atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Luteroļi, jeb katolāņi II
Aivars
Iesūtīts: 2010.10.10 15:19:05
Jaunais katoļu arhibīskaps apgalvojo t :
Ja arī katoļi un luterāņi apvienosies, tad abas puses saglabās savu identitāti, jo nevienu neinkorporēs ar varu vai pret viņu gribu, svētdien pārraidītā intervijā LTV raidījumam "de facto" atzīst jaunais katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.
Kā luterāņu un katoļu draudžu locekļi skatās uz šādu variantu?
Iepriekšējā diskusija šeit

(šoreiz megapļurkšķim Pīlēnam aka Latvju Luterānim aka...), kas noraka iepriekšējo diskusiju, ne vairāk kā divi komentāri dienā.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
AutorsZiņas teksts
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.16 23:52:17
kibuc
KLB draudzes nenotur kopējus "ekumeniskus" dievkalpojumus ar citādi ticīgajiem, nepieskaņo liturģiju viņējai.
kibucs [213.226.141.146]
# Iesūtīts: 2010.10.18 10:36:00
Dievnams ir baznīcas kopības simbols, cilvēki var pārprast.
Pareizticīgie apgānītā dievnamā nenoturētu liturģiju, viņi šo simbolisko saiti labi saprot, viņi ir pareizticīgie.
Bet ekumēniskos dievkalpojumus cilvēki nepārprot, jo sirdī saprot kristietības vienotību.
Arī tu to saproti, jo mošejā pie musulmaņiem dievkalpojumu nenoturētu. Bet tev sirds nav mierpilna.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.18 12:05:51
R. Proiss, Mantojums, 1996, #1, 35.lpp.:

"Ikvienam, kurš apliecina Kristu un Viņa mācību, piemīt ietiepība, dievbijīga kristīga ietiepība. Luters saka, ka mums ir jābūt lepniem, "lepniem Dievā". Doktrinālos jautājumos mēs nedrīkstam atsacīties ne no vismazākā sīkuma. Pat ne debesu eņģeļu, ne Pētera vai Pāvila, ne simts imperatoru vai tūkstots pāvestu, ne visas pasaules priekšā."
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.18 13:00:27
indriķi (labs)
Ne tu Valteru saproti, ne Proisu, vēl jo mazāk vēlies viņu teikto ņemt nopietni. Vai tas ir slinkums vai stulbums, kas liek tev izraut citātus no konteksta. Jau nākamajā teikumā Valters jautā - vai tad mācība par Vakarēdienu nav bērnu katehisma mācības gabals? Tātad Valters runā par Lutera nevēlēšanos sniegt brāļa roku Cvinglijam un uzsver, ka runa bija arī par citām viņu ticības atšķirībām, ne tikai Sakramenta sakarā.

Saki nu labāk pats, ka tavuprāt Proiss ir tāds pats ģeķis kā Valters, bet īstā taisnība ir pāvesta sirdī un viņa vēstneša indriķa mutē.

Ja uznāk vājuma brīdis un vēlies būt godīgs, lūdzu, uzskaiti baznīcu vienībai "nebūtiskās" doktrīnas.
Pīlēns Pēks
# Labojis Pīlēns Pēks: 2010.10.18 13:24:22
indriķi (labs)
Lūdzu, uzskaiti doktrīnas, kas nav būtiskas baznīcas vienībai. Kāpēc tu nevēlies to darīt? Un pēc tam paskaidro, kāpēc gan luteriskā baznīca aizvien bez ierunām ir parakstījusi gan LTA kopumā, gan katru no atsevišķajiem artikuliem. Kāda jēga parakstīt artikulus, par kuriem nav jāvienojas?

Vai indriķa katehismā ir arī citi mācības gabali bez šī - "bīskaps indriķis ir tavs dievs, tev būs viņu vien klausīt"?
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.18 15:30:26
Tas tiesa, ka teksts runā pats par sevi.

Indriķis: "Svētie Raksti māca noraidīt ārējo baznīcu sadraudzību jeb kopību ar tiem, kuri neapliecina vienu un to pašu ticību jeb - apliecina citādu ticību. Tātad šis noraidījums nav kaprīze vai patvaļīgs lēmums baznīcas politisko attiecību kārtošanā vai viens no iespējamiem risinājumiem, bet Rakstos skaidri dota pavēle .."
Latvju Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.18 16:05:14
Latvju Pēks atpazīst indriķī (labajā) cilvēku, un šī līdzība pēc indriķa loģikas padara viņus par miesīgiem brāļiem. Pēc tādas pašas loģikas visas sievietes indriķim nāktos par savām sievām uzskatīt? Varbūt tomēr ir jārunā par būtību un saturu? Vai tiešām tu māci pestīšanu no darbiem, kā to, piemēram, JR daudzkārt ir publiski deklarējis, neskatoties uz to, ka Satversmes prasība mācīt saskaņā ar LTA attiecas arī uz viņu?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.18 16:13:57
Labāk parunāsim par tēmu! Teiksim - http://www.lkr.lv/lat/arhivs/files/view.php?file=files%2Fdownloads%2FVideo_raidi.. .. jumi%2FAKTUALA+DISKUSIJA%2FAD+2010.09.03.flv.flv


vai http://www.vatican.va/roman_curia/pontifical_councils/chrst.. uni/documents/rc_pc_chrstuni_doc_3110199.. 9_cath-luth-joint-declaration_en.html
Latvju Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.18 16:20:29
Aivar
Kas tad te mūs aplaimojis, kas tad mums ciemos atnācis? Pret mācību kurlais mazais dzīvnieciņš iemaldījies? Vai viņš nabaga lopiņš nav sajaucis sadaļas?
Susuriņ, incanti, vai tu nezini, kāpēc foruma "neatkarīgie" romieši turas kā partizāni un neatklāj, kādā veidā nabaga pēkšķītim nonākt vismaz tajā viņu šķīstītavā? Varbūt viņi tev pa kluso ir izstāstījuši ceļu turp?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.18 16:24:06
Latvju Pēks
Ja gribi banu, uzprasies vien. Starp citu, šodien Tu te jau esi savu limitu pārsniedzis plāģiātīgais kašķīti
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.18 20:17:59
Svētie Raksti māca noraidīt ārējo baznīcu sadraudzību jeb kopību ar tiem, kuri neapliecina vienu un to pašu ticību jeb - apliecina citādu ticību. Tātad šis noraidījums nav kaprīze vai patvaļīgs lēmums baznīcas politisko attiecību kārtošanā vai viens no iespējamiem risinājumiem, bet Rakstos skaidri dota pavēle.

Jāņem vērā ka Indriķis atpazīst LELB kristīgajā apliecībā tādu pašu kristīgo ticību kā viņam, ne citādu ticību un
Indriķa teksti nav interpretējami caur LP prizmu, vai ne, LP ?
Latvju Pēks
# Labojis Latvju Pēks: 2010.10.19 07:50:54
Hermanis Zasse, Baznīca un ticības apliecība, Mantojums, 1995, #8, 10., 18. lpp.:

"Mūsdienu pasaules intelektuālais noskaņojums ir veidojies garas, grūtas cīņas laikā pret baznīcas dogmām - vai nu tās būtu Romas katolicisma, vai arī vecās protestantisma ortodoksijas dogmas. Tas izskaidro mūsdiena cilvēka dziļo nepatiku pret dogmatisko kristietību, patiesībā pat pret visu, ko vien ticības apliecība un ko doktrīna un dogma nozīmē. Šī nepatika ir vērojama pat tur, kur cilvēks līdz pat savas būtības dziļumiem ir sakņots dižajās pagātnes kristietības tradīcijās. Viena no visizplatītākajām mūsdienu pārliecībām droši vien ir tā, ka, ja kristietība vispār vēlas sev nodrošināt kādu nākotni, tad tai ir jākļūst par cilvēku un Dieva mīlestības reliģiju, nedogmatisku sentimentalitātes un labo darbu reliģiju. Šī pārliecība ir dziļi iespiedusies pašā baznīcā. Nemaz nebūtu pārspīlēti sacīt, ka lielum lielais vairums protestantisko baznīcu patiesībā vairs nav konfesionālas baznīcas. Tās varētu vienot vienalga kas, tikai ne vienošanās par tīru mācību, par ko runā reformācijas raksti."
..
"Taču Jēzus Kristus apliecināšana, kā tā ir izteikta dižajās baznīcas konfesionālajās formulās, norobežo to, kas ir baznīca un kas atrodas ārpus tās.

Un gluži tāpat kā ticības apliecība nodala baznīcu no svešām reliģijām, tāpat tā arī nodala - tas ir tās uzdevums - patiesību no maldiem, tīru mācību no herēzes, baznīcu no sektas pašā kristietībā. .. Šī robežu noteikšana starp patiesību un maldiem pieder pie pašas ticības apliecības būtības. Ja tiek noklusēts .. atzīstam par nederīgu un .. noraidām (kas norāda uz baznīcu sadraudzības neiespējamību), kas skan tik asi mūsdienu cilvēka ausīm, Augsburgas ticības apliecība vairs nav nekāda ticības apliecība.

Ja šāda robežu noteikšana tiek dēvēta par "nemīlošu" un "nekristīgu", tad tādu pašu pārmetumu varētu izteikt arī Apostolicum [Apustuļu TA], jo ikviens tās teikums bija vērsts pret kādu konkrētu herēzi, un, galu galā, šāds pārmetums visvairāk attiecas uz Bībeli."
Latvju Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.20 11:01:03
Vai tiešām šīs ir vienādas ticības apliecības?

Konkordijas formula Epitome/VG 479:
"Mēs arī ticam, mācām un apliecinām, ka labie darbi pilnīgi izslēdzami, kad tiek jautāts par pestīšanu, tāpat arī no artikula par taisnošanu Dieva priekšā.."

Katoliskās baznīcas katehisms:
"Attaisnošana [..] tātad sevī ietver grēku piedošanu, svēttapšanu un iekšējā cilvēka atjaunotni."
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.20 22:49:18
Latvju Pēks
Vai varētu būt tā, ka viens katoļu teologs teiktu, ka viņi par attaisnošanu sauc ko vairāk nekā luterāņi, proti, ka Dievs ne vien pasludina cilvēku par taisnu, bet arī pēcgalā dara par taisnu. Kurpretī luterāņi, rūpēs par cilvēka sirdsapziņu, uzsver, ka svēttapšana gan ir pašsaprotama lieta pie pestīšanas, un tomēr tā seko attaisnošanai un atjaunotai sirdij, un vismaz līdz nāvei vēl pilnīgi svēttapuši mēs tomēr neesam.
Latvju Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.21 09:00:12
Aivar Ne tikai varētu, bet pavisam noteikti ir tā, ka, uztverot romiešu mācību pilnīgā nopietnībā, cilvēkam ir divi ceļi: liekulība vai izmisums. Tad vai nu jākļūst farizejam, proti, liekulim, kas izliekas pietiekami labs esam Dieva priekšā, jo pilda daudzos priekšrakstus, vai arī sirds satriektībā jāuzdod Reformācijas laika jautājums: "Kur lai es atrodu žēlīgu Dievu?" Ja cilvēkam luteriskā teoloģija nav vis formāls zināšanu kopums, kas "darbojas" (ļauj iederēties baznīcā, sniedz iztiku un cilvēku cieņu utt), bet pirmkārt ir dvēseles mieru sniedzoša mācība, tad viņš sapratīs, kādu postu nodara nepareiza atbilde uz šo svarīgo jautājumu. Romiešu mācība par attaisnošanu radīs tikai vēl lielāku izmisumu šādai satriektai un jautājošai sirdij, jo nekad nedos skaidrību un pārliecību, vai svēttapšana un atjaunotne ir pietiekama. Tāpat šī romiešu mācība laupa Kristum godu un dara Dievu par meli, jo Dieva Jēra nopelns netiek uzskatīts par pietiekamu, bet kāzu drēbes (Kristus taisnība) tiek papildinātas ar cilvēka sārņainās netaisnības skrandām.

Ja to visu nesaprot un neredz, tad varētu būt tā, ka nav saprasta kristīgā mācība par attaisnošanu Dieva priekšā un cilvēks neredz atšķirību starp bauslību un Evaņģēliju. Vai arī - to visu pareizi saprot, bet neredz nekādu reālu, "darbojošos" atšķirību no romiešu mācības, jo pašam nekad satriekta sirds nav bijusi.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.21 11:00:15
Latvju Pēks
Bet Tu taču nenoliegsi, ka tad, kad Dievs ķeras pie taisnošanas, Viņš šai lietai nepieiet formāli `ķeksīša pēc`. Principā arī svēttapšanai agri vai vēlu būtu jāparādās
Ingars
# Iesūtīts: 2010.10.21 11:04:20
Visa problēmas sakne ir tā, ka vai nu nav personiskā laika ar Dievu lūgšanā un Bībeles studēšanā ikdienas, vai nu tas laiks ir pārāk mazs, neregulārs, vai arī tas ir nekvalitatīvs. Rezultātā vairums garīdznieku ir gan gudri teologi, taču kā sacīt jāsaka - Garā iesākuši, miesā turpina. Ir kaut kāds garīgā brieduma un attīstības līmenis sasniegts un pie tā apstājamies. Ar to es gribēju teikt, ka nav jau tā, ka luterāņu vai katoļi būtum absolūti atkrituši, bet ir kādi "griesti", ko paši sev uzlikuši, par kuriem augstāk nespēj pacelties, ja vien tos nesalauž. Un diemžēl tos griestu lauzējus tradicionālajās konfesijās visai nemīl, tomēr tieši šie cilvēki iekš luteriskās un katoliskās konfesijas ir gaismas nesēji. Nejau, ka viņi ar ko būtu labāki, bet, ka viņi ir tie, kuri ļāvušies Dieva Vārdam sevi mainīt un tas iespējams jebkuram kristietim - JEBKURAM. Problēma ir tikai katra paša "griesti", kas jāsalauž, lai tiktu vēl tuvāk patiesībai. Jo Mēs vēl nepilnīga ir mūsu atziņa, ir vēl lieli dziļumi, kuri jāatklāj un tos var atklāt pirmkārt un galvenokārt studējot Bībeli ar atvērtu prātu - tā ir tā brīnišķīgā grāmata, kurā atklāti visu mūsu problēmu risinājumi, tikai vieni ļauj sevi uzrunāt vairāk, citi mazāk, jo cenšas to Dieva Vārdu filtrēt caur savas miesīgās gudrības filtru. Un tāpēc mums ir tik daudz konfesiju, tāpēc kristieši ir sašķelti, jo atziņā nobriedušākie nevar palikt garīgo bērnu līmenī, bet atziņā nenobriedušie negrib mācīties no tiem, kas nobriedušāki, tāpēc arī notiek šķelšanās.

Kā tas attiecas uz tēmu? Luters saņēma atklāsmi no Dieva caur Rakstiem. VIņš un viņa sekotāji ļāva DIeva Vārdam sevi uzrunāt un izmainīt, bet katoļu garīdznieki ar pāvestu priekšgalā pretojās patiesībai, kā rezultātā palika savā atpalikušajā garīgo bērnu līmenī. Vēlāk diemžēl Luters apstājās šajā attīstībā, tad atradās kādi, kuri paklausīja Dievam un gāja tālāk pretī patiesībai - baptisti, tad pentakosti, šodien harismāti, bet arī harismtāti viena daļa ir pārāk ieciklējušies uz esošo līmeni un negrib doties pretī pilnībai - ne tikai dzīties pēc Svētā Gara dāvanām, bet arī tās lietot.

Jautājums - kāpēc viena daļa luterāņu grib atkrist bērna līmenī? Vai neredzam, ka katoļu konfesija vēl joprojām nav izskaudusi no sava vidus elkdievību?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.21 11:06:21
Ingars
Paldies, par Tavu viedokli. Drīksti tālāk nepublicēties. Kamēr paaugsies.
Latvju Pēks
# Labojis Latvju Pēks: 2010.10.21 11:26:51
Aivar Tu jautā tā, it kā pēkšķītis neapliecinātu ATA VI "Par jauno paklausību": "Baznīca arī māca, ka tādai ticībai ir jānes labi augļi un jādara Dieva pavēlēti labi darbi.." Taču tas, ko ūdensputns te visu laiku pēkšķina, tālāk ATA tiek apliecināts tā, ka labi darbi jādara "Dieva gribas dēļ, nevis cerot, ka ar šādiem darbiem nopelnām taisnošanu Dieva priekšā, jo grēku piedošana un taisnošana tiek satverta ticībā". Problēmas būtība ir tāda, ka sirdsapziņa nekad nevar būt droša, ka darīts pietiekami, jo "neviens no jums bauslību nepilda". Teologi šo romiešu mācību pamatoti sauc par pestīšanas nedrošības vai nepārliecinātības monstru. Bet vai tad kristietim nav jābūt 100% pārliecinātam par savu pestīšanu?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.21 11:53:32
Latvju Pēks
To, ko luterāņi māca, paši labi zinām. Bet ir gadījies dzirdēt `kopīgo deklarāciju` sakarā, ka romieši vienkārši mēģina uzsvērt, ka pēc tam, kad grēku piedošana top satverta ticībā notiek svēttapšana, un nevarot pateikt, ka taisnošana nu ir noiets etaps un svēttapšanas laikā vairs nav aktuāla.
Štuks tāds - vieni uzlūko šo tēmu tīri juridiski nošķirot kompetences sfēras, otri skatās uz to kā uz procesu hronoloģiskā izteiksmē
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 54 , pavisam kopa bijuši: 36758