Raimonds 
|
Iesūtīts:
2010.10.06 11:18:18
No nesenās diskusijas par draudzes kopību, ka draudzē viss ir kopīgs, visi visā dalās,- ir jautājums, vai maz draudzē ir kādas diskrētas tēmas? Vai kristiešiem vispār nav tādu diskrētu, ļoti personīgu lietu? |
|
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.10.06 11:20:02
Tāpat vai diskrētums ir atkarīgs no katra inteliģences, garīgā brieduma utt.? |
vilks  |
# Iesūtīts: 2010.10.06 11:24:13
Man jau liekas, ka ideālajā gadījumā tas ir tāpat kā ar draugiem - katrs saviem draugiem "atveras" un atklāj tik daudz, cik pats jūtas komfortabli, neviens nevienam dvēselē nelien. Par saviem personīgajiem grēkiem/problēmām u.tml. stāsta savam garīgajam vadītājam, kas eventuāli ir mācītājs (bet var būt arī kāds cits).
Praksē gan gadās tā, ka par vairumu ļaužu neviens neko nezina un nevienam arī neinteresē, kā arī ļaudīm pašiem bieži vien tāda dzīve draudzē kā kopienā šķiet nevajadzīga un lieka.
Nu vēl gadās ļaudis, kas par varītēm mēģina līst citiem dvēselē, bet nu tādus vajag audzināt un pāraudzināt, lai nedara citiem pāri. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.10.06 11:37:45
vilks
Ļoti jūtīgi piemēram ir veselības jautājumi. Un tā aizlūgšanās, cik vispār var atļauties publiski ko sacīt? Jānim bija smaga operācija un jeļi jeļi izvilks vai neizvilks... tas laikam vairs nav īsti diskrēti.
Atceros vienu mācītāju, kurš sāka sprediķi ar vārdiem no kādas ilustrācijas: šodien biju no rīta pie Jāņa, viņš mirst... Tad draudzes cilvēki visu atlikušo laiku par to vien domāja un vēl pēc dievkalpojuma nāca prasīt, kas ir noticis? Lai gan tā bija tikai ilustrācija.
Ziņkārība, pirksta kratīšana vai patiesa ieinteresētība un līdzijušana? |
bitukas  |
# Labojis bitukas: 2010.10.06 11:40:41
Aizlūgšanas piesaka, tad arī sarunā. Vai arī pajautā - drīkst par tevi aizlūgt un atkal cilvēks atklāj tik cik vēlas. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.10.06 11:43:16
Raimonds
Ļoti jūtīgi piemēram ir veselības jautājumi.
Nu to pieteikšana aizlūgšanās laikam gan atkarīga no pieteicēja un mācītāja paša diskrētuma līmeņa. Vispār jau dažiem cilvēkiem nav problēmu, ka viņu slimību izstāsta draudzei (nu tur nieru operācija vai kas tāds), bet citiem atkal negribas ielaisties sīkumos, un tad parasti lūdz vispārīgi par tāda un veselību.
Nē nu ja kāds ir uz nāvi slims, tad principā draudzei būtu vērts zināt - gan tādēļ, lai slavētu Dievu, ja atveseļojas, gan tādēļ, lai sirsnīgi aizlūgtu par svētīgu aiziešanu.
Sprediķis gan, manuprāt, nav īsti piemērota vieta, kur atskaitīties par slimajiem. Man ir gadījies dzirdēt, ka sprediķī tiek izstāstīti dziedināšanas stāsti - tipa, lūdzām tad un tad, un notika tas un tas un paldies par to Dievam. Bet citreiz arī to saka tikai, piesakot aizlūgumus un pateicības.
Ziņkārība, pirksta kratīšana vai patiesa ieinteresētība un līdzijušana?
a par ko pirksta kratīšana?
vispār jau draudzē vairāk būtu jābūt trešajam un ceturtajam, nevis pirmajam, bet nu tāpēc mācītājam jābūt delikātam un jādomā, vai tas, ko saka, ir tiešām vajadzīgs, vai arī tikai apmierinās ļaužu ziņkārību. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.10.06 11:48:26
In the name of fish
Spriedumu taisīšana. Tā savu reizi var būt tāda sērga, ka tie kas to runā varbūt nemaz īsti nesaprot kādas čūskas izlaiž. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.10.06 11:51:49
Domāju, ka īpaši pie aizlūgšanām nevajag aizrauties ar smalkām detaļām, kā arī ir kādas robežas personisku izjūtu pārliekā afišēšanā |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2010.10.06 11:52:21
vilks
Piekrītu neveselīgu ziņkārību, tenkošanu vajag saknē apturēt.
Par šīm delikātām, t.i. jūtīgām lietām, laikam var runāt tad, kad valda jau zināma savstarpēja uzticēšanās. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.10.06 11:55:18
Raimonds
laikam var runāt tad, kad valda jau zināma savstarpēja uzticēšanās.
aha. bet tāda veidojas tikai savstarpējās attiecībās. un tādu attiecību veidošana prasa laiku un iesaistīšanos.
|
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.10.06 12:10:12
Pirms kāda laika dzirdēju vienu sakarīgu interviju ar kādu darbmācības skolotāju. Viņš stāstīja par saviem audzēkņiem un ko viņš domā par šo iekšējās uzticības klimatu. Tad šī pasniedzēja doma bija tāda, ka ja arī viņš visiem nevarēs pieiet vienmēr klāt, viņš nevarēs visu uzreiz saprast, bet... tas tas, ka tajā brīdī neviens neko sliktu neperinās.
Tam ir zināma jau gatava augsne un bezvārdu vienošanās, ka viens otru nečakarēs . Un, ja tā ir, tad ar laiku šis uzticības kredīts jau kļūst taustāmāks, reālāks. Arī uzticēšanās kļūst stiprāka. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2010.10.06 12:13:52
IVOZE
Nevienu ļaunumu nevar iznīdēt ar ļaunu. Un attaisnot arī nē.
bet citreiz mīļie/labie saka: es jau neko, es tikai par taisnību. Lai visiem labāk! bet, bet...
Aivars
Diskrētums un personīgās izjūtas. Var sacīt, ka katram savas izjūtas, tāpat arī taisnīguma un pienākuma apziņa. Kā šeit rīkoties lai neiebrauktu auzās ? Par ko klusēt vai kliegt uz Virsvaldes jumta?  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.10.06 12:27:30
Raimonds
Labs jautājums! |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.10.06 12:28:07
IVOZE
Tur jau ir tās jūtīgās robežas. Īsti sajust, kas tad notiek! Vienā brīdī, kas vienam liekas nekas, citam jau pārkāptas visas robežas. Delikāti pret delikāto. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.10.06 12:30:20
IVOZE
Uzrakāt, ka otrs ir depresijā, alkoholismā, narkotikās, finanču grūtībās utt.
nu normāli gan ir, ja par cilvēku aizlūdz draudzē publiski tikai tad, ja viņš pats to ir vēlējies (izņēmums - tie, kas jau nomiruši).
ja cilvēks pats nav mācītājam izteicis vēlēšanos, lai par viņu aizlūdz (vai šo vēlēšanos nodevis caur saviem tuviem radiniekiem), tad vienīgais, manuprāt, pieņemamais aizlūgšanas veids ir vai nu privāti vai arī vispārīgi draudzes lūgšanā par "visiem, kam ir tādas un tādas grūtības", nevienu vārdā nesaucot. |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2010.10.06 16:50:52
Raimonds
Ideālā draudzē nedrīkstētu būt vieta kaut vienam diskrētam jautājumam!
Te neiet runa tikai par finansēm un veselību.
Ideālā draudzē arī laba/labs sieva/vīrs ir draudzes kopīgs īpašums!
|
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.10.06 17:17:50
Papucs
Ideālā draudzē arī laba/labs sieva/vīrs ir draudzes kopīgs īpašums!
Tu labi norādi to, kur varētu mūs skart šie diskrētie jautājumi: ne tikai veselība, bet arī finanses un noteikti attiecības.
Bet kā tad Tavuprāt šīs lietas iet kopā - draudzes kopība t.i.viss ap ko notiek, draudzes aktivitātes, rosības un iepretī diskrētums ar privātumu, intimitāti?
Varbūt tomēr tas ir labi, ja cilvēkam atstāj šo privāto diskrēto daļu, kur pat draudzes mācītājam nebūtu jāiejaucas? |
Pirtniece  |
# Iesūtīts: 2010.10.06 17:20:59
Papucs lielākais jox ka tu relitātē laikam šos savus vismaz dīvainos uzskatus taču nerealizē, cik nu no tevis teiktā esmu sapratusi  |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.10.07 10:29:19
No teorijas pie prakses. Piemērs no dzīves.
Izveidojas mājas grupiņa (apt.10 cilvēki). Pie viņiem no pilsētas draudzes brauc Daiga, viņa vada Bībeles stundas un lūgšanas. Grupiņas vietējā neformālā līdere Ilona jau labu laiku šo ideju bija lolojusi. Viņa arī ir tā, kura visus pulcē savā dzīvoklī. Grupiņa ļoti regulāri darbojas aptuveni nepilnu 1/2 gadu. Kā jau tāda grupiņā - kopīgas lūgšanas, aizlūgšanas tāpat sirds izkratīšana. Viens par otru uzzina vairāk. Vietējie vairāk vai mazāk cits par citu jau zina, bet tagad tas viss nāk zināms Daigas ausīs - izrādās Ilona jau kādu laiku dzīvo ar kādu precētu vīrieti. Daiga nākamajā grupiņas tikšanās reizē visiem to paziņo un pasaka: Ilona dzīvo grēkā, Ilona vairs nevar būt par grupiņas līdere. Punkts un viss!
Ilona arī vairs nenāk, bet tas arī vairāk vai mazāk kalpo arī par iemeslu, ka grupiņa paliek arvien mazāka un mazāka līdz beigās vispār pārtrauc darboties.
Vai bija kādi citi risinājumi? Un kāpēc? |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2010.10.07 10:48:49
Raimonds
Atvaino, es nedaudz hipertrofēšu stāstu, bet Tu pasaki, vai tāds pavērsiens būtu kristīgāks?
Tātad pavērsiens:
".. izrādās Ilona jau kādu laiku dzīvo ar kādu precētu vīrieti. Daiga nākamajā grupiņas tikšanās reizē atved līdzi savu draudzeni. Izrādās, viņas ir lezbietes un jau divus gadus dzīvo kopā. Pēc nedēļas grupiņā iesaistās arī Ilonas precētais draugs. Pamazām lūgšanas un grupiņas garīgā dzīve kļūst arvien aktīvāka, iesaistās arvien jauni cilvēki. Daži ar visādām novirzēm. Grupiņa kļūst arvien lielāka un svētīgāka." |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.10.07 10:52:14
Papucs
Vai Tavs piemērs ir no dzīves? |
:: Pievienot komentāru
|
