atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Spekulācijas ar naudu
Ingars
Iesūtīts: 2010.09.08 12:49:27
Mans vienkāršots skatījums uz mūsdienu pasaules ekonomisko sistēmu. Senos laikos bija barteris, taču šāds tirdzniecības veids ir visai neērts, tāpēc cilvēki izdomāja ērtības labad reālās preces un pakalpojumus aizvietot ar naudu. Naudai pašai par sevi nav vērtības, tā ir tikai liecība par to, cik kopējā ekonomiaks katlā samesti kartupeļi. Tad nu lūk, kas no tā sanāk - visas bankas un spekulanti ir parasti zagļi. Mums gan ir iegalvots, ka naudiņa pelna naudiņu, taču attopies muļķa cilvēk - naudiņu tu neēd un ar naudiņu neapģērbies, taču augļošana un spekulācijas nozīmē to, ka kāds ar viltīgām shēmām ieguvis vairāk naudiņas, nekā viņš reāli iemetis kartupeļus kopējā ekonomikas katlā, līdz ar to kādam citam sāk pietrūkt jebšu citiem vārdiem sakot - viens spekulants ar viltu piesavinājās cita cilvēka godīgus darba augļus. Bankas neko nepelna un bankas nekādu reālu labumu neražo, bet gan ir parazīti, zagļi un liekēži, kas dzīvo uz citu cilvēku darba augļiem
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
pich_
# Iesūtīts: 2010.09.08 15:13:39
Ctulhu

nekad nepanāks 100% inteliģentu sabiedrību- garīgi atpalikušie
*Duksis
# Iesūtīts: 2010.09.08 15:21:30
Ctulhu Ko gan tu pļurkšķi par savu nookrātiju? Visa tava muldēšana nav ne santīma vērta, jo tu taču neesi un nekad nebūsi spējīgs definēt, kas ir gudrs cilvēks?
pich_
# Iesūtīts: 2010.09.08 15:23:13
Ctulhu

kā ārstēs vislielāko slimību- slinkumu? ar represīvām metodēm? ja nē- vienmēr būs slinki cilvēki, kam labāk patīk nodot pudeles un iedzert, nekā domāt. vai nookrātija paredz iejaukšanos privātajā dzīvē, lai šādus cilvēkus izskaustu?
pich_
# Iesūtīts: 2010.09.08 15:26:18
Ctulhu

diezgan naivi
pich_
# Labojis pich_: 2010.09.08 15:30:11
Ctulhu

ja cilvēks pats neinteresēsies- nekas viņu nepiespiedīs.
ja kāds kāps pāri slieksnim (tai skaitā demagoģija pa tv, radio un internetā) ar savām ieinteresēšanas tehnoloģijām, tad tā jau būs iejaukšanās privātajā dzīvē
*Duksis
# Iesūtīts: 2010.09.08 15:37:29
"Gudrību var definēt kā labā būtības izpratni un tā mīlestību." (Vovenargs Luks de Klapjē (1715-1747). Draņķis tāds! Nodzīvojis tikai nieka 32 gadus! Būtu atbildīgāk izturējies pret cilvēci, t.i. virsnieks būdams nebūtu kādā militārā kampaņā sabeidzis savas kājas, mēs vēl ne tikai tādas atziņu pērles būtu no viņa dzirdējuši!). Vot, uz šitā pamata varētu mēģināt būvēt utopisko nookrātiju . Cits nav nopietni ņemams.
pich_
# Iesūtīts: 2010.09.08 15:38:09
Ctulhu

tas, ka tev tā ir problēma, vēl nenozīmē, ka citi to uzskata par problēmu. slinki cilvēki dzen progresu un inteliģencei liek izgudrot jaunas tehnoloģijas. ja nebūs slinkuma- iestāsies regress, jo vajadzība pēc inovācijām būs mākslīga
pich_
# Iesūtīts: 2010.09.08 15:43:38
Ctulhu
Pareizi, taapeec slinkums nav viennoziimiigi negatiiva iipasiiba

bet tu to gribi izskaust. pretruna?
*Duksis
# Iesūtīts: 2010.09.08 15:45:31
Ctulhu Ir diva veida labais . Viens - labais par sevi jeb labais pēc būtības. Otrs - tas, kas par labo uzdodas, vai tas, kas šķiet labais .
*Duksis
# Iesūtīts: 2010.09.08 15:50:03
Ctulhu Tu jau esi nodefinējis: "jaunu zināšanu ģenerēšana." Vai tev ar to nepietiek, lai būtu laimīgs?
pich_
# Iesūtīts: 2010.09.08 15:51:32
Ctulhu
kā tad īsti paliek?

slinkums nav viennoziimiigi negatiiva iipasiiba
vai
Izskaust ar ieintereseesanas metodi
Kasitis neielogojies [87.99.85.145]
# Iesūtīts: 2010.09.08 17:11:50
Sviests.
Pat Jēzus reklamēja tā laika bankas sacīdams: Mat.25:27 tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem.
Bankas ir ekonomikā absolūti nepieciešama institūcija, kas nodrošina kapitāla apriti. Cita lieta ir negodīgi cilvēki, kas šo sistēmu negodrpātīgi izmanto un politiķi, kas to pieļauj.
Jebkura biznesa uzsākšanai ir nepieciešami līdzekļi un dažos biznesa veidos ir praktiski neiespējami pašam pamazām sakrāt tādus līdzekļūs. Līdz ar to vienīgais iespējamais veids, kā šādu biznesu uzsākt ir kredīts. Uz pareiza, izsvērta biznesa plāna pamatota kredīta ņešana ir absolūti normāla lieta, par ko droši var lūgt svētību no Dieva . Kas patiešām nav pareizi - ņemt patēriņa kredītu precēm, bez kurām tu vari iztikt.
incognito
# Iesūtīts: 2010.09.08 18:19:31
Bet atklāsmes grāmatā ir skaidri pateikts, ka tirdzniecības sistēmu (un arī bankas tātad) pārņems Zvērs: " Un viņš dara, ka visi, lielie un mazie, bagātie un nabagie, brīvie un vergi, uzspiež zīmi uz savas labās rokas vai uz pieres, lai neviens nevarētu ne pirkt, ne pārdot, kam nav šīs zīmes - zvēra vārda vai viņa vārda skaitļa." (Atkl.13:16-17)
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.08 19:42:37
bitukas Piedrukāšana ir kā lidmašīna grīstē, tas var beigties ar hiperinflāciju. Bet es jau nerunāju par nekontrolējamu naudas piedukšānu, bet piedrukšānu pašiem aizdodot uz procentiem, ne aizņmemoties no svešiem. Kāpēc tad šo aizņemšanos nesaista ar hipeinflāciju, kuru piesauc vienmēr, ja paši drukātu?
Kāpēc aizņemties svešu nodrukātus papīriņus ( tiešām papīriņus, bez kāda seguma - zelta vai cita ) ir labi, bet savējos, slikti?
Kasītis neielogojies , tās ko tu saki, tās ir banku ābeces patiesības, kas tiek atkārtotas no grāmatas grāmatā. Bet mēs te vairāk par banku darbības neredzamo ( mistisko ) pusi.
bitukas
# Labojis bitukas: 2010.09.08 19:56:27
1) Neaizņemas latos
2) Jo vairāk naudas masas, jo lielāka inflācija. Arī tagad nav vērojama deflācija, jo mums tiek aizdota nauda.
3) Varbūt pat svarīgāk par naudas segumu ir tas, ka cilvēki uzticas naudai. Eiro uzticas.
Es, Tev varētu veselu lekciju nolasīt par šo tēmu. Man grūti rakstīt datorā, tāpēc atbildes ir skopas, un godīgi jāatzīst, ka manas zināšanas par naudas apriti un makroekonomiku ir padomju laikā iegūtas, tāpēc, es nepretendēju uz baigi gudro. Izsaku savu viedokli.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.08 21:24:24
bitukas , es jau arī šo to zinu un tāpēc man nav saprotams šis tas no banku ābices, bet tai pat laikā elementāri stulbs vai arī ļaunprātīgs. Nesen lasīju grāmatu par ekonomisko slepkavu , tā daudz ko paskaidro no it kā banku labdabības un tā, kas ir nesaprotams to darbībās.
bitukas
# Labojis bitukas: 2010.09.08 21:42:21
Principā nevis bankām, bet tās pārraugošajām institūcijām, būtu jānosaka naudas aprite. Bet bankas grib pelnīt. Te nu mums jāatgriežas, šķiet, pie Ļeņina vārdiem par kapitālu un peļņas procentiem. Diemžēl Ļeņinam bija taisnība.
Bankas jau arī tagad necieš reālus zaudējumus, tieši otrādāk!
ex-Kombulis [85.115.122.40]
# Iesūtīts: 2010.09.08 22:31:20
Runājot ar savu tēvu savlaik, viņš minēja to "nelaimi"- kad bankas maksā latos procentus - 10 %
Un šī nauda tiek izņemta no tautsaimniecības aprites. Kas pelna procentus.
bitukas
# Iesūtīts: 2010.09.08 23:59:26
Kombuli, nerunā muļķības! Domā nauda stāv bankas pagrabā un tai pieaug procenti. Un savukārt, tas, kurš izņem šos procentus nobāž tos zeķē? Apritē nav tikai tā nauda, kas stāv mājās. Pārējā kustās.
9K116
# Iesūtīts: 2010.09.09 00:43:28
Senos laikos bija barteris, taču šāds tirdzniecības veids ir visai neērts, tāpēc cilvēki izdomāja ērtības labad reālās preces un pakalpojumus aizvietot ar naudu.
Jap, nauda ir ērta mērvienība preču, pakalpojumu un darba vērtībai novērtēšanai un savstarpējai saattiecināšanai. Tiktāl tas ir ļoti labs un sakarīgs izgudrojums.

Tad nu lūk, kas no tā sanāk - visas bankas un spekulanti ir parasti zagļi.
Par spekulantiem piekrītu, par bankām - tomēr ne gluži. Ja ne savādāk, tad banka sniedz norēķinu pakalpojumus, ar bankomātu tīklu ļauj tikt pie savas praktiski jebkur, veikt maksājumus internetā utml., respektīvi, rada servisu attiecībā uz naudas plūsmām.

Mums gan ir iegalvots, ka naudiņa pelna naudiņu
Tā principā ir - lai varētu kaut ko uzbūvēt un palaist darbībā, ir vajadzīgs sākuma kapitāls, t.i. nauda.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 78 , pavisam kopa bijuši: 4277