Jošs Mulders 
|
Iesūtīts:
2010.08.19 09:20:27
Nu nezinu... shamais baigo laacha pakalpojumu izdara ij tam PPL ij vispaar RKB...
Ij nemaz nesleepj ka jaabalso par PPL un visi, kas par shiem nebalsos ir antikristi... Laikam jau tomeer RKB ilgojas peec aizgaajushaas laiciigaas varas, kas tai kaadreiz bija... Paavesta Valsts etc.
Nozheelojami. |
|
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2010.08.21 21:01:51
Mārtiņ!
Mēģināšu vēlreiz 
Manuprāt, Tavs izteikums, kuru citēju, liecina Tavu nostāju par to, ka kaut kas ir mainījies pāvestiešos, kas mums liek pārvērtēt Šmalkaldes artikulu izteikumus. Vai pareizi?
Ja tā, tad mana interese ir, kas būtu tās pozitīvās izmaiņas, kuru dēļ luterāņiem būtu jāpārvērtē Šmalkaldes aartikuli? Jau iepriekš pateicos! |
Latvju luterānis  |
# Iesūtīts: 2010.08.21 21:56:11
Gnidrolog, Jēzu nokāva tāpēc, ka Viņš pats savu dzīvību atdeva, lai pēc tam to atkal ņemtu, proti, trešajā dienā augšāmceltos no mirušajiem. Velti velns un pasaule varen priecājās Lielajā Piektdienā. Lieldienu rītā kaps bija tukšs.
Es cienu tos, kas domā citādi, arī neticīgos, ja vien tie godīgi to atzīst un ir gatavi savu pārliecību aizstāvēt. Bet tāpēc jau man nav jāatzīst viņu maldi par kaut ko gudru, pareizu vai labu. |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2010.08.21 22:15:02
Latvju luterānis
Nevaru saprast, ko Tu ar visiem saviem komentāriem gribēji pateikt, lasu un nesaprotu
Tad Pujats pareizi teica vai nepareizi, ka jāmāca Bībeli skolā?
Un tie, kuri domā citādi ir vai nav antikristīgi? |
Latvju luterānis |
# Labojis Latvju luterānis: 2010.08.21 22:33:02
Papucs Vispirms būtu jānoskaidro, ko katrs saprot ar vārdu salikumu "mācīt Bībeli". Ne vēstures, ne kultūras vēstures mācīšanā nevar izvairīties no Bībeles pieminēšanas. Taču nedomāju, ka skolā būtu vajadzīga ticības mācība. Labāk lai dod vecākiem tiesības novirzīt kādu nodokļu daļu tiem, kas viņu bērniem māca ticību, ateismu vai kas nu kuram liekas pareizi. Bet ja kardināls par valsts naudu gribēja savas Bībelē neatrodamās romiešu pasakas bērniem ar varu klāstīt, tad tā arī vajadzēja pateikt.
Attiecībā uz antikristīgumu - lai runā Atanasija ticības apliecība, pasakot to kas ir vissvarīgākais ikvienam cilvēkam: "Ikvienam, kas vēlas tapt pestīts, vairāk par visu ir nepieciešams turēties pie kristīgas ticības. Ja kāds to nepatur tīru un neizkropļotu, tas, bez šaubām, ies mūžīgā pazušanā." |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2010.08.21 23:00:57
Voldemārs
Es neteicu, ka jāpārvērtē Šmalkaldes artikuli.
Es teicu, ka 16.gs. pāvestības situācija nav identiska šodienas RKB, un, ka tāpēc, ka Luters pret toreizējo RKB vērsās ar konkrētiem pārmetumiem atkrišanā no ticības, nedod mums pietiekamu pamatu tos pašus pārmetumus uzturēt spēkā pret šodienas kristiešiem, kas piederīgi RKB denominācijai.
Šādi domāt, ka RKB locekļi by default ir herētiķi, manuprāt, nozīmē pieslieties apsūdzētāja garam.
Līdz ar to man nav lielas jēgas atbildēt uz tavu jautājumu - kas ir mainījies?, jo tas ir otršķirīgs (jo pats uzstādījums, ko devu, attiecas uz mums pašiem, un, manuprāt, kristietības prakse pirmkārt ir izvērtēt sevi un citus tikai pēc tam). Bet kaut vai Pujata nu jau slavenajā sprediķī pieminētā Bībeles izplatība un Gūtenberga nopelns - tas ir būtiski mainījis arī RKB. |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2010.08.21 23:15:22
Latvju luterānis
ko katrs saprot ar vārdu salikumu "mācīt Bībeli"
Par katru es nezinu, bet šeit iet runa par Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju vadītāju kopīgi iesniegtu priekšlikumu. Katoļu, luterāņu, baptistu, pareizticīgo bīskapi kardināls, arhibīskaps, bīskaps un metropolīts laikam.
|
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.21 23:25:20
Mārtiņ!
"Es teicu, ka 16.gs. pāvestības situācija nav identiska šodienas RKB, un, ka tāpēc, ka Luters pret toreizējo RKB vērsās ar konkrētiem pārmetumiem atkrišanā no ticības, nedod mums pietiekamu pamatu tos pašus pārmetumus uzturēt spēkā pret šodienas kristiešiem, kas piederīgi RKB denominācijai."
Tāpēc arī jautāju, kas ir tas, kas būtu mainījies uz pozitīvo pusi? Ja Tu nevari pateikt, kas ir nācis klāt pozitīvs, kāda man būtu motivācija neattiecināt Šmalkaldes artikulus? Tu nespēj pieradīt ko pozitīvu, bet gribi kaut ko mainīt, kāda iemesla dēļ? |
Luteranis [87.246.143.18] |
# Iesūtīts: 2010.08.22 00:00:12
Mārtiņ!
Nelaipo, lūdzu atbildi uz Voldemāra jautājumu |
ex-Kombulis [209.119.116.24] |
# Iesūtīts: 2010.08.22 01:20:27
varbūt patiešām, ka Latvijai šajā krīzes situācija - noderēs masveida Bībeles pamatu mācīšana skolās jau no pirmās klases obligātā kārtā  |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.08.22 01:52:49
Voldemārs, Luteranis [87.246.143.18]
Es tak rakstīju - Rakstu pieejamību visiem RKB locekļiem, kas pirms Reformācijas nebija iespējams. |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2010.08.22 02:03:38
Voldemārs
Tomēr tu no manis teiktā neuztver pašu galveno.
Piemērs. Ja Luters toreiz Romas baznīcai pārmeta, ka pat daudzi garīdznieki nav pazīstami ar Rakstiem, tad tagad šis 16.gs. pārmetums nav pietiekams, lai turpinātu apgalvot, ka šodienas RKB garīdznieki nav lasījuši Rakstus. Tomēr tas mums atgādina Rakstu lasīšanas nozīmi kristīgas dzīves praksē.
Bez tam patiesībā es nemaz tik ļoti nevaru pateikt, kas ir nācis klāt pozitīvs (vai vispār mainījies), jo izejas punkts ir tāda RKB kā to redzu šodien, un salīdzinājumā es varu tikai iedomāties kāda tā bija Lutera laikā, un no tā izdarīt secinājumus par Lutera veikuma nozīmību.
Tomēr no kristīgās morālētikas primārais visā šajā polemikā ir mūsu sirds attieksme - vai uzsvaru mēs liekam uz apsūdzības uzturēšanu, vai turpretī meklējam labo.
Atvaino, bet tavu pieprasījumu pēc pozitīvo izmaiņu pierādījuma es neņemu par pilnu tādā ziņā, ka esmu pārliecināts, ka pats labi zini (man domāt - labāk par mani), kādas peripetijas ir piedzīvojusi RKB. Un pat esi rakstījis par to šeit forumā. |
incognito  |
# Iesūtīts: 2010.08.22 07:49:33
Gnidrologs
Nu redzi, Tu tā saki tāpēc, ka Tev skolā ticības mācība netika pasniegta. Ja būtu tikusi pasniegta, saprastu, ko tas nozīmē. |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.08.22 09:27:07
Gnidrolog, Jāņa evaņģēlijs tiešām ir brīnišķīgs.
Papucs, Partiju apvienībām arī ir kopēja programma, tikai katrs to pa savam grasās īstenot, kad tiks pie siles. |
Latvju luterānis |
# Labojis Latvju luterānis: 2010.08.22 15:27:43
Luters Šmalkaldes artikulos par to, kā romieši "ciena" Bībeli (VG 314):
"Arī pāvestība ir viena vienīga jūsmošana, kur pāvests dižojas, ka visas tiesības ir ieslēgtas viņa sirds dziļumos un ka tam, ko viņš izlemj par savu baznīcu un ko tai pavēl, jābūt Garam un patiesībai, kaut arī tas ir pāri un pret Svētajiem Rakstiem un sludinātajam vārdam.
Tas viss ir tas pats vecais velns un vecā čūska, kas arī Ādamu un Ievu pārvērta par aplamiem jūsmotājiem un novirzīja prom no Dieva ārējā vārda un spiritualizēšanu un pašu iedomām; un to tomēr paveica ar citiem ārējiem vārdiem."
To, ka tas joprojām ir spēkā apliecina pāvestiešu katehisms: "Šo nemaldību Romas pāvests, bīskapu kolēģijas vadītājs, gūst jau no sava uzdevuma, jo viņš ir virsgans un augstākais mācītājs visiem ticīgajiem, viņa pienākums ir stiprināt savus brāļus ticībā, ar galīgu aktu viņš pasludina kādu doktrīnas patiesību, kas skar ticību un tikumus [..]. Baznīcai apsolītā nemaldība piemīt arī bīskapu kolēģijai, kad tā vienotībā ar Pētera pēcteci pilda savu augstākā maģistērija funkciju", it īpaši vispārējā koncila laikā. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.22 15:48:51
Mārtiņ!
Vai jautājums ir par tehinsku Rakstu pieejamību vai attieksmi pret tiem? Proti, tas vien, ka Bībele ir nopērkama grāmatnīcā vēl nenozīmē, ka Raksti ieņem tiem pienācīgo lomu (sola Scriptura).
Tu raksti "Rakstu pieejamību visiem RKB locekļiem, kas pirms Reformācijas nebija iespējams" un Tev ir tikai daļēja taisnība. Grāmatas tolaik bija tik dārgas, ka tikai retais varēja atļauties pilnu Bībeli, ne tik pāvestietis, bet arī luterānis. Tas, + diezgan izplatītais analfabētisms bija kopēja problēma. Ja Šmalkaldes artikuli vēršas pret to, tad tie vērstos arī pret iekšluterisku problēmu. Kur tie to dara?
Tas pret ko vēršas luterisms ir Rakstu lomas samazinājums, proti, kad mācības jautājumā parādās CITAS, līdzvērtīgas autoritātes.
"Luters toreiz Romas baznīcai pārmeta, ka pat daudzi garīdznieki nav pazīstami ar Rakstiem" (Piebilde, arī pašiem luterāņiem tā bija problēma, palasi ievadu Lielajā katehismā.) Vai šodien pāvestieši ir pazīstami labāk ar Rakstiem? Ir kādi, kas ir, taisnība, bet tas ir mazākums, jo viņiem tā nav doktrināla prasība. Doktrināla prasība, kā reizi, ir pretēja. Par tik, par cik romieši zina un ciena Rakstus neviens pārmetums uz viņiem nav attiecies, bet runa jau ir par lielum lielāko vairākumu. Vēl, nezinu, cik Tu ņem vērā apstākli, ka pāvestieši LV nav tie paši tipiskākie. Viņi, paldies Dievam, ir ļoti luterāņu ietekmēti
"es nemaz tik ļoti nevaru pateikt, kas ir nācis klāt pozitīvs", bet kā tad mēz zinām, ko atcelt no Šmalkaldes artikulu sacītā? Lielākā problēma ir tā, ka kopš 1537.gada situācija ir mainījusies uz vēl sliktāku pusi:
1. Ja Reformācijas laikā pāvestiešiem bija spēcīgs konciliārisma spārns, kas mēģināja izlīdzināt vienvaldības (proti, pāvesta) problēmu, tad kopš 1871.gada tā vairs nav.
2. Ja Reformācijas laikā pāvestiešiem vēl bija ticības un darbu jautājumos zināma brīvība, tad Tridentes lēmumi ir krasi nosprauduši pretluterisku (arī pretevaņģēlisku) mācību.
3. Ja Reformācijas laikā pilnīgi nebibliskas mācības vēl nebija nostiprinātas visaugstākajā līmenī, bet pastāvēja mītu un māņticības lomā, tad tagad pāvestiešiem ir Marijas debesīs uzņemšanas un bezgrēcības mācības. Liela daļa gaida pievienotu arī līdz-pestītājas dogmu. Un tas ir ar visaugstāko (proti, pāvesta) aktīvu atbalstu.
Un tās ir tikai aisberga pašas augšējākās problēmas. Es arī priecātos, ja Smalkaldes artikulu lietas varētu pārskatīt, bet pirms tam vajadzetu nopietnas izmaiņas pašu pāvestiešu mācībā. |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2010.08.23 11:04:02
Latvju luterānis, Voldemārs
Vajag atšķirt mācību un ticīgos, kuri pieder šīs mācības baznīcai.
Un vēl, labi ir pievērst uzmanību ne tikai tam, kas mūs šķir, bet arī tam, kas mūs vieno. Tas, ka luterānis nevar pilnībā akceptēt RKB mācību, nav nekāds jaunums un fantastisks atklājums - mūsu ticības apliecības atšķiras, tomēr arī tas, ka mums ir kopīgas ticības apliecības ne tikai nav ignorējams - manuprāt tas ir pat svarīgāk, jo mums visiem kopā ļauj saukties par kristiešiem. |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.08.23 11:29:15
Mārtiņ, par kristieti kādu padara personīga ticība Kristus nopelnam - ka Dievs tevi attaisno jeb piedod grēkus bez jebkādiem taviem darbiem Jēzus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās dēļ. Ja kādas baznīcas oficiālā mācība šādu ticību nolād, tad tā ļoti nopietni apdraud savu klausītāju pestīšanu. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.08.23 13:07:35
Mārtiņ!
"Vajag atšķirt mācību un ticīgos, kuri pieder šīs mācības baznīcai."
Nu gan Tu mani samulsināji...
Kā var atšķir ticīgos no mācības, kurai viņi tic? Vai tad ticīgos neveido mācība, kurai viņi tic? |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.08.23 15:45:06
incognito, ja liekas, tad var sasisties. Palasi Augsburgas ticības apliecības Apoloģiju (VG 124ff). |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.08.23 16:10:45
Ctulhu, netērējies, es nespēju izsekot līdzi tam, cik ātri tu no vienas izdomātas pasaules pārvietojies uz otru. Pameklē kādu citu, kam sagādās baudu vārdu spēles. |
:: Pievienot komentāru
|
