinājis kristīgo mācību, ka Jēzus Kristus ir patiess Dievs, dzimis mūžībā no Tēva, un arī patiess cilvēks, dzimis no jaunavas Marijas, ja viņš tajā pašā laikā nebūtu ar lielu nopietnību uzbrucis Ārijam un ariāņiem, kuri to noliedza, viņš, bez šaubām, kā apdāvināts vīrs būtu augsti godāts mierīgi vadījis savu dzīvi un to mierīgi noslēdzis. Ja Luters būtu rīkojies tā kā Štaupics, proti, ja viņš tīro Evaņģēliju būtu mācījis saviem ordeņa brāļiem klusībā un nebūtu tajā pašā laikā ar lielu nopietnību uzbrucis pāvestībai, tad viņam nebūtu jācieš nekādas vajāšanas. Jo līdz tam bija bieži noticis tā, ka mūki bija nonākuši līdz Evaņģēlija atzīšanai un bija to apliecinājuši, taču viņi nekad par to neiestājās, neapkaroja pāvestības maldus, un tādēļ viņus lika mierā, ja vien viņi turējās pie Romas katoļu baznīcas centra, t. i., pie pāvesta.
Pasaulīgi ļaudis un viltus kristieši nevar rīkoties citādi, viņiem ir jāuzbrūk tiem, kas domā un māca citādi. Viņi tos uzskata par miera grāvējiem, naida cēlājiem, ķildīgiem un ļauniem cilvēkiem. Šiem nelaimīgajiem un apstulbotajiem ļaudīm nav pat nojausmas par to, cik labprāt šie drosmīgie Kristus aizstāvji dzīvotu mierā ar visiem cilvēkiem, cik labprāt viņi būtu klusējuši, cik tas ir grūti savā miesā un asinīs uzstāties atklātībā, lai pēc tam kļūtu par naida, nicinājuma, zaimu, pat vajāšanas objektu. Bet arī viņi nevarēja citādi, viņiem bija ne vien jāapliecina patiesība, bet arī jāuzstājas pret maldiem. To darīt viņus spieda viņu sirdsapziņa. Kāpēc? Tāpēc, ka to prasa Dieva vārds.
Viņi atcerējās, ka Kristus saviem mācekļiem ir teicis ne vien: "Jūs esat pasaules gaisma," bet arī: "Jūs esat zemes sāls"; tas ir, jums ne vien jāsludina patiesība, bet arī jāsāla pasaule, kura ir kļūdu un grēku pilna, jākaisa asa sāls šajā pasaulē, lai pārtrauktu tās bojāšanās procesu. Viņi domāja par to, ka Kristus ar lielu noteiktību ir sacījis: "Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu." (Mt. 10:34) Ar to nav jāsaprot, ka Kungam darītu prieku tas, ka rodas konflikti un tiek pārtraukts miers. Tas nav jāsaprot tā, ka Viņš būtu nācis pasaulē, lai radītu nesaskaņas un ķildas. Kungs ar to grib sacīt: "Manai mācībai ir raksturīgs tas, ka tad, ja tā tiek sludināta patiesi, ar pareizajiem jā un nē, tad ļaužu starpā nevar saglabāties miers. Jo tiklīdz šis vārds tiek pasludināts, ļaudis sadalās divās daļās. Vieni Vārdu uzņem ar prieku, bet otri dusmojas par to un sāk ienīst un vajāt tos, kas šo Vārdu pieņem.
Īsti mācītāji ņem vērā to, ka baznīca nav valsts, ko var uzcelt mierā; baznīca šeit atrodas velna namā, jo velns ir šīs pasaules valdnieks. Citādi tas šai pasaulē nav iespējams baznīcai vienmēr jābūt karojošai. Tā ir ecclesia militans, karojoša baznīca, un tāda paliks līdz Pastarajai dienai. Kur baznīca nav ecclesia militans, bet ecclesia quiescens, tā noteikti nav īsta baznīca.
Tāpat godīgs mācītājs zina, ka viņš ir arī gans. Bet kā būtu vērtējama gana rīcība, ja viņš savas avis vestu uz zaļām ganībām, bet, tuvojoties vilkam, mestos bēgt un tās pamestu? Tādā brīdī viņam ir jāstājas pretī vilkam, kurš grib saplosīt avis, un tieši to arī nozīmē cīnīties Dieva valstības labā. Patiess mācītājs zina arī to, ka viņam jābūt īstam sējējam. Bet kāda gan būtu jēga viņa darbam, ja viņš iesētu labus kviešus, bet pēc tam vienā mierā ļautu, lai kāds cits to starpā iesēj nezāles savu aplamo mācību nezāles? Jo nebūtu ilgi jāgaida, līdz nezāles pārņemtu kviešu sējumu un to nomāktu.
Paglabājiet cieši to savā atmiņā, mani mīļie draugi! Ja jūs gribat būt patiesi Kristus kalpi, tad paturiet prātā, ka par tādiem kļūt nav iespējams, necīnoties pret maldu mācībām, pret viltus Evaņģēliju, pret aplamu ticību. Pasaules priekšā gan jūsu liktenis nebūs īpaši apskaužams. Jau gudrais Sīraks ir sacījis: "Ja tu gribi būt Dieva kalps, tad pakļauj sevi uzbrukumiem." (Sir. 2:1) Kas nepiedzīvo uzbrukumus, tas var censties, cik grib, savā amatā, tā nebūs īstā centība. Kur ir īstā centība, tur ne vien stāda, ne vien ceļ, bet arī jož pie sāniem zobenu un iet ar to tā Kunga karā.
Bet tas lai arī ir jūsu mierinājums! Jo, kā sacīts, jūsu centieni tiks uzlūkoti kā ļauni, jo jūs taču nepieļausiet, kad tiek runāts pret jūsu mācību. Bet jūsu centieni jo gaiši mirdzēs Debesīs. Tad Dievs runās uz jums: "Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, Es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!" (Mt. 25:21) Tad nāks atspirgšanas laiks tad, kad būsim atteikušies no ļaunās pasaules un viltus kristiešu kopības, kuri nelietīgi zākā mūsu labākos centienus un pūles. Tad Kungs Kristus mums sacīs: "Labi darīts! Tu esi pareizi rīkojies! Tu neesi tīkojis pēc labām dienām, bet esi uzticīgi glabājis to, ko biju tev uzticējis." |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.12.01 23:46:59
Konfesionāls luterānis
Klau, sauļuk, netaisi no sevis martīru, sarunāts? Neesi jau nu arī tu nemaz tik balts, pūkainais, kā mēģini te iztaisīties. Un lūgtu atvainot, ka jūs `baznīcpolitiķus` ne vienā, ne otrā, ne trešajā flangā īsti nesaprotu.
Tikai Luterisko Reformāciju, kas ir īsts EVAŅĢELIJS gan nevajag piesmiet ar kaut kādiem gnostiķu murgiem par to, cik DIEVA žēlastība ir aplam sarežģīta, ka kurš katrs reņģēdājs tik vienkāršī pestīšanu viss neiemantos ar savu bērnišķīgo ticību. |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.12.02 00:06:59
Aivar, tu dīvainais virtuālais tēls!
Svētais krusts ir ikviena kristieša nasta. Dīvaini, ka tu to nezini. Kl nenodarbojas ar baznīcpolitku un joprojām negrasās shēmot sev kaut kādu labumu no dažādiem jūsu sinodes iespējamiem iznākumu variantiem. Ko paši sēsiet, to paši pļausiet.
Vai tiešām tu tikai esi radījis domātspējīga cilvēka tēlu, bet patiesībā nespēj saskaitīt 2+2? Kas tic un top kristīts, tas tiks pestīts. Taču vai tev kādreiz ir ienācis prātā, kāpēc tā Atanasija TA ir tik gara? Kāpēc Augsburgas TA ir tik daudz artikulu? Kāpēc Rakstos galu galā ir tik daudz grāmatu?
Vai tiešām tu nesaproti, ka arī tev ir jādefinē, kas īsti ir Evaņģēlijs, kas ir Dievs, kas ir Viņa žēlastība, kas ir pestīšana, kas ir ticība, pietam bērnišķīga? Vai tiešām tu uzskati, ka šo vārdu saturam nav nekādas nozīmes? Vai tiešām kristīgā mācība ir identiska ar politisko atbildību latvju politiķu (ne)izpratnē, kur katrs par to var domāt, kā vien tīk?
Vai tiešām tu esi "svēti" pārliecināts, ka Tas Kungs ir kaut kur tālu un neredz, ko tu domā, runā un dari? Kāpēc izlikties par luterāni vai nemaz nevēlēties noskaidrot, ko tas īsti nozīmē? Kā lai ar jums runā, ja pat elementārs intelektuāls godīgums jums ir svešs? Man tiešām trūkst vārdu un atliek tikai skumji nopūsties.
Ar labu nakti, mans bildē tramīgais draugs. |
:: Pievienot komentāru
|
