pich_ 
|
Iesūtīts:
2010.09.14 10:13:34
Dievs sacīja Ādamam: "Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi"
Ticīgajiem nāvi varētu iedalīt divos veidos- laicīgā un garīgā. Laicīgā nāve tad būtu cilvēka nomiršana mūža nogalē (vai ātrāk), savukārt garīgā nāve- nošķirtība no Dieva. Nošķirtība no Dieva uz zemes nav iespējama- tā var būt tikai ellē.
Jautājums- ko Dievs gribēja pateikt ar šo "mirdams mirsi", ja Ādams nepiedzīvoja ne laicīgo nāvi, ne garīgo (Ādams nenokļuva ellē, turklāt viņa bērni nesa upurus, un Dievs bija tur pat, starp viņiem)? |
|
Svētais  |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:10:43
Tā acīmredzot ir tā otra veida "nāve", nošķirtība no Dieva, kas arī vēlāk notika, jo Dievs, nobijies, ka cilvēki varētu kļūt visā līdzīgi Viņam, iztrenca tos no Ēdenes.
Dievs neiztrieca cilvēku no Ēdenes tāpēc, ka nobijās, ka cilvēks varētu kļūt viņam līdzīgs. Cilvēks jau bija radīts Dieva līdzībā. Dievs padzina no ēdenes dārza, kas bija žēlastības akts, jo cilvēks ar grēku ( slimības, ciešanas, nelaimes utt) citādi dzīvotu mūžīgī, un to Dievs nevēlējās. Dievs nepadzina cilvēku no Ēdenes dārza tāpēc, ka tas ēda no aizliegtā koka un nepakluasīja Dievam . Dievs padzina, tāpēc, lai tas nēestu no dzīvības koka un nedzīvotu mūžīgi ar problēmām, ko es iepriekš jau paskaidroju. |
incognito  |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:14:39
pich_
bet viņi taču nebija nošķirti no Dieva. izņemot elli, nekur citur uz zemes tas nav iespējams
Nu, viņi bija nošķirtāki, nekā līdz šim, lai arī laikam ne pilnīgi nošķirti. Līdz tam viņi varēja pastaigāties pa dārzu kopā ar To Kungu, pēc tam - vien lūgties cerot ka kāds šīs lūgšanas dzird. |
Latvju luterānis  |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:16:58
pich_
No Dieva teiktā par radīšanu mēs uzzinām, ka cilvēks tika radīts labs, lai būtu kopā ar Dievu. Nekur citur to uzzināt nevar. Tāpat arī par grēkā krišanu - šo traģēdiju atklāj tikai Bībele. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:18:00
nu a Visums tavuprāt ir viegli pārapdzīvojams?
visums nē, zeme- ir gan
Kā domā, ja radītājs saskartos ar šādu problēmu- "pārapdzīvojamība" vai tā būtu priekš viņa problēma? Jeb viņš varētu radīt papildus pasauli, ja vēlētos, un nebūtu nekādu problemu ar to.. |
pich_ |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:21:13
incognito
nošķirtāki nenozīmē nošķirti. vai tad tagad, pēc ticīgo domām, visi dzīvo nošķirti? |
vilks  |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:21:17
pich_
tātad- pirms šie vārdi tika pateikti, tas nebija pilnīgi droši zināms?
nesaprotu jautājumu, paskaidrosi?
visums nē, zeme- ir gan
un kāpēc viena izdomāta varbūtība (zeme tiktu pārapdzīvota, ja grēkā krišana nebūtu notikusi) tev šķiet varbūtīgāka par, piemēram, tādu, ka cilvēki, ja grēkā krišana nebūtu notikusi, vēl pirms zemes pārapdzīvotības iestāšanās sāktu lidot kosmosā un apdzīvot citas planētas? |
pich_ |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:25:33
vilks
nesaprotu jautājumu, paskaidrosi?
tu saki, ka "mirdams mirsi" nozīmē "patiešām, pilnīgi droši tā notiks".
ok- pat ja nebūtu šis "mirdams"- Dievs tik un tā saka cilvēkam: ja apēdīsi- mirsi.
vai tas ir tas pats, kas pateikt: ja neapēdīsi, nemirsi? |
ex-Kombulis [85.115.122.40] |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:27:41
Nu nez, jogā uzskata, ka čūska bija Svētais Gars
Un tamā "paradīzē" tie cilvēki nemaz tik progresīvi nebija, bija tik vien tāpat kā dzīvnieki, tik cita izskata
tapēc Svētais Gars pieņēma čūskas veidolu un ieteica noplūkt šo koka augli (tas no man pieejamās literatūras)
A par nāvi es domāju - ka "paradīzē"nāves nebija, tā kā viss ir pareizi - kad cilvēks nonāca uz materiālās Zemes, tad bija spiests saskarties ar nāvi (plus - sekojoša pārdzimšana, reinkarnācija) |
incognito |
# Labojis incognito: 2010.09.14 11:28:24
pich_
vai tad tagad, pēc ticīgo domām, visi dzīvo nošķirti?
Nu, Latvju Luterānis piemēram apgalvo, ka cilvēki ir pilnīgi grēcīgi un paši no savas puses plaisu kas šķir viņus no Dieva, pārkāpt nevar. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:30:12
pich_
tik un tā nesapratu.
Dievs saka cilvēkam - ja apēdīsi šo augli, tu pilnīgi noteikti nomirsi (nebūs iespējams no miršanas izvairīties).
(jāpiezīmē, ka netiek teikts "mirsi uz līdzenas vietas", "mirsi mokpilnā nāvē" vai jebkas tāds)
nu un Ādams vienu dienu vēlāk arī nomira.
vai tas ir tas pats, kas pateikt: ja neapēdīsi, nemirsi?
nu principā nav vis. tomēr lasot citas vietas Bībelē (jo īpaši kristiešiem svarīgāko Jauno Derību), var secināt, ka nāve nebija Dieva sākotnējā iecere cilvēkiem vai dzīvniekiem. (proti, gan dzīvnieki, gan cilvēki Ēdenes dārzā pārtika no augu valsts produktiem.)
Pāvila vēstulēs, piemēram, var atrast, ka nāve ir grēka sekas (ar bibele.lv meklētāju varatrast konkrētas vietas), tas nozīmē, ja nebūtu bijis grēka, nebūtu bijis nāves. |
pich_ |
# Labojis pich_: 2010.09.14 11:32:25
vilks
ko tu saproti ar "nāve" un "nomira"?
tu saki "nu un Ādams vienu dienu vēlāk arī nomira"
bet Bībelē "Un viss Ādama mūžs bija deviņi simti trīsdesmit gadi, tad viņš nomira " |
pich_ |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:33:29
incognito
plaisu kas šķir viņus no Dieva, pārkāpt nevar
tad kā LL izskaidro lūgšanu nozīmi un sarunas ar Dievu? |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:35:17
Tas, ka nāves ir vairākas, to jau apliecina arī Dievs.
Skat.Atkl. 2:11
Atkl. 20:6
Atkl. 20:14
Atkl. 21:8 |
vilks |
# Labojis vilks: 2010.09.14 11:36:04
pich_
mm?
es šeit domāju fizisku ķermeņa nāvi. protams, Bībele runā arī par garīgo nāvi, bet uzskatu, ka tekstā, par kuru tu runā, noteikti domāta arī fiziskā ķermeņa nāve. iespējams, arī garīgā, bet tā jau ir pavisam cita tēma.
mana pārliecība ir, ka, ja kāds ko jautā par Bībeli, tad jāsāk ar vienkāršāko/burtisko teksta nozīmi.
tu saki "nu un Ādams vienu dienu vēlāk arī nomira"
bet Bībelē "Un viss Ādama mūžs bija deviņi simti trīsdesmit gadi, tad viņš nomira "
piedod, neprecīzi izteicos.
"vienu dienu vēlāk" bija domāts "kaut kad vēlāk" nevis "nākošajā dienā"  |
pich_ |
# Labojis pich_: 2010.09.14 11:41:36
Svētais
tātad ticīgie nomirst vienreiz, bet neticīgie- divreiz?
kas interesanti: " Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otrā nāve. "
ir pretrunā ar kristiešu apgalvojumu, ka arī slepkavas var pieņemt Jēzu kā glābēju, un tapt pestīti.
šīs rindiņas apliecina, ka nevar?
vilks
va tam ir sakars ar latviešu valodu? vai citās (ebreju) valodās laicīgajai nāvei ir cits apzīmējums no garīgās nāves? |
incognito |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:41:57
pich_
tad kā LL izskaidro lūgšanu nozīmi un sarunas ar Dievu?
Nezinu. Droši vien kā atsaukšanos Svētā Gara aicinājumam. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:42:31
pich_
va tam ir sakars ar latviešu valodu? vai citās valodās (ebreju) laicīgajai nāvei ir cits apzīmējums no garīgās nāves ?
neesmu par to neko dzirdējusi. |
pich_ |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:42:31
incognito
nu bet ja ir plaisa no Dieva, tad ir plaisa arī no SG, jo SG=Dievs |
pich_ |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:43:30
vilks
varbūt oriģinālajos rakstos ir izdalītas šīs nāves (laicīgā un garīgā), bet latviešu tulkojums uz to nenorāda... |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.09.14 11:45:20
pich_
tātad ticīgie nomirst vienreiz, bet neticīgie- divreiz?
Šo domu uztvēri pareizi, bet par to, ka slepkavas nevar atzīt Jēzu kā glābēju ne. Te ir domāts, ka tika piedāvāta iespēja, bet tie slepkavas , kas to nepieņēma un arī pāre`jie, to daļa ir uguns jūrā. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
