atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kas ir luteriskā reformācija?
Konfesionāls luterānis
Iesūtīts: 2010.10.29 16:20:48
Uz jautājumu, kas ir luteriskā reformācija, brīnišķīgu atbildi dod Hermaņa Zasses grāmata Kas ir luterisms?.

"Pareiza luteriskās baznīcas izpratne un pareiza luteriskās reformācijas izpratne nosaka viena otru. Šodien .. reformācijas pareizā izpratne zudusi tādēļ, ka tā vairs nav aptverama, pamatojoties baznīcā, tādēļ, ka, lai vispār spētu saprast lielo un mīklaino reformācijas notikumu, mēģina tverties pie vēsturiskām un filozofiskām teorijām, kurās balstoties šo notikumu nekad nevarēs izprast. Par Reformācijas būtību: http://www.ebaznica.lv/?p=5405
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 21 . 22 . >>
AutorsZiņas teksts
Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.05 10:35:26
danar
Augļi ir dažādi. Viens Svētā Gara auglis ir prieks, miers, mīlestība, laipnība, lēnprātība, atturība, pacietība, uzticamība jeb ticība, ko cilvēks savā dzīvē eksponē. Otrs ir augļi, kas pateicoties arī šim Gara auglim parādās konkrētās izpausmēs palīdzība citiem, dažādas kalpošanas utt...
danar
# Iesūtīts: 2010.11.05 10:38:36
Svētais
Ka tu doma...ja man ir ticiba vai es varu ari nedarit labu?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.11.05 10:39:17
Svētais
Bet ja mūsu dzīvē nevar redzēt labos darbus, tad mūsu ticība ir bezjēdzīga un tukša - tātad Tavā variantā ticību veido labie darbi, bez tiem tā ir tukša. Ticība vairs nav `jāvārds` uz Kristus Evaņģēlija apsolījumu, bet kaut kāds iedomāti labas dzīves standarts.

Jēzus māca , ka mums ir jāpazīst cilvēki pēc viņu augļiem ( viņu darbiem). Tātad jāmāk atpazīt. - nu atpazinu! Kur vien skatos, apkārt vieni vienīgi grēcinieki, kas ar darbiem nespēj kļūt taisni Dieva priekšā. Paskatos spogulī - tur tāds pats monstrs pretī veras. Labi,ka Evaņģēlijā sacīts, ka Kristus tieši tādus meklē


Aivars
# Iesūtīts: 2010.11.05 10:44:02
Svētais
Vai tikai paši Raksti nerunā par Sv. Gara vienu augli un dažādām Sv. Gara dāvanām? Teoloģija arī tomēr ir gana eksakta zinātne
Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.05 10:45:32
Aivars
Manu ticību neveido labie darbi. Tas, ka es ticu, tas ir Dieva darbs!( Jņ. 6:29) Ticība ir no Dieva, ko esmu saņēmis, tas nav mans darbs, nepārproti mani!(2.Pēt.1:1)

Es biju nabaga grēcinieks, ko Jēzus ir pestījis, un tas nebija pateicoties maniem darbiem! Ar saviem darbiem nespēju kļūt taisnots Dieva priekšā ne par mata tiesu! Kristus mani atrada un meklē tādus. Tagad esmu Dieva taisnība Jēzū Kristū taisnots, svēts, mīļots un Dieva pieņemts. Tāpēc arī cenšos darīt labus darbus, jo tas cilvēkam ir derīgi.( Tit.3:8)

Mana ticība atsaucās uz Kristus evanģēliju, tas nav iedomāts dzīves standarts. Mēs nesaprotamies!
Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.05 10:46:54
Aivars
Mēs ar Danar runājām par augļiem, kas parādās cilvēka dzīvē. Šajā kontekstā tam nav sakara ar Svetā gara dāvanām, bet ar rakstura veidošanos, pateicoties kuram cilvēks izlemj kalpot Dievam un darīt labus darbus.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.11.05 10:47:33
Svētais

Es biju nabaga grēcinieks, ko Jēzus ir pestījis, un tas nebija pateicoties maniem darbiem!
To tu saki tād pagātnes formā. Un tagad?
Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.05 10:48:07
danar
Ka tu doma...ja man ir ticiba vai es varu ari nedarit labu?

Protams, un no tā ir jāuzmanās. Tāpēc Jēkabs tik strikti vēršas pret tiem, kas tikai tic un viņu ticībai neseko labie darbi.
Svētais
# Labojis Svētais: 2010.11.05 10:57:15
Aivars
Tagad es esmu Dieva taisnība Jēzū Kristū, un tas nav mans viedoklis, bet Dieva viedoklis par mani. (2.Kor.5:21) Esmu Dieva bērns, Svēts ķēnišķīgs priesteris, mīļots, pieņemts un glābts. Vai tāpēc es vairs nekad nesagrēkoju? Nē, joprojām klūpu un krītu tūkstošām reižu, bet neesmu vairs nabaga grēcinieks, jo esmu atpirkts. Tas nozīmē, ja sagrēkoju, tad nožēloju un atsakos no tā ( ja vajag cīnos pret to), tāpēc ka man ir piedots. Lai grēks nenostājas par šķērsli no manas puses manām attiecībām ar Dievu. Taču grēks nav par šķērsli no Dieva puses starp Dievu un mani, jo grēka problēmu Dievs ir atrisinājis Jēzū. Es pieņemu to kā žēlastības dāvanu savā dzīvē, un turpinu dzīvot Dievam par patikšanu. Taču mani grēki pagātnes, tagadnes un nākotnes jau ir piedoti ( vēst.ebr.) Jēzū Kristū tā vairs nav problēma starp mani un Dievu, lai es varētu Viņu mīlēt un Viņam kalpot un būt ar viņu ikdienas sadraudzības attiecībās. Viņš nav vairs dusmīgs uz mani par to, ka es klūpu un krītu, Dievs mani mīl un ir par mani, lai es varu uzveikt visus traucēkļus ( grēkus) savā dzīvē, un labāk varētu viņam kalpot, Viņu izprast un Viņu iepazīt un baudīt.
danar
# Iesūtīts: 2010.11.05 10:57:34
Svētais
te butiski ir noskaidrot..kas tad isti ir labie darbi
Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.05 11:00:16
danar
Dievs māca darīt ticības darbus. Visi labie darbi ceļas no ticības. Taču, ir iespējams ticīgam cilvēkam darīt kaut ko neticībā, un tie nebūs labie darbi viņa dzīvē, lai cik labi tie izskatītos, piem., pasaules acīs! Vispār šī ir dziļa un plaša tēma, nezinu vai man pietiks laika izvērsties.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.05 11:07:59
danar
Arī jāsaka, ka motivācija ar kādu tu dari darbus ir noteicošā. Ja nav mīlestībā darīts, tad nelīdz nenieka. Motivācija un vai darbs tiek darīts ticībā ir būtisks faktors, lai izspriestu vai tas ir labs darbs. Bet šos visus elementus pilnībā pārredz Dievs un ne cilvēks. Cilv`eks redz tikai virspusēji to , kas atklājas acīm, Dievs redz sirdi, to kas aizklāts.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.11.05 11:10:54
Svētais
Labie darbi ir vajadzīgi Dievam, Tev, tuvākajam?
Svētais
# Iesūtīts: 2010.11.05 11:15:10
Aivars
tuvākajam. un arī man, bet ne tai izpratnē, ka es ar to kaut ko varu nopelnīt Dieva priekšā! Bet tai kontekstā, ka tie man pašam nāk par labu! (Tit. 3:8)
Konfesionāls luterānis
# Iesūtīts: 2010.11.05 11:18:34
Svētais
Kādai konfesijai tu sevi pieskaiti?
Konfesionāls luterānis
# Iesūtīts: 2010.11.05 11:43:19
H. Zasse Kas ir luterisms? 107.-108. lpp.:

Lai ko arī kalvinisma un katolicisma pusē stāvošie kritiķi saskatītu nosodāmu viens otrā, viņi vienprātīgi atzīst, ka luteriskā Evaņģēlija izpratne ir nepieļaujama, atklāsmes bagātībai un Dieva vārda veselumam neatbilstoša, sašaurināta uztvere un tāpēc tā uzskatāma par herēzi vai arī mācību, kas robežojas ar herēzi un ved maldu mācībās. Šis uzbrukums vērsts pret evaņģēliski luteriskās ticības kodolu; jo ne velti Luters arvien no jauna uzsver to, cik svarīga ir skaidra bauslības un Evaņģēlija izšķiršana.
..
Bauslība pavēl un prasa no mums to, kas ir jādara; tikai mūsu rīcība tiek pieprasīta un iztiesāta, jo caur bauslību Dievs saka: to dari, to atstāj, to Es gribu no tevis. Turpretī Evaņģēlijs nesludina vis, ko mums darīt un ko nedarīt, bet gan dara gluži pretējo un saka: redzi, mīļais cilvēk, to Dievs tev ir darījis, tavā labā Viņš licis savam Dēla, nākt miesā un tevis dēļ Viņš ļāvis to nonāvēt.
..
Tikai tas, kas aptvēris šo atšķirību [starp bauslību un Evaņģēliju] un tādējādi arī tēzi par taisnošanu, tas saprot Svētos Rakstus.”
devonas reksis
# Iesūtīts: 2010.11.05 11:52:05
Trīs lietas man šķiet brīnumainas, un ceturto es nesaprotu:
ērgļa ceļš padebešos, čūskas ceļš pāri klintij, kuģa ceļš jūras vidū un teologu spēja sarežģīt vienkāršas lietas.
Konfesionāls luterānis
# Iesūtīts: 2010.11.05 12:02:06
devonas reksi
Kad kristieši lūdz "Svētīts lai top Tavs vārds", tad viņi lūdz, lai Dieva vārds patiesi un skaidri tiktu mācīts un ticīgie, kā Dieva bērni, pēc tā svēti dzīvotu. Vai, tavuprāt, Dievs neuzklausa ticīgu cilvēku lūgšanas?

Tas, ka dabiskajam cilvēkam - grēcīgajam, pazudušajam un pazudinātajam - nav vēlmes atzīt savu pilnīgo samaitātību un pestīšanas nepieciešamību vienīgi ticībā Kristus nopelnam, - tas nebūt nenozīmē, ka kristīgās ticības artikuli ir sarežģīti. Bībele ir skaidra un saprotama, tikai aklā neticība atsakās to pieņemt.
Konfesionāls luterānis
# Labojis Konfesionāls luterānis: 2010.11.05 15:10:56
H. Zasse Kas ir luterisms? 110.-111. lpp.:

Tādēļ artikuls par grēcinieka taisnošanu Kristus dēļ patiesi ir atslēga, kas atver durvis uz visiem Svētajiem Rakstiem. Vienīgi tas, kas sapratis šo artikulu un līdz ar to – Evaņģēliju, saprot Rakstus..
..
Šai nozīmē izpaužas „Evaņģēlija luteriskā izolēšana”, tas ir, Evaņģēlija stingrā nošķiršana no bauslības un augstākā stāvokļa piešķiršana Evaņģēlijam kā atklāsmes vārdam, kurā Dievs atklāj visu savu sirdi, tādēļ Evaņģēlijs tiek izprasts kā bauslībai pāri stāvošs.
..
Tādēļ Luters atkal un atkal atzīmē spēju izšķirt bauslību un Evaņģēliju kā patiesas teoloģijas iezīmi, pretstatā Romas teoloģijai. .. Savās ticības apliecībās – no Apoloģijas līdz Konkordijas formulai – mūsu baznīca pacēlusi šo uzskatu baznīcas mācības līmenī, un šī baznīcas mācība nav palikusi vienīgi teoloģiska teorija. Visa vecā luterisma baznīcas dzīve, tās pasludinājums, sprediķis un pamācības, liturģija un klasiskā baznīcas dziesma – tas viss ir viens vienīgs apliecinājums šai Evaņģēlija izpratnei.
Konfesionāls luterānis
# Iesūtīts: 2010.11.06 09:39:49
H. Zasse Kas ir luterisms? 112.-113. lpp.:

evaņģēliski luteriskā baznīca Konkordijas formulā vēlreiz visā skaidrībā un detalizēti atstāstījusi Lutera mācību par bauslības un Evaņģēlija attiecībām. Tā zin, ka gan bauslība, gan Evaņģēlijs pieder vienam Dieva vārdam, taču tā arī atzīst, ka „bauslības un Evaņģēlija atšķirība kā brīnišķīga gaisma lielā uzcītībā baznīcā uzturama, lai tādā kārtā Dieva vārds pēc Sv. Pāvila brīdinājuma tiktu pareizi izšķirts.” Arī Kristus savā pasludinājumā, ar savām ciešanām un nāvi sludina Dieva dusmību, un Jaunās Derības valodā viss Viņa pasludinājums kopā apzīmēts ar vārdu „Evaņģēlijs”. Taču Jēzus sprediķis par nākamo Dieva dusmību „vēl nav ‘īpašais’ Evaņģēlija pasludinājums, bet gan Mozus un bauslības pasludinājums un tāpēc tas ir Kristum „svešais darbs”, caur kuru Viņš stājas savā īpašajā amatā – sludināt, mierināt un darīt dzīvu, kas ir īstais Evaņģēlija pasludinājums.” Bet kur šādi netiek mācīts, kur bauslības pasludinājums netiek uzlūkots kā Kristus.. svešais darbs, bet gan pieskaitīts Viņa.. patiesajam amatam, tur Evaņģēlijam kā pestījošai vēstij par grēcinieka taisnošanu tiek laupīts patiesais saturs arī tad, ja tas tiek darīts bez nodoma. Tad Jēzum Kristum pēc sava īpašā amata būtu jābūt kam citam, nevis grēcinieku Pestītājam, proti – bauslības devējam vai morāles skolotājam. Tad arī ticība savā būtībā ir kas cits, nevis „paļāvība uz Dieva žēlastību, ka Viņš grib būt žēlīgs Kristus dēļ, bez mūsu nopelna.” Tai vienlaikus jābūt arī atbildei uz jautājumu: kas vēl, izņemot žēlastības apsolījumu, ir pasludināts Evaņģēlijā. Bet tad ticība atkal kļūst par darbu, un pāvestības priekšā tiek atvērtas durvis, kā Konkordijas formula skaidri atzīst: „Tādēļ mēs atmetam un uzskatām par aplamām un kaitīgām mācības, kas saka, ka Evaņģēlijs patiesi ir grēku nožēlas vai sodības pasludinājums, caur ko Evaņģēlijs atkal tiek darīts par bauslības mācību, kas aizēno Kristus nopelnu un Svētos Rakstus, tā ka kristiešiem tiek laupīts patiesais mierinājums un pāvestībai atkal tiek atvērtas durvis.”
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 21 . 22 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 119 , pavisam kopa bijuši: 33982