atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Evolūcija
pich_
Iesūtīts: 2010.09.21 15:59:24
Bībele mums māca par to, kā pasaule tika radīta. Tai skaitā visi tās iemītnieki ar uzdevumu vairoties.
Gribētu pajautāt par šo gadījumu . Austrālijā ir ķirzaku suga, kas, lai vairotos, dēj olas. Tomēr atsevišķi šīs pašas sugas kustoņi, kas dzīvo savādākā vidē (aukstākā), ir sākuši laist pasaulē dzīvus mazuļus.
Un te ir novērojams pats evolūcijas process pilnā krāšņumā. Tā kā evolūcija norit ciešā saistībā ar klimata izmaiņām, tad var izsecināt, ka gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ attiecīgajā Austrālijas reģionā iestātos vēsāks klimats- šī ķirzaku suga no olu dēšanas evolūcijas rezultātā pārietu uz mazuļu dzemdēšanu.

Jautājums- vai Dieva plānā ir iekļauti šādi pielāgošanās procesi (evolūcija)? Un kas par to liecina?
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 34 . 35 . >>
AutorsZiņas teksts
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.01 13:04:24
Liikcepure,

Kaut ko tu drusku paarproti.

ID nevis piedaavaa kaadas universaalas un revolucionaaras jaunas metodes, bet vienkaarshi... neignoreet to, kas jau taapat mums ir kabataa... un piedaavaa formalizeet jeedzienu `dizains` ibo viena no 21 gadsimta probleemaam, ko zinaatne joprojaam tur par primaaro ir izpeetiit un saprast apzinjas fenomenu. ID darbojas tieshi tajaa sfeeraa, kas skar apzinjas darbiibu mateerijaa... vai neesi zinaajis, ka joprojaam zinaatnee nav formaalas metodes kaa detekteet apzinjas darbiibas sekas. It kaa ir tuuringa tests, bet tas ir relatiivi shaurs un nemaz nav formaals. ID piedaavaa peetiit dizainu, izstraadaat formaalas metodes dizaina peetnieciibaa... galu galaa... kaadreiz mosh buus tie roboti kosmosaa jaasuuta, kazi tur kaadu frukti dziivo... nu un kaa iemaaciit robotam atbildeet uz vienkaarshu jautaajumu - vai shitais artefakts ir dizaineets, jeb parastu dabas likumu un random eventu rezultaats?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.01 13:35:19
A neviens jau neignoree. ka ajau teicu - bionika, kriptograafija, kriminologija, kiberneetika utt...

Tak nevienaa no taam nav formalizeets tuuringa tests izstraadaats un neviens nav atljaavies izaicinaat visuvareno Darvinu... pielietot shiis metodes un izzinjas metodes biologjijaa un visumaa... Tas taapat kaa bij vajadziigs taads chudaks kaa Einstheins, kas atljaavaas mest izaicinaajumu varenajam Njuutonam.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.02.01 13:43:35
Ctulhu, formalizeetu metodologjiju

A chista no ikdienas labumu guushanas viedoklja, vairaak kaareiz naudas izsniegt tiem pashiem bionikjiem, kiberneetikjiem, AI peetniekiem... un mazaak "Britu Zinaatniekiem."

Nu ij es neiebilstu ja naudinju ko izkjeezii militaaraas un CO2 emisijas kvotu padariishanaas novirziitu mediciinai... konkreetaak AIDS un Veezha izpeetei un aarstnieciibas metozhu izstraadei.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.01 13:48:49
Tas pats Tjuurings komunikacijai ( tikai, cik zinu, tas nav pilniigs, piemeeram S. Lems raksta, ka ar pietiekami lielu textu datu baazi vinju var apmaaniit).

Nu un tajaa pasjaa SETI izmantojamie signaalu analiizes algoritmi. Regularitaates mekleejumi utt.


Bet tie ir spec gadiijumi... ID piedaavaa formalizeet (matematizeet) vispaariigaa gadiijumaa... Nu jaa, protams, saakumaa tas viss izskataas peec sfeeriska zirga skrieshanas vakumaa... ibo tas pats SETI nu burtiski aizies garaam civilizaacijai kura veel nav nonaakusi liidz radiosignaaliem, jeb sen jau to ir atmetusi kaa vecu un neefektiivu komunikaaciju formu.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.01 13:49:56
Ctulhu, uzsvars bij uz "izkjeezii"
Līkcepure [213.102.148.108]
# Iesūtīts: 2011.02.01 13:50:34
neignoreet to, kas jau taapat mums ir kabataa...

Par ko tieši iet runa?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.01 13:51:09
Liikcepure, par Apzinju kaa mateerijas specifiskas kaartiibas ceeloni.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.01 13:52:28
Ctulhu,

Tieshi KO... luuk sho matemaatisko Apzinjas darbiibas detekteeshamas modeli.

Konkreetaak labasa iestraades ir specificeetaas komplexitaates laucinjaa.

Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.02.01 14:00:02
Pag veelreiz - kas bija specificeetaa komplexitaate? ( man kivere galvaa, leeni pielec)

Specificeeta Komplexitaate - patterns, kursh ir gan komplex gan specifisks... Tas ir komplex taadaa zinjaa, ka nav viegli "uzminams" un "specifisks" taadeejaadi, ka tas tomeer ir patterns.

Piemeers - kristaals un sniegpaarslinjas ir specificeetas, bet nav komplexas. Kalnu greedas ir komplexas bet nav specificeetas... A vot Rushmora Kalns ir gan specificeets gan komplex.

Neputro ar nereduceejamu komplexitaati, tas ir bik cits komplexitaates paveids, arii ID meerkjpeetnieciibas objekts tieshi biologjiskaas sisteemaas.

taatad, kas ir SK pietiekamais nosaciijums?

SK un NK ir dazhaadi K

Luuk un jautaajumns kaa noshkjirt Specificeeto Komplexitaati no Specificitaates un Komplexitaates, tas nav nemaz tik viegli PAT cilveekam...

Klasiskais ir tie kapchas algoritmi - tobish kad regjistreejies i-neta saitos, dazhkaart pie regjistraacijas ir jaaievada savdabiiga burtu, ciparu kombinaacija kas ir kaut kaa izkropljota, ar domu, ka cilveeks to atpaziis, bet datorprogrammeeti automaatiskie "spam-boti" nee... Tad nu luuk, dazhkaart shie izkropljojumi ir uz robezhas kad tie gan ir komplexi, bet specificitaate saak "aizpluust".

Vai tas vecais labais tests... vai konkreetaas bildes ir peertikju vai cilveeku ziimeejumi... taas ir kaareiz shiis speeles ar specificetto komplexitaati. Mees to pat kaa cilveeki nespeejam striktu robezhu novilkt, kur nu veel formalizeet... tachu viens gan ir skaidrs... cilveeks speej strikti specificeetu komplexitaati atpaziit... a vot to pashu iemaaciit datoram... ?
Līkcepure [213.102.148.108]
# Iesūtīts: 2011.02.01 14:08:51
Liikcepure, par Apzinju kaa mateerijas specifiskas kaartiibas ceeloni.

Un kas šī mums ``jau tāpat ir kabatā``?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.01 14:30:57
Un kas šī mums ``jau tāpat ir kabatā``?

Apzinja, kaa mateerijas specificeetas kaartiibas ceelonis... Tobish, kaameer pie kaada fenomena nav izsleegts viss zinaamie ceelonji, nav jeega ieviest kaadus jaunus.
ravenx
# Iesūtīts: 2011.02.01 14:41:34
Tas, ka apziņa būtu kaut kāds cēlonis pasaules kārtībai, nepavisam nav pierādīts. Uz "apzināti veiktu" pasaules sakārtošanu attiecas tieši tas pats 2 termodinamikas likunms, kas uz visu citu.
Lokālā haosa samazināšanās veicina globālā haosa palielināšanos.
ravenx
# Iesūtīts: 2011.02.01 14:42:53
Jošs Mulders
blah blah. Klasiskais gadiijums - Einstheins un vinja relativitaates teorija. blah blah.

Tomēr Einšteina darbu rezultāti bija zinātniskas teorijas ar eksperimentāli falsificējamiemm rezultātiem. Sava laika zinātnes freimworkā tās lieliski iekļāvās.
Līkcepure [90.130.174.22]
# Iesūtīts: 2011.02.01 14:43:31
Pag, es īsti nesapratu kam tieši ir ``jau kabatā`` tas, ka apziņa ir specificētas matērijas kārtības cēlonis. Skaidrs, ka IDistiem ir, na to viņi IDisti.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.01 15:06:46
tad nekas nav kabataa, ibo nav zinaams, kas taa taada ``apzinja` ( mees domaajam, ka materijas efekts) un kas taa ``specificeetaa kaartiiba`` (sk. augstaak muusu meeginaajumus nodefineet).

Pareizi mees nezinaam kas ir gravitaacija, kas ir elektriiba un daudz ko nezinaam. Tachu mees speejam identificeet un ar shiem fenomeniem saistiit dazhaadus mateerijas fenomenus kosmosaa... vieniem ceelonis ir elektromagneetisms, citiem gravitaacija... nu un veel citiem - apzinja!

Normaali!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.01 15:11:14
Tomēr Einšteina darbu rezultāti bija zinātniskas teorijas ar eksperimentāli falsificējamiemm rezultātiem. Sava laika zinātnes freimworkā tās lieliski iekļāvās.

Apmeeram 15 gadus peec publikaacijaam, un pat veel shodien ir kaudziite zinaatnieku, kas netic Einstheinam... a toreiz vispaar uz shamo ar pirxtu pie deninjiem raadiija

Un sava laika zinaatniskajaa freimworkaa taa neiekljaavaas nekaadaa veezii, taapat kaa veelaak naakushaa Kvantu fizika, kuru pat Einshteins nespeeja apeest, taa arii nomira mekleejot to podljanku, kas izskaidrotu vinjam nepienjemamaas koncepcijas.

A nabaga Darvinisti, veel shobaltdien nav radiijushi nevienu pashu taustaamu pieraadiijumu savaam teorijaam, kur nu veel par matemaatisko modeli runaajot.

Ja aeronautikas vai mashiinbuuves simulaacijas buutu taadaa liimenii, par kaadu darvinisti pasniedz savas evolucionaaro algoritmu softus, tad visi avio un autobuuves apdroshinaataaji jau sen bankroteejushi buutu.
Līkcepure [213.102.151.132]
# Iesūtīts: 2011.02.01 15:19:49
A nabaga Darvinisti, veel shobaltdien nav radiijushi nevienu pashu taustaamu pieraadiijumu savaam teorijaam

Acīmredzot savas teorijas pielietošana praksē ir kaut kas neaptaustāms.
Labi, ka mums ir tik daudz taustāmu rezultātu no ID puses.

Un jautājums par to kam tad īsti bez pašiem IDistiem ``ir jau kabatā`` tā arī laikam paliks neatbildēts.:/
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.01 16:19:34
Ir. Vieniigo lietojamo dziiviibas attiistiibas aprakstu. Citu vnk nav - ja neskaita religiski - mistiskas fantazijas.

Tur jau taa fiicha - nav lietojams.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.01 16:23:07
Acīmredzot savas teorijas pielietošana praksē ir kaut kas neaptaustāms.

Nuja... vot nav jau taa praktiskaa pielietojuma teorijai?

Labi, ka mums ir tik daudz taustāmu rezultātu no ID puses.

Daudz ne daudz, bet shis tas ir... Piejemot, ka ID vecums kaa zinaatnei ir kaadi gadi 10 a Darvinismam 150

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.02.01 16:27:25
Ctulhu,

Neklapee jau Neklapee... Klapee, tikai deklaratiivi nevis empiiriski.

Tobish "klapee taapeec, ka tas ir vieniigais apraksts" ir tautologjija.

Mediciina, biologjija un visa shodienas laboratorijas peetnieciiba ir absoluuti neatkariiga no ET jebkaadaam premisaam... ibo taa pati gjeneetika geenu inzheneerija, mediciina - zaalju izstraade, taas visas balstaas tieshi ID imperatiivos - ibo shuunas tiek peetiitas ar reingeneeringa metodeem...


JA ET buutu tieshaam lietojamas teorijas un tehnologjijas, tad outputam buutu jaabuut taadam modelim, kas speetu gjenereet informaaciju bez apzinjas inputa... ibo ET apgalvo, ka viss dziivais ir shiis Evoluucijas by-produkts, taatad... iejuudzam ET simulaacijaas un gjenereejam nanotehnololgjijas briinumus bez visas bionikas... prosto vienkaarshi palaizham mega numberkruncheri, kas pac uzgjeneree visu to, ko noveerojam dziivajaa dabaa... nanotehnologjiskaas proteiinu sinteeze ssheemas, unikaalus materiaalus, unikaalus kjiimiskaas ruupniicas dazhaadu sarezhtjiitu vielu sinteezei... Nu super tehnologjija ir ET...

OOPS... peedeejo reizi kad chekoju, tad Ctulhu naudu maxaa par to, lai vinjsh ilgi un dikti tinkerotu kaameer sameistarotu kaaut cik jeedziigu un lietojamu molekulu, un ja vinjsh atstaas savas kolbinjas pie atveeta loga - sak lai ET pati to izdara, vinjsh vienkaarshi bez darba palix
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 34 . 35 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 110 , pavisam kopa bijuši: 35533