Jošs Mulders 
|
Iesūtīts:
2010.08.19 09:20:27
Nu nezinu... shamais baigo laacha pakalpojumu izdara ij tam PPL ij vispaar RKB...
Ij nemaz nesleepj ka jaabalso par PPL un visi, kas par shiem nebalsos ir antikristi... Laikam jau tomeer RKB ilgojas peec aizgaajushaas laiciigaas varas, kas tai kaadreiz bija... Paavesta Valsts etc.
Nozheelojami. |
|
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2010.08.26 12:37:11
Papuc!
Man kaut kas nav skaidrs, Tev tā pat, labi, ka ir tāds lebl.lv, kur to visu mēģināt skaidrot 
Tavam jautājumam, manuprāt, vislabāk atbild Jēkabs (2:10-18):
"10 Jo, kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem.
11 Jo, kas ir sacījis: tev nebūs laulību pārkāpt, - ir teicis arī: tev nebūs nokaut. Ja nu tu nepārkāp laulību, bet nokauj, tad tu esi kļuvis bauslības pārkāpējs.
12 Tā runājiet un tā dariet kā tādi, ko tiesās svabadības likums,
13 jo tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību. Žēlastība nebēdā par tiesu!
14 Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt?
15 Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības,
16 bet kāds no jums viņiem teiktu: ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību, - bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz?
17 Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva.
18 Bet gan kāds teiks: tev ir ticība, un man ir darbi. - Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību no saviem darbiem."
Domāju, Jekabs eleganti liecina, ka pestīšana ir ticībā un ticībai ir jāizbaužas darbos. Kādu atbildi vēl Tev vajag? |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2010.08.26 13:09:37
Voldemārs
Pilnīgi skaidrs!
Tikai Tad nav skaidrs Tavs apgalvojums Tātad, samarietis ir nevis paraugs ticības jomā, bet sasistā ceļinieka tuvākais , jo pēc Tevis minētā Jēkaba, samarietis viennozīmīgi ir paraugs ticības jomā. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.26 13:15:36
Mārtiņ!
"Precizējums: cilvēku ticības dzīves rezultātu Dieva priekšā nevar noteikt tikai pēc viņu mutiski vai formāli apliecinātās mācības."
Cilvēka pestīšana ir un paliek Dieva žēlastības darbs Kristus dēļ un precīzi zināms Viņam vien, tas tiesa. Tomēr, ticības apliecība ir instruments, kas ļauj mums ar zināmu precizitāti spriest, kuri ļaudis ir vai nav ticīgie (1Kor 12:3: "Tādēļ es jums saku: neviens, kas runā Dieva Garā, neteiks: nolādēts lai ir Jēzus, - un neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, - kā vien Svētajā Garā."
Tāpēc kristietis sākas ar ticības apliecību un dzīvo, darot labus darbus.
Tevis minētais par priesteri un levitu ir jautājumiem pilns gadījums. Pirmā gadsimta jūdi lielajā vairumā, teorētiski, apliecinaja VD ticību, bet, praktiski, noliedz Kristu (tātad, arī to, kam viņi teorētiski ticēja). Tātad, patiesībā, problēma bija jau pie izšķirošās lietas, proti, ticībā. Tas pārējais jau ir nianses, kuras nekristiešiem ir bez nozīmes, jo nekristietis iet pazušanā pat ar "vislabākajiem darbiem". Protams, samarieša gadījums bija galējība, lai skaidri nošķirtu, kas tad patiesi ir tuvākais, taču pārlieku iedziļināties minētajā Rakstu vietā ar pārdomām, "kā būtu, ja būtu", arī nav īsti lietderīgi, jo tā ir paredzeta pētīšanai, kā bija
Bet tas, ka kristiešus vajag pamudināt uz labiem darbiem, to es nekur neesmu noliedzis. Spriežot pēc sevis, teikšu, ka slinkais grēcinieks ir jādzen "ar mietu" darbā
Tikai nevajag jaukt ticību un evaņgēliju (pamatu/sākumu) ar darbiem - rezultātu. Par to ir runa. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.26 13:16:37
Papuc!
Pārlasi lūdzu vēlreiz Lk 10:25-37 un manu īso komentāru, ko un kā samarietis paraugo |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2010.08.26 13:27:13
Voldemārs
Pārlasīju, Tavam komentāram nekādi nepiekrītu.
1. Tieši 25-28 jau arī ieskicē sekojošās līdzības attiekšanos uz ticības būtību.
2. Pat ja akcents būtu uz tuvākā meklēšanu, tad līdzība (jebkura) ir universāls piemērs no dzīves, bet dzīvē katrs gadījums ir aplūkojams pilnīgi visas dzīve kopējā kontekstā, niansējot jebkuru detaļu, nevis tikai vienu.
3. Tikai nevajag jaukt ticību un evaņgēliju (pamatu/sākumu) ar darbiem - rezultātu.
Manuprāt, Tu nonāc pats ar sevi pretrunās, jo tie paši minētie preisteris un levīts ir spilgti piemēri, kādai nav jābūt ticībai, resp, ka ticības apliecināšana ir bijusi pilnīgi nedzīva un bez jebkādiem rezultātiem attiecībā uz Pestīšanu - Kristus savu apsolījumu nav attiecinājis uz šādu ticības apliecināšanu. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.27 00:01:42
Papuc!
Draugs, Tu vari tulkot Rakstus kā gribi, dzīvojam plurālisma un demokrātijas ēra. Es cenšos respektēt to, ko Rakstu Autors, proti, Dievs, caur tiem mēģina pateikt. Lai cilvēkam darīt zināmu Savu Vēsti, Dievs ir izmantojis cilvēku valodu un vēsturisko kontekstu.
Protams, Tu vari tam visam "slaidi uzspļaut" uz skaidrot Rakstus pēc sava prāta. Tā dara daudzi ļaudis. Tomēr, es tā negribu darīt un, ar Dieva palīgu, nedarīšu
Tikai dažas norādes uz Taviem apgalvojumiem:
1. "Tieši 25-28 jau arī ieskicē sekojošās līdzības attiekšanos uz ticības būtību" cik vārdu ticība Tu saskaiti minētajos pantos attiecībā uz sekojošo līdzību? Vari izmantot arī citus Rakstu pantus, ja vien tie atbalsta šo līdzību.
2. "dzīvē katrs gadījums ir aplūkojams pilnīgi visas dzīve kopējā kontekstā, niansējot jebkuru detaļu, nevis tikai vienu" Tas, ka niansētība bagātina dzīvi, tiesa. Tāds sīkums klāt ņemams vērā, ikviens aspekts ir ar atšķirīgu svaru un nozīmīi, ir centralās lietas un perifērijas. Jo mazāk jauksi pirmo ar otro, jo labāk sapratīsi Rakstus un pasauli ap sevi |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2010.08.27 01:17:53
Voldemārs
Tomēr, ticības apliecība ir instruments, kas ļauj mums ar zināmu precizitāti spriest, kuri ļaudis ir vai nav ticīgie (1Kor 12:3: "Tādēļ es jums saku: neviens, kas runā Dieva Garā, neteiks: nolādēts lai ir Jēzus, - un neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, - kā vien Svētajā Garā."
Vai ar to gribēji teikt, ka ar RKB pāvestu viss ir kārtībā? (atceries savu pirmo jautājumu man šajā diskusijā)
Tikai nevajag jaukt ticību un evaņgēliju (pamatu/sākumu) ar darbiem - rezultātu. Par to ir runa.
Es nesludinu labo darbu teoloģiju un aicinu arī tevi to nedarīt.
|
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.27 16:35:53
Mārtiņ!
Kristus ir tas, kas zina, ar kuru "viss ir kārtībā"
Taču, atrašanās pāvesta amatā, kurš sevi izvirza par Kristus vietnieku zemes virsū, rada ļoti lielas jautājuma zīmes. Kristus atstāja Savā vieta Sv.Garu (Jņ 16)... Kad kāds grib līst Viņa, proti, Dieva vietā, man ir nopientas bažas par tādu cilvēku.
Tāpat, kad ļaudis aizstāv šādu elkdievību, rodas nopietni jautājumi. Galu galā, te ir runa par pirmo bausli!!! |
lēnprātīgais  |
# Iesūtīts: 2010.08.27 19:08:23
Voldemārs
Kā esmu sapratis, mācītājs savā draudzē un bīskaps savā baznīcā reprezentē Kristu. Kad dzirdam grēku piedošanas vārdus no mācītāja mutes, tad nešaubīgi tos uztveram kā paša Kristus vārdus. Tas pats attiecas arī uz Evaņģēlija pasludinājumu. Pēc būtības arī sprediķim būtu jābūt tādam, kā paša Kristus pasludinātam, lai gan par nožēlu jāsaka, ka bieži tas neizdodas...
Kāpēc Tu domā, ka Romas bīskaps savā baznīcā nedrīkstētu reprezentēt Kristu? |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.27 23:28:15
lēnprātīgais!
gan mācītājs, gan bīskaps draudzē nav nekas vairāk par grēciniekiem Viņi, kā ikviens cits grēcinieks, ir par tik Kristus savam tuvākajam, par cik viņi pilda amatu, kādā aicināti - žēlastības vēsts nešanu draudzē ar vārdu un sakramentu. Tas arī ir tas ierobežojums vai iespēja mācītājam vai bīskapam, kā ikvienam citam draudzē reprezentēt Kristu. Tikko kā kāds uzurpē sev "Kristus vietnieka" vietu, viņš jau ir nostādījis sevi pāri/aiz Kristus pilnvarām. Tātad, vairs nevar būt/reprezentēt Kristu ne savā ne svešā baznīcā.
Protams, par tik, par cik Romas bīskaps sludina Kristu, viņš ir Kristus mute, bet ir konkrētas lietas, kurās viņš pilnīgi noteikti tāds nav, bet reprezentē velnu, pasauli un miesu (vājība, kas piemīt ikvienam grēciniekam) |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.08.28 00:16:41
lēnprātīgais
Vārdus piņķerējam? "Reprezentē" laikam latviski būtu pārstāv? Pārstāvis un vietnieks laikam nebūs viens un tas pats, ne? Vēl vairāk, ja runājam par šo pārstāvību, tad ir jau arī tādas grēksūdzes liturģijas, kur arī pats liturgs saka, ka atzīstoties savos grēkos un kurš tajā brīdī ir Kristus pārstāvis?
Nezkādēļ liekas, ka draudze visā kopībā drīzāk varētu tik uzskatīta par Kristus pilnvarotajiem, nevis viens mācītājs vai bīskaps. Arī klēriem nevajag būt iedomīgiem. |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2010.08.28 00:40:22
Voldemārs
Jā, apmēram tā tas ir. |
lēnprātīgais |
# Iesūtīts: 2010.08.28 02:50:54
Te sastopu daudz gudrības, bet maz mīlestības. Grūti te ieraudzīt Kristu ne kā reprezentētu, ne pārstāvētu, ne arī kā citādi. Žēl... |
Grēciniece  |
# Labojis Grēciniece: 2010.08.28 08:15:18
Aivars
Vai, Tavuprāt, mācītājs (un pakāpi augstāk - bīskaps) ne ar ko būtiski neatšķiras no laja un otrādi?
"Nezkādēļ liekas, ka draudze visā kopībā drīzāk varētu tik uzskatīta par Kristus pilnvarotajiem..." - Svētajos Rakstos redzu, ka Kristus gan sūtīja ne visu draudzi (t.i., gana lielus pulkus, kas tad jau bija atgriezušies), bet īpaši sagatavotus, Sev līdzās izaugušos Apustuļus.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.28 08:22:22
Grēciniece
Skat. 1. Korintiešiem 12 |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.28 08:53:47
lēnprātīgais
Mateja 23:8 Bet jums nebūs saukties par rabi; jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi.
9 Jums arī nevienu virs zemes nebūs saukt par savu tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas debesīs.
10 Jums arī nebūs saukties par vadoņiem, jo viens ir jūsu vadonis, Kristus.
Stāsta, ka bīskaps Sirīcijs (384-399) pirmais uzdevies visiem par `papa`, un ne nu aiz tēvišķas mīlestības
Savukārt Inocents III 13. g.s. nostiprina titulu `Kristus vikārs/vietnieks/reprezentants (ja tā vēlies)`, pēc tam, kad `tēti` ir dēvēti par Pētera vai apustuliskā krēsla vai apustuļu prinču un vēl visādiem citiem vikāriem/vietniekiem/reprezentatniem. Un atkal jau, ne jau nu ar pāri plūstošu mīlestību šis vīrs ir iegājis vēsturē, bet gan ar savas varas nostiprināšanu.
Nevajag būt naiviem programmātiskus terminus nekritiski pārņemot! Ar tiem sākas arī NLP teoloģiskā domā un Baznīcas praksē.
|
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.28 08:56:57
lēnprātīgais!
"Te sastopu daudz gudrības, bet maz mīlestības"
Tā vien liekas, ka daļai diskutētāju šādi secinājumi rodas kā augstākās gudrības liecība... Galvenais to pateikt pirmajam
Grēciniece!
Ko Tu saproti ar atšķirībām. Vērtējot pēc būtības, ikviens cilvēks ir unikāls, tātad, atšķiras no jebkura cita.
Protams, amata atbildībā un pienākumos dažādu amatu pārstāvji atšķiras savā starpā - barojoša māte atšķiras no prezidenta un policists - no mediķa. Taču Kristus draudzē ir TIKAI grēcinieki |
Grēciniece |
# Iesūtīts: 2010.08.28 09:14:32
Voldemārs
Tu ļoti primitivizēji manu jautājumu, žēl.
Protams, ka grēcinieki. Tā ir pašsaprotama patiesība. Tāpat kā katrs ir unikāls. (Paldies, ka to man atgādini, Tev laikam šķiet, ka to pati šādā veidā neredzu.)
Mans jautājums par to, vai ordinēta persona=lajs mistiskā nozīmē, t.i., ir vai ordinētajiem no Kristus ir vai nav dots kas tāds (tieši tai noslēpumainajā ziņā - un lūgums nevulgarizēt šī termina lietojumu, domāju to Kristīgās Baznīcas, ne okultisma vai kā tmldz.kontekstā!), kā nav lajiem, kas viņus būtiski atšķir. Tas, kas nav ar aci saskatāms, vien Garā no Kristus saņemams.
Un vai tiešām ordinēta persona ir vien tāda pati profesija kā daudzas citas, kuras var atrast profesiju sarakstā?
Vai ordinētas personas tāpat kā citu personu pārstāvji ir vien ar šo zemi saistīti, neskarot mistisko pusi? |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.28 09:21:16
Grēciniece!
Tu, savukārt, ļoti sarežģīji apskatāmo jautājumu Negribu atkal sacīt, ka viss ir vienāds, katrai lietai ir sava nianse. Tomēr, ja kādu lietu nevar izteikt vienkārši, tad, manuprāt, tāda lieta ir kļūdaina, vai arī teicējs nav to uztvēris. Pedagoģiski izsakoties, ja lietu nevar pateikt īsā teikumā un grāmatā, tad kaut kas ar tās izpratni nav īsti ok. Tikai neuztver to personīgi
Ja Tu jautā: "vai ordinētajiem no Kristus ir vai nav dots kas tāds [] kā nav lajiem, kas viņus būtiski atšķir". Un tad sāc runāt par mistisksio pusi. Pirms atbildu, gribētos saprast, kas ir "mistiskā puse"?
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.28 09:24:22
Grēciniece
Arī neordinēti kristieši nav tikai ar šo zemīti saistīti. |
:: Pievienot komentāru
|
