Konfesionāls luterānis 
|
Iesūtīts:
2010.10.29 16:20:48
Uz jautājumu, kas ir luteriskā reformācija, brīnišķīgu atbildi dod Hermaņa Zasses grāmata Kas ir luterisms?. " Pareiza luteriskās baznīcas izpratne un pareiza luteriskās reformācijas izpratne nosaka viena otru. Šodien .. reformācijas pareizā izpratne zudusi tādēļ, ka tā vairs nav aptverama, pamatojoties baznīcā, tādēļ, ka, lai vispār spētu saprast lielo un mīklaino reformācijas notikumu, mēģina tverties pie vēsturiskām un filozofiskām teorijām, kurās balstoties šo notikumu nekad nevarēs izprast. Par Reformācijas būtību: http://www.ebaznica.lv/?p=5405 |
|
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.08 22:32:00
Skaidras mācības uzsvars Pāvila 1. vēstulē Timotejam
Pāvils, kurš savu apustuļa amatu saņēma no Kunga Kristus, visu kristiešu cerības, raksta savam garīgajam dēlam Timotejam, lai viņu brīdinātu, pamācītu un iedrošinātu uzticīgi pildīt savu amatu. Pāvils bija atstājis savu uzticamo līdzstrādnieku – jauno Timoteju – Efezā savā vietā.
Kā pirmais no Timoteja pienākumiem, kuru min Pāvils, bija piekodināt „zināmiem ļaudīm nemācīt svešas mācības” (1:3). Šis pats darbības vārds atkārtojas 6:3, kur apustulis šādu citu doktrīnu mācīšanu saista ar novēršanos no „mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajiem vārdiem un dievbijības” mācības. Tātad gan Pāvilam, gan Timotejam bija zināms, skaidri formulējams mācības kopums, no kura daži bija „noklīduši un nogriezušies” (1:6). Šo maldu mācītāju problēma bija tā, ka viņi paši nesaprata „to, ko saka”, nespēdami pareizi mācīt bauslību (1:7), un līdz ar to arī Evaņģēliju. Šīs svešās mācības nevis piedāvāja skaidru kristīgo mācību, bet gan tukšas spekulācijas (1:4).
Iepretim šai nomaldījušos ļaužu neskaidrībai, apustulis droši un pārliecinoši apgalvo: „Bet mēs zinām..” (1:8) No kurienes viņam tādas zināšanas? – No „Dieva godības Evaņģēlija”, kas viņam uzticēts, proti, dots uzticamai pārvaldīšanai, nevis ignorēšanai, grozīšanai vai iztirgošanai. Savukārt Evaņģēlija kodols ir – „Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus” (1:15), kuri paļaudamies uz Viņu, iegūst mūžīgo dzīvošanu (1:16).
Pāvils savā apustuliskajā autoritātē, kuru viņš ir saņēmis no paša Dieva, cieti piekodina Timotejam cīnīties „ar tiem labo cīņu”. Viņa pretinieki būs tie, kas savu ticību un labu sirdsapziņu atmetuši un kuru ticības laiva sadragāta (1:19). Būtu muļķīgi iedomāties, ka Pāvils atstātu Timoteju cīnīties ar neidentificējamu pretinieku – kaut kādu mistisku maldu mācību un tās mācītājiem.
Kā Pāvils izturas pret tiem, kas ir atkrituši no kristīgās ticības? – „Tos esmu nodevis sātanam, lai viņi pārmācīti vairs nezaimotu Dievu (1:20).” Luters: „Pāvils tādēļ uzskata, ka visi herētiķi nāk no šī avota: viņi sāk nogurt no šīs vispārējās ticības, mīlestības un krusta doktrīnas.” Tāpēc: „Lai ikviens kristietis nemeklē tukšu godu. Lai viņš nemeklē jaunas un neparastas lietas. Ja viņš kļūdās, viņš nav vainīgs vienā vai divās kļūdās, bet viņš kļūdās nepārtraukti. Tas pārvēršas par laivas sadragāšanu. Niecīga kļūda sākumā kļūst par ļoti lielu beigās.” (AE 28:254-255)
Tālāk, pamācot Timoteju lūgt, apustulis atgādina arī Evaņģēliju – īsto un vienīgo – Kristus „Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem” (2:6), kā arī citus mācības artikulus.
Kā viena no Pāvils prasībām bīskapa (mācītāja) amata kandidātam ir būt „izveicīgam mācīšanā” (3:2). Un atkal – būtu muļķīgi iedomāties, ka apustulis uzstāj uz kādu prasmi indoktrinēt klausītājus, neatkarīgi no mācības satura. Jo galu galā Baznīca, Dieva nams, Dieva draudze ir nevis neskaidrības, nenoteiktības vai melu, bet gan „patiesības balsts un pamats” (3:15).
Līdzīgi savam Kungam apustulis brīdina, ka būs cilvēki, kas „atkritīs no ticības”. To, ka runa nav tikai par kādas mistiskas ticības jebkam pazaudēšanu, norāda Pāvila teiktais, ka atkritēji „pieķersies maldu gariem un dēmonu mācībām, padodamies melkuļu liekulīgajiem vārdiem” (4:1-2). Tātad atkrišana būs no konkrētas mācības, un „ticīgie un patiesības atzinēji” to spēs identificēt.
Un atkal apustulis mudina Timoteju likt šīs lietas ticīgajiem priekšā, jo viņš taču bija „audzināts ticības un .. labās mācības vārdos”, kurai viņš bija uzticami sekojis (4:6). Turpretī pasaulīgus, nederīgus, nesvētus mītus, kas nav balstīti Dieva vārdā, Timotejam ir jānoraida (1:7), viņam ir jāpiekodina un jāmāca šīs lietas (visa apustuliskā mācība) (1:11), jānododas publiskai (Dieva vārda, sprediķa) lasīšanai, paskubināšanai, mācīšanai.
Lai nebūtu nekādu šaubu par to, cik svarīga ir skaidra un pareiza kristīgā mācība cilvēka pestīšanā, Pāvils raksta: „Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo, darīdams to, tu izglābsi gan pats sevi, gan tos, kas klausās tevi.” (4:16)
Tālāk (5:1-6:2) Pāvils izklāsta, kādām jābūt kristiešu savstarpējām attiecībām katram viņa kārtā un norāda Timotejam: „To tu māci un uz to skubini.” Bet ko tad, ja kāds šo skaidro mācību un paskubināšanu „bez aizsprieduma, .. ne aiz naida, ne aiz draudzības” (5:21) neņem vērā? – Apustulis mūs neatstāj neziņā: „Ja kāds māca ko citu un nepiegriežas mūsu Kunga .. veselīgajiem vārdiem un dievbijības mācībai, tas ir uzpūties un nezina ne nieka.” (6:2-3) Tātad nevis Tas Kungs, nevis Viņa apustuļi, nevis Timotejs vai kāds cits uzticams Dieva noslēpumu namturis, Dieva vārda kalps, kurš ir pilnīgi pārliecināts par savas mācības patiesumu visos artikulos, bet tieši tas, kurš māca ko pretī kristīgās mācības skaidri izteiktajiem artikuliem, ir iedomīgs, augstprātīgs un beigu beigās – muļķis. Kaut arī šāds no skaidrās ticības mācības atkritušais piesedzas ar mīlestības vai iecietības vārdu, patiesībā tieši viņš „slimo ar prātošanas un ķildošanās sērgu, no kā ceļas skaudība, ķilda, zaimi, ļaunas aizdomas, prātā sajukušu un patiesību zaudējuši cilvēku naidošanās” (6:4-5).
Visbeidzot apustulis mudina Timoteju, jo īpaši kā Dieva vārda kalpu, bēgt „no šīm lietām” – no maldīgas, nepatiesas, sagrozītas vai izdomātas mācības un tās postošajām sekām (6:11). Turpretī Pāvils iedrošina savu uzticamo darba biedru cīnīties „labo ticības cīņu”, apliecināt „labo liecību” un piekodina „Dieva priekšā” turēt „šo pavēli neaptraipītu un nenopeltu līdz mūsu Kungs Jēzus Kristus parādīsies Savā godībā” (6:12-14).
Un vēstules noslēgumā Pāvils vēlreiz uzver kristīgās mācības skaidrības nozīmīgumu: „Tu, Timotej, paglabā uzticēto mantu, novērsdamies no nesvētām valodām un pretrunām, kas ceļas no nepareizas tā dēvētās atziņas; daži, turēdamies pie tās, ir nomaldījušies no ticības.” (6:20-21)
Par „uzticēto mantu” Luters savā komentārā (1528) saka tā:
Pāvils ļoti ienīst šos maldu mācītājus. Tādēļ viņš pret tiem visur māca. Viņš tos nevar aizmirst. .. 2.Tim.1:15-16 mēs lasām, ka maldu mācītāju dēļ visa Āzija novērsās no lielā apustuļa. Zaudējums bija šausmīgs, izņemot vienu saimi. .. „Tas, kas uzticēts [uzticētā manta] ir viņam dotais Vārds – „ko Viņš tev uzticējis”. Tā ir dievišķa pārvaldībā nodota manta – noslēpums, kas mums jāsludina pagāniem. Pāvils vēlas izmantot šo izteicienu, lai vairotu Timoteja centīgumu. Šai pārvaldībā nodotajai mantai pieder arī lielā pārliecība un centīgums, ka šī manta ir jāsaglabā kā Citam piederoša.” (AE 28:381)
Kādam gan muļķim vai vienaldzīgajam jābūt, lai šo kristiešu cerības – viņu Kunga Jēzus Kristus – uzticēto dārgo mantu, proti, skaidro Dieva vārda mācību, nicinātu, ignorētu, iztirgotu vai iemainītu pret melkuļu liekulīgajiem vārdiem, nesvētām valodām un nepareizu atziņu, tā riskējot ar savu un savu klausītāju pestīšanu!
|
gog-art-ens [213.226.141.169] |
# Iesūtīts: 2010.11.09 08:56:05
Niecīga kļūda sākumā kļūst par ļoti lielu beigās.
Ko iesākt ar tavām kļūdām, Konfesionālais luterāni?
pret melkuļu liekulīgajiem vārdiem, nesvētām valodām un nepareizu atziņu, tā riskējot ar savu un savu klausītāju pestīšanu!
Kā ar to sastāv pie tevis, ortodoksais herētiķi? Bēdīgi. |
gog-art-ens [213.226.141.169] |
# Iesūtīts: 2010.11.09 09:05:12
Luters: Pāvils tādēļ uzskata, ka visi herētiķi nāk no šī avota: viņi sāk nogurt no šīs vispārējās ticības, mīlestības un krusta doktrīnas.
Konfesionālais luterāni, no visiem klātesošajiem tu vismazāk apliecini vispārēju ticību, mīlestību un krusta doktrīnu.
|
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.09 17:44:52
gog-art-en Tu nevarēsi pret dzenuli spārdīt! |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.09 17:46:41
H. Zasse Kas ir luterisms? 116.-119. lpp.:
..jēdziens ticība acumirklī var mainīties – tad, kad Evaņģēlijs vairs netiek uztverts vienīgi kā žēlastības apsolījums par grēku piedošanu Kristus dēļ. Tad ticība vairs nav tikai cilvēka atbilde šim apsolījumam, tad tā vairs nav tikai uzticēšanās Dieva žēlastības apsolījumam, bet gan tai jābūt vienlaikus arī atbildei uz [reformēto prāt] Evaņģēlijā ietverto bausli. Tādējādi ticības jēdziens pietuvojas paklausības jēdzienam.
..
Ja, atceroties K. Barta vārdus, „līdzās Evaņģēlijam” „kā tās pašas mūžīgās žēlastības vārds tādā pat godā stāv bauslība”, tad ticīga cilvēka nostāja pret šiem vārdiem būtu izsakāma šādi: „Tā kā cilvēks pastāvīgi ir atkarīgs no Dieva kā sava Radītāja un Kunga un radītais saprāts ir pilnīgi pakļauts neradītajai patiesībai, mūsu pienākums ir caur ticību ar savu intelektu un gribu paklausīt Dievam, kad Viņš mums sevi atklāj. Bet par šo ticību, kura ir pestīšanas iesākums, vispārējā baznīca apliecina: ticība ir tikums, caur kuru mēs ar Dieva žēlastības pamudinājumu un palīdzību ticam, ka tas, ko Viņš mums atklāj, ir patiesība un ne tādēļ, ka mūsu saprāta dabiskā gaisma atzīst Dieva atklāsmes iekšējo patiesību, bet gan paša Dieva autoritātes dēļ, kas sevi atklāj un kas nekad nevar maldīties, nedz arī pievilt mūs. Jo ticība, kā apliecina apustulis, ir droša paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām” (Ebr. 11:1).
No reformēto baznīcas viedokļa pret šo ticības definīciju nevarētu iebilst gandrīz ne vārda. Tā ir Vaticanum definīcija.
..
Pats Luters.. būtu spriedis šādi: viņš būtu saskatījis, ka šajā definīcijā iztrūkst tas, kas kristīgajā ticībā ir pats būtiskākais, proti – neapgāžama paļāvība apsolījumam par Dieva apžēlošanos Kristus dēļ. .. Vai gan visu no reformācijas izaugušo baznīcu kopīgajai pieredzei nevajadzētu likt mums no jauna uzklausīt Konkordijas formulas brīdinājumu, kas runā par nepareizu Evaņģēlija izpratni, „caur kuru Evaņģēlijs atkal tiek padarīts par bauslības mācību, tā aizēnojot Kristus nopelnu un Svētos Rakstus, nolaupot kristiešiem patieso mierinājumu un no jauna atverot durvis pāvestībai”?
|
gog-art-ens [213.226.141.110] |
# Iesūtīts: 2010.11.09 21:39:49
Konfesonālais herētiķi, tu esi izvēlējies nepareizo metodi. Atceries pasaku, kurā vienai princesei no mutes bira pērles, bet otrai rupuči? Kāpēc tā? Padomā, maldoni!
|
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.09 21:56:49
gog-art-en
Vai tu gānies aiz akla naida pret skaidru kristīgo mācību, pareizi pasludinātu Evaņģēliju un līdz ar to - pašu Dievu? Kas tieši nebiblisks ir Kl izteikumos vai viņa sniegtajos Rakstu, LTA, Lutera, luterāņu teologu citātos? Tajā grāmatā, ko par Bībeli sauc un kas ir Dieva vārds, skaidras kristīgās mācības dēvēšanu par herēzi atzīst par zaimošanu un Dieva vārda nepareizu lietošanu, kas nekad nepaliek nesodīta. |
gog-art-ens [213.226.141.110] |
# Iesūtīts: 2010.11.09 22:05:13
Konfesionālais herētiķi, vai tu iedomājies sevi Dieva vietā?
Citāti, kurus tu lieto, ir labi un pareizi, bet izvēloties nepareizo metodi, no visiem klātesošajiem tu vismazāk apliecini vispārēju ticību, mīlestību un krusta doktrīnu.
Tu klātesošos kristiešus uzskati par saviem brāļiem un māsām?
Vai arī par maldos grimstošiem nejēgām?
Ja tā, tad tava muļķība ir acīmredzama, herētiķi. |
Svētais  |
# Iesūtīts: 2010.11.09 22:10:49
cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību. |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.09 22:15:24
gog-art-en
Vai tad ticība nenāk no pareizi sludināta Evaņģēlija? Te ir dažādi "klātesošie" un par viņiem spriežu tikai pēc viņu rakstītā. Ja kāds ko saka pret Rakstiem, tad viņš, protams, maldās.
Vai viņiem ir pestījoša ticība, proti, ka Dievs viņiem piedod grēkus no tīras žēlastības bez kādiem iepriekšējiem, tagadējiem vai nākamajiem darbiem, nopelniem vai cienīguma, dāvina un pielīdzina vieņiem Kristus paklausības taisnību, - to tu zināsi labāk nomērīt un visiem mums izstāstīt. |
Ap.Jēkabs [213.226.141.87] |
# Iesūtīts: 2010.11.10 11:13:35
14 Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt?
15 Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības,
16 bet kāds no jums viņiem teiktu: ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību, - bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz?
17 Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva.
18 Bet gan kāds teiks: tev ir ticība, un man ir darbi. - Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību no saviem darbiem.
19 Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb.
20 Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?
21 Ābrahāms, mūsu tēvs, vai ne no darbiem viņš tapa taisnots, ziedodams Īzāku, savu dēlu, uz altāra?
22 Tu redzi, ka ticība ir līdzi darbojusies viņa darbiem, un tā darbos ticība ir tapusi pilnīga,
23 un ir piepildīti raksti, kas saka: Ābrahāms ticēja Dievam |
Ap.Jēkabs [213.226.141.87] |
# Iesūtīts: 2010.11.10 11:15:40
, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību, - un viņš tika nosaukts Dieva draugs.
24.Redziet, ka no darbiem cilvēks top taisnots un ne no ticības vien. |
devonas reksis  |
# Iesūtīts: 2010.11.10 11:18:27
"Luterisks kristietis pilnīgi skaidri ticībā Dieva apsolījuma patiesībai zin, ka visur tur, kur Evaņģēlijs tiek skaidri pasludināts, rodas ticība".
Lasīju, ka Luters savulaik šitā bija uzskatījis un tiešām ticēja, ka Vācijas jūdi, kad izlasīs vāciski tulkotos Evaņģēlijus, tūlīt metīsies kristīties. Protams, tā nenotika, un Luters kļuva par niknu antisemītu. |
indriķis (labs)  |
# Iesūtīts: 2010.11.10 11:36:08
devonas reksi, nedomāju ka Luteru var saukt par antisemītu mūsdienu izpratnē.
Viņa vēršanās pret kādām jūdu dzīves iezīmēm bija samērīga ar jūdu zaimojošo attieksmi pret tās tautas kristīgo ticību, kuras vidū tie dzīvoja.
Un bija jau arī pa kādam jūdam, kas kļuva par kristieti. |
devonas reksis |
# Labojis devonas reksis: 2010.11.10 11:44:19
indriķis (labs)
Samērīga???
"First to set fire to their synagogues or schools and to bury and cover with dirt whatever will not burn, so that no man will ever again see a stone or cinder of them. This is to be done in honor of our Lord and of Christendom, so that God might see that we are Christians, and do not condone or knowingly tolerate such public lying, cursing, and blaspheming of his Son and of his Christians."
"Second, I advise that their houses also be razed and destroyed. "
"Third, I advise that all their prayer books and Talmudic writings, in which such idolatry, lies, cursing and blasphemy are taught, be taken from them."
(...)
(citēts no "The Jews and Their Lies" ) |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.11.10 11:58:17
Devonas reksi,
do not condone or knowingly tolerate such public lying, cursing, and blaspheming of his Son and of his Christians
I advise that all their prayer books and Talmudic writings, in which such idolatry, lies, cursing and blasphemy are taught , be taken from them.
Tu esi atradis pareizos tekstus, par ko tas viss.
Iepazīsties ar jūdu pašu izteikumiem par Kristu un kristiešiem.
Dzīvo te viena svešinieku grupa un viesmīlīgos ( un ne tikai ) saimniekus un viņu svētumu uztver par izmantošanas un zaimu objektiem. Tādas lietas parasti nepaliek vienpusējas.
Starp citu, arī pirms Lutera nesalīdzināmi asākas jūdu vajāšanas sākās tieši no iepazīšanās ar jūdu zaimojošo literatūru.
Un vai tad Luters aicina jūdus iznīcināt? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.11.10 12:18:36
Gnidrologs
Klau, kā visantisemītiskākā persona šajā forumā, tu gan varēji izmantot izdevību paklusēt! |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.10 13:06:20
H. Zasse Kas ir luterisms? 121. lpp.:
Luterisks kristietis pilnīgi skaidri ticībā Dieva apsolījuma patiesībai zin, ka visur tur, kur Evaņģēlijs tiek skaidri pasludināts, rodas ticība - jo Dieva vārdam dots apsolījums, ka tas neatgriezīsies tukšā - un visur tur, kur grēcinieki tic, tas ir, tur, kur viņi liek visu savu paļāvību uz Jēzu Kristu, kas miris par viņu grēkiem, Dievs taisno šos grēciniekus. Ar šo pašu ticības skaidrību luterisks kristietis zin, ka tur, kur svētā Kristība tiek izdarīta saskaņā ar mūsu Kunga iestādījumu, cilvēki kļūst piederīgi Kristus miesai kā tās locekļi un ka tur, kur Altāra Sakraments tiek pārvaldīts atbilstoši Kristus iestādījumam, visi, kas piedalās Sv. Vakarēdienā, saņem Kunga patiesu miesu un patiesas asinis. Tā žēlastības līdzekļi, proti, Evaņgēlijs un sakramenti, ir tās pazīmes, pēc kurām kristietis pazīst patiesu baznīcu. Nekādas citas patiesas baznīcas pazīmes nepastāv. Bet pēc šīm mūsu acis pazīst jebkuram citam skatam apslēpto baznīcu kā pasaulē pastāvošu īstenību. |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.11.10 13:06:59
devonas reksi , jūdu sagaidīto laicīgo varu pār tautām Jēzus viņiem - pēc tās izslāpušajiem nabadziņiem tiešām neuzdāvināja, tas ir tiesa. Viņš uz zemes iedibināja garīgu Valstību.
(Miesīgu pie iedzimtā grēka skartiem grēciniekiem gribot nevar, to parāda musulmaņu teokrātisko kalifātu eksperimenti vai arī kristīgās pasaules pieredze.)
Vēl vairāk, jūdu pilsētu - Jeruzalemi sagrāva un pašus izkaisīja pa zemes virsu.
---
Kas attiecas uz - rodas ticība jau nenozīmē, ka visos Evaņģēliju izdzirdējušos rodas.
Tu jau pats saki, ka kādreiz vēlējies tapt ticīgs. Un ticības lietas tu arī diezgan labi pārzini, bet ticība (pagaidām) nav, vai ne.
Gnidrolog , vai tu nevarētu savu "vienlīdzības" premisu mazliet modificēt saskaņā ar vēsturisko kontekstu?
Jēzus nav "vienlīdzības" cienītājs - viņš avis liek sev pa labai rokai, bet āžus pa kreisai.
|
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.10 13:58:28
devonas reksi Mt. 5:46 |
:: Pievienot komentāru
|
