ravenx
|
Iesūtīts:
2010.08.11 19:58:22
Kas ir racionālais un iracionālais? |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:30:40
``ka var buut kkas matematiski aprakstiits, bet fizikaali neeksisteejoss ``
Nu kaa buutu ar 8 pakaapes lje grupaam
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:31:56
http://en.wikipedia.org/wiki/Spontaneous_generation
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:32:38
Veelreiz tiem kas tankaa: Saads izoleets likums neeksistee. Vienaa ciklaa komplexitates pieaugums ir ierobezjots, bet ciklu skaits - neierobezots.
Teicu - deklaraacija... nedemonstreeta
Tas ko raada empiriika, ka pie cikla X entropija nokjer un nokauj sisteemu... pietam taa pati empiirika paraada, ka tas notiek pie kompleitaates K kas <<< par K` kur K` ir sarezhtjiitiiba nepiecieshamaa prieksh dziiviibas, lai vareetu pretoties entropijai un pat TAD (shobriid arii empiirka liecina) arii sho komplexitaati agri vai veelu entropija tomeer nokjer |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:33:54
Gnid, gan ravenx nonaaks pie shii secinaajuma bez tava maskuliinaa inputa |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:41:00
Ja buus atlases kriteerijis(dabiigaas izlasses simulaacija) tad spees.
Luuk skaista deklaraacija. Tagad tev atliek to tikai pieraadiit!
Citiem vaardiem, tas ko es sheit izlasu ir taa...
Ja Datoraa buutu Gjeneetiskais Algoritms, tad uzdevums buutu izpildaams
Bet redzi... uzdevums jau bij kaads... (tas ko deklaree materaialisti) - ka Shaads algoritms var rasties sholastiskaa sisteemaa!
Tas ka uz datora ir IESPEEJAMS shaads algoritms, tas ir pieraadaams empiiriski, taatad datora "daba" nav pretrunaa gjeneetiskajam algoritamam.
Tas ko tu nevari pieraadiit, ka shaads algoritms var rasties spontaani un sholastiski datora atminjaa, kuraa NAV jau ieprieksh struktureetas programmas, kas speetu gjenereet shaadus algoritmus No haosa algoritmi nerodas... a vot no vieniem algoritmiem un struktureetaam programmaam, citas - tas ir ticams scenaarijs!
Tachu... kaareiz nav pieraadiits, ka shaadas struktureetas programmas rodaas bez Apzinjas informaacijas ievada!
Ar 2o termodinamikas likumu ir taada lieta
Ja kaut kas ir mazvarbuutisks sleegtaa sisteemaa, tas joprojaam ir mazvarbuutisks arii atveertaa sisteemaa, JA shii atveertaa sisteema neimportee kaadu buutisku faktoru, kas sho varbuutiibu palielina!
Pats fakts "atveerta sisteema" varbuutiibu nekaadiigi neietekmee Varbuutiibu izmaina kaut kaads faktors X kas peec savas dabas sho varbuutiibu maina!
Taatad, ja dators ir ar tukshu atminju, tad ne piesleegums elektriibai ne atstaashana svaigaa gaisaa tajaa progzas neradiis. Progzas tur radiisies tikai tad, ja kaads faktors izmainiis atminjas haotisko staavokli - tas ko tu teici - Ja Datoraa ievadiis kaut kaadu progarmmu, kas "pieskata" datora saimnieciibu |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:42:10
Un kas tad galu galaa ir dziiviiba? Nekas cits, kaa komplekss autokatalitisku procesu koloidaalaas sisteemaas.
Atkariigs kaa definee dziiviibu...
Kaa jau teicu - demonstree empiiriski vai paarliecinoshi matemaatiski, ka tevis aprakstiitais rada dziiviibu, kam piekristu zinaatnieki un biologi un cilveeki vispaar... un buus case!
Pagaidaam tu uzrakstiiji imo semantiski pareizu teikumu bez satura |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:42:10
Un kas tad galu galaa ir dziiviiba? Nekas cits, kaa komplekss autokatalitisku procesu koloidaalaas sisteemaas.
Atkariigs kaa definee dziiviibu...
Kaa jau teicu - demonstree empiiriski vai paarliecinoshi matemaatiski, ka tevis aprakstiitais rada dziiviibu, kam piekristu zinaatnieki un biologi un cilveeki vispaar... un buus case!
Pagaidaam tu uzrakstiiji imo semantiski pareizu teikumu bez satura |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:43:36
Te ``algoritms` vnk ir mijiedarbiiba ar citaam sisteemaam, kuraam ir noteikta siipasjiibas.
Taadi algoritmi (un pat veel sarezhtiitaaki) ir meegjinaats rakstiit... Rezultaats taads pats kaa ar kristaaliem, progza fixi nokonvergee liidz tam, ko programmetaajs jau apriori ir ielicis (tobish target pattern) un rezultaats ir stagneejosha relatiivi vienkaarsha sisteema, kas nepaarsniedz pasha algoritma sarezhtjiitiibu!
Citiem vaardiem kristaala sarezhtjiitiiba ir... eee... tuva pasha atoma sarezhtjiitiibai! |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:44:11
Eu, kas ir ``sholastiska sistema``
A mosh jaucu terminus - domaata sisteema, kas ir haotiski buidui pakljauta dabiigajiem fizikas likumiem! |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:48:13
Vispaareja def. buus `` organizeejusies saistiiti cikliski procesi materiaalaa sisteemaa``
Tev nepiekritiis neviens
Teixim tas klasiskais piemeers kur kolbaa ielej ko tur, un shis cikliski maina kraasas... Atbilst tavai definiicijai, bet par dziiviibu shamais nekvalificeesies gan
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:49:56
taa saucas ``stohastiska`
Ahaaa... Nu paldies! Redz kaa terminus putroju... |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:52:56
Nu pareizi, bet mees runaajam par daudzu saadu objketu - programmu mijiedarbiibu.
Redz lai progzas mijiedarbotos paari tajaas jau ieliktajam protokolam, ir jaabuut shim interfeisam un protokolam... taads pats no sevis nerodas...
Bet ja shaads protokols ir, taatad tas ir ielikts no aarpuses un tad atkal shiis mijiedarbiibas rezultaataa sisteema nokonvergjee liidz staavoklim X
Par to jau bazars...
Dabaa jaa visa fizika ljauj sisteemaam nokonvergjeet liidz kaut kaadiem dazhaadiem staavokljiem, bet kaareiz liidz "dziiviibai" nedavelk... existee MILZIIGS sarezhtjiitiibas bezdibenis starp fizikas gjenereeto un dziivaa dabaa noveerojamo!
Pats DNS un dziivaas dabas atshkjifeejums raada, ka sadarbiiba un visa shii mijiedarbiiba ir daudz daudz augstaakaa abstrakcijas un sarezhtjiitiibas liimenii, tuvaak tieshaam Datora Softam nekaa kRistaalam... kristaals ir specificeeta sisteema, kristaalu kaudze - sarezhtjiita bet NE specificeeta... dziiviiba ir gan specificeeta gan sarezhtjiita...
Un pagaidaam abiogjeneezei neexistee nedz empiirisma nedz matemaatiskaa modelja |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.08.12 13:08:43
Jošs Mulders Vispaar iespeeja ir apalja 0 Kāpēc? Laika ir drausmīgi daudz, lidmašīnu arī. Protams, tas viesulis ir pārāk ekstrēms piemērs, bet kādu sīku būtnīti, kas sāk attīstīties, kāpēc lai nevarētu savākt kopā? |
EzītisMiglā |
# Labojis EzītisMiglā: 2010.08.12 13:18:46
Ctulhu Es zinu. Es par ko nedaudz citu šoreiz - par to, ka haoss un iracionālais var radīt racionālo. Principā var, vienkārši mētājot uz dullo daļiņas. Laika un daļiņu ir ārkārtīgi daudz. Dažas daļiņu kombinācijas atbilst racionālām smadzenēm. Varbūtība ir niecīga, bet tā nav apaļa nulle. Ja jau daļiņas haotiski viskautkā kombinējas, tad pastāv iespēja, ka tās sakombinēsies tādā veidā, kā tev vajag.
Piemērs par lidmašīnu un viesuli neņem vērā laiku un to, cik daudz ir salauzto lidmašīnu. Abu ir praktiski bezgalīgi daudz.
Vēl, ja ir tāds Evereta Multiverss, tad tajā kāreiz realizējas visas kombinācijas.
Man gan Multiverss nepatīk, jo tur nepeliek vieta brīvajai gribai. Katru brīdi es šķeļos N eksemplāros, un ko tad es patiesībā varu izvēlēties, ja visas kombinācijas jau realizētas. Un kas te vispār esmu Es? |
ravenx |
# Labojis ravenx: 2010.08.12 13:58:40
Ctulhu Skjiet, ka bezgaliiga multiversa gadiijumaa realizeejas visas strukturas, kuras ir iekseeji nepretruniigas , taatad iespeejamas.
Jaa. Vaiaak kaa komentaars Mulderam - ja ir speekaa shii Maksa Tegmarka multiversu teorija, kad viss iedomaajamais ir arii reaals, tad Multiversa kopeejaa sarezhgjitiibaa kaa reiz sanaak ljoti zema. Tas ir, Kolmogorova (algoritmiskaa) s. Jo algoritms, lai uzgjenereetu visus iespeejamos Visumus, tai skaitaa arii sho, tad sanaak ljoti vienkaarshs - vajag tikai njemt un dot laukaa visas iespeejamaas matemaatiskaas struktuuras. Taapeec shii Visuma elementu (apzinja, dziiviiba) shkjietamaa augstaa sarezhgjiitiiba var buut tikai iluuzija... Liidziigi kaa nav iespeejams pateikt vai shkjietami random strings ir tieshaam random, vai arii uzgjenereets ar kaadu mums nezinaamu algoritmu.
Jošs Mulders funkcionalaa informaacija Atkal taads neskaidrs termins. Bet galvenais, kas vispaar jaanjem veeraa runaajot par jebkura veida "informaciju" ir tas, ka informaacija eksistee tikai "in the eye of the beholder", t.i. relatiivi sanjeemeejam. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.12 21:50:57
Atkal taads neskaidrs termins. Bet galvenais, kas vispaar jaanjem veeraa runaajot par jebkura veida "informaciju" ir tas, ka informaacija eksistee tikai "in the eye of the beholder", t.i. relatiivi sanjeemeejam.
TB tu gribi teikt, ka DNS existee tikai tad, kad kaads to uztver? |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.12 21:51:44
ravenx, un te tev links, lai nebuutu "neskaidrs termins"
http://www.pnas.org/content/104/suppl.1/8574.full |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.08.12 21:57:52
Gnid, baidos ka taadu uzskatu neesmu paudis Kaut vai aiz taa apstaaklja, ka shaads apgalvojums ir pretrunaa pats ar sevi. |
ravenx |
# Iesūtīts: 2010.08.12 22:53:38
Jošs Mulders TB tu gribi teikt, ka DNS existee tikai tad, kad kaads to uztver? Nē, es gribu teikt ka par piemēram simbolu virnke "kj&>jyt*#f" nes atšķirīgus informācijas daudzumus tādam cilvēkam, kuram ir 50GB cietais disks pilns ar datiem, kuri nošifrēti ar šādu paroli un tādam cilvēkam, kuram tāda diska nav. |
ravenx |
# Iesūtīts: 2010.08.12 22:56:38
http://www.pnas.org/content/104/suppl.1/8574.full Īsāk nevar to paskaidrot? Uz piemēra bāzes - kāda būs funkcionālā sarežģītība izmēros lielai Game of Life pozīcijai, kura tajā pašā laikā ir iegūta no vienkārša sākumsstāvoļa?
|
:: Pievienot komentāru
|