Jošs Mulders 
|
Iesūtīts:
2010.08.19 09:20:27
Nu nezinu... shamais baigo laacha pakalpojumu izdara ij tam PPL ij vispaar RKB...
Ij nemaz nesleepj ka jaabalso par PPL un visi, kas par shiem nebalsos ir antikristi... Laikam jau tomeer RKB ilgojas peec aizgaajushaas laiciigaas varas, kas tai kaadreiz bija... Paavesta Valsts etc.
Nozheelojami. |
|
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2010.08.23 18:23:12
Voldemārs
Nu gan Tu mani samulsināji...
Kā var atšķir ticīgos no mācības, kurai viņi tic? Vai tad ticīgos neveido mācība, kurai viņi tic?
Elementāri  Daudzi (ļoti daudzi) ticīgie vāji pārzin savu mācību. No vienas puses pietiek palūkoties, ko saka dažādi mācītāji pat mūsu pašu LELB ietvaros, no otras puses - mācības dziļumi ir viena ticības dzīves atziņām.
Un ticīgos veido Dievs, ne jau tak darbi. Vai ne tā? |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2010.08.23 19:42:03
Mārtiņ!
Esmu dzirdējis par to, ka "ticība nevar neizpausties" (Guntis Kalme). Taču man nav nācies saskarties ar spēju nošķirt ticīgo no mācības, kurai viņš/a tic. Vai vari padalīties, kurš par to runā/raksta? |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.08.23 23:28:39
Voldemārs
Skat. Sv.Rakstus. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.24 09:08:09
Mārtiņ!
Skaisti, var bišķi precīzāk? |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.08.24 10:42:19
Voldemārs
Jēzus un samarieši. Norādes Salamana pamācībās. U.c. kur cilvēki bez pilnvērtīgas mācības dara Dieva darbus un atzīst Jēzu. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.24 13:26:42
Mārtiņ!
Tev patīk ļoti vispārējas argumentācijas frāzes Tevis izvirzītajiem konkrētajiem priekšlikumiem. Tā var darīt avīžnieki, runājot par kārtējo ražas novākšanu kaut kur Vidzemē. Jautājumos, kas mācības lietas, būtu nepieciešama krietni precīzāka attieksme. 
Mēģinām vēlreiz? Lūdzu precīzāk? |
Lieņukiņš [62.193.236.96] |
# Iesūtīts: 2010.08.25 09:26:43
Kristiešiem vispār nepieklājas skatīties nekādus realitātes šovus. |
Alfrēds [85.15.232.34] |
# Iesūtīts: 2010.08.25 10:24:40
Lieņukiņam
Kur Bībelē tas ir minēts? Varbūt kristietim pieklājas neuzticīgu sievu nomētāt ar akmeņiem, kas gan Svētajos Rakstos ir minēts gana bieži? |
pich_  |
# Iesūtīts: 2010.08.25 10:28:38
Alfrēds [85.15.232.34]
kristietim un akmeņu nomētāšanai gan laikam nebija sakara, lai gan- ja Jahve=Kristus...
tiešām Bībele neko nesaka par realitātes šovu skatīšanos?? |
Lieņuks [62.193.236.96] |
# Iesūtīts: 2010.08.25 10:28:41
Alfrēds [85.15.232.34]
nu kā, Bībelē rakstīts, ka nedrīkst runāt veltīgus vārdus (par ikkatru veltīgu vārdu kristietis var dabūt pa dupsi). Bet tajos šovos runā daudz veltīga. |
godwit  |
# Iesūtīts: 2010.08.25 10:31:56
Lieņuks [62.193.236.96]
"par ikkatru veltīgu vārdu kristietis var dabūt pa dupsi"
Nu tad ej, un dari arī Tu tā pat! |
godwit |
# Iesūtīts: 2010.08.25 10:38:07
Lieņuks [87.106.140.33]
 ak Tu joka pēteris liene |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2010.08.25 19:28:08
Voldemārs
Vai tu domā, ka avīžniekiem par ražas novākšanu kaut kur Vidzemē ir pieļaujams būt pavirši vispārīgiem, bet par teoloģiskiem jautājumiem Rīgā ir jābūt juridiski precīziem?
Bet atgriežamies pie ticīgo cilvēku un mācības pretstatījuma. Es par to ierunājos, oponējot viedoklim par dažādu Kristum ticīgo izvērtēšanu, vienus ierindojot Debesu valstībai zudušajos, balstoties uz piederību noteiktas mācības baznīcai. Kā mēs zinām, ne jau piederība organizācijai (šajā gadījumā - LELB vai RKB) ir tas, kas garantē Debesu valstību. Ja mēs ticīgos sāksim izvērtēt pēc mācības, kādu tie apzinās (nevis noskaita ticības apliecības pantiņu), tad rezultāts būs gauži bēdīgs - tas ir fakts, ka cilvēki vāji zin savas denominācijas mācību.
Lūk.10:
30 Tad Jēzus atbildēja un sacīja: "Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja.
31 Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām.
32 Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām.
33 Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās.
34 Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa.
35 Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu.
36 Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?"
37 Tas atbildēja: "Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja." Tad Jēzus uz to sacīja: "Nu tad ej un dari tu arī tāpat."
Kā redzam no Dieva vārda liecības, ne jau pēc mācības zināšanas (tieši apliecību, doktrīnas, dogmatikas utt. līmenī), bet pēc rīcības Jēzus deva savu vērtējumu.
Ja kas, es nenoliedzu vajadzību pēc mācības un tās apgūšanas. Tieši pretēji - to vajag. |
ravenx  |
# Iesūtīts: 2010.08.25 19:48:43
Gnidrologs
Kurš tevi iecēlis par arbitru veltīgo un neveltīgo vārdu izvērtēšanā?
Obvious troll is obvious.
Tās viņas adreses nāk no www.kproxy.com, starp citu |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.25 22:37:58
Mārtiņ!
Ar "avīžnieka pieeju" es mēģināju ilustrēt, manuprāt, nepareizu pieeju - izvirzīt apgalvojumus bez pamatotas argumentācijas. Ja kļūdos, esmu gatavs ņemt savus vārdus atpakaļ.
Tu apgalvo, ka "žēlsirdīgā samarieša" līdzība ilustrē Jēzus pozitīvu attieksmi pret samariešiem. Tiesa?
Ja tāds ir Tavs apgalvojums, tad, manuprāt, Tu ieinterpretē to, ko Jēzus nesaka.
Ja Tu palasītu visu perikopi, proti, sākot ar 25.pantu, tad redzētu, ka Jēzus lieto minēto līdzību kā atbildi un ilustrāciju uz farizeja jautājumu 29.pantā: "Kurš tad ir mans tuvākais?" Tātad, samarietis ir nevis paraugs ticības jomā, bet sasistā ceļinieka tuvākais, tas, kas parādījis žēlastību (37.pants). Un pamudinājums šajā pašā pantā "Nu tad ej un dari tu arī tāpat" attiecas uz 27.pantā farizeja sacīto bauslības otrās daļas apkopojumu - mīli savu tuvāko. Tātad, man šķiet, ka Tu savā eksegēzē (varbūt tomēr, eisegēzē) esi palaidis garām ļoti nozīmīgu Rakstu aspektu un kļūdaini interpretējis Jēzus sacīto.
Protams, ka izraujot pantus no konteksta, var šķist, ka jādara tik labi darbi. Tomēr, Jēzus to nesaka, Viņš runā par bauslību un līdzība ilustrē tikai vienu mazu aspektu visā kopainā.
Es, protams, neiebilstu faktam, ka samarietis ir darījis ļoti sirsnīgi un jauki. Tomēr tas nav mācības kodols. Kur tad te ir ticība? Kur būtu pestīšanas apsolījums šim samarietim (salīdzini ar Jēzus apsolījumu muitniekam Lk 18:14)?
Vai Tev būtu pretargumenti? |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.08.25 22:50:59
Voldemārs
Visa tava argumentācija ir lieka, jo tu vērsies pret to, ko neesmu domājis sakām.
Viss, ko es sākotnēji teicu, ir ka cilvēku ticības dzīves rezultātu Dieva priekšā nevar noteikt tikai pēc viņu apliecinātās mācības, nedz arī, ka piederība noteiktas mācības baznīcai ir garants vai noraidījums iekļūšanai Debesu valstībā. Neko ķecerīgu es neesmu izgudrojis, vienīgais, ko atzīstu šīs diskusijas kontekstā, ka drusku sapinos uz fikso diskutējot ar teoloģijas maģistru. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.26 09:34:55
Mārtiņ!
Iesākumam, neesmu apgalvojis neko par kaut kādu ķecerību, man nebija skaidri Tavu apgalvojumu argumenti. Šobrīd arī šis tas liek pievienot jautājuma zīmes.
Nevar nepiekrist, ka "piederība noteiktas mācības baznīcai [ne]ir garants vai noraidījums iekļūšanai Debesu valstībā". Tiekam pestīti Kristū, nevis konfesijā.
Arvien man nav skaidrs, kā "cilvēku ticības dzīves rezultātu Dieva priekšā nevar noteikt tikai pēc viņu apliecinātās mācības". Tu runā par liekuļiem?
Kādā veidā Lk 10:25-37 atbalsta Tavu izteikumu? |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2010.08.26 09:58:09
Voldemārs
Precizējums: cilvēku ticības dzīves rezultātu Dieva priekšā nevar noteikt tikai pēc viņu mutiski vai formāli apliecinātās mācības.
Lk 10:31:32 minētie priesteris un levīts, ticamākais, ka uz Jēzus jautājumu būtu atbildējuši to pašu, ko Lk 10:25 minētais rakstu mācītājs, tomēr Jēzus minētajā piemērā viņi to (mācību) nepiepilda.
Bez tam ir vērts padomāt, kāds varētu būt bijis Jēzus mērķis, šajā piemērā minot tieši divus izredzētās tautas Dzīvā Dieva kalpu pārstāvjus (priesteri, levītu) un vienu neticīgo (samarieti) nevis trīs "vienlīdzīgākus" cilvēkus. Vai tā ir netīša nejaušība, uzbrauciens rakstu mācītājam, vēsts visiem rakstu zinātājiem, varbūt kas cits? Es skatos uz to kā Dieva dotu atgādinājumu man, ka viss, ko uzzinu par Dievu, vēl nenodrošina manu vietu Viņam līdzās. Un, vismaz šodien, man šķiet, šī rakstvieta pirmkārt attiecas tieši uz tiem, kas Rakstus kaut cik zin, jo nezinātāji šo vietu arī nebūs ne dzirdējuši, nedz lasījuši. Un starp Rakstus zinošiem un mācību (vismaz) formāli apliecinošiem ir vismaz augstāka korelācija nekā citām Rakstus un mācību (ne)zinošiem cilvēku kombinācijām. |
bitukas  |
# Labojis bitukas: 2010.08.26 10:12:02
Ir Rakstu vietas, kur Jēzus dod atbildi uz jautājumu kā iemantot mūžigo dzīvību. Un visos(abos) gadījumos Viņš dod tieši konkrētajiem cilvēkiem neizpildāmu uzdevumu. Vienam attiecībā uz Dievu, otram attiecībā uz cilvēkiem. Visi esam nepilnīgi. |
Papucs  |
# Labojis Papucs: 2010.08.26 10:31:07
Voldemārs
Arvien man nav skaidrs, kā "cilvēku ticības dzīves rezultātu Dieva priekšā nevar noteikt tikai pēc viņu apliecinātās mācības".
Man īsti nav izprotama Tava nostāja, tapēc papildjautājums.
"Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju" (Marka 1:15).
Tu, Voldemār, visu laiku uzsver tikai daļu ticiet uz evaņģēliju, lūdzu pakomentē savu izpratni Atgriezieties no grēkiem nepieciešamībai saistībā ar Pestīšanu.
Resp., vai augstāk aprunātajā līdzībā par Samārieti priesteris un levīts izdarīja grēku vai nē, un vai tas traucētu viņu Pestīšanai?
(pieņemsim, ka piederību un ticību mācībai viņi mutiski un visā nopietnībā apliecināja, uz ko norāda viņu amati) |
:: Pievienot komentāru
|
