atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Ralfa Kokina viedoklis par situāciju mūsu baznīcā
Eliina
Iesūtīts: 2010.10.09 16:23:15
Jaunākajā "Svētdienas rītā" izlasīju mācītāja, vienlaikus arī LU Teoloģijas fakultātes dekāna Ralfa Kokina pārdomas par situāciju mūsu baznīcā. Daudz kam, nebūdama teoloģiski izglītota, varu piekrist. Mani interesē, vai paredzama kāda diskusija šī redzējuma sakarā? Ārkārtīgi gribētos kaut kādējādā veidā paust savu atbalstu autora viedoklim!
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . >>
AutorsZiņas teksts
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.13 19:10:35
Voldemār , visi vēlas uzkundzēties kādiem savu iespēju robežās. Tīri cilvēciski. (Ja nav gluži tādi, kas negrib nevienam uzkundzēties, bet neļauj arī sev uzkundzēties, kā mēs ar tevi.) Romietis ir bijis čaklāks un uz Pēteri atsaucoties, to izdarījis veiklāk. Šutka .
Metriņš
# Iesūtīts: 2010.10.13 19:24:13
...........................mhm [81.198.71.35] Jūs tur visi esat cūkas bet neņemiet to personīgi. Forši vai ne?

Visi nē. Tikai neliels pulciņš, es arī.
etaoin shrdlu
# Iesūtīts: 2010.10.13 19:46:09
indriķis (labs)
tak jau ka tak jau ka ne 1:1 (i tak vācu draudžu nav u.tml.)
bet savos pamatprincipos, manuprāt, ir jāpaliek un jāturpina būt tai LELB, kuru dibināja ar tādu nosaukumu tie toreiz. Un tā nebija kongregacionāla nemaz, bet nebija arī episkopāla tikai vai sinodāla tikai. Šā vai tā, bet jaunai satversmei ir jāturpina tā baznīca garā, ne burtā.
Ja dumaju.
etaoin shrdlu
# Iesūtīts: 2010.10.13 19:53:07
Vienkārši balss
Par Doma laukumu 1 un pārdošanas cenu - arī es no pieredzējušiem un atzītiem ekspertiem esmu speciāli prasījis viedokli un visi kā viens saka - neadekvāti laba cena.

Bet experti ir visi, kas sevi par tādiem uzskata. Šobrīd arī es
Aivars
# Labojis Aivars: 2010.10.13 20:24:09
etaoin shrdlu
Atkal jautājums - vai runa ir par `patreizējām` cenām? Vai tiek rēķināta nevajadzīga īpašuma cena vai tāda, kurā tajā brīdī ir pašu ekspluatēta, un teiksim 160 tūkstoši vien top izlietoti pārceļot mācību iestādi? Vai ņemts vērā vismaz 600000 latu (pēc patreizējām dolāru cenām) lielais ieguldījums ēkas renovācijā? Vai aprēķins ir tikai ēkai, vai arī imidžam? Cik maksā pati adrese vien? Utt...
Ilustrācijai .... tev vajag piķi un kāds ir gatavs teiksim par to, ka tu grāvi roc, maksāt 5 lati dienā, par neķītriem pakalpojumiem 5 lati stundā, par nieri 5000 lati utt.... Vienā jaukā dienā Tu esi par 10020 latiem bagātāks. Eksperts saka: "Katru dienu tāda peļņa negadās`. Bet tu kasi pauri, domādams: "Varbūt tomēr grāvi būtu racis četras dienas, nevis mazliet vinnējis uz abu nieru pārdošanu, ij kā lai tagad izskaidro, ka nekas TĀDS tur nebija. Ij skaidrs, ka pats vairs par tādu cenu savas nieres atpakaļ nedabūsi"
Būsim atklāti... vienkārši nebija jau citas iespējas. Nebūtu tas Doma 1 pārdots, jau gada pirmajā pusē būtu normāls bankrots un kreditori krāgā. Bija kā bija. Tagad kādu laiku varēs spēlēt drusku brīvāk. Bet tikai nevajag to iztēlot par baisi izdevušos darījumu. Pats zini, ka arī pārdošanas grafiks sākotnēji paredzēja pavisam citu līkni un pavisam citus īpašumus.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.13 20:26:06
etaoin shrdlu, varbūt labāk atgriezties pie Kurzemes un Vidzemes sinožu laikiem, kā tu domā, kāda satversme arī noteikti arhīvā ir saglabājusies?
Cilvēki toreiz bija dievbijīgāki.
Un Latvija arī tāda neinteresanta palikusi, cik Latvijai gadu - nepilni četrdesmit, mazāk nekā man, un cik gadu katoļu Livonijai vai luterāņu Vidzemei un Kurzemei? To ta.
Aivar , paldies Dievam, es LA absolvēju vēl vecajās telpās. Skaisti studentu gadi bija, visu pametu, jo tam arklam roku biju pielicis...
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.13 20:35:17
indriķis (labs)
ko ta atpakaļ skatījies?
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.13 20:37:50
A` vot` i` neskatījos, i` toreiz i` tagad.
etaoin shrdlu
# Iesūtīts: 2010.10.13 20:50:53
Aivars
viņi nevērtē, kā varēja tad vai kā varēs tad - šobrīd esot exelenti.
vai līdz tam vajadzēja nonākt un vai tagad - cits jautājums.
es nedomāju, ka jebkad tādā īpašumā vajadzēja šikot. un priekš LA vai da jebkādas A tas nebija necik ne ērts, ne piemērots... eh, kā man patīk vicināties ar savu nunčaku pēc kumitē
A. V.
# Iesūtīts: 2010.10.13 21:00:54
indriķis (labs)

Es arī paspēju ielekt pēdējā vilcienā. Nostaļģija protams ir. Taču štrunts par pašu ēku, kas laikam jau tomēr bija par dārgu uzturēšanai, bet galvenais ir tagad nenogrimt pašai LA. To gan nevajadzētu pieļaut ne pie kādiem apstākļiem!
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.14 09:28:07
Pirmās lietas vispirms. Ja nebūs skaidrības par būtību, tad arī nekāda satversmes maiņa vai treknie gadi nepalīdzēs.

PAR BĪSKAPU VARU UN TIESĪBĀM (VG 331):

Raksti baznīcas vadītājiem uztic sludināt Evaņģēliju, piedot grēkus, pārvaldīt sakramentus un turklāt vēl dod varu, proti, ekskomunicēt tos, kuru noziegumi ir zināmi, un sniegt Absolūciju tiem, kas nožēlo.

Un, kā ir atzinuši visi, arī pretinieki, ir skaidrs kā diena, ka šī vara saskaņā ar Dieva likumu attiecas uz visiem, kas vada draudzes, vienalga, vai tie saucas mācītāji, vai prezbiteri, vai bīskapi.

Tā arī Hieronīms atklāti māca apustuliskajās vēstulēs, ka visi, kas vada draudzes, ir gan bīskapi, gan prezbiteri, un viņš citē no Vēstules Titam: “Tādēļ es tevi atstāju Krētā, lai tu.. katrā pilsētā ieceltu prezbiterus..” (Tit. 1:5 un tālāk) Un tālāk piemetina, ka “bīskapiem jābūt nevainojamiem vienas sievas vīriem”. Tāpat Pēteris un Jānis sevi sauc par prezbiteriem (1. Pēt. 5:1; 2. Jņ. 1). Un tālāk Hieronīms piebilst: “Tas, ka vēlāk ir izvēlēts viens, lai tas būtu pār citiem, ir darīts, lai izvairītos no šķelšanās, lai kāds, uz savu pusi vilkdams, nesarautu Kristus baznīcu. Jo arī Aleksandrijā, sākot no evaņģēlista Marka līdz pat bīskapam Esdramam (Heraklam) un Dionīsijam, prezbiteri izvēlēja bīskapus no sava vidus un iecēla tos par pārraugiem, kurus tad sauca par bīskapiem, līdzīgi kā karaspēks ieceļ sev komandieri. Bet diakoni izvēlēja no sava vidus tādu, ko pazina kā darbīgu, un nosauca to par arhidiakonu. Ko gan tādu bīskaps dara, izņemot ordinēšanu, ko prezbiteris nedarītu?”

Hieronīms tātad māca, ka bīskapiem un prezbiteriem, proti, mācītājiem, ir dažādas pakāpes pēc cilvēku piešķirtām pilnvarām. Un šī lieta pati par sevi apliecina to pašu, ka vara, par kuru iepriekš viņš runājis, ir viena un tā pati.

Bet viena lieta atšķīra bīskapus no mācītājiem, proti, ordinēšana, jo tika iedibināts, ka viens bīskaps ordinē mācītājus vairākās baznīcās.

Bet, tā kā pēc Dieva likuma nav atšķirīgu bīskapa un mācītāja pakāpju, tad ir skaidri redzams, ka mācītāja veikta ordinācija savā baznīcā pēc Dieva likuma ir spēkā esoša.

Tātad gadījumā, ja esošie bīskapi kļūst par baznīcas ienaidniekiem, vai arī negrib piešķirt ordināciju, tad baznīcas patur savas tiesības.

Jo visur, kur ir baznīca, tur ir arī Evaņģēlija pārvaldīšanas tiesības. Tāpēc ir nepieciešams, ka baznīca saglabā mācītāja aicināšanas, ievēlēšanas un ordinācijas tiesības. Šīs tiesības ir dāvana, kas patiesībā ir dota baznīcai un ko nekāda cilvēciska vara nevar baznīcai atņemt. To apliecina arī Pāvils Vēstulē efeziešiem, kad viņš saka: “Uzkāpis augstumā, Viņš.. devis dāvanas cilvēkiem.” (Ef. 4:8) Starp patiesām dāvanām baznīcai viņš uzskaita mācītājus un teologus un piebilst, ka tādi cilvēki tiek doti kalpošanai – “Kristus miesai par stiprinājumu”. Kur vien ir patiesa baznīca, tur ir arī nepieciešamās tiesības ievēlēt un ordinēt mācītājus. Tāpat nepieciešamības gadījumā arī lajs var pasludināt Absolūciju un tapt par mācītāju citam cilvēkam, kā Augustīns stāsta notikumā par diviem kristiešiem uz kuģa, no kuriem viens kristīja katehūmenu, un tas, saņēmis Kristību, pasludināja Absolūciju kristītājam.
tradicionālists [213.226.141.87]
# Iesūtīts: 2010.10.15 14:57:23
Skaidra teoloģija gan no senākas Tradīcijas avotiem, gan LTA skatījuma un to pat hierarhiskas Baznīcas Satversmes gadījumā nevar un nevajag aizstāt ar dievbijīgām pārdomām Austrumu Baznīcas garā par bīskapu garīgo pilnību un svētības tālāknodošanu mazāk pilnīgajiem priesteriem.
Luterāņiem ir pietiekami plaša katoliskā dimensija, kas izriet no pašu ticības apliecībām.
Pēcis [78.84.12.192]
# Iesūtīts: 2010.10.15 15:20:47
kad tradicionālists teica, ka luturiem ir pietiekoši plaša katoliskā dimensija, kas iziet no pašu apliecību rakstiem... man atausa! Daudz dumju vai nesavaldīgu izteikumu forumā un baznīcā nebūtu, ja ļaudis šo katolisko dimensiju pārzinātu. Aiz tā, ko nepazīst vai nesaprot, velns sāk rādīties pavisam drīz.
Arta A. [212.93.100.149]
# Iesūtīts: 2010.10.15 23:04:09
Aivars

Lasu Jūsu komentārus un domāju, vai tiešām jums ir tāda sajūta, ka varat ar labi padarīta darba apziņu kritizēt citu neveiksmes? Vai neesat dzirdējis domas, ka jūsu paša darbs ir tas, kāpēc daudzi neiet uz baznīcu? Ar ko jūsu neizdarības ir labākas par citiem?
Metriņš
# Iesūtīts: 2010.10.16 00:45:26
Vērotājs Moška tā ir tā ceturtā, vai varbūt piektā...
nekustamie īpašumi [84.237.174.206]
# Iesūtīts: 2010.10.16 10:46:14
Interesentiem par cenām Rīgas centrā
DELFI 15. oktobris 2010 18:15
Piektajā mēģinājumā piektdien izdevies izsolīt likvidējamās "RSK apdrošināšana AS" (RSK) Lāčplēša ielas namu Rīgas centrā. nav zināms par kādu summu nams pārdots, taču tā sākumcena bija noteikta 1,7 miljoni latu.
Visas iepriekšējās izsoles nenotika pretendentu trūkuma dēļ. Pēdējā izsolē, kas bija paredzēta 7.septembrī, sākumcena bija noteikta 2,134 miljoni latu un uz šodien notikušo izsoli ēkas cena tika samazināta par 20%.
Pirmajā izsolē, kas bija iecerēta šā gada 13.maijā, nekustamā īpašuma sākumcena bija 3,453 miljoni latu. Tādejādi objekta pārdošanas cena tika samazināta divkārt.
Piektdien izsolē pārdots nekustamais īpašums - zemes gabals 2939 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša piecu stāvu poliklīnikas ēka, garāža, pagrabs zem pagalma un trīs pagalma izbūves.
nekustamie īpašumi [84.237.174.206]
# Iesūtīts: 2010.10.16 10:47:48
Iepriekš nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns biznesa portālam "Nozare.lv" pauda viedokli, ka RSK Lāčplēša ielas nama izsolei noteiktā īpašuma sākumcena 1,7 miljoni latu ir uzskatāma par atbilstošu pašreizējai tirgus situācijai.

Šī cena iekļaujas Rīgas centra īpašumu pārdošanas cenās, par kurām investori izrāda interesi, tas ir, robežās starp 450 un 550 eiro (no 316 līdz 386 latiem) par kvadrātmetru. RSK ēkas cena kopš pirmās izsludinātās izsoles maijā pusgada laikā ir samazināta ļoti strauji - par 1,75 miljoniem latu - no 3,453 miljoniem latu līdz 1,7 miljoniem latu.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.16 11:08:59
Pirmās lietas, par ko "cepties", vispirms - R. D. Proiss, Konfesionālā parakstīšanās, Mantojums (1996, #2, 21.-22. lpp.):

"Konfesionālā parakstīšanās ir svinīgs ticības apliecināšanas aksts, kurā es brīvprātīgi .. un dievbijīgi .. apliecinu savu ticību un pasludinu pasaulei, kāda ir mana ticība, mācība un ticības apliecība. To es daru, no visas sirds atzīstot .. kādas noteiktas, noformulētas ticības apliecības. To es daru, būdams pilnīgi pārliecināts, ka šīs apliecības ir patiesas un pareizas Rakstu ekspozīcijas. Šie simboliskie raksti man kļūst par pastāvīgām ticības apliecībām un mācības paraugiem .., saskaņā ar kuriem es spriežu par visiem citiem rakstiem un skolotājiem .."

[Identitāti meklējošajiem luterāņiem] "Valters piedāvā šādu spīdošu konfesionālās parakstīšanās dabas kopsavilkumu:

"Bezierunu parakstīšanās ir svinīgs paziņojums, kuru cilvēks, kurš vēlas kalpot baznīcai, dod, apzvērot, 1) ka viņš pieņem mūsu simbolisko grāmatu doktrinālo saturu, jo viņš atzīst faktu, ka tas pilnībā sakrīt ar Rakstiem un nevienā jautājumā, ne nozīmīgā, ne mazsvarīgā, nav pretrunā ar tiem; 2) ka tādēļ viņš no visas sirds tic šai dievišķajai patiesībai un ir pilns apņēmības sludināt šo mācību, lai kādā formā tā arī neatklātos .. Bezierunu parakstīšanās attiecas uz visu ticības apliecību saturu un neļauj parakstītājam kādā jautājumā ko iebilst."
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.10.16 12:29:24
pieņem mūsu simbolisko grāmatu doktrinālo saturu , jo viņš atzīst faktu, ka tas pilnībā sakrīt ar Rakstiem un nevienā jautājumā, ne nozīmīgā, ne mazsvarīgā, nav pretrunā ar tiem
Lūk - pieņem doktrinālo saturu , ne parakstās,
ka LTA pieņemšanas laika vēsturiskā situācija tagad ir luterāņa pasaules skatījums vienmēr un visur.
( Mazs piemērs, proti, ja mūks šodien apliecina, ka viņš ir mūks ne tāpēc, ka ar šo īpašo dzīvesveidu var iemantot pestīšanu,
bet ka tas ir viņa izvēlētais kristīgas kalpošanas veids, dzīvot kopienā - lūgšanā, pielūgsmē, studijās un Dieva vārda sludināšanā,
tad uz viņu nevar attiecināt LTA nosodījumus sava laika maldīgajai klosteru dzīves izpratnei. )
Papucs
# Labojis Papucs: 2010.10.16 12:43:44
P ī l ē n s Pēks
2. variants ir pilnīgi stulbs un neko citu kā garīgu nāves spriedumu pats sev nepasludina. Tas jau loģiski izriet no teksta, pat ja runa neiet par luterismu, bet kaut vai kartupeļu audzēšanu. Šajā variantā Dieva iejaukšanās vispār tiek principiāli izslēgta.

indriķis (labs)
ka tas ir viņa izvēlētais kristīgas kalpošanas veids - ar cilvēkiem, kuri noliedz šādu piebilžu iespējamību, nav vērts sarunāties par tēmu, bet gan vieīgi par iespējamo diagnozi, kas arī nav mazsvarīgi
P.S. It kā jau pāriešana no tēmas pie personībām skaitās slikts tonis, bet mēs taču esam kristieši, t.i., brāļi un māsas - ja no kāda komentāriem kāds cits spēj uzstādīt diagnozi, tad to taču vajadzētu tikai apsveikt, vai ne?
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 142 , pavisam kopa bijuši: 10767