atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Ralfa Kokina viedoklis par situāciju mūsu baznīcā
Eliina
Iesūtīts: 2010.10.09 16:23:15
Jaunākajā "Svētdienas rītā" izlasīju mācītāja, vienlaikus arī LU Teoloģijas fakultātes dekāna Ralfa Kokina pārdomas par situāciju mūsu baznīcā. Daudz kam, nebūdama teoloģiski izglītota, varu piekrist. Mani interesē, vai paredzama kāda diskusija šī redzējuma sakarā? Ārkārtīgi gribētos kaut kādējādā veidā paust savu atbalstu autora viedoklim!
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . >>
AutorsZiņas teksts
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.17 16:15:40
Jāni Kalniņ ar mērķi pēc iespējas labāk un racionālāk nodrošināt Evaņģēlija pasludināšanu, sakramentu pārvaldīšanu un ticīgo ļaužu aprūpi
Piileens Peeks tikai cenšas visādos veidos norādīt acīmredzamo, bet nekādi atzīt negribēto, ka nav jau skaidrības par pašu mērķi - kas tas ir sludināt Evaņģēliju! Ja katrs mērķi saprot pa savam, tad ir tā kā tai krievu fabulā par vēzi, līdaku un ūdensputnu.
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2010.10.17 16:55:25
Par vilšanos – mazliet pacitēšu.
“Mūsu Baznīca piedzīvo smagu identitātes krīzi, ko izraisījusi ilglaicīga, mērķtiecīga un sistemātiska atkāpšanās no protestantiskajiem pamatprincipiem. Tā ienesusi Baznīcā pretrunas, apjukumu un sašķeltību, apgrūtinājusi tās sadraudzību un veiksmīgu darbību sabiedrībā.” – kur tad ir tā tik lielā identitātes krīze, kādā veidā gan tiek traucēta pilnvērtīga garīga dzīve? Kā minētā “krīze” ietekmē Baznīcas darbību sabiedrībā, kaut dažus piemērus, lūdzu?

“…nemaz jau nerunājot par nepārprotamajiem sadarbības meklējumiem Romas virzienā zem „ekumenisma” izkārtnes…” – kas gan var būt ļaunāks, kā draudzēties ar RKB? Ja LB-as pasaulē viena pēc otras atkāpjas no Apustuliskās mācības (un te tiešām nelīdzēs tikai roku uzlikšanas pēctecība, ja nebūs pēctecība mācībā), ir tikai normāli, ka jāraugās uz tiem, kas saglabājuši skaidru skatu uz Mācību. Un tas nenozīmē saplūšanu ar RKB, ko nemitīgi uzsver arī mūsu arhibīskaps.

“Kā viens no pirmajiem posmiem mūsu Baznīcas atveseļošanā būtu atgriešanās pie 1928. gada Satversmes, jo patreizējā nosaka evaņģēliski luteriskās Baznīcas pamatprincipiem neatbilstošu un pat pilnīgi pretēju Baznīcas modeli (tas būvēts uz ļoti apšaubāmiem teoloģiskajiem un eklesioloģiskiem pamatiem pēc viduslaiku Romas katoļu Baznīcas parauga).” – nepieciešams pamatot, kas tie ir par ļoti apšaubāmiem pamatiem, ar izteikumu vien ir par maz.

“Tāpat arī arhibīskapa ievēlēšana uz mūžu atklāj bīstamas un neveselīgas autoritārisma iezīmes.” – no šīs vietas, lūdzu, konkrētāk, kā tas izpaužas šobrīd, kur tiek saskatīta tā lielā bīstamība un neveselība.

“…jo visiem ticīgajiem taču ir „atslēgu vara” un pārvaldes pilnvaras.” – redz kā, Svētajos Rakstos gan redzu, ka vara siet un atraisīt netiek dota visiem, bet Apustuļiem, kas to tālāk nodot nākamiem mācītājiem.

“luterāņu mācītāji zeltā un sudrabā, piepalīdzot altārzēniem, vīraka mījkrēslī teatrāli celebrē mirstīgajam nesaprotamu misi kā Viduslaiku mistēriju izrādi…” – kāpēc nesaprotamu? Liturģijas neizpratne nav lieta, ar ko jālepojas un jāuzskata par normu! Liturģijā neviena detaļa nav nejauša, visam ir pamatojums, tur nav nekā sarežģīta, ja tajā iedziļinās un paskaidro. Krāšņa liturģija nav “ārišķība”, kā māc.Kokins nemitīgi mēģina ieprogrammēt paviršu lasītāju (krāšņa liturģija ir ārišķība, kas, protams, ir slikti, ikviens, kas svin krāšņi, dara slikti, viņš ir farizejs, kas nododas āŗisķībai, jo ārēji krāšņs nevar būt patiesi dievbijīgs un svēts), krāšņa liturģija ir tikai un vienīgi Dievam par godu. Protams, var DK svinēt arī katakombās, taču, ja iespējams, kāpēc nedot Dievam labāko, ja tam ir visi apstākļi?

“mani pārņem nelāgas izjūtas, jo tas liecina par dziļāku un traģiskāku paradigmu maiņu un vērtību devalvāciju mūsu Baznīcā…” – kur ir tas lielais traģisms un kuras vērtības tiek devalvētas? “„Virs” draudzes nav ne mācītājs, ne bīskaps, ne pāvests, bet gan pats Kristus kā īstenais draudzes galva.” – Protams, ka Kristus pāri visam, to neviens neapstrīd! Tomēr par laicīgo kārtību Svētos Rakstos redzu ko citu – piem., “Kas jūs klausa, tas klausa Mani, un, kas jūs nicina, tas nicina Mani.” (Lk.10:16), “Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” (Ebr.13:17) u.c.
Tas, ko redzu šai rakstā, - tā ir pat ne tik daudz vēlme, lai visi būtu vienādi, bet vēl vairāk – lai neviens nav augstāks par mani – bīskaps, arhibīskaps.

“Līdz ar to protestantismā visas ārišķīgās misas (ar tērpiem, procesijām, klanīšanos, kvēpināšanu, zvanīšanu, dramatiskām krustu mešanām, krišanu un gulēšanu uz zemes, „mea culpa, mea maxima culpa” skandināšanu un citām dīvainām izdarībām) ir tikai tāds teatrāli samocīts, butaforisks un traģisks “tukšpadsmit” (ja tas tiek darīts evaņģēliskajā Baznīcā!)” – epitets “ dramatiska " – pilnīgi nevietā, pirmkārt, krustu nemet, bet “pārkrustās” vai apzīmē sevi ar krusta zīmi, otrkārt, neesmu gan redzējusi šādu teatrālismu vai dramatismu. Vai viss nosauktais tiešām liekas tik dīvains, cik zinu, tas Baznīcā dabiski praktizēts no sendienām? Un te nu par to tukšpadsmit gribas jautāt – māc.Kokins dzīvo bez visām šīm “ārišķībām”, kādi gan ir viņa ticības dzīves augļi? – pamesta sieva un bērni?

Pieminu tikai nedaudzas lietas no visa, ko šai rakstā uzskatu par kļūdām.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.17 17:07:52
Saulespuķe
Labi gan, ka vismaz mēs abi bez grēka
Pīlēns Pēks
# Labojis Pīlēns Pēks: 2010.10.17 17:21:07
Nu un tagad atpakaļ pie lietas vai vērsim pie ragiem. Neviens no Satversmes kritizētājiem nerunā par pašu galveno problēmu, ko varētu izteikt K.F.V. Valtera vārdiem (Mantojums, 1996, #2, 17.lpp.):

"Ja mūsu baznīca, kura patlaban dus pīšļos, vēlas no jauna nostāties uz kājām, nevis pamazām pārvērsties baznīcā, kura ir luteriska vienīgi pēc nosaukuma, .. tad visiem jaukajiem vārdiem par baznīcas patieso dabu, par seno rituālu un ceremoniju atjaunošanu, visiem mēģinājumiem ievadīt kalpošanas amatā ar īpaši svinīgumu un autoritāti, visam tam nebūs nekādas jēgas. Vienīgais, kas spēj palīdzēt mūsu baznīcai augšāmcelties, ir atgriešanās pie tās vecajām, ortodoksajām ticības apliecībām un to bezierunu parakstīšanas."
Merlins
# Iesūtīts: 2010.10.17 19:47:37
Jānis Kalniņš

"Vanagprāt tikai tas ir īstens mācītājs, kurš ir ordinēts no bīskapa, kuram kaut kādā veidā varētu izsekot roku uzlikšanas ķēdītei."

Vai nu iedod atsauci, kur Vanags kaut ko tādu māca, vai arī beidz vienreiz, atvaino, primitīvi muldēt. Ne Tu zini, ko Vanags dara, ne Tu zini, ko viņš domā.

"Manuprāt, ir ļoti neglīti par savu brāli runāt nesmuki."

Lai nu kurš būtu to teicis. Ja tu redzēji vai dzirdēji, ka Vanags tā māca, vai gāji runāt ar viņu divatā? Vai darīji to, dažiem lieciniekiem klātesot? Vai vedi viņu draudzes priekšā? Ja nē, tad bez visiem šiem soļiem jau turi viņu par melkuli un netikli, tādējādi pārkāpdams ap. Pāvila norādījumus par kristīgās dzīves praksi.

Liekulības kalngals.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.17 20:04:02
Hm, šķiet, laiks MBB uzraut šo - http://www.youtube.com/watch?v=n5PvAi8PTsI&feature=related
Štrunts par vārdiem, galvenais, ka nosaukums un attieksme pareizā

Lūk, tikai tā aizdomājos, drusku par 127. psalma tēmu, drusku par Mateja 16, un šo to no Pāvila (tā kurš apustulis), un... kāda pamācoša stāsta par celtniekiem, kas atrodams 1. Mozus grāmatā. Lūk, tā arī domas kavējas pie tās 11. nodaļas. Vai Viņam kaut kas nepatiktu arī šodien?
ābols bez zirga [80.70.23.187]
# Iesūtīts: 2010.10.17 20:11:08
Viņš noteikti paintersētos kādu šampūnu puiši lieto.
birkenbaums
# Labojis birkenbaums: 2010.10.17 20:21:57
Jāni Kalniņ, 2 gadus kalpoju kopā ar Robertu Feldmani ik svētdienu. Katru reizi viņš noskūpstīja altāri, pie tā kalpodams...
Bēdu leja [91.90.244.141]
# Iesūtīts: 2010.10.17 20:43:19
Ak, Saulespuķe ,
Tu gluži vienkārši esi lepnības kaislības varā.

Vienīgi lepnība liek Tev publiski sākt norādīt uz cilvēka grēkiem un izpaust savas draudzenes traģēdiju tikai tāpēc, lai iekrāsotu attiecīgā gaismā viedokli, kas Tev personiski nepatīk.
Vienīgi lepnība liek Tev lepoties ar savu "eksšahistes" pieredzi, un sacīt: "protu būt ļoti neemocionāla".
Vienīgi lepnība liek otru pazemināt, bet sevi paaugstināt.

Kāds amata brālis mēdz dedzības pilns sacīt, ka viņš nezinot, ko gan tie mācītāji, kuri šķīrušies, varot iesvētes mācībā stāstīt par sesto bausli.
Nācās vien secināt, ka viņš laikam sevi, savukārt, uzskata par nenoziegušos ne pret vienu no deviņiem pārējiem baušļiem.

Skumji, bet jūtu to pašu garu. Skaists un spožs no ārpuses, bet nešķīsts bez gala. Jums, kas tik ļoti skaisti runājat par kaislēm un tikumiem, to vajadzētu zināt...

Dievs, žēlo mūs,
Bēdu leja [91.90.244.141]
# Iesūtīts: 2010.10.17 20:43:29
grēcīgos!
***** [95.68.65.80]
# Iesūtīts: 2010.10.17 21:00:20
Aivars

Ļaudis mīļie, vai nav iespējams kādreiz nedaudz abstrahēties, un izšķirt kur ir attieksme pret personu, un kur pret ideju?

Nu un kā tad Rīgas, Bauskas un Kandavas iecirkņi izšķīra idejas no personām, kad prasīja Eglīša, Ganiņa un visa prezidija atkāpšanos? Smuki runāt, kad tas smuki izskatās, mēs visi mākam.
Zvaigznītei [91.90.244.141]
# Iesūtīts: 2010.10.17 21:06:56
Jā, pavisam noteikti konventi atšķīra idejas no personām.

Ad hominem uzbrukums ir tad, kad idejas apšauba, izmantojot personas sensitīvas neveiksmes. Konventi to nedarīja. Viņi neapšaubīja GASN tāpēc, ka Ganiņam vai Eglītim nav veicies privātajā dzīvē. Viņi runāja par skaidru atbildību.

Nožēlojami, ka Latvijā tas nav pašsaprotami - ka cilvēkiem nav elementāras cieņas pašiem pret sevi - atzīt savas kļūdas.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.17 21:07:19
***** [95.68.65.80]
Un prasa joprojām. Bet ne jau tādēļ, ka vienkārši deguni draudzenēm nepatīk. Ja reiz esi tik zinošs, papēti to ķēķi vairāk un vispirms pasmadzeņo
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2010.10.17 21:20:23
Merlins

Nu, par to roku uzlikšanu un sukcesiju - to tā varēja saprast no diskusijām tepat forumā par garīgo amatu. Ja esmu pārpratis, tad jau jauki!

Bet šajā mācībā, pat ja Vanags arī tā mācītu, tas jau nav grēks, tādēļ nav vajadzības ne runāt ar lieciniekiem, ne vest draudzes priekšā...
***** [95.68.65.80]
# Iesūtīts: 2010.10.17 21:23:23
Jānis Kalniņš

Допрыгались! Maldu mācības neesot grēks.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.17 22:18:21
Atpakaļ pie būtības - R.D. Proiss, Mantojums, 1999, #1, 32.lpp.:

"Visbeidzot, Luters izrāda to, ko mēs mūsdienās dēvētu par konfesionālu pārliecību vai noteiktību, īpašību, kura .. mūsdienās šķiet kā sava veida anahronisms. .. Lai arī būt konfesionālam luterānim Lutera laikā nozīmēja iespējas tikt pakļautam vajāšanām vai pat nāvei, bet mūsdienās varirumā gadījumu tas nozīmē daudz mazāk - sociālu atsvešinātību, sarežģījumus vai finansiālus zaudējumus - nav grūti saprast, cik grūti ir kādam, kurš atbalsta Lutera mācību un vēlas to apliecināt, līdzināties viņa, it īpaši viņa nesatricināmajam garam. To vislabāk izsaka vārds "noteiktība" vai "pārliecinātība". .. Tā pāvestiešiem un jūsmotājiem nav nekā, par ko viņi spētu spriest noteikti."
Sesx1 [83.99.173.223]
# Iesūtīts: 2010.10.18 02:36:06
Malači.
Uz priekšu un atklātākos tekstos!
Nu jau patiešām paliek interesanti.
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2010.10.18 08:51:06
Merlins

Vai nu iedod atsauci, kur Vanags kaut ko tādu māca, vai arī beidz vienreiz, atvaino, primitīvi muldēt. Ne Tu zini, ko Vanags dara, ne Tu zini, ko viņš domā.

Piemēram, tu vari paskatīties te - http://www.lelb.lv/forums/?fu=l&id=311&rid=3&start=6 , Vanags skaidri pasaka, cik pareizi darīja LELB dibinātāji, "izrakstīdami" sukcesiju no Zviedrijas. Tāpat Vanags reiz man personīgi skaidroja, kā Zviedri pārgāja reformācijā ar visiem bīskapiem, tādējādi saglabājot apustulisko pēctecību sukcesijā. Vai tad tas nav nekas cits, kā tas, ko itkā piedēvēju Vanagam?
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.10.18 09:13:40
Aivars, Jānis Kalniņš u.c.

Lai arī tiek uzskatīts, ka viedoklis (vai idejas) un personība, kas to pauž, ir pilnībā jānodala, es tam tomēr nepiekrītu, vismaz ne 100%. Jo viedokli izstrādā taču cilvēks, tas ir tieši un netieši saistīts ar šī cilvēka personību, pieredzi utt., tas nav kaut kas tāds, kas dzīvo savu neatkarīgu un no cilvēkiem autonomu dzīvi.

Runājot par konkrēto R.Kokina rakstu, tas bija diezgan tālu jāizlasa, lai saprastu, ko tad viņš grib teikt - gānīties, ka viss ir slikti (pie kam izejot no viņa subjektīvā uzskata, jo nekāds nopietns pamatojums nebija dots), vai tomēr ko vairāk - un šo kaut ko vairāk gribējās ieraudzīt tikai pamatojoties uz R.Kokina akadēmiskajiem tituliem un mācītāja amata statusu - tātad personību. Citādi viedoklis par to rakstu būtu, iespējams, tik slikts, ka es to pat neizlasītu līdz galam.

Un vēl - varbūt tomēr vajag būt konsekventiem. R.Kokinam var uzdot tos pašu retorizējošos jautājumus ko Saulespuķei.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.18 09:20:17
Jānis Kalniņš, (Vanagprāt tikai tas ir īstens mācītājs, kurš ir ordinēts no bīskapa, kuram kaut kādā veidā varētu izsekot roku uzlikšanas ķēdītei; tāpēc jau. būdams ordinēts gan no prāvestiem, jo tajā laikā mums nebija ievēlēts arhibīskaps, viņš aizpērās pēc "sukcesijas" uz Lietuvu pie bīskapa Kalvāna); gan arī sv. Vakarēdiena tulkojumā par paliekošo Kristus klātbūtni maizē un vīnā. Ja tā arī būtu, tad kādēļ gan oficiāli netiek ieviesta sakramenta adorācija kā katoļiem? Un tā stulbā klanīšanās pret altāri - prof. Feldmanis vienmēr vērsās pret to ar visu sparu, uzsvērams, ka ne jau altāris ir svēts, bet gan tas, kas tur notiek - sakramenta svinēšana draudzē. Tie ir tikai daži Vanagievestie romiskās teoloģijas elementi.

Diezin vai J.V. būtu interesējies par sadraudzību ar pasaulē lielāko konservatīvo luteŗāņu baznīcu - Misūri Sinodi, ja tiešām viņš uzskatītu tā kā tu raksti , jo neviens Misūri Sinodes mācītājs nav bīskapa ordinēts. Es drīzāk pieņemu, ka viņam tāpat kā daudziem no mums ir dažādi periodi ar mazliet atšķirīgiem uzskatiem. Tu sen atpakaļ man pats arī kādreiz stāstīji savu pārliecību - "Romas pāvests - visas kristietības galva."
Uzskats par to, ka pret pārpalikušajiem Sakramenta elementiem pēc konsekrācijas jāizturas ar cieņu, ir luterisks. (arī luterisma teoloģijā ir diskusija starp t.s. recepcionistiem un konsekracionistiem, pirmajiem uzsverot Vakarēdiena baudīšanas brīdi, bet otrajiem piešķirot lielāku nozīmi konsekrētajiem elementiem. ) Es personīgi neredzētu problēmu, ka konsekrētie elementi līdz nākamajam Vakarēdienam varētu atrasties uz altāra. Tad arī klanīšanās pret altāri būtu pamatotāka.
Kas attiecas uz bīskapu sukcesijas tradīciju, tai ir zināma nozīme ekumēnismā, bet arī pirms reformācijas Rietumu ordinācijas izpratne pieļauj prezbiteru ordinētus prezbiterus, nerunājot nemaz par LTA. (Sukcesija kā tradīcija, kurai viens piešķir lielāku , bet otrs mazāku nozīmi nebūtu nosodāma un ne vienmēr ir vērts katru tradīcijas lietu norakstīt. Viss dievkalpojums ir viena vienīga tradīcija.)
Tāpat ir skaidrs, ka bīskapi pievērš lielāku uzmanību lietām, kas saistītas ar viņu amatu, tāpat kā tu aizraujies ar ērģēlēm.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 154 , pavisam kopa bijuši: 36338