atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Evolūcija
pich_
Iesūtīts: 2010.09.21 15:59:24
Bībele mums māca par to, kā pasaule tika radīta. Tai skaitā visi tās iemītnieki ar uzdevumu vairoties.
Gribētu pajautāt par šo gadījumu . Austrālijā ir ķirzaku suga, kas, lai vairotos, dēj olas. Tomēr atsevišķi šīs pašas sugas kustoņi, kas dzīvo savādākā vidē (aukstākā), ir sākuši laist pasaulē dzīvus mazuļus.
Un te ir novērojams pats evolūcijas process pilnā krāšņumā. Tā kā evolūcija norit ciešā saistībā ar klimata izmaiņām, tad var izsecināt, ka gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ attiecīgajā Austrālijas reģionā iestātos vēsāks klimats- šī ķirzaku suga no olu dēšanas evolūcijas rezultātā pārietu uz mazuļu dzemdēšanu.

Jautājums- vai Dieva plānā ir iekļauti šādi pielāgošanās procesi (evolūcija)? Un kas par to liecina?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 34 . 35 . >>
AutorsZiņas teksts
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.09.28 09:38:55
nee. tas nav tas, ko es teicu. es runaaju par IF vai GoTo komandaam, kuras tiek laika gaitaa pievienotas un paarlec tiem koda gabaliem kuri nav nekad jaapilda, bet kurus nedriikst mest aaraa no programmas, jo tad (piemeeram) sajuks rindu numeraacija un programma vispaar nestraadaas.

Un kaa tu zini ka tie nav jaapilda?
Vai tev ir priekshstats par, piemeeram, svariigu sisteemu kodu. Taas ir programmas, kuraas IR Kods, kursh NAV JAAAPILDA... It iipashi, ja visa sisteema straadaa nevainojami. Ir softs, kurshs satur kodu, kursh visa softa existences laikaa nekad netiek izpildiits, tieshi taa iemesla deelj, ka sisteema straada nevainojami. Un uzzinaat kad shis kods izpildiisies var faktiski nejaushiibas deelj, ja tiek panaakti apstaaklji kad kods aktivizeejas.
Pagaidaam zinaatne ir par vaaju lai speetu izsekot visus environmentaalos u.c. triggerus, kas triggeree konkreetus kodus un encodingu... Tu kaareiz atkal veic klasisko ateistu kljuudu, ka ja neesi noveerojis empiiriski koda izpildi, tad tas nav vajadziigs...

Teicu jau - saac lasiit 21 gadsimta zinaatniskus rakstus par sho teemu, un pastudee mazliet intronu funkcionalitaati, kura tieshaam kljuust izprotama un svariiga tikai peedeejos faktiski 4-5 gados, kas, protams nevar buut nonaacis veel liidz skolu un varbuut pat visu universitaashu programmaam... un "intron" tieshi to arii nzoiimee - koda iespraudenji, shkjietami nevajadziigs stuffs... un tomeer, tam IR funkcija... un pietam KAADA... vinji ir atbildiigi par to, ka tev kaajas aug no pakaljas un roka pie pleciem nevis otraadi... Ka kaajas ir tik garas un rokas tik garas...

treshais plakstinjsh bija vajadziigs reptiljiem. Ziidiitaajam - neee. Bet pavisam anuleet to nevar, tachu mazaa ljerpatinja, par kuru palicis shis plakstinjsh - ziidiitaajam vairs netraucee. tb - algorimts vispaar IR izpildiijies, tachu ar argumentiem, kas tuvi 0.


Atkal jautaajums, ja es tev nosaukshu paariiti ziidiitaaju, kam shii membraana IR un IR funkcionaala, mainiisi savus uzskatus?

Atkal tas ir piemeers par kopiigu dizainu nevis universaalu dizainu! Ir taada koncepcija "Code Reuse" Iepaziisties http://en.wikipedia.org/wiki/Code_reuse

Un arii tavam multimeediju Windows XP ir "servera atavismi", tas nekaadiigi neizsleedz, ka Windows buutu evolucioneejis... Excelim ir Worda kods, kas netiek izmantots un otraadi... Tas viss ir normaalas sekas normaalam dizainam!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.28 09:43:27
visaadas diivainas funkcijas tiem var izdomaat , tachu reaalas funcijas tiem nav.

Atkal... diivainas peec kaada kriteerija? Un peec kaada kriteerija tu nosaki "reaalu funkciju"? Kaada funkcija ir "diivaina izdomaata" un kaada ir "reaala funkcija", jo pats jeedziens "diivains" ir LJOOTI subjektiivs... Tev taa var shkjist - diivaina izdomaata - kaadam taa var shkjist "reaala".

Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.09.28 09:56:24
Gnid, a mosh jeedzienu "proof" tomeer noskaidro?

Aktal un atkal un atkal ateisti paraada, ka vinjiem dazhkaart ir probleemas ar jeedzienu izpratni peec to buutiibas!

Jeedzienam "proove" (pieraadiit) ir daudz dazhaadas noziimes... un jaa viena no taam ir taa, ko lieto matemaatikaa un logjikaa

"a formal series of statements showing that if one thing is true something else necessarily follows from it"

Tevis ieciteetie texti koncentreejas uz sho vienu jeedziena "proof" noziimi, un tad ciitiigi pastaasta, ka fizikaa vai kjiimijaa vai biologjijaa tas taa nav... Kas intereseanti, ir taada nozare kaa - teoreetiskaa fizika - kas nodarbojas ar fizikas procesu aprakstiishanu matemaatiskaa formaataa un pieraadiijums TUR noziimee arii pieraadiijumu empiirismaa, tikai empiiriski nereti ir daudz gruutaak veikt shaadu expedrimentu, kas PIERAADA, ka matemaatiskais pieraadiijums ir ekvivalents ar fizikaalu procesu dabaa... Tepat nesen vechi PIERAADIIJA, ka Einstheinam bij taisniiba attiecibiaa uz laika paleninaashanos tur visaados aatrumos... izmantojot atompulkstenjus!

Tachu jeedzienam "proof" ir arii leerusm citu noziimju un viena no taam ir "any factual evidence that helps to establish the truth of something;"

Un kaareeiz SHIS ir zinaatniskaas metodologjijas pieraadiishanas veids...

Kas interesanti, pieraadiishana peec savas buutiibas ir - padariit aciimredzamu kaut ko kaadai konkreetai cilveeku grupai. Pietam pieraadiijums vienaa zinaatnes sfeeraa var nebuut un neskaitiities pieraadiijums citaa sfeeraa... Pieradiijums biologjijaa nebuus pieraadiijums matemaatikaa!

Un pieraadiit Gravitaacijas Teoriju noziimee kaareiz empiiriski demonstreet, ka tieshaam divi kjermenji savstarpeeji mijiedarbojas ar speeku kas proporcionaals to masu reizinaajumam un apgriezti proporcionaals attaaluma kvadraatam. Shaada empiriiska demonstraacija shai sakariibai buus pieraadiijums peec jeedziena pieraadiijums noziimes.

Taakaa sorri... giiks ne giiks, bet domaashana tev ir ljoti shaura, viegli programmeejama un tava sveetaa paarlieciiba, ka visi zinaatnieki tev piekriit ir elemetnaars BS, ja vien tu neuzskati visus zinaatniekus par tik pat shaurpieriigiem domaataajiem kaa sevi...

Nu saac tak beidzot graamatas lasiit un pirms saac vicinaaties ar gudriem jeedzieniem, da elementaaru skaidrojosho vaardniicu atver un noskaidro jeedziena VISAS noziimes pirms saac purgu dziit, ka ar spaareem nevar jumtu buuveet...


Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.28 11:17:44
Proof, in the mathematical sense, is possible only if you have the luxury of defining the universe you`re operating in. In the real world, we must deal with levels of certainty based on observed evidence.

Luuk arii tas sofistikas uzskataamais piemeers, par ko es izteicos.
Jeedziens "proof" ir plashaaks nekaa tikai matemaatiskais pieraadiijums.

Shis augtaakmineetais apgalvojums ir kaut kas no seerijas "Spaares strikti buuvnieciibas noziimee ir jumta konstrukcijas... taapeec biologjijaa mees nevaram teikt, ka existee kukainji - spaares... "
Bet kursh tad saka, ka zinaatnes "pieraadiijums" ir ekvivalents ar "matemaatisko pieraadiijumu" tie ir divi dazhaadi viena un taa pasha jeedziena lietojumi ar dazhaadaam noziimeem... Vaardiem ir daudz dazhaadas noziimes un zinaatnes kontextaa "pieraadiit" noziimee ir nolikt uz galda empiiriskas lieciibas taadam vai citaadam fenomenam vai kaadus spriedumus, kas ljauj pienjemt vai noraidiit taadus vai citaadus fenomenus.

What evolution has is what any good scientific claim has--evidence, and lots of it. Evolution is supported by a wide range of observations throughout the fields of genetics, anatomy, ecology, animal behavior, paleontology, and others. If you wish to challenge the theory of evolution, you must address that evidence. You must show that the evidence is either wrong or irrelevant or that it fits another theory better. Of course, to do this, you must know both the theory and the evidence.

Taa ir tikai medalajs viena puse... Ir arii jaaapluuko lieciibas PRET... Kaa arii... sheit sanaak mazliet cirkulaaraa logjika!

Vispirms mees pienjemam evoluuciju par pareizu, tad dazhaadus datus mees interpreteejam shii pienjeemuma kontextaa, un tad mees apgalvojam, ka shie interpetaacijas rezultaati ir pieraadiijums evoluucijas teorijai. Logjikaa to sauc par - begging the question.
Kaa arii nedriixt ignoreet con argumentus... piemeeram Haldaana dilemmu, elementaaros varbuutiibu resursus u.c. lietas.

Klasiskais common ancestor var mieriigi tikt interpreteets kaa common design, tie ir vieni un tie pashi dati, tachu interpeteeti dazhaados kontextos un abos tie nosaciiti tur uudeni... Tikai beeda taada, ka "common ancestor" tiek pienjemts par pareizu, jo pati teorija tiek pienjemta par pareizu... a kaapeec taa buutu jaapienjem par pareizu, taa arii nav pateikts... Pagaidaam vieniigais kamdeelj evoluuciajs teoriju kaads uzskata par pareizu ir nevis pieraadiijumu deelj (kuru nav) bet gan metafizisku apsveerumu deelj, jo dikti nepatiik alternatiiva - arii metafizisku apsveerumu deelj!
ravenx
# Iesūtīts: 2010.09.28 12:26:54
Mulders man atgādina to studentu no vienas Pratčeta grāmatas, kuram vajadzējas daudz vairāk zināšanu un kurš iztērēja daudz vairāk pūļu, lai nebeigtu universitāti, nekā citi, lai to beigtu
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.09.28 12:43:05
Ctulhu
sanaak, piemeeram, sistemas, kas ir sarezgiitaakas par atseviskju cilveeku - piemeeram tautas, valstis, naacijas, citas sabiedriskas formaacijas - arii uzskatiit par SB
Tā var arī nebūt, jo te, iespējams, ka cilvēki kā sabiedrības elementi pilda tikai daļu savas funkcijas.
Piem, tūkstotis cilvēku, kas paceļ/nolaiž karodziņus, lai izveidotos kāda bidle, ir sevi ierobežojuši līdz parastam pacelt/nolaist karodziņu, ko varētu pildīt arī promitīvs robots.
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.09.28 13:19:50
Jošs Mulders

Uzmaniibu Jautaajums! JA es paraadiishu zinaatnisku atziitus rakstus, kur ir pieraadiits TIESHI shis case, vai tu mainiisi savus uzskatus par evoluuciju shajaa jautaajumaa?


tas tu vari pieraadiit, ka abiniekiem un kjirzakaam ir reaals apmatojums, tikai rudimentaals, gluzhi kaa treshais plakstinjsh ziidiitaajiem? Kaa arii augsleejas, tikai rudimentaalas? starp citu - no dizaina viedoklja raapulji un abinieki bez augsleejaam ir mulkjiigs dizains. Jo vinji nespeej vienlaiciigi eest un elpot. ja jau dizainers viens un pamatbloki vienaadi - kaapeec taada mulkjiiga atshkjiriiba? Radiitaajs kaut kaa iipashi shos dziivniekus ieniida?
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.09.28 13:26:38
Jošs Mulders
Tagad ir 21 gadsimts... ir veerts mosh pirms runaat par shiim lietaam, vismaz pa diognaali popzinaatnisko literatuuru palasiit par jaunaakajiem atklaajumiem.

un kaa zinaams - antizinaatnisku pazinjojumu, mistifikaaciju, modernas mitologjijas renesanse. Kaut vai atceramies japaanju zinaatnieka (kursh izraadaas nemaz neir zinaatnieks) peetiijumus par uudens atminju, ar visaadu psihologjisku guinju iedarbojoties uz sniega paarslaam ij shkirojot peec tam taas peec kategorijas "skaistas"/"negliitas&quo.. t;.
Taapeec es aklaas zarnas, treshaa plakstinja un kaaju pirkstu, nagu uubersvariigai noziimei cilveeka vesellibaa saskatu tikai mitologjias renesansi, ar meerkji nevis peetiit un pieraadiit kaut ko zinaatnisku, bet gan pamatot mitologjisko ID noziimi cilveeka uzbuuve. Ar to meegjinot pieraadiit ID existenci, nevis apendiks vajadziibu.
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.09.28 13:31:59
Jošs Mulders

Tachu jaunas informaaciajs rashanos organisms pats no sevis nespeej organizeet. Vieniigais empiriiskais un zinaamais process, kas to speej ir apzinja! Evoluucija to nespeej...

interesanti... organisms pielaagojoties existeejoshiem, aareejiem, neparedzeetiem apstaakljiem - neko negjeneree?
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.09.28 13:36:56
Jošs Mulders
Un kaa tu zini ka tie nav jaapilda?
Vai tev ir priekshstats par, piemeeram, svariigu sisteemu kodu. Taas ir programmas, kuraas IR Kods, kursh NAV JAAAPILDA... It iipashi, ja visa sisteema straadaa nevainojami. Ir softs, kurshs satur kodu, kursh visa softa existences laikaa nekad netiek izpildiits, tieshi taa iemesla deelj, ka sisteema straada nevainojami. Un uzzinaat kad shis kods izpildiisies var faktiski nejaushiibas deelj, ja tiek panaakti apstaaklji kad kods aktivizeejas.
...bla,bla, blaa...


zinu gan par kodiem, gan par rezerves funkcijaam. Tachu dziivajos organismos, bez snaudoshajiem geeniem pastaav arii geeni kuri IZPILDAAS, lai gan nav vajadziigi. Tas pats treshais plakstinjhs. Nav vajadziigs, bet IZPILDAAS. tikai ar veertiibu tuvu 0.
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.09.28 13:41:30
Kaut kad sen pasmeelos labu ideju par shaadiem geeniem evoluucijas izpratnee - tie geeni un taas organisma metamorfozes, kuras NAV vairs vajadziigas - tiek nobiidiitas vai nu pirmsdzimshanas laikaa (taas slavenaas embrija faazes), samazinaatas savaa veertiibaa (apendikss, treshais plaksts, nagi), vai tiek aizbiidiitas "peec naaves" periodaa (visi mudurkaulinieki/hordainji/ ir taa teikt - lancetnieka pusaudzhi, jo pusauga lancetnieks, lai vareetu kusteeties ir ar hordu, kura atrodot labveeliigu pastaaiigu dziives vietu izzuud. un interesanti - ljoti veci cilveeki saraujas augumaa, vinjiem skelets saruuk.... )
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.09.28 13:42:50
Ctulhu
Upsss, atbilde bija domaata Mulderim, ne tev.
a kas tur ir ar tiem areenu receptoriem? Iisumaa?
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.09.28 13:55:13
Jošs Mulders
Atkal... diivainas peec kaada kriteerija? Un peec kaada kriteerija tu nosaki "reaalu funkciju"? Kaada funkcija ir "diivaina izdomaata" un kaada ir "reaala funkcija", jo pats jeedziens "diivains" ir LJOOTI subjektiivs... Tev taa var shkjist - diivaina izdomaata - kaadam taa var shkjist "reaala".

Shkjiroju peec kriteerija - izpildaas visiem indiviidiem vienaados existences apstaakljos. Deviaacijas ir iespeejamas, tachu likumsakariiba nosaka vismaz 80% paarbaudaamu apstiprinoshu gadiijumu.

"diivaina izdomaata" - funkcija kur nav organisma funkcionalitaatei nepiecieshama, bet ir piemekleeta ar wishfullthiking paliidziibu. Nu, piemeeram - cilveeka nagi ir paredzeeti lai tos vareetu kopt un gliiti nokraasot.
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.09.28 14:01:40
Jošs Mulders

treshais plakstinjsh bija vajadziigs reptiljiem. Ziidiitaajam - neee. Bet pavisam anuleet to nevar, tachu mazaa ljerpatinja, par kuru palicis shis plakstinjsh - ziidiitaajam vairs netraucee. tb - algorimts vispaar IR izpildiijies, tachu ar argumentiem, kas tuvi 0.

Atkal jautaajums, ja es tev nosaukshu paariiti ziidiitaaju, kam shii membraana IR un IR funkcionaala, mainiisi savus uzskatus ?


Nee,protams, jo kaa teicu - funkcija izpildaas ar argumentiem, tuviem 0. Ja kadaam diivniecinjam arguments ir 1, nu znachit vinjam tas ir vajadziigs, vai arii taa ir datu (geenu) kljuuda, kura izraadaas nav naaveejosha un dabiskaa atlase taapeec vinju pagaidaam ir pasargaajusi.
es savas domas mainiitu, ja raapuljiem masveidaa tiktu atrasti rudimenti no ziidiitaaju orgaaniem, kuri raapuljiem nav noveeroti. Tb - TAS tad arii buutu pieraadijums kopeejam dizainam.
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.09.28 14:04:18
Ctulhu
aa, skaic, atceros, bij taadi.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.28 14:20:10
masiks,

Tad taa arii nesapratu, vai esi gatavs pienjemt challenge... Es demonstreeju gadiijumu, kad zemaakas primitiivaakai dziivibas formai ir stuffs, kursh kaareiz ir vajadziigs un ir aktuaals augstaaka liimenja dziivniekam, tad tu mainiisi savus uzskatus?

Taalaak... runaat par "stulbu" vai "gudru" dizainu nav nekaads arguments PRET dizainu Un kaapeec shaadaa striidaa tu saac biidiit teologjiskus argumentus par Dizainera preferenceem?


interesanti... organisms pielaagojoties existeejoshiem, aareejiem, neparedzeetiem apstaakljiem - neko negjeneree?


Nope... aktivizee esoho kodu. Esi dzirdeejis taadu jeedzienu - epigjeneetika? Kods jau sen ir, tikai tas tiek vai nu blokjeets vai aktivizeets. Taapat kaa Windows installeejot tu pats izveelies kuras fiichas aktivizeet un kuras blokjeet.. .Windowsaa uz tukshas vietas nerodas servera kods vai multimeediju kods, bet tas kods tur jau ir, tu tikai kaa lietotaajs to aktivizee vai blokjee.
A vot dziivi organismi ir gudraaki, vinji var shos kodus aktivizeet un blokjeet peec vajadziibas, atkariibaa no environmentaalajiem triggeriem.

Pielaagojoties jauns DNS kods nerodas... krutaakaa pielaagoshanaas ir informaacijas ZUDUMS, nevis rashanaas... Jauna pirms tam nebijusi infa pielaagojoties ieksh DNS nerodas. Epigjeneetiskaa liimenii gan var notikt dziives laikaa adapteeto iipashiibu nodoshana paaudzeem, bet tur tiek nodota nevis jauna infa, bet kaareiz shis bloku, aktivitaashu kodeejums... epigjeneetiskaa infa... swichu un triggeru komplekts kas kodeejoshajiem shuunas mehaanismiem padara redzamus konkreetus DNS fragmentus vai tos nosleepj, taadeejaadi organisms razho taadus vai citaadus proteiinus un rezultaataa veidojas taadas vai citaadas lietas.

Tieshi taapeec tev uz galvas aug mati bet uz peedaam neaug, jo epigjeneetiski peedas un galvas shuunas ir kodeedas dazhaadi, laigan abaam ir identisks DNS...

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.28 14:33:24
es savas domas mainiitu, ja raapuljiem masveidaa tiktu atrasti rudimenti no ziidiitaaju orgaaniem, kuri raapuljiem nav noveeroti. Tb - TAS tad arii buutu pieraadijums kopeejam dizainam.

TAVI VAARDI!

http://www.sciencemag.org/cgi/content/abstract/317/5834/86?eto.. c

"The sea anemone genome is complex, with a gene repertoire, exon-intron structure, and large-scale gene linkage more similar to vertebrates than to flies or nematodes, implying that the genome of the eumetazoan ancestor was similarly complex."

Tulkoju - Juuras anemonee atrasti geeni, kuru noziime ir lielaaka mugurkauliniekiem nekaa mushaam vai nematodeem!

http://www.livescience.com/health/080828-nerve-origin.html

""We are pretty confident it was after the sponges split from trunk of the tree of life and sponges went one way and animals developed from the other, that nerves started to form," said Bernie Degnan of the University of Queensland. "What we found in sponges though were the building blocks for nerves, something we never expected to find."

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/sites/entrez?Db=pubmed&Cmd=ShowDetai.. lView&TermToSearch=17660714&ordinalpos=3.. &itool=EntrezSystem2.PEntrez.Pubmed.Pubmed_ResultsPanel.Pubmed_RVDocSum

http://www.physorg.com/news106370906.html



Saderam, ka tu nemainiisi domas, bet pielietosi savu unviersasalo expertiizi biologjijaa, lai visus shitos zinaatniekus!
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.09.28 14:33:27
Jošs Mulders
Taalaak... runaat par "stulbu" vai "gudru" dizainu nav nekaads arguments PRET dizainu Un kaapeec shaadaa striidaa tu saac biidiit teologjiskus argumentus par Dizainera preferenceem?
kriteerijs - funkcionalitaate. abiniekiem un kjirzakaam ir iespeeja aizriities eedot. vai nosmakt ja paaraak ilgi mutee viljaa paartiku. ja jau IR izgudrots panjeemiens kaa to noveerst un tas netiek izmantots - taa ir muljkiiba.

Es demonstreeju gadiijumu, kad zemaakas primitiivaakai dziivibas formai ir stuffs, kursh kaareiz ir vajadziigs un ir aktuaals augstaaka liimenja dziivniekam, tad tu mainiisi savus uzskatus?
es pienjemu chalengi, ja demonstreesi preteejo, jo dizains peec taviem vaardiem ir viens un tas pac... nu, tur - dubultie sirds kambari, asins rite, dziivdzemdeeshana, apmatojums, binokulaara redze.....
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.09.28 14:43:18
Jošs Mulders
Tulkoju - Juuras anemonee atrasti geeni, kuru noziime ir lielaaka mugurkauliniekiem nekaa mushaam vai nematodeem!

bet logjistiski - ja juuras anemone ir hordainis, tad vinja gjeneetiski tuvaak ir ziviim un ziidiitaajiem, nekaa taarpiem un kukainjiem.
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.09.28 14:48:58
Jošs Mulders
Nope... aktivizee esoho kodu. Esi dzirdeejis taadu jeedzienu - epigjeneetika? Kods jau sen ir, tikai tas tiek vai nu blokjeets vai aktivizeets. Taapat kaa Windows installeejot tu pats izveelies kuras fiichas aktivizeet un kuras blokjeet.. .Windowsaa uz tukshas vietas nerodas servera kods vai multimeediju kods, bet tas kods tur jau ir, tu tikai kaa lietotaajs to aktivizee vai blokjee.
A vot dziivi organismi ir gudraaki, vinji var shos kodus aktivizeet un blokjeet peec vajadziibas, atkariibaa no environmentaalajiem triggeriem.


Nu, taatad - jautaajums: kapeec cilveekam ir treshais plakstinjsh, lai gan taads nav vajadziigs? Kaada maarutka peec ir kativizeets shis genoms, kursh nepiecieshams raapuljiem? Un kapeec raapuljiem nav aktivizeets augsleeju genoms, laigan vinjiem tas butu vajadziigs? Pat rudimentaaraa staavoklii nav aktivizeets...
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 34 . 35 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 139 , pavisam kopa bijuši: 36323