atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Evolūcija
pich_
Iesūtīts: 2010.09.21 15:59:24
Bībele mums māca par to, kā pasaule tika radīta. Tai skaitā visi tās iemītnieki ar uzdevumu vairoties.
Gribētu pajautāt par šo gadījumu . Austrālijā ir ķirzaku suga, kas, lai vairotos, dēj olas. Tomēr atsevišķi šīs pašas sugas kustoņi, kas dzīvo savādākā vidē (aukstākā), ir sākuši laist pasaulē dzīvus mazuļus.
Un te ir novērojams pats evolūcijas process pilnā krāšņumā. Tā kā evolūcija norit ciešā saistībā ar klimata izmaiņām, tad var izsecināt, ka gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ attiecīgajā Austrālijas reģionā iestātos vēsāks klimats- šī ķirzaku suga no olu dēšanas evolūcijas rezultātā pārietu uz mazuļu dzemdēšanu.

Jautājums- vai Dieva plānā ir iekļauti šādi pielāgošanās procesi (evolūcija)? Un kas par to liecina?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 34 . 35 . >>
AutorsZiņas teksts
masiks iesmīkņā [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2011.01.24 15:42:10
Jošs Mulders
Nenotiek jaunu geenu rashanaas, bet esosho kativizaacija vai deaktivaacija.
vienādos`, samērā dabīgos - ar ko gan? Ar selekciju???
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.24 15:45:30
kas tev liek domāt, ka nav?

Zinaashanas par to kas ir selekcija un kaa taa darbojas. A kas tev liek domaat, ka taadas izmainjas ir?

Pameegjinaashu atrakt peetiijumu par shito, kaut kad relatiivi nesen bij publiceets.

Reku ir : http://www.lehigh.edu/~inbios/pdf/Behe/QRB_paper.pdf

tā gadījumā nebija iedarbe ar ārējiem kīmiskajiem elementiem, nevis dabisko (mākslīgo) atlasi? Tb - epiģenētikai ar šiem gadījumiem vislār nav sakara....

Kaareiz ir... tas ir otrs geenu layers, kas aktivizee/deaktivizee esoshos geenus. Baazee tas ir atbildiigs par to, kaapeec tev aknas shuunas ir aknaas nevis degunaa un meeles shuunas ir uz meeles, laigan visaam shuunaam tavaa organismaa ir identisks DNS. Shiis iipashiibas ARII paarmantojas no paaudzes paaudzee, taadeejaadi var uztaisiit epigjeneetisku selekciju... bet taa ir daudz dinamiskaaka un daudz aatraaka, ibo ierubiit vai izrubiit kaadu kodeejumu var vienas paaudzes laikaa vai pat vispaar... njemt un tevi tagad taa apstraadaat, ka tev uz dubina izaug nags.
tratata [46.109.101.199]
# Iesūtīts: 2011.01.24 15:48:35
Simple answers to foolish questions...

http://www.talkorigins.org/indexcc/list.html
masiks iesmīkņā [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2011.01.24 15:50:27
Jošs Mulders
Zinaashanas par to kas ir selekcija un kaa taa darbojas. A kas tev liek domaat, ka taadas izmainjas ir?
tas, ka īpašības pārmantojas nākošajās paaudzēs.

Zinaashanas par to kas ir selekcija un kaa taa darbojas. - arī man tādas ir, ij secinājumi ir diametrāli pretēji. Un?

masiks iesmīkņā [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2011.01.24 15:53:27
Jošs Mulders
Kaareiz ir... tas ir otrs geenu layers, kas aktivizee/deaktivizee esoshos geenus.
bet taa ir daudz dinamiskaaka un daudz aatraaka, ibo ierubiit vai izrubiit kaadu kodeejumu var vienas paaudzes laikaa vai pat vispaar...

ar ārēju ķīmisku iedarbību palīdzību, nevis ar selekciju, dārgais.... tāpēc paliek jautājumus -kāds te sakars epiģenētikai, ja tā strādā pie specifiskiem ārējiem apstākļiem, un tos noņemot - gēni deaktivizējas. Abet selekcija kā reiz strādā pie "parastiem ārējiem apstākļiem".
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.24 15:54:03
Pag, a no kurienes tad ``aktivizeejaas`` koda daljas, kas nekad ieprieksj taam ziveem nebuutu bijusas vajadziigas?

Arii prikolos, kas nabgag Darvinistiem nedodaas izskaidroshanai, ibo front-loading ir fiicha, ko neparedz Davina Evoluucija, bet kam ir pieraadiijumi dazhaadaas sugaas.

Tachu taa aktivizaacija jau nebuut nenoziimee akuunaas baigaas mega izmainjas... Pietiek, ka vienkaarshi, nu tur nezinu... biezaaku aadu uzaudzeet... vairaak spalvas... nu taadas mikro adaptiivas fiichas, kas panaakamas ar aktivizaaciju/deaktivizaaciju.

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.24 15:55:27
tas, ka īpašības pārmantojas nākošajās paaudzēs.

Epigjeneetika...
masiks iesmīkņā [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2011.01.24 15:56:23
Jošs Mulders
Tachu taa aktivizaacija jau nebuut nenoziimee akuunaas baigaas mega izmainjas... Pietiek, ka vienkaarshi, nu tur nezinu... biezaaku aadu uzaudzeet... vairaak spalvas... nu taadas mikro adaptiivas fiichas, kas panaakamas ar aktivizaaciju/deaktivizaaciju.

abet cēlonis -cēlonis ta kāds? Sagribēja un uzaudzēja? Jeb saēdās zilos graudiņus un uzauga? A ja nesaēdīsies - vai tad uzaugs?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.24 15:57:08
arī man tādas ir, ij secinājumi ir diametrāli pretēji. Un?

Taatad atshkjiriba zinaashanaas par geenu liimenja procesiem. Reku es tev iemetu linku kur ir peetiijums par to vai shiis mutaacijas ir funkcijas radoshas vai funkcijas zaudeejoshas.

Teixim... autinjam var palielinaat jaudu, nonjemot klusinaataaju... Kaa tad tur ir... vai taa ir funkcijas dodosha vai zaudeejosha mutaacija. Autinjam var izforseet motoru... atkal... taa ir jauna funkcija ieguuta, vai esoshaa pazaudeeta - ibo taada autinja motora dziives ilgums saiisinaas.
masiks iesmīkņā [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2011.01.24 15:58:22
Jošs Mulders
Epigjeneetika...

skaidroju uz pirxtiem - epiģenētika nostrādā pie specifiskas iedarbes. Un tikai. Noņemot iedarbi - KURŠ AKTIVIZĒS TOS GĒNUS? KURŠ? Abet iedzimtībai ir pie pakaļas iedarbes - kas ir iedzimts - tas ir iedzimts, ij zilie graudiņi tikai var izmainīt tekošo situāciju, nevis iedzimtību.
masiks iesmīkņā [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2011.01.24 16:01:06
Jošs Mulders
Teixim... autinjam var palielinaat jaudu, nonjemot klusinaataaju... Kaa tad tur ir... vai taa ir funkcijas dodosha vai zaudeejosha mutaacija. Autinjam var izforseet motoru... atkal... taa ir jauna funkcija ieguuta, vai esoshaa pazaudeeta - ibo taada autinja motora dziives ilgums saiisinaas.

teixim - autiņam var palielināt jaudu uzliekto lielākas litrāžas motoru. Vai tā ir funkciju zaudējoša vai dodoša mutācija? Pie kam mans autiņš nodzīvos saules mūžu, tavs - pat līdz apskatei netiks. No mana autiņa taisīs kopijas -no tava - metāllūžņus. Kurš paliks dabiskajā atlasē?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.24 16:52:25
Noņemot iedarbi - KURŠ AKTIVIZĒS TOS GĒNUS? KURŠ?

Tak paardzimstot... notiek no jauna markjeeshana. Teicu tak... epigjeneetika ir otrs geenu liimenis, baigaa pakalja Darvinistiem, ibo arii tas ir jaaizskaidro ar evoluuciju

Abet iedzimtībai ir pie pakaļas iedarbes - kas ir iedzimts - tas ir iedzimts, ij zilie graudiņi tikai var izmainīt tekošo situāciju, nevis iedzimtību.

Taatad atgriezhamies pie vecaas labaas teezes... masiks iisti shkjiet nezin kas ir epigjeneetika.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.24 16:53:12
aga, bet ja tai zivei izveidojas, piemeeram , fosforesceejosi orgaani, tas laikam tak noziimee jaunu kodu, nevis kaadu tur aktivaciju

Es tak nezinu... jaaskataas DNS kodaa origjinaalam un derivatiivajam...
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.01.24 16:53:57
teixim - autiņam var palielināt jaudu uzliekto lielākas litrāžas motoru. Vai tā ir funkciju zaudējoša vai dodoša mutācija? Pie kam mans autiņš nodzīvos saules mūžu, tavs - pat līdz apskatei netiks. No mana autiņa taisīs kopijas -no tava - metāllūžņus. Kurš paliks dabiskajā atlasē?

Taatad atbildeet nevari?

Selekcijas pamatteeze kaareiz ir... nomest "lieko balastu" lai atbriivotu vietu kaadam citam - selekcionaarpraat svariigaakam traitam...

Pagaidaam tu neesi padaadiijis, ka selekcijas ir makroevoluucija
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.01.24 17:05:51
Nu luuk - un aiz kaada paarbiilaj tad NEKAD liidz tam pazemee nedziivojusai sugai vajadzeetu buut kodaa fosforesceejosiem orgaaniem?

Kaa jau teicu... jaskataas DNSaa... Ja tas kods tur ir, tad tu papal, ja koda nav, tad es papal Pravda es neiru dzirdeejis, ka luminiscence buutu radusie skaadaam ziviim, kam shamaas nebija ieprieksh. Ir piemeers?

Frontloading... fiicha, kad vajadziigaas iipashiibas ir iekodeetas pirms taas ir vajadziigas. Tas taapat kaa Atomreaktoraa ir kods, kam faktiski nekad nevajadzeetu straadaat, bet kas aktivizeejas ljoooooti retos gadiijumos, kad apstaaklji spiezh.

Protams, teistiem jau vienkaarsji - tjip radiitaajs tur taadu kodu ielika, jo zinaaja, ka vajadzees

Nuja, tas tev jaaizskaidro, kaa tas kods tur gadiijaas jau ieprieksh Kaa jau teicu... jaaskataas ieksh DNS po faktu... bij vai nebij?
masiks iesmīkņā [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2011.01.24 17:09:03
Jošs Mulders
Taatad atgriezhamies pie vecaas labaas teezes... masiks iisti shkjiet nezin kas ir epigjeneetika.

muldera prāt, muldera prāt...
Ibo masiks redz to, ko mulders nevēlas redzēt...
masiks iegooglēja epiģnētiku. palasījās. vislabāk problēmu izgaismoja šis raksts:
http://www.tvnet.lv/tehnologijas/atklajumi/329544-epigenetika_kas_veido_cilveku

epiģenētika nosaka ka ārējas (!!!!!!!!!!!!!) iedarbības rezultātā, nostrādā tie gēni, kas parasti nenostrādā, vai nstrādā savādāk. Ir OK. Organismam parādās citas īpašības. Taču, laišīs īpašības būtu arī nākošajai paaudzei - nepieciešami tā pati ārējā iedarbība. Nu, to var saļīdzināt tā - ja embrijam salauž kājas - piedzims radījums ar salauztām kājām. Taču lai šīm radījumam arī piedzimtu nākošā paaudze ar salauztām kājām - tiem kājas būs jālauž tieši tā pat, kā viņu vecākiem. TAS neiedzimst.
Tāpat epiģenēze - šī iespēja IR, b
masiks iesmīkņā [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2011.01.24 17:13:09
Jošs Mulders
tb - iedzimtas īpašības, kuru izpausmei NAV vajadzīga ārēja iedarbe arī ir iedzimtība - izturība pret infekcijām vai salu. Savukārt īpašības, kuras aktivizējas minerālmēslu iedarbībā - tās būs epiģenētiskas. Un tās (lai arī var būt iedzimtas) bet mūsu gadījumā ir vienaldzīgas. Mūs interesē tās, kuras nav atkarīgas no iedarbes.
masiks iesmīkņā [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2011.01.24 17:16:55
Jošs Mulders
Taatad atbildeet nevari?

jau atbildēju - jaunas īpašības iegūšana ir izdzīvošanai būtiskāka par destruktīvu īpašību iegūšanu. Attiecīgi dabiskā atlase pēdējo variantu, ja tāds pastāv - izmet miskastē.

Selekcijas pamatteeze kaareiz ir... nomest "lieko balastu" lai atbriivotu vietu kaadam citam - selekcionaarpraat svariigaakam traitam...

tā nav selekcijas pamattēze. Tā ir Muldera, un šķiet kreacionistu/IDistu - tēze par selekciju. Tas nekādi nav viens un tas pats.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.24 17:16:55
masiks,

A vot kad der wikipedija, tad peekshnji masiks kaut kaa "atkriit" uz tvnetu

http://en.wikipedia.org/wiki/%C3%96verkalix_study
http://learn.genetics.utah.edu/content/epigenetics/inheritance/
http://www.sciencedaily.com/releases/2008/04/080422151826.htm
http://www.the-scientist.com/blog/display/55342/

No peedeejaa linka izraavums

"It`s not just genes that are inherited. Chemical tags that affect gene expression levels may be inherited too, a new study published online this week in Nature Genetics reports."

Prieks ka tu izgliitojies.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.24 17:19:12
tā nav selekcijas pamattēze. Tā ir Muldera, un šķiet kreacionistu/IDistu - tēze par selekciju. Tas nekādi nav viens un tas pats.

Tas ir tas kaa selekcija notiek dabaa... Selekcijas rezultaataa nerodas jauns DNS kods, bet esoshais tiek sabojaats/atsleegts vai iesleegts... nekad nerodas jauns pirms tam nebijis kods.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 34 . 35 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 90 , pavisam kopa bijuši: 2462